Snovbords

Saturs   ........................................................................................................... 2

Ievads   ........................................................................................................... 3

Padomi iesācējiem   ....................................................................................... 4

Snovborda inventārs   .................................................................................... 6

Snovborda disciplīnas   .................................................................................. 10

Triku nosaukumi   .......................................................................................... 12

Kalnu slēpošanas un snovošanas trases Latvijā   ........................................... 15

Baiļi   ................................................................................................... 16

Žagarkalns   ........................................................................................  17

       Milzkalns   .......................................................................................... 18

Anketu analīze   .............................................................................................. 19

Secinājumi   .................................................................................................... 23

Nobeigums   .................................................................................................... 24

Anotācija   ....................................................................................................... 25

Izmantoto avotu saraksts   ............................................................................... 26

Pielikumi   ....................................................................................................... 27

Ievads

Mans zinātniski pētnieciskais darbs ir par snovbordu. Šo tēmu izvēlējos tāpēc, kad pats esmu snovbordists, un tādēļ droši varu teikt, kad snovbords ir viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.

Mans mērķis, rakstot šo zinātniski pētniecisko darbu, ir izpētīt un uzzināt, ko jaunu par snovbordu, tā popularitāti un attīstību, lai varētu papildināt savas zināšanas un uzlabotu savas snovošanas prasmes.

Lai sasniegtu šo mērķi, es izvirzīju sekojošus uzdevumus:

-         dot padomus iesācējiem;

-         izpētīt snovborda inventāru;

-         izpazīt snovborda disciplīnas;

-         uzskaitīt triku nosaukumus un nedaudz teorētiski pastāstīt par tiem;

-         noskaidrot, kādi kalni vislabāk patīk, un kādus trikus zina un prot izdarīt mūsu pašu snovbordisti;

-         veikt aptauju un apkopot informāciju;

Domāju, kad iegūtie rezultāti varētu palīdzēt mums veidot darbotiesspējīga biznesa plānu jauna ziemas aktīvā atpūtas centra radīšanā vai jau esošas trases pilnveidošanā.

Padomi iesācējiem

Kā noteikt vadošo kāju?

   

 Pirms braukšanas noteikti jānoskaidro, kura kāja ir vadošā: labā (goofy) vai kreisā(regular). Lai to noskaidrotu, palūdziet, lai kāds jūs iestumj pa slidenu virsmu, vai ieskrienieties paši un šļūciet, kuru kāju liksiet pa priekšu tā arī būs īstā.

Dažādi vingrinājumi līdzsvara iegūšanai

 Uzkāpiet uz dēļa, pieskarieties ar roku dēļa priekšgalam, pēc tam aizmugurējam galam, tad sniegam priekšā, un aizmugurē. Šis vingrinājums attīstīs Jūsu līdzsvara izjūtu.

 Nostājieties uz līdzenas vietas, ielieciet stiprinājumos priekšējo kāju, atsperieties ar aizmugurējo un šļūciet, kamēr apstājaties, tas palīdzēs izjust snovborda dēli. Turpinot slīdēt ar piestiprinātu priekšējo kāju, nosverieties uz priekšu un mēģiniet pagriezties.

Stāvot perpendikulāri pret kalnu, pieceļaties, un kustinot ķermeni, mēģiniet izkustēties no vietas. Lēnām slīdat slīpi pret kalnu no vienas puses uz otru, katru reizi, kad esat ticis līdz malai, pilnībā apstājoties. Kad esat to iemācījušies, varat sākt mācīties vienkāršus pagriezienus. Šo vingrinājumu sauc par krītošo lapu (falling leaf).

Vienkāršs pagrieziens

Vienkāršo pagriezienu izpilda pagriežot ķermeņa augšdaļu kopā ar kājām, kā rezultātā pagriežas dēlis.
Pagriezienus var iedalīt trīs grupās:
Iesākšana: Pagriezienu iesāk pagriežot ķermeņa augšdaļu. Nevajag nosvērties ne uz priekšu, ne aizmuguri.
Pagriešanās: Dēlim sākot griezties, nepieciešams turpināt kustību, smaguma centru pārvietojot uz priekšu. Kustības laikā nepieciešams ietupties ceļgalos.
Pabeigšana: Smaguma centrs ir jāpārvieto uz vidu un jāpārtrauc griezties. Ja pagrieziens sākts ar muguru pret nogāzi, pagrieziena beigās jābūt ar seju pret nogāzi un otrādāk.

No sākuma pagriezieties tikai vienu reizi, tad apstājaties un mēģiniet atkal. Kad esat iemācījušies pagriezties, varat mēģināt vairākus pagriezienus pēc kārtas.
Bieži vien cilvēki var iesākt, bet nevar pabeigt pagriezienu, kas parasti notiek, ja cilvēks liecas atpakaļ, kas nobīda smaguma centru uz aizmugurējo kāju. Lai to labotu, var mēģināt nosvērties uz priekšu.

 Ja braucējs krīt, tā iemesla dēļ, kad dēļa mala ir ieķērusies sniegā, tas parasti notiek tādēļ, kad pārāk liels svars tiek likts uz priekšu, griežoties uz mugurpusi. Lai to labotu, iesaku braukt ar platāku dēli.

