Patēriņa kredīta iegūšanas iespējas Latvijas bankās

Satura rādītājs

Satura rādītājs. 2

Ievads. 3

1      Kredīts un tā būtība. 4

1.1       Kredīta jēdziens. 4

1.2       Kredīta iedalījums pēc tā ilguma. 4

1.3       Kredīta mērķis, apjoms un nodrošinājums. 5

1.4       Kredīta veidi 6

1.5       Patēriņa kredīts. 7

2      Latvijas Republikas normatīvie akti 10

2.1       Kreditēšanas normatīvo aktu sistēma. 10

2.2       Patērētāju tiesību aizsardzības likums. 10

3      Situācija Latvijā. 15

4      Aptaujas rezultāti 18

4.1       Aptaujas teorētiskais pamatojums. 18

4.2       Aptaujas rezultāti 18

Secinājumi 25

Izmantotās literatūra. 26

Ievads

Ikviens no mums, kaut reizi ir nonācis situācijā, kad vēlamies realizēt savus sapņus vai iegādāties kaut ko ikdienišķo, ļoti nepieciešamu, taču naudas nepietiek. Lai piepildītu šos sapņus un nodrošinātu nepieciešamības, kādreiz bija izplatīts aizņemties no draugiem, paziņām vai radiem, taču, ekonomikai attīstoties, mūsdienās pastāv reālas iespējas izmantot finanšu iestāžu piedāvāto pakalpojumu jeb kredītu.

Pasaules pieredze liecina, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar kredītiem, kas dažādos veidos un formās tiek izmantoti visās tautsaimniecības nozarēs.

Latvijā pēdējo gadu laikā kredītam ir īpaša nozīme kā sadzīvē, tā arī uzņēmējdarbībā. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju gūst labumu no komercbanku vai līzinga kompāniju piedāvātiem kreditēšanas pakalpojumiem, lai ātrāk savā īpašumā iegādātos preces un izmantotu pakalpojumus, maksājot par tiem pakāpeniski. Fiziskām personām, kurām ir nepieciešams finansējums personīgai lietošanai, nevis saimnieciskai darbībai, labs risinājums ir patēriņa kredīts.

Darba autore izvēlējās izpētīt patēriņa kredītu, kuru aktualitāti pamato kopš 2004. gada lielais ieinteresēto šāda veida kredītu pieprasījuma skaita pieaugums. Līdz ar vispārējā labklājības līmeņa pieaugumu cilvēki aktīvāk vēlas saņemt šāda veida aizdevumus.

Darba mērķis ir izanalizēt patēriņa kredīta būtību, būtiskās īpašības, tā saņemšanas pamatprincipus un tā izplatību starp Latvijas bankām.

Darba mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi:

·           Balstoties uz makroekonomikas teoriju definēt kredītu un izpētīt tā būtību ;

·           Plašāk apskatīt un izanalizēt ar patēriņa kredītu saistītos normatīvos aktus;

·           Sniegt ieskatu par šī brīža patēriņa kredīta situāciju Latvijas tirgū .

1          Kredīts un tā būtība

1.1   Kredīta jēdziens

Termins „kredīts” ir aizgūts no latīņu valodas vārda „credit” un nozīmē aizdevumu, parādu.

Kredīts jeb aizdevums ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas personas lietošanā, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu (Bikse V., 2007, 236.lpp).

Tā kā kredīta attiecības nozīmē naudas aizdošanu, tad šajās attiecībās stājas vienmēr divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors.

Aizdevējs parasti kredītiestādes jeb uzņēmējsabiedrības, kas dibinātas, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Latvijā kā kredītiestādes darbojas bankas , krājaizdevumu sabiedrības vai ārvalstu banku nodaļas (filiāles).

Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma 1. pants definē bankas kā kapitālsabiedrības, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus, savukārt kredītiestādes filiāli kā teritoriāli vai citādi nošķirtu kredītiestādes struktūrvienību, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā. 

Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt aizņēmēja vajadzības pēc naudas līdzekļiem dažādos laika posmos, bet, lai kredītiestāde varētu sniegt nauda aizdevumu, tajā ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, kas nav piesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā.

Banku piešķirto naudas līdzekļu pamatmērķis ir sava veida peļņas gūšana no debitora, jo paņemot kredītu debitoram nākas atmaksāt ne vien kredīta pamatsummu, bet arī tā procentus no gada procentu likmes.

1.2   Kredīta iedalījums pēc tā ilguma

Bankas aizdod naudu gan fiziskām, gan juridiskām personām uz noteiktu laiku, tāpēc visi aizdevumi tiek klasificēti pēc to aizdošanas vai atmaksāšanas ilguma. Kredītiestāžu piešķirtais kredīts iedalās īstermiņa un ilgtermiņa kredītos.

Īstermiņa kredīti ir aizdevumi, kas ir saistīti ar apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnībām, tāpēc tas parasti tiek piešķirts uz laiku līdz vienam gadam. Turpretī ilgtermiņa kredīta nepieciešamību nosaka pamatkapitāla aprites īpatnības, tāpēc to parasti izsniedz uz laiku ar samaksas termiņu līdz 10, 20 gadiem un pat ilgāk (Bikse V., 2007, 236.lpp). Pēdējos gados tiek izšķirts arī vidēja ilguma kredīti, kas jāatmaksā laika posmā no viena līdz apmēram pieciem gadiem.