Snovborda inventārs

Zābaki

Pastāv divu veidu snovborda zābaki: mīkstie un cietie. Izplatītāki ir mīkstie zābaki, kas arī ir klasiskie snovborda zābaki. Cietie zābaki ir līdzīgi slēpju zābakiem. Cietie zābaki paredzēti slalomam un nobraucieniem. Tos izmanto tikai noteiktas snovborda disciplīnās.

Stiprinājumi

Pastāv trīs veidu stiprinājumi: klasiskie siksnu (strap), iekāpjamie (step-in) un speciāli stiprinājumi priekš cietajiem zābakiem.

Siksnu stiprinājumi

Siksnu stiprinājumi ir visizplatītākie un vissenāk lietotie, kā arī visvienkāršākie stiprinājumi. Stiprinājumi sastāv no siksnām(foot straps)(a),  aizmugures (highback)(b) un pamatnes (baseplate)(c). Šie stiprinājumi ir piemēroti, kā nobraucienam, tā arī braukšanai snovparkā.

1.      att.  Siksnu stiprinājumi [1]

Pielāgošana :
Stiprinājumiem var regulēt pēdas novietojumu uz dēļa(1), augšējā stiprinājuma augstumu(2), un noliekšanos(3). Priekšējam stiprinājumam(4), tam jāatrodas tur kur sākas pirksti un pēdas iekšpusē ir izcilnis. Augšējo stiprinājumu nostiprina atkarībā no tā, kā domāts braukt. Ja gribat braukt no kalna un taisīt lielus pagriezienus (freeride), tad nostipriniet stiprinājumu augšējā caurumā, lai kāja būtu ciešāk dēlim, bet ja domājat taisīt trikus un braukāties snovborda parkā, labāk likt apakšējā caurumā, lai būtu lielāka elastība. Regulēt noliekšanos var ar (3) . Ja ir noliekums, labāk varēsiet pagriezties ar papēža pusi. No sākuma izmēģiniet, kad ir iestādīta noliekšanās,  un pēc tam pārlieciet, lai izjustu, kā labāk.

Iekāpjamie (step-in) stiprinājumi

2.      att.  Iekāpjamie (step-in) stiprinājumi [2]

Iekāpjamajiem stiprinājumiem ir citāda konstrukcija nekā klasiskajiem siksnu stiprinājumiem. Katra kompānijas ražotie stiprinājumi var atšķirties pēc veida, kā piestiprināt kāju pie dēļa. Stiprinājumi piespiež vai nu papēdi un purngalu vai arī piespiežas no abām pusēm pie zābaka. Aizmuguri (highback) parasti ievieto zābakā, bet ir arī ārēji piestiprināmas aizmugures. Pērkot šādus stiprinājumus, jāskatās vai zābaki derēs šiem stiprinājumiem un otrādi.

 Stiprinājumi cietajiem zābakiem

              
            3.  att. Stiprinājumi cietajiem zābakiem [3]

Cieto zābaku stiprinājumi(Hard-boot bindings) saukti arī par sacīkšu (race) vai kalnu(alpine) stiprinājumiem. Kā rāda nosaukums, šie stiprinājumi tiek lietoti priekš cietajiem zābakiem, kas izskatās līdzīgi slēpjzābakiem. Cietos zābakus un attiecīgi arī stiprinājumus parasti lieto sacīkstēs vai pieredzējuši snovbordisti- griezēji (carvers).

Dēļu tipi

Pastāv trīs dēļu tipi: Twin Tip, Directional, Alpine

4.      att.  Dēļu tipi [4]

Twin Tip dēļi ir simetriski formas, liekuma un priekšas pacēluma. Šie dēļi ir viegli vadāmi un stabili.
Directional dēļi ir atšķirīga dēļa priekšējā un aizmugurējā daļa. Šie dēļi ir ar diezgan cietu vidusdaļu, cietiem galiem, priekšgals, garāks nekā pakaļgals. Stiprinājumi parasti tiek novietoti vairāk uz aizmuguri, lai labāk varētu pagriezties un būtu lielāks ātrums.
Alpine dēļiem aizmugure nav ar līkumu, bet gan taisna, kā slēpēm. Tie ir vidū cieti, bet priekšpuse un aizmugure ir mīkstas.

Snovborda disciplīnas

Snovbords ir iedalīts trīs lielās kategorijās: Slaloms, Snovbordkross un Frīstails. Katrai no disciplīnām nepieciešams atbilstošs inventārs. Cietie zābaki, līdzīgi kalnu slēpošanas zābakiem, ir domātie liela leņķa pagriezieniem, un stāvām nogāzēm. Mīkstie zābaki, kuriem ir elastīgāka iesējuma sistēma, ir domāti lielākai kustībai un labiem manevriem, kur absolūta precizitāte nav nepieciešama. Lielākā daļa braucēju izmanto mīkstos zābakus.

Slaloms

Slaloms ir ātruma disciplīna, kur sāncenši brāžas nost no kalna, atveroties metāla vārtiņiem iedarbinot pulksteņa mehānismu. Kurš īsākā laikā nobrauc no kalna, vinnē sacensības.

Milzu slaloms

Līdzīgi slalomam, tikai vārtiņi ir lielāki, lai braucējs varētu izdarīt daudz izvērstākus pagriezienus. Milzu slalomā sacensība ir garāka un vārtiņi atrodas tālāk vieni no otra. Braucēji brauc daudz lielākos ātrumos. Lielāka ātruma dēļ, taktika un pārliecinoša braukšana spēlē lielu lomu šajā disciplīnā.

Paralēlais slaloms

Divi braucēji paralēlās trasēs brauc blakus viens otram. Kas vinnē sacensību, tiek nākamajā posmā. Paralēlais slaloms piedod asumu sacensībai. Paralēlajā slalomā uz laiku netiek skatīts. 

Frīstails
            Frīstails var tikt iedalīts trijās kategorijās: rampā (half-pipe), ceturtdaļrampā (quarter pipe) un big airā (big air).

Rampa/Ceturtdaļrampa

Rampa ir perfekts rotaļlaukums cilvēkam ar snovbordu. Rampā braucējs brauc no vienas malas uz otru, rampa ir apmēram 100 metrus gara un 15 metrus plata un vidējais slīpums ir 17 grādi, sienas ir 4 metrus augstas. Braucēji laižas lejā no ramps un izpilda labus manervus. Daži triki ir aizņmti no tādiem sporta veidiem kā skeitbords, bet daži ir izdomāti snovbordam. Ar katru dienu jauni un sarežģīti triki tiek izdomāti. Braucēji trikus izpilda pa vienam, tiesneši viņus novērtē, dodot katram punktus, atkarībā kādus trikus viņi izpilda.

Big airs

Nosaukums izsaka visu. Uztaisi labu lēcienu.Pieliec tikai labu ieskrējienu, nolaišanās vietu un daudz mūzikas. Un aiziet. Kustības kļūst mežonīgākas ar katru gadu, impossible (tas ir triks) kļūst par standartu. Apgāztie manevri ar daudz grūtākām kombinācijām – sagrieztām, dažādiem tvērieniem, reversām nolaišanām un griezieniem nodrošina labu uzjautrinājumu. Tiesneši dod punktus par triku sarežģītību.

Snovbordkross (Snowboardcross)

Un šeit sacensības kļūst masveidīgas, kad četri vai seši dalībnieki sāk sacīkstes kopā, kur trase ir pilna ar pagriezieniem, lēcieniem un dažādām citām teritorijas īpašībām. Piemēram trases vidū var būt kāpnes, un tālāk trase var ievīties tunelī. Kurš atbrauc pirmais, vinnē sacensību un iekļūst nākamajā posmā. Nākamajā posmā var iekļūt vairāki snovbordisti. Bet beigās, kad labākie satiekas vienuviet, uzvarētājs ir viens. Tā ir pati pēdējā izdomātā snovborda disciplīna. Tā ir ātra, neganta un jautra.

Triku nosaukumi

Izanalizējot izdalītās anketas noskaidroju, ka snovbordisti tā īsti nemaz nezina snovborda triku nosaukumus, tāpēc šeit es pievienoju vienkāršāko triku nosaukumus. Nosaukumi ir angļu valodā un parasti tos netulko, bet tā arī angļu valodā nosauc. Tāpat katram trikam pierakstīts ir tā teorētiskais paskaidrojums. Centos tos pārtulkot cik tuvu vien varēju, jo latviešu valodā triku nosaukumus nevarēju atrast. Snovbordā ir pamata triku nosaukumi, un pēc tam no tiem veido daudz dažādus trikus. Piem: Frontside 360 Indy Air. 

Grab – saķer jebkuru dēļa malu ar vienu vai abām rokām.

Method air – ar priekšējo roku satver aizmugurējo sānu malu, abi ceļi ir ieliekti un dēli velk uz galvas pusi cik vien var.

Indy air – saķer priekšējo dēļa malu starp stiprinājumiem ar aizmugurējo roku.

Slob air – saķer priekšējo priekšgalu dēlim ar priekšējo roku.

Crail air – saķer priekšējo priekšgalu dēlim ar aizmugurējo roku.

Melanchollie air – sagrābj aizmugurējo dēļa malu starp stiprinājumiem ar priekšējo roku.

Stale fish – saķer aizmugurējo dēļa malu starp stiprinājumiem ar aizmugurējo roku gar aizmugurējās kājas mugurpusi.

Fresh fish – saķer aizmugurējo dēļa malu starp stiprinājumiem ar aizmugurējo roku, ieliec aizmugurējo kāju un izstiepj priekšējo roku.

Backside – rotēšana caur mugurpusi.

Frontside – rotēšana caur priekšpusi.

Iguana air – ar aizmugurējo roku saķer aizmugurējo dēļa galu.

Mute air  - saķer priekšējo priekšgalu dēlim vai starp stiprinājumiem ar priekšējo roku, saliec aizmugurējo kāju izstiep aizmugurējo roku augšā.