1.3   Kredīta mērķis, apjoms un nodrošinājums

Kredītiestāde, izsniedzot kredītu, ir jāzina aizņēmēja nepieciešamība, nolūks noteikto līdzekļu saņemšanai, kas tiek paskaidrots bankā iesniedzot noteiktu naudas līdzekļu pielietošanas plānu. 

Tā kā jebkurš naudas aizdevums ir riskants darījums un, lai banka kreditēšanas rezultātā neciestu zaudējumus, tai ir jāzina aizņemamās summas lielums, jo pastāv arī ierobežojumi (Bikse V., 2007, 238.lpp).

Nodrošinājums ir nepieciešams kā garants bankām, ka aizņemamā summa tiks atdota, īpaši, ja tiek ņemts kredīts pret ķīlu, kas ir saskaņā ar LR Kredītiestāžu likuma prasībām – „kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas ir nodrošināts ar vienu no šādiem nodrošinājuma veidiem: kustamo vai nekustamo īpašumu, vērtspapīriem, galvojumiem”.

Kā jau iepriekš tika minēts par aizņemamiem naudas līdzekļiem bankai ir jāatmaksā noteikts aizdevuma procents jeb naudas samaksa par aizņemto līdzekļu izmantošanu. Aizdevuma procents ir bankas peļņa par personai piešķirtās kredītsummas izmantošanu.

Aizdevuma procentu likme mēdz būt fiksētā procentu likme jeb tā, kas nemainās ne palielinoties inflācijai, ne valūtas kursa maiņai ne arī kādu citu faktoru ietekmē, un mainīgā procentu likme, kas nozīmē, ka banka reizi ceturksnī, gadā vai divos gados pārskata procentu likmi un nosaka jaunu, kas ir spēkā uz nākamos laikposmu. Parasti mainīgā procentu likme ir zemāka par fiksēto, jo bankai ir mazāks risks, ka aizdevuma izmantošanas laikā var notikt iepriekš minētās pārmaiņas.

Aizdevuma procenta lielumu nosaka procenta likme, ko aprēķina aizdevuma gada ienākuma summu sadalot ar visu aizdoto naudas summu, ko izsaka procentos (Bikse V., 2007, 238.lpp).

1.4   Kredīta veidi

Atkarībā no kredīta izmantojuma, izšķir vairākus kredīta veidus:

Ø  komerciālais kredīts (kredīti uzņēmējdarbībai, investīciju kredīti, kredītlīnijas un kredīta pārtēriņa iespējas jeb t.s. overdrafti )

Ø   baņķieru kredīts,

Ø  patēriņa kredīts,

Ø  valsts kredīts,

Ø  hipotekārais kredīts,

Ø  starptautiskais kredīts

Ø  līzings.

Banku sektorā tiek piedāvāti dažāda veida kredīti, kas netika pieminēti šajā nodaļā (studiju kredīts, studējoša kredīts, faktorings, investīciju kredīts uc.) tikai tāpēc, ka banku attīstās un to piedāvāto iespēju skaits arvien aug (sk. 1.1. attēlu).

Avots: autora veidots attēls pēc Latvija Bankas datiem

1.1.att. Saistību skaita dalījums pa saistību veidiem Latvijā uz 01.11.2008 (%)

Pēc 1.1. attēla kredīta reģistra statistikas datiem var secināt, ka pieprasījums pēc visa veida kredītiem un to izmantošanas iespējām Latvijā šobrīd ir aktuālas. Visvairāk iedzīvotāji dod priekšroku norēķinu karšu kredītiem – 38% un patēriņa kredītam – 37%, kā arī 10% no visa kopēja kredītu skaita aizņem hipotekārie kredīti. Arī līzinga (finanšu un operatīvā) iespējas valstī tiek izmantotas vidēji uz 8%. Pārējo kredītu izmantošana ir robežās no 4 – 1%. Secinājumā varētu piebilst, ka mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām – iedzīvotāji izvēlas aizņemties naudu kredītiestādēs un atmaksāt to ik mēnesi mazākās summās, nekā ieguldīt uzreiz lielu nauda summu mājokļa remonta vai citu patēriņa preču iegādei.

1.5   Patēriņa kredīts

Dažādos literatūras avotos patēriņa kredītu definē savādāk, bet autore paliek pie secinājuma, ka patēriņa kredīts ir aizdevums, kuru izsniedz nelielās summās privātpersonām to individuālo vajadzību apmierināšanai (Kudinska M., 2008, 5.lpp).

Tas ir īstermiņa aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi kāda noteikta pakalpojuma vai pirkuma īstenošanai. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citi mērķi ar ilgtermiņa lietošanas iespējām.

Vairumā gadījumu kredīts tiek piešķirts bez nodrošinājuma, galvenais bankai nepieciešamais nosacījums ir aizņēmēja ikmēneša ienākumu apjoms un stabilitāte.

Patērētāju kredītu var piešķirt gan naudas veidā, kā naudas aizdevumu, gan preču veidā - līzinga veidā.

Līzings ir finansu pakalpojums, sava veida kredīts, tikai tā būtiskā atšķirība ir tā, ka, iegādājoties preci uz kredīta, kredīta ņēmējs kļūst par iegādātās preces īpašnieku un atmaksā kredītiestādē aizņemto naudu, kā arī procentus par aizdevumu. Savukārt, noformējot līzingu, līzinga ņēmējs nekļūst par preces īpašnieku, bet tikai par preces turētāju jeb lietotāju, kamēr pilnībā netiek apmaksāts līzings. Izšķir divu veidu līzingu – finanšu un operatīvais jeb darbības līzings (Briede I., 2004, 72.lpp ).

Patēriņa kredītu izsniedz uz noteiktu laiku - no 3 līdz 60 mēnešiem. Taču ir bankas, kurām maksimālais termiņš ir mazāks par 60 mēnešiem. Kredīta termiņš primāri ir atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu aizņēmējs var atļauties.

Saņemot šī veida kredītu debitoram tiek piemērota fiksēta (nemainīga) procentu likme, kas tiek noteikta uz visu kredīta līguma termiņu.

Procentu likmi nosaka:

o    Aizdevuma ņēmēja ienākumi: to stabilitāte, apmērs un pietiekamība kredītu saistību izpildei. Bankā jāiesniedz ienākumus apliecinoši dokumenti.

o    Aizdevuma ņēmēja sadarbība ar banku: vai aizņēmējs ir konkrētās klients un izmanto bankas pakalpojumus (depozīta noguldījumi, kredītkartes, internetbanka, pensijas 2. līmenis, vai darba alga tiek pārskaitīta uz to banku).

o    Aizdevuma ņēmēja līdzšinējā kredītvēsture: vai savlaicīgi līdz šim ir pildīti visas finanšu saistības. Laba kredītvēsture sekmēs saņemt izdevīgākus kredīta nosacījumus. Kredītvēsturi jāapliecina ar dokumentiem par aizdevuma prasītāja iepriekšējām vai esošām finanšu saistībām.

Patēriņa kredītus piedāvā būtībā visas Latvijas Bankas, bet pirms kredīta ņemšanas ir jāizskata katras bankas piedāvātie noteikumi, jo kredīta aizņemšanās gadījumā, ne tikai minimālā un maksimāla aizņēmuma summa, termiņš un gada procenti ir svarīgi nosacījumi, bet arī kredīta pieteikuma izskatīšanas, konta apkalpošana, kā arī daudzas citas darbības ir ne mazāk būtiskas (skat.1.1.tabulu).

1.1.tabula

Aizņēmuma raksturojošie ietekmējošie faktori Latvijas bankās 2008. gadā

Banka	Kredīta summa(min) LVL	Kredīta summa(max) LVL	Kredīta termiņš(max) mēneši	Procentu likme (%)	Kredīta pieteikuma izskatīšana LVL
Aizkraukles banka	1 000	3 000	24	17-21	30
DnB NORD Banka	500	5 000	60	15-21	bez maksas
GE Money Bank	100	2 500	60	20-29	bez maksas
Hipotēku banka	300	2 000	24	15-30	5/0
Latvijas Krājbanka	100	5 000	48	17-22	bez maksas
Nordea banka	100	8 500	36	12-18	bez maksas
Norvik Banka	100	5 000	48	12-18	bez maksas
Parex Banka	60	3 000	36	22-24	bez maksas
Swedbank	150	7 000	36	16-22	bez maksas

Avots: autora veidota tabula pēc attiecīgo Latvija banku datiem

1.1. tabulas dati liecina, ka Aizkraukles banka piedāvā pašus „bargākos” nosacījumus- minimālā aizdošanas summa ir 1000 LVL, ar gada procentu likmi no 17% līdz 21% , kredīta summa jāatmaksā ne vēlāk kā pēc 2 gadiem un pat kredīta pieteikuma izskatīšana maksā 30 LVL, tajā pašā laikā Parex banka piedāvā aizņemties naudas līdzekļus, kas nav mazāki par 60 LVL, taču gada procentu likme ir 2 – 5% lielāka, bet kredīta pieteikuma izskatīšana ir bez maksas. Pēc autora domām, visizdevīgāk būtu ņemt kredītu Novik vai Nordea bankā – gada procentu likme ir 12 – 18%, summa jāatmaksā 3 - 4 gados, maksimālās summas lielums ir pietiekošs, lai izremontētu māju vai nopirktu jaunu mašīnu, samaksājot par viņu visu summu.

Iepriekš tika minēts, ka pēdējos 3,4 gados Latvijā ir pieaudzis patēriņa kredītu ieinteresēto personu skaits, kas liecina par banku piedāvāto aizņēmumu pieejamību valsts bankās un citās kredītiestādēs (skat. 1.2.attēlu).