Rotation – rotēšana ap savu asi

180 – snovbordists rotē pa 180 grādiem un nosēžas pretēji savam braukšanas virzienam

360 – snovbordists rotē pa 360 grādiem un nosēžas savā braukšanas virzienā.

540 – snovbordists rotē pa 540 grādiem un nosēžas pretēji savam braukšanas virzienam.

720 – snovbordists rotē pa 720 grādiem un nosēžas savā braukšanas virzienā.

Flip – salto ar dēli.

Backflip – salto uz aizmuguri.

Frontflip – salto uz priekšpusi.

Rodeo – salto caur plecu.

Backside – rotācijas un Flipi, kurus taisa caur mugurpusi.

Frontside – rotācijas vai Flipi, kurus taisa caur priekšpusi.

Riding Fakie

Riding Fakie (apmainīšanās pozīcija) ir gluži vienkārši braukšana ar priekšējo kāju uz aizmuguri un aizmugurējo kāju pa priekšu. Izklausās vienkārši? Nē, tā tas nav! Viss ko tu esi tik smagi mācījies kā kantes kontrole un pagriezieni, tagad liekas kaut kas pavisam jauns, jo viss būs otrādi. Ridind Fakie ir ļoti svarīgi lai mācītos trikus, jo tā bieži vien ir sākuma vai bēgu stāja. Turklāt Riding Fakie tev palīdzēj, ja nav iespējam pabeigt triku un ir jānosēžas pusceļā.

Arial Movements

Kamēr atrodies gaisā ir pāris kustības, kuras var padarīt interesantāku tavu kustību veidošanu no jau esošajām. Te būs dažas, visvairāk lietotās Arial Moves:

·        Shifties

Shifties liekas, ka tu sagriezies par 180 grādiem lēcienā, kad tu nemaz to nedari. Kad tu esi gaisā sagriez augšējo un apakšējo ķermeņa daļu pretējos virzienos. Pirms nosēdies sagriezies atpakaļ, to izdarītu normāli.

·        Late spins (vēlais apgrieziens)

Kā nosaukums jau parāda, šī snovbordošanas Arial triks ir vienkārša apgriešanās pēdējā momentā. Tas izskatās skaisti un parāda tavu prasmi. Tu vari piemēram uztaisīt Shiftie lēciena vidū un piekombinēt Fakie, pagriežoties pēdējā brīdī.

·        Reverts

Tūlīt pēc lēciena piezemēšanās nomaini savu stāju no normālās uz Fakie un no Fakie uz normālo. Tā ir vieglāk pēc nosēšanās nostabilizēties.

Pokes

Poking ir sasvēršanās uz vienu no kājām tā lai pretējais gals ir augšā. Ja tu sasveries uz priekšgalu tad tas ir Nose Poke, bet ja uz pakaļgalu, tad Tail Poke.

Kalnu slēpošanas un snovošanas trases Latvijā

Pašreiz Latvijā ir aptuveni 40 kalnu slēpošanas un snovošanas trases. Ģeogrāfiskā novietojuma un lielāka relatīvā augstuma dēļ nenoliedzami, vispopulārākie ir Vidzemes slēpošanas centri. Latvijā visvairāk kalnu slēpošanai un snovošanai atbilstošu nogāžu ir Gaujas senlejā. „Ar slēpēm - līdz Gaujai”. Nebūs pārspīlēti teikts, ka Latvijā sācies snovošanas „bums”. Snovbordu varētu nosaukt par nacionālo sporta veidu. Arvien vairāk cilvēku savas brīvdienas un darba dienas vakarus pavada slēpojot un snovojot. Snovbords ir sporta veids, ar kuru var sākt nodarboties jebkurā vecumā.                              

                                   5. att.  Kalnu slēpošanas un snovošanas trases Latvijā [5]

           Lai kārtīgi izsnovotos, nav nepieciešams iegādāties dārgas ceļazīmes uz slēpošanas kūrortiem ārzemēs, jo tepat, Latvijā, ziemas atpūtas cienītājiem vairāk nekā 40 kalnu trases piedāvā savus pakalpojumus.

 Par ziemas aktīvās atpūtas centriem var dēvēt tikai dažas no šīm trasēm, jo daudzās trasēs ir vēl vecie āķveida pacēlāji, kuri ir ārkārtīgi neparocīgi snovbordistiem. Tā tas ir Kamparkalnā Talsu rajonā, Ķauķu kalnā Alūksnes rajonā, Andrēnkalnā Cēsu rajonā, u.c.

Populārākās trases Latvijā ir Baiļi pie Valmieras, Cīrulīši (Žagarkalns) Cēsīs, Dāmu paradīze Gaiziņkalnā, Madonas rajonā, Pārsteigumkalns Ērgļos, Pilsētas trase Siguldā,  Zviedru cepure pie Sabiles.

Izdalot anketas Baiļu kalnā un Žagarkalnā noskaidroju, ka vispopulārākās snovošanas vietas Latvijā ir Baiļi, Žagarkalns un Milzkalns Tukumā. Tā kā esmu bijis visos šajos kalnos, tad jāsaka, ka piekrītu šiem anketu rezultātiem. Kalni un trases ir tiešām labas. Tāpēc pievienoju nelielu informāciju par Baiļiem, Žagarkalnu un Milzkalnu.