Avots: autora veidota tabula pēc Latvija Bankas datiem

1.2.att. Banku izsniegto patēriņa kredītu izmaiņas uz 31.12.2008.

salīdzinājumā ar 31.12.2007 (%)

Visizplatītākā patēriņa kredītu sniegšanas banka laika periodā no 2007. gada beigām līdz 2008. gada beigām ir bijusi Nordea banka, kuras aizņēmēju skaits ir pieaudzis par 29. 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir 2 reizēs vairāk, nekā pieaugums Latvijas Krājbankā. Popularizējās arī GE Money banka, kas ir izskaidrojams ar GE Money bankas apvienošanos ar AS Baltic Trust Banku 2008. gada aprīlī. Pieprasījums jaunajā bankā pieaudzis par 19.8%, toties interese pēc Parex bankas un DnB NORD bankas patēriņa kredītiem ir salīdzinoši zema – 8.1%, 8.8%, iespējams tāpēc ka, secinot 1.1 tabulas datus, nav pieņemami aizdevuma ņemšanas nosacījumi.

Lai vai kā, bet patēriņa kreditēšana Latvijas valstī turpina attīstīties un pieprasījums pēc šāda veida kreditēšanas būs vienmēr.

2          Latvijas Republikas normatīvie akti

2.1   Kreditēšanas normatīvo aktu sistēma

Patērētāja kreditēšanu, kā jebkuru citu kredīta saņemšanas kārtību regulē -

1        LIKUMI:

§  Latvijas Republikas Saeimā 1937.gada 28.janvārī pieņemtais „Civillikums”, bet tieši „Civillikuma IV daļa – Saistību tiesības”, kas ir spēkā kopš 1993. gada 1.marta.

§  1995.gada 5.oktobrī apstiprināts „Kredītiestāžu likums”, kas nosaka kredītiestāžu (tai skaitā arī banku) tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka personu jeb kredīta ņēmēju tiesības, pienākumus un atbildību.

§  „Patērētāju tiesību aizsardzības likums”(spēkā no1999. gada 15. aprīļa), kas nodrošina patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

2        MK NOTEIKUMI:

§  Ministru kabineta noteikumi Nr.692 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”, kas ir spēkā kopš 2008. gada 1.septembra.

Šie noteikumi nosaka patērētāja kreditēšanas līgumā jeb kreditēšanas līgumā noslēgtā starp kredīta dēvēju un kredīta ņēmēju ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

3        LATVIJAS BANKAS NOTEIKUMI:

§  „Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums”, spēkā ar 01.07.2001. Pēdējie grozījumi veikti 01.01.2002 saskaņā ar „Grozījumiem par Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

2.2   Patērētāju tiesību aizsardzības likums

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 18.martā.

Likums stājas spēkā ar 1999.gadu 15.aprīli.

 I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pantā tiek definēti likumā lietotie termini, bet 2.pants izskaidro likuma mērķi. Likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam, slēdzot līgumu ar jebkāda veida preču vai pakalpojumu sniedzēju, iespējas aizsargāt savas tiesības, kā arī apzināties savus pienākumus pret līguma otro pusi.

Likums attiecas uz jebkuru ar patērētāju noslēgtu kreditēšanas līgumu un nosaka patērētāju tiesību aizsardzību, iespēju patērētājam izvēlēties preces vai pakalpojumus, pušu līgumu slēgšanas kārtību un pienākumu apjomu, kas piemērojams arī kreditēšanas līgumam.

3.pants izskaidro, kā noteikt, ka patērētāju tiesības tika pārkāptas un kādai jābūt pakalpojuma sniegšanas personas attieksmei pret patērētāju (šajā gadījumā - pret pircēju). 4.pantā atzīmē patērētāja izvēles brīvību un novērtēšanu, un iespējamību atteikties no piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma, ja patērētājs nebija izdarījis pasūtījumu.

II nodaļa. Līgumi

Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības. Taču, ja izņēmumu gadījumā, līgumā noteikumi ir pretrunā ar abām līgumu slēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību, tad atbildība tiek samazināta, līgumi ar trešajām personām tiek ierobežoti, un beigās, patērētājam nākas atteikties no savām tiesībām, bet ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs „izvirzās līderpozīcijās”.

Bieži vien ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju piedāvātie līgumi ir netaisnīgi – ir uzrakstīti nesaprotamā valodā, ar „zemūdens akmeņiem”, kas nozīmē, patērētājam izlasot, viss liekas saprotami un par labu pašam patērētājam, bet, nptiekot kaut kādam līguma pārkāpumam, beigās var izrādīties, ka pats patērētājs ir vainīgs, kas atkal ir pretrunā ar iepriekšējo - 5. pantu.

Situācijā, kas minēta 7. pantā, kad līgumā starp patērētāju un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju ir iesaistīta vēl trešā persona, jeb starpnieks, patērētājam ir jābūt informētam par starpniecību.

8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka „saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās.” Tas nozīmē, ka banka vai cita kredītiestāde, kārtojot aizņēmuma ņēmēja- patērētāja- vajadzīgos dokumentus, apsola patērētājam izmaksāt pieprasīto naudas līdzekļu summu.

Sākot no šā panta piektās daļas noteikumos personai, kas veic patērētāja kreditēšanu, ir jāveic dažāda veida pasākumi, kas pārbauda, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, un izvērtē patērētāja kredīta atmaksāšanas iespējas. Patērētāja kreditēšanas līgumā, kredīta summai ir jābūt vienādai vai lielāka ar patērētāja 100 minimālajām mēnešalgām, bet tas neattiecas, ja līgums tiek slēgts ar citu valstu iedzīvotājiem, ja kredīta piešķiršanas mērķis nav nekustamā īpašuma vai cita Latvijas Republikas publiskajos reģistros reģistrējama īpašuma iegāde vai izmantošana. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

Saistībā ar 10. pantu, patērētājam pastāv iespēja noslēgt distances līgumu ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kas šo piedāvājumu ir atsūtījis tipveida vēstules, kataloga vai citu iespieddarbu veidā, kas ir spēkā bez abu pušu klātbūtnes. Šādu līgumu var noslēgt tikai 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad patērētājs ir devis savu rakstisku apliecinājumu, tādā pašā veidā atbildot pakalpojumu sniedzējam.

Patērētājam šā nodaļas ietvaros pastāv arī iespēja atkāpties no līguma ar attiecīgiem ierobežojumiem, 7 dienu laikā rakstiskā veidā iesniedzot iesniegumu preču vai pakalpojumu sniedzējam, apzinoties savu atbildību pret preces kvalitāti un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.

III nodaļa. Preces vai pakalpojuma atbilstība līguma noteikumiem

Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Ražotājs, pārdevējs un pakalpojuma sniedzējs nedrīkst reklamēt vai likt marķējumā to informāciju, kas nav patiesa attiecībā pret pārdodamo vai piedāvāto preci vai pakalpojumu.

14. pants paskaidro, kā atpazīt, kad prece vai pakalpojums nav atbilstoši līguma nosacījumiem un kā šādu notikušo faktu var apstrīdēt.

Garantija (16. pants) ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildus saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos. Apliecinājums patērētāja tiek dots rakstiskā veidā, un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst mainīt garantijas apjomu un samazināt tās derīguma termiņu, tāpēc patērētājs, ja precei vai pakalpojumam atgadās negadījums, var griezties pie garantijas snidzēja ar prasību preci vai pakalpojumu samainīt vai salabot.

Vārda "garantija" vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

IV nodaļa. Informācija par precēm un pakalpojumiem

Šīs nodaļas panti regulē un nosaka, ka patērētājam ir jābūt iepazīstinātam par ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, zinot rekvizītus(nosaukumu, juridisko adresi, telefonu, reģ. numuru utt.), tāpat patērētājam ir jābūt informētam par viņa pirktās preces vai pakalpojuma ražotāju, zīmolu, preces vai pakalpojuma kvalitāti raksturojošiem faktoriem, kā arī ir tiesības pieprasīt papildus informāciju no preces vai pakalpojuma sniedzēja.

V nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības

Patērētāji ir tiesīgi brīvprātīgi apvienoties biedrībās, kuru darbības mērķis ir aizsargāt patērētāju tiesības un kuras darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgās patērētāju tiesību aizsardzības biedrības statūtiem.

Biedrības ir tiesīgas pieņemt, izskatīt sūdzības no citiem patērētājiem un sniegt tiem atbalstu, kopīgi veikt preču vai pakalpojumu kvalitātes prasību pārbaudījumus. Iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram priekšlikumus.

VI nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole

Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā. Šis centrs efektīvi nodrošina patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Tātad var droši apgalvot, ka patērētāju atbalstīs šajā centrā visa veida strīdīgu jautājumu risināšanā, nepieciešamības gadījumā pat pieaicinās juristu, paši par patērētāju iesniegs prasību tiesā utt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir bargs attiecībā pret patērētāju, ja, izanalizējot radušo situāciju, izrādīsies, ka pats patērētājs bija vainīgs līguma vai tiesību pārkāpšanā. Šādā situācijā centrs ir tiesīgs iesūdzēt tiesā patērētāju.

VII nodaļa. Patērētāja tiesību pārkāpuma novēršana

Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas. Par preces iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad ražotājs vai pārdevējs nodevis un patērētājs pieņēmis attiecīgo preci.

28. pants nosaka, ka patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, samazina preces cenu, apmaina preci, bez atlīdzības to salabo, vai arī izmaksā kompensāciju par paša patērētāja salaboto preci vai arī vienkārši atgriež patērētājam kādreiz samaksāto naudas summu.

Zaudējuma atlīdzību nosaka (32. pants) saskaņā ar Civillikumu, kas neatbrīvo pārdevēju no atbildības, ja viņš ir iepircis preci no ražotāja, kas tobrīd jau pats deva precei neatbilstošu informāciju.

Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs 30 dienu laikā no dienas, kad patērētājs pieteicis prasījumu par preces vai pakalpojuma trūkumiem, vai attiecīgi pilnvarotu uzraudzības un kontroles iestāžu noteiktajā termiņā nav novērsis preces vai pakalpojuma trūkumu, tad viņa pienākums ir atlīdzināt visus zaudējumus, kas patērētājam radušies sakarā ar kavējumu.