Baiļi

6. att.  Baiļu trases [6]

Valmiera
Kalnu trases:
Trases: 60 - 180 m
Augstums: 25 m - 35 m
Pacēlāji:              
8 (1 tatrapoma tablet, 7 turekļi ar šķīvīšiem)
Darba laiks: 1,2,3,4 - 17-22,
5 - 17-01, 6 - 09-01, 7 - 09-22.
Cena: 1.5h-5Ls, 2.5h-7Ls, 5h-8Ls. Pagarinājums 2 Ls/h.
Bērniem līdz 10 g. (kopā ar pieaugušo) - 2.50Ls par visu laiku.
Nedēļas biļete P.O.T.C.P. - Ls 25.00.

Citi ziemas prieki:
• Kameršļūkšana
Cena (kamera + pacēlājs):
1x - 0.40Ls, 30min - 3Ls, 1h - 5Ls (pēc 21 - 6Ls).
Noma: Slaloma, snovborda, distanču.
Cena 1.5h - 5Ls, 2.5h - 6Ls, 5h - 7Ls.
Tiem kuri nakšņo "Baiļos" inventāra komplekts uz diennakti  Ls 12.00. Iespēja rezervēt instruktorus. Kafejnīca. Sniega lielgabali, Retraks. Webkamera.

Info: http://www.baili.lv
+371 64221861 , 29284119
e-pasts: baili@valm.lv

 Žagarkalns

Trases: 1 - Žagarkalns 2 - Cīruļkalns 3 - Snovborda parks Pārējais: 4 - bērnu kalniņš 5 - kameršļūkšanas trase 6,7,8,9 - četri pacēlāji 10 - slēpošanas apmācība, slēpošanas skola bērniem 11 - kafejnīca 12 - WC 13 - autostāvvietas 14 - pikniku vietas 15 - gājēju kāpnes 16 - viesnīca "Cīrulīši"*** 17 - veselības centrs "Cīrulīši" 18 - autobusa pietura, telefona automāts

7. att.  Žagarkalna trases [7]

Cēsis
Kalnu trases:
Trases: 13 trases (Cīruļkalns 1 (180m), Cīruļkalns 2 (180m), Žagarkalns 1 (220m), Žagarkalns 2 (240m), Skolnieku kalns 1(200m), Skolnieku kalns 2 (200m), Tele2 Snovborda parks, Big Air, Borderkross, Kupra kalns (400m), Audi Quatro bērnu parks, „Wiessmann” kamaniņu kalns (100m), Distanču trase (800m).
Augstums: 25m - 35m
Pacēlāji:    
13 (5 ar turekļiem, 7 – tableštipa, 1 – virves pacēlājs.
Darba laiks: 1 - 12-24; 2,3,4 - 10-24;
5 - 10-01; 6 - 09-01; 7 - 09-24.
Cena:
1,2,3,4 (līdz pl.17:00) - 1h-3.5Ls, 2h – 4.5Ls, 3h – 5.5Ls, 5h-6.5Ls.
1,2,3,4 (no pl.17:00) - 1h-4 Ls, 2h -5.5Ls, 3h – 6.5Ls, 5h-7.50Ls.
5 (no pl.15:00) un 6,7 - 1h-5Ls, 2h – 6.5Ls, 3h – 8Ls,  5h-9Ls
Bērniem līdz 7g.v. un pensionāriem ar ķiveri pacēlājs - bezmaksas!
Biļešu pagarināšana darba dienās, svētku dienās 2.00 Ls
Distanču slēpošanas trases:
Garums 2 km.
Noma: slaloma, snovborda, distanču.
Cena: 1h-4.00Ls, 2h-5.5Ls, 3h-6.5 Ls, 5h-8.50Ls

Instruktoru pakalpojumi: Individuāla apmācība 1 personai (50 min) – Ls 10. Papildus persona – 5.00 Ls

Kafejnīcas, naktsmītnes, pasākumu organizēšana grupām. Sniega lielgabals, retraks. Webkamera.

Info: http://www.zagarkalns.lv
+371 26266266
e-pasts: info@zagarkalns.lv

Milzkalns

Tukums

Kalnu trases:
Trases: 8 trases 160 -320 m slēpošanas, snovparks un bērnu kalniņš.
Augstums: 45m
Pacēlāji:            
7 (3 Enkurveida,  1 šķīvīšu,3 turekļu ar šķīvīšiem)
Darba laiks: 1 - 14-24, 2,3,4 - 12-24
5 - 12-01, 6 - 09-01, 7 - 09-22.
Cena: 1(14-18) - 4Ls, 2,3,4,5(12-18) - 5Ls par visu periodu.
1,2,3,4(18-24) - 1h-4Ls+1Ls/h, 5h-7Ls (pagar. 2Ls/h).
5(18-01), 6(9-01), 7(9-22) - 1h-4.5Ls, 2h-6Ls, 3h-7Ls, 5h-8Ls (pagar. 2Ls/h).
Lidz 12g. un pens. - 2h-2.50Ls+1Ls/h, 5h-5Ls (pagar. 2Ls/h).