VIII nodaļa. Uzraudzības un kontroles iestāžu atbildība

Ja noskaidrots, ka patērētāju biedrību pārbaudes laikā, prece nepamatoti konfiscēta, nepamatoti apturēta tās ražošana, piedāvāšana vai pārdošana, nepamatoti noteikts preces ražošanas, piedāvāšanas un pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas aizliegums vai konstatēti citi uzraudzības un kontroles iestāžu pilnvaru pārkāpumi, kuru rezultātā ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam radušies zaudējumi, ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā celt tiesā prasību par zaudējumu un negūtās peļņas atlīdzināšanu. Šis noteikums nosaka, ka patērētājiem nav viss atļauts, nedrīkst nepamatoti traucēt un pārbaudīt ražotājus, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

Pēdējie grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” tika veikti 2008. gada 19.jūnijā.

3          Situācija Latvijā

Līdz 2008. gada beigām un 2009. gada sākumam patērētāja kreditēšana un tās veidi bija izplatīti sabiedrībā un paspēja kļūt par efektīviem pirkšanas un pārdošanas instrumentiem, kurus izmantojot, pārdevējs uzreiz saņem naudu, bet patērētājs vajadzīgo preci vai pakalpojumu, kura iegādi citkārt nāktos atlikt līdz nepieciešamās naudas summas sakrāšanai.

Šī gada pēdējo mēnešu laikā gan pasaulē, gan Latvijā ir daudz spriests, kā pārvarēt ekonomikas krīzi. Tās valstis, kuru budžeta situācija to atļauj, pieņem daudzu miljardu atbalstu, lai stimulētu uzņēmējdarbību un patēriņu, tomēr Latvijā aizvien skaidrāks kļūst fakts, ka pat visdāsnākās un vispārdomātākās budžeta atbalsts nepaglābs valsts ekonomiku no recesijas, ja netiks atjaunota banku kredītu pieejamība.

Latvijā laikā no 2006. līdz 2007. gadam notika banku izsniegto kopējo kredītu skaita apjoms, tajā skaitā arī patēriņa kredītu skaits, kas palielinājās par 182 532 tūkst. latu un turpināja pieaugt līdz pat 2008. gada beigām, pieaugot vēl par 52 631 tūkst. latu (skat. 3.1.tabulu).

3.1.tabula

Izsniegto patēriņa kredītu skaita struktūra Latvijā no 31.12.2006 līdz 31.12.2008

Datumi	Kredīts patēriņa preču iegādei (tūkst.latu)	Kopējs kredītu skaits (tūkst.latu)	Struktūra procentuāli (%)
31.12.2006	433 785	10 795 450	4.02
31.12.2007	616 317	14 837 370	4.15
31.12.2008	668 949	16 417 756	4.07

Avots: autora veidota tabula pēc FKTK datiem

Tabulas dati ļauj spriest, ka kredīti patēriņa preču iegādei visos gados ir veidojuši vidēji 4% no kopējā kredītu skaita. 2007. gadā vidējie rādītāji ir nedaudz augstāki nekā 2006. un 2008. gados, kas liecina par patēriņa kredītu pieprasījuma samazinājumu šajā laika periodā. Iespējams, ka tas ir izskaidrojams arī ar to, ka 2008. gada pēdējos mēnešos situācija ir mainījusies un banku izsniegto kredītu piedāvātais apjoms samazinājās, t. sk. visām trim Latvijas lielākajām bankām(SEB, Swedbank, Parex banka). Šo banku rīcība Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem tas uzlika vēl papildus slogu, jo grūtajā ekonomiskajā situācijā jāveic kredītu atmaksa bez iespējām kredītu pārfinansēt vai piesaistīt papildu finansējumu.

Struktūras rādītāji ļauj procentuāli saskatīt izsniegto patēriņa kredītu pieaugumu pret kopējo kredītu skaitu, izmantojot 1.1.formulu:

                                         (1.1.) 

(Z.Goša, 2003)

Šobrīd Latvijā nav piemērota situācija kredītu saņemšana, pat, ja izdodas paņemt kredītu, ja cilvēku atlaidīs no darba, tad viņam vairāk nebūs par ko samaksāt vismaz kredītprocentus, nerunājot par pašu pamatsummas atmaksu, tāpēc banku politikas straujā maiņa ir pašsaprotama, ja tās nevēlās ciest zaudējumus.

Latvijas Bankas veiktie pētījumi nesola pagaidām neko labu ekonomiskajā sektorā – kā galvenais un to raksturojošs faktors – IKP - to apliecina(skat. 3.1. attēlu).

* -prognoze

 Avots: autora veidota tabula pēc Latvijas Bankas datiem

3.1. att. IKP pieaugums Latvijā laika periodā no 2002. līdz 2009. gadam (%)

Tautsaimniecībā diemžēl turpinās izaugsmes lejupslīde. Apstrādes rūpniecības un tās apakšnozarēs perspektīvas nav spīdošas - 2009. gada nepilnu divu mēnešu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 15.2%. Arī mazumtirdzniecībā turpinās kritums - 2008. gada novembrī pēc darbadienu skaita izlīdzinātais mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot automobiļu un degvielas tirdzniecību, salīdzināmajās cenās samazinājās par 15.1%.

Finanšu tirgus spriedze, kas vispirms bija vērojama ASV 2007. gada vasarā, pārauga visaptverošā pasaules ekonomiskajā krīzē 2008. gada rudenī. Sākās kreditēšanas stagnācija, akciju tirgi sabruka, un vairākas lielas finanšu institūcijas bankrotēja, apdraudot starptautiskās finanšu sistēmas normālu darbību.

Tautsaimniecības attīstības perspektīvas 2008. gadā pasliktinājās, un daudzu uzņēmumu peļņas pieauguma prognozes kļuva pesimistiskākas. Pasaules finanšu tirgus satricinājuma un nenoteiktības dēļ tirgus dalībnieki kļuva piesardzīgi, tāpēc viņi par investētajiem finanšu līdzekļiem vēlējās saņemt lielāku riska prēmiju.

Ar šo ir izskaidrojama Latvijas banku rīcība, kad, zinot situāciju darba tirgū, bankas paaugstināja procentu likmes šādā veidā nedaudz apturot iedzīvotājus no kredīta ņemšanas krīzes apstākļos, kad darbu var zaudēt jebkurš un nevarēs vairs atmaksāt kredītu. Bankas sevi tādā veidā nedaudz apdrošināja no nevēlamiem zaudējumiem.

4       Aptaujas rezultāti

4.1      Aptaujas teorētiskais pamatojums

Anketēšana tika veikta interneta resursos – mājas lapā www.VisiDati.lv . Aptaujā piedalījās mājas lapas reģistrētie lietotāji un nejaušie ciemiņi. Aptaujāti tika 40 respondenti, no kuriem bija 8 vīriešu un 32 sieviešu dzimtes pārstāvji vidējā vecumā - 24 gadi. Jaunākajam respondentam ir 16 gadi, bet vecākajam- 50 gadi.

Anketēšanas mērķis – uzzināt, cik daudz iedzīvotāju ir informēti par patēriņa kreditēšanu Latvijā.

Anketā bija 10 slēgtie jautājumi, kas tika veidoti pēc autores izvēles. Autore vēlējās zināt, ko aptaujātie zina par patēriņa kredītiem, vai paši ir saskārušies ar patēriņa aizņēmumiem, kā arī kur, kādam nolūkam un cik liels aizdevums tika ņemts.

4.2      Aptaujas rezultāti

Anketā ir 10 jautājumi, kurus autore pēc visu anketu aizpildīšanas ir apkopojusi un tās rezultāti ir zināmi. Uz visiem jautājumiem bija iespējams atzīmēt tikai vienu atbildi no 4 iespējamiem atbilžu variantiem.

Pirmais jautājums bija : Kas, pēc Jūsu domām, ir "patēriņa kredīts"? (skat. 4.1. attēlu).

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.1.att. Kas, pēc Jūsu domām, ir "patēriņa kredīts"? 

Aptaujāto 40 respondentu vidū visvairāk izvēlētā atbilde bija "Kredīts privātpersonām", uz kuru atbildēja 65% jeb 30 respondentu. 24% aptaujāto uzskata, ka patēriņa kredīts ir kredītlīnija un tikai 7% domā, ka patēriņa kredīts ir komerckredīts. 4% aptaujāto sniedza citas atbildes: kredīts bez nodrošinājuma ar augstiem procentiem un kredīts ikdienas tēriņiem utt.

Kā otro jautājumu autore uzdeva, kādam nolūkam, pēc Jūsu domām, patēriņa kredītu izmanto? (skat. 4.2. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.2.att. Kādam nolūkam, pēc Jūsu domām, patēriņa kredītu izmanto?

Vairākums, 87% jeb 35 respondentu, atbildēja, ka aizņemto naudu tērē sadzīves preču iegādei, ceļojumiem u.c. līdzīgiem izdevumiem. 8% respondentu patēriņa aizdevumu izmantotu mājokļa iegādei un 5%= cita kredīta atmaksāšanai.

Trešais jautājums - Jums nācās saskarties ar patēriņa kredītu/tiem? (skat. 4.3. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.3.att. Jums nācās saskarties ar patēriņa kredītu/tiem?

Atbilde “Pašam/šai nē, bet pazīstu tos cilvēkus, kuriem nācās" bija vispopulārākā, uz kuru atbildēja vairākums 19 respondenti jeb 48% no visu aptaujāto skaita. Vismazāk izvēlētā atbilde ir "jā", iedzīvotāji vai nu neinformētības, vai arī nevēlēšanas dēļ izvairās no patēriņa kredīta ņemšanas.

Kā ceturtais jautājums bija: kādam nolūkam Jūs (paziņas) izmantojāt patēriņa kredītu ?(gadījumā, ja iepriekšējā jautājuma atbilde bija "jā") (skat. 4.4.attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.4.att. Kādam nolūkam Jūs (paziņas) izmantojāt patēriņa kredītu ?

Uz šo jautājumu 2 atbildes bija līdzīgas skaitliskā ziņā – 35% un 38%. 14 respondenti atbildēja, ka patēriņa kredītu izmantoja mājokļa iegādei un 15 respondenti izteica savu viedokli: ikdienišķiem tēriņiem, datora, velosipēda iegādei, kā arī pasākumu organizēšanai. Pietiekoši daudz respondentu patēriņa aizdevumu izmanto ceļojuma(-mu) tēriņiem vai automašīnas iegādei – 5 un 6 respondenti no 40 aptaujātiem.