*Ķīla par elektronisko karti - 2Ls.
Bērnu kalniņš: par brīvu.

Noma: Slaloma, snovborda.
1h-3.5Ls, 2h-4.5Ls + 1.50Ls/h
VIP noma: 7Ls + 3Ls/h

                                                                                       Slēpošanas apmācības:
Instruktors 45min - 8Ls.
                                                                              8. att.  Milzkalna trases [8]

Krogs "Milžu krogs"
1 - 14-24, 2,3,4 - 12-24         
5 - 12-01, 6 - 09-01, 7- 09-22
Bistro "Milžu uzkodas"
1 - slēgts, 2,3,4 - 14-24
5 - 09-01, 6 - 09-01, 7 - 09–22

Kafejnīcas, naktsmītnes, pasākumu organizēšana grupām. Sniega lielgabals, retraks. Webkamera.

Info: www.milzkalns.lv
+371 26222333 ,
e-pasts: info@milzkalns.lv

Anketu analīze

            Anketas izdalīju divos kalnos – Žagarkalnā un Bāiļos. Žagarkalnā kopā izdalīju 63 anketas. Tā bija svētdiena un tur notika snovparka atklāšanas svinības, tāpēc bija diezgan daudz cilvēku. No tiem 50 bija zēni, bet 13 meitenes. Baiļos izdalīju un pretī saņēmu 37 anketas. Tā bija sestdiena un  nebija īpaši daudz snovotāju. No tiem 5 bija meitenes, bet zēni bija 32. Abos kalnos aptaujātie bija ļoti atsaucīgi un labprāt aizpildīja anketas.

            Anketā bija 10 jautājumi (anketu apskatīt pielikumā 1). Aptaujātie abos kalnos bija jaunieši vecumā no 14 līdz 25 gadiem. Visus sadalīju divās vecuma grupās, 14 līdz 18 gadi un 19 līdz 25gadi, kā arī sadalīju pa dzimumiem – sievietes un vīrieši. Kā var redzēt vīriešu snovbordistu ir daudz vairāk par sievietēm, bet snovbords Latvijā tikai attīstās un cerams, ka vīriešu un sieviešu skaits izlīdzināsies. Žagarkalnā aptaujāju 50 vīriešus un 13 sievietes, bet Baiļos 32 vīriešus un 5 sievietes. Kopā pa abiem kalniem aptaujāju 100 cilvēku, 43 no tiem bija vīrieši vecumā no 14 – 18 gadiem un 39 vecumā no 19 – 25 gadiem. Sievietes bija 10 vecumā no 14 – 18 gadiem un 8 vecumā no 19 – 25 gadiem. Žagarkalnā pārsvarā bija snovotāji no Cēsīm, Rīgas un Siguldas, kā arī no tuvākajām pilsētām. Bāiļos pārsvarā visi bija no Valmieras. Uz jautājumu “kur Jūs visbiežāk braucat snovot?” bija tikai trīs atbildes – Žagarkalns, Baiļi un Milzkalns. Anketā iekļāvu jautājumu vai Jums ir sava inventārs. Tā kā Latvijā ir ļoti daudz veikalu, kur var iegādāties snovborda inventāru, tad lielai daļai ir savs inventārs un nav jātērē lieka nauda inventāra nomai, un var pavadīt vairāk laika uz kalna (pielikums 2).

            Tā kā man interesēja uzzināt kāds kalns patīk Mūsu pašu snovbordistiem, tad uzdevu jautājumu par kritērijiem kādus izvēlās snovbordisti dodoties uz kalnu. Abos kalnos galvenais kritērija bija slaidu un tramplīnu veidojumi trasē. Ģeogrāfiskais stāvoklis nebija svarīgs aptaujātajiem, jo daudzi būtu braukuši uz kalnu kaut vai 200km, lai tikai varētu kārtīgi izlēkāties pa tramplīniem un slaidiem, un uzlabotu savas prasmes un iemaņas. Tiem kam nebija sava inventāra, tiem bija svarīgi arī, lai varētu iznomāt kvalitatīvu snovborda inventāru. Aptaujāto vidu bija arī snovbordisti, kas vēl mācījās trikus uz snovborda, un tāpēc viņiem bija svarīgi, lai būtu arī trase kur vienkārši varētu paslidināties. Daži bija pierakstījuši, ka viņiem iz svarīgi, lai varētu paēst pēc braukāšanās un sasildīties. Un ja tā, tad nevar nepajautāt ‘’cik daudz laika jūs pavadāt uz kalna?’’ (pielikums 3). Tiem, kam nav sava inventāra uz kalna pavada parasti 3 stundas, jo sanāk divreiz dārgāk nekā ar savu inventāru. Bet dažreiz, kad gribās kārtīgi iztrakoties un pavadīt jauku laiku draugu lokā viņi ņem arī inventāru no nomas arī uz 5 stundām. Savukārt tiem kam ir savs personīgais inventārs visbiežāk uz kalna pavada uzreiz 5 stundas, jo tā varot gan kārtīgi „izsnovoties”, gan pa laiciņam aiziet pasēdēt kafejnīcā. Taču kad gribās tikai paslidināties, tad arī ņemot tikai 3 un arī mazāk stundas uz kalna.