Autores uzdotais piektais jautājums bija: kur Jūs (paziņas) ņēmāt patēriņā kredītu? (skat. 4.5. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.5.att. kur Jūs (paziņas) ņēmāt patēriņā kredītu?

Vispopulārākā kredītiestāde, kur iedzīvotāji aizņemas patēriņa kredītu ir Swedbaka, bet Norvik banka starp 40 aptaujātajiem nav izplatīta. 13 respondenti izvēlētos GE Money, Latvijas Krājbanku vai citā bankā. Parex bankā, iespējams zināmu iemeslu dēļ, patēriņa kredītu aizņemtos tikai 10% no visu respondentu skaita.

Uzdotais sestais jautājums paskaidroja iepriekšējo, atklājot, kāpēc tieši izvēlētajā bankā? (skat. 4.6. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.6.att. Kāpēc tieši šajā bankā/ kredītiestādē?

Lielākā daļa jeb 45% aptaujāto izvēlējās konkrētu banku, jo ir šīs bankas ilgu laiku klienti. 25 % aptaujāto- jo tika piedāvāti izdevīgi nosacījumi, 20% jeb 8 respondenti – jo aizdevuma saņemšanai bija nepieciešama ienākuma deklarācija vai citi nezināmie iemesli.

Nākamā jautājuma mērķis bija noskaidrot, cik lielas summas tiek aizgūtas? (skat. 4.7. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.7.att. Cik liela summa/as tika aizgūtas?

11 aptaujāto jeb 28% no visu respondentu skaita izvēlas summas intervālā no 60 līdz 500 latiem un summas sākot no 1000 līdz 5000 LVL. Nedaudz mazāk jeb 25 % respondentu aizņemtos naudas summas no 500 – 1000 latiem. Astoņiem aptaujāto tika piedāvātas citas naudas summas, ko aizņemties: no 60 – 1000LVL, no 500- 5000LVL u.c.

Astotais jautājums: Cik ilgā laikā kredītsumma ir jāatmaksā? (skat. 4.8. attēlu)

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.8.att. Cik ilgā laikā kredītsumma ir jāatmaksā?

Vislielākai respondentu daļai (37%) aizņemtā kredītsumma ir jāatmaksā 24 mēnešu laikā. 30% aptaujāto iedzīvotāju kredīta atmaksāšanas laiks nav zināms. 20% jeb 8 respondentiem aizņemtā kredīta summa ir jāatgriež 48 mēnešu laikā. Vismazāk izplatīts laiks ir 36 mēnešu ilgs.

4.9. attēls parāda gada procentu likmes grafisko sadalījumu.

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.9.att. Cik liela ir gada procentu likme?

22 respondenti, kas ir 55% no visu aptaujāto skaita gadā maksā 12 līdz 18%, 12 respondenti( 30%) nav informēti par gada procentu likmi,ko maksā. Vismazāk respondentu- 3%-  maksā 22 līdz 24 lielu procentu likmi gada laikā.

Kā pēdējo jautājumu autore bija izvēlējusies noskaidrot, vai respondenti ir informēti par kredīta atmaksāšanas grafika iespējamiem variantiem (skat. 4.10. attēlu).

Avots: autora veidots attēls pēc aptaujas datiem

4.10.att. Kāds ir izvēlēts kredīta maksājuma grafiks?

Liela daļa aptaujāto- 45% izvēlas vienādo maksājumu grafiku, kad sākumā kredīta pamatsummas maksājums sākumā ir zems un tad sāk augt, bet kredītu procentu maksājums – otrādi, sākumā procenti jāmaksā lieli, bet tad pakāpeniski, simetriski kredīta pamatsummai samazinās. Joprojām 25% respondentu vispār nesaprot, ka mūsdienās pastāv dažāda veida maksājuma grafiks, kad pamatsumma palielinās, bet procentu samazinās, vai arī pamatsummas maksājums ir konstants(vienāds), bet procentu maksājumi samazinās. Tieši šo apsvērumu dēļ, 15% respondentu izvēlas dilstošo maksājuma grafiku.

Izvēlēto atbilžu summa tika iegūta saskaitot respondentu visas atzīmētās atbildes uz katru jautājumu. Katras atbildes procentuālā vērtība tika iegūta konkrētās atbildes izvēlēto reižu skaitu dalot ar kopējo iesniegto atbilžu summu.

Veiktajā aptaujā, pēc autores viedokļa, tika noskaidrots, ka liela daļa iedzīvotāju nav pietiekoši informēta par patēriņa kredīta būtību un pieejamību atsevišķās kredītiestādēs un bankā. Aptaujāto respondentu vidū bija arī tādi, kas paši nav saskārušies ar šāda veida kreditēšanu, taču viņu paziņas, radi vai draugi ir. Aizņemtā kredītsumma tika izlietota galvenokārt mājokļa remontam vai arī citiem ikdienas tēriņiem, kā arī cita kredīta atmaksāšanai.

Visizplatītākā banka respondentu vidū ir Swedbanka, otro vietu ieņem- GE Money bank. Iedzīvotāji