            Tāpat mans zinātniskā darba uzdevums bija noskaidrot ko tad zina un māk mūsu pašu snovbordisti. Tāpēc uzdevu jautājumu “vai Jūs zināt snovborda triku nosaukumus”? Šeit bija daudz un dažādas atbildes. Meitenes, un tie, kas tikai mācījās lēkāt un slaidot, nezināja triku nosaukumus. Taču tie, kas ar snovbordu brauc jau kādu zināmu laiku, zināja šādus tādus triku nosaukumus. Pārsvarā snovbordisti zināja tos triku nosaukumus, kurus paši var izdarīt vai tikai mācījās tos taisīt. Bija arī tā sauktie “profi”, kas māk daudz un sarežģītus trikus un visus nosaukumus. Tātad jāsecina, ka mūsu snovbordisti vispārēji zinoši par triku nosaukumiem, bet zina tikai sava līmeņa triku nosaukumus.

Tas, protams, ir labi, ka zina nosaukumus trikiem, kurus pats māk izdarīt. Pievienoju pārskatāmu tabulu galvenajā sadaļā par trikiem kādus prot mūsu snovbordisti. Kā redzams gandrīz visi aptaujātie māk kādu triku. Visus Grab es saliku kā vienu, jo daudzi nezina nosaukumu, bet atzīmē anketā, ka tomēr māk taisīt Grab. Par rotēšanu jāsaka tā, ka rezultāti ir diezgan labi. No 82 Vīriešiem 63 ir iemācījušies gaisā apgriezties par 180 grādiem, tas ir sākums uz visām rotācijām, jo jāmāk nosēsties Riding Fakie. Vēl tālāk iemācījušies apgriezties ir 52 snovbordisti, jāsaka, ka šis triks izskatās diezgan iespaidīgi, tas ir jau diezgan daudz priekš, iesācēja. Gaisā pagriezties par 540 grādiem prot izdarīt 34 aptaujāto vīriešu, šo triku ir grūti iemācīties, jo gaisā jāgriežas diezgan daudz, bet jānosēžas braucot ar pretējo kāju pa priekšu. Divus pilnus apļus jeb gaisā apgriezties par 720 grādiem ir iemācījušies 15 aptaujāto snovbordistu. Šis triks jau parāda augstas klases meistarību. Par 900 grādiem gaisā apgriezties prot tikai 3 no aptaujātajiem. Jāsaka godīgi, ka priekš, Latvijas kalniem un snovparkiem tas tiešām ir daudz, un, ja tu tā, proti, nešaubāmi draugi tevi sauks par ‘’profiņu’’. Backflip ir iemācījušies 16 braucēji. Jāsaka, ka tas neskaitās īpaši grūts triks, jo par to dod diezgan maz punktu sacensībās, bet iemācīties to ir diezgan grūti. Tāpēc, ka mācoties ir jākrīt, bet metot Backflip ir diezgan sāpīgi krist un tam vajag mīkstu nosēdienu, lai varētu iemācīties. Frontflip prot izdarīt tikai 2 snovbordisti no aptaujātajiem. Ja jūs izprotas kā jātaisa Frontflip tad ir lieki skaidrot cik grūti to ir iemācīties. Rodeo prot 9 aptaujātie, tas nav viegli un prasa diezgan daudz koncentrācijas. No 18 aptaujātajām sievietēm 12 prot lēcienā parādīt kaut vienu no Grab kases trikiem, jāatzīst, ka priekš, meitenes tas ir jau grūti. Par 180 grādiem gaisā apgriezties prot 5 no aptaujātajām un 2 no tām prot apgriezties lēcienā par 360 grādiem. Tā kopā skatoties mūsu snovbordisti prot diezgan daudz. Latvijā ir mazi kalni un nelieli snovparki, tāpēc tas ko šie aptaujātie prot ir ļoti daudz. Vēl jau, protams, bija arī snoveri, kas prot sakombinēt dažādus Grab kopā ar rotēšanu gaisā vai kādu no Flipiem. Taču tādu bija diezgan maz un tāpēc apkopoju tikai vienkāršākos trikus, kas priekš, Latvijas ir diezgan labi.

            Protams, ka visu to kopā ir jautrāk darīt ar draugiem. Tāpēc vēlējos noskaidrot kādā kompānijā snovbordisti brauc uz kalnu. Un tas arī šeit atspoguļojās – 73% no aptaujātajiem labāk dodas snovot draugu lokā, 15% dodas snovot ar ģimeni un 12% aptaujāto dodas uz kalnu vieni, dažādu iemeslu pēc, taču man tos negribēja atklāt (pielikums 4).

Pārsteidzoši, ka pati svarīgākā lieta, kura nosaka lēmumu, izvēloties kalnu, ir attālums no dzīvesvietas. Tikai pēc tam seko cena un sniega seguma kvalitāte. To, ka kalna tuvums pie dzīvesvietas izšķir izvēli, pierāda 25% no visu nobalsojušo atbildēm. 19%  sastāda cena, 13% sniega seguma kvalitāte, 10% dažādu sarežģītības pakāpju trašu esamība, 9% papildus piedāvājumi (pirts, kafejnīca utt.), 7% piekļūšanas iespējas ar personīgo transportu, 7% servisa līmenis, 4% nokļūšanas iespējas ar sabiedrisko transportu, tikai 3% nakšņošanas iespējas un 3% neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Domājams, ka medicīniskās palīdzības nepieciešamība pēc nesenajiem nelaimes gadījumiem Žagarkalna trasē, mainīs cilvēku nevērīgo attieksmi pret šo būtisko lietu. Arī dažādu sarežģītības trašu esamība, piekļūšanas iespējas ar personīgo transportu un papildus piedāvājumi ir salīdzinoši svarīgi, tiesa gan uz pusi nesvarīgāki par attālumu no dzīvesvietas.

Secinājumi

Pēc zinātniski pētnieciskā darba pabeigšanas ieguvu teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas snovbordā, kuras noteikti pielietošu savas braukšanas prasmes uzlabošanā.

Mans izvirzītais zinātniski pētnieciskā darba mērķis tika sasniegts un izpildīti visi izvirzītie uzdevumi:

1.  Izpētīju kāda veida inventārs un kāda sagatavotība nepieciešama, lai veiksmīgi varētu uzsākt snovborda iemaņu apgūšanu.

2.  Iepazinos ar snovborda disciplīnu daudzveidību.

3.   Iepazinos ar snovborda triku nosaukumiem un to pielietošanas precizitāti nosaukumu veidošanā, kā arī tos teorētiski izskaidroju un aprakstīju.

4.   Pētnieciskajā daļā veicu pētījumu par snovbordistu populārākajām snovošanas trasēm Latvijā, pazīstamākajiem triku nosaukumiem un to pielietojumu. Secinu, ka iemīļotākās snovošanas vietas ir Baiļi, Žagarkalns un Milzkalns. Biežāk pielietotie triki: Grab, Indy air, Backflip, Frontside 180, Frontside 360. Pati svarīgākā lieta, kura nosaka lēmumu, izvēloties kalnu, ir attālums no dzīvesvietas. Tikai pēc tam seko cena un sniega seguma kvalitāte.

Esmu apmierināts ar izdarītajiem secinājumiem un pārliecināts, ka iegūtie rezultāti ir uzlabojuši manas snovošanas prasmes gan praktiskā, gan teorētiskā veidā.

Nobeigums

 

Šo zinātniski pētniecisko darbu izstrādāju godam. Galveno uzmanību pievēršot pētnieciskās daļas izstrādei, kura tika papildināta ar jaunu anketu palīdzību. Šogad nelielu temperatūras pazemināšanos varējām sajust tikai janvāra beigās, tādēļ anketas izdalīju diezgan vēlu, un nācās tās ātri apkopot. Teorētiskajā daļā lielākā daļa informācijas tika iegūta angļu valodā, tādēļ pašam nācās to pārtulkot un pielāgot atbilstoši triku nosaukumiem, snovborda disciplīnām un dažādiem snovborda literatūrā lietotajiem specifiskajiem nosaukumiem.

Tika atrastas visas atbildes uz ievadā uzdotajiem uzdevumiem un zinātniskā darba galveno mērķi. Tātad mūsu pašu snovbordistiem ir trīs iemīļotākās snovošanas vietas – Baiļi, Žagarkalns un Milzkalns. Par to, ko prot mūsu pašu snovbordisti un kādus trikus zina, plaši ir aprakstīts sadaļā – anketu analīze, ar kuru palīdzību biju spējīgs visu šo informāciju apkopot un realizēt savā zinātniski pētnieciskajā darbā.

Anotācija

 

Last year’s work was about what kind of snowboards we have, and which to choose, what kind of binding do we have and which snowboard boots to choose certainly.

This year I worked with questions – what kind of snowboard tricks knows our Latvian snowboarders and what kind of tricks can make our snowboarders. I worked on the two most popular Latvian mountains and asked people to fill my forms with questions. And parsed all the information in my work’s practical part. In my theoretical part I found some of the simplest snowboard trick names. All of information was in English.     

Izmantoto avotu saraksts

1.      Interneta mājas lapa http://www.baili.lv/ [6]

2.      Interneta mājas lapa http://www.zagarkalns.lv/ [7]

3.      Interneta mājas lapa http://www.slalom.lv/ [5], [8]

4.      Interneta mājas lapa http://www.vertikalex.lv/

5.      Interneta mājas lapa http://www.sniegaklubs.lv/ [12]

6.      Interneta mājas lapa http://snowboard.colonies.com/ [1], [2], [3]

7.      Interneta mājas lapa http://www.snowboard-mag.com/ [4], [9], [10], [11]

8.      “Kur slēpot Latvijā” – Rīga “Zvaigzne” 2002. gads 84 lpp.