Latvijas Universitāte
Referāts
Radiācijas avārijas
Rīga 2007
Saturs
Ievads............................................................................ 3
Ignalīnas
AES................................................................ 4
Radiācijas
drošības centra darbība................................ 5
Sekas
un rīcība kodolavārijas gadījumā......................... 6
Secinājumi..................................................................... 7
Izmantotā
literatūra....................................................... 8
Ievads
Civilā aizsardzība ir valsts drošības sistēmas sastāvdaļa.
Civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno , koordinē, vada un kontrolē
Iekšlietu ministrija. Civilās aizsardzības sistēmu veido valsts varas,
pārvaldes un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un
organizācijas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darba spējīgās personas,
kurām ir Latvijas valstiskā piederība. Civilās aizsardzības un krīzes vadības
sistēmas savietojamība ar NATO un ES dalībvalstu krīzes vadības un trauksmes
sistēmām, civilās aizsardzības sistēmām u.c. ir būtiska valsts apdraudējuma
situācijas pārvarēšanā.
Viens
no apdraudējumiem Latvijas iedzīvotājiem un videi ir radiācijas piesārņojums,
ko rada gan objekti Latvijas teritorijā (asins apstarošanas Iekārta “BIOBEAM-2000”,
gamma starošanas iekārta “Issļedovateļ”, tvertnēs nr. 1, 3, 4, 5 un 6
iebetonētie radioaktīvie atkritumi, lietotās kodoldegvielas glabāšana –
reaktora šahtā – glabātuvē, BO VU Latvijas Onkoloģijas centrs), gan ārpus
Latvijas teritorijas esošie kodolobjekti (Ignalīnas AES, Loviisas AES,
Ļeņingradas AES, Oskarshammas AES, Forsmarkas AES, Smoļenskas AES u.c.)
Ņemot
vērā šo objektu bīstamību, atrašanās vietu un citus riska faktorus, valdība,
atbildīgās ministrijas, tām pakļautās institūcijas un struktūrvienības ir
izveidojušas sistēmu, kas nodrošina preventīvo pasākumu kopumu objektos ar
paaugstinātu radioaktīvo starojumu, koordinētu darbību avāriju gadījumā un seku
likvidēšanu.
Tā kā Ignalīnas atomelektrostacija
atrodas tikai 8 km attālumā no valsts robežas un 28 km attālumā no Daugavpils
pilsētas, ir svarīgi būt sagatavotiem iespējamai kodolavārijai, tāpēc, pamatojoties
uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) Tehniskajā dokumentā
TECDOC-953 noteikto klasifikāciju, gatavības un rīcības plānošanu Ignalīnas
atomelektrostacijas kodolavārijas gadījumam Latvijas Republikā valsts un
vietējā līmenī veic atbilstoši 1.kategorijas prasībām.
Iganlīnas AES
Avārija
Ignalīnas atomelektrostacijas reaktora aktīvās zonas bojājuma rezultātā var
radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu, izsaucot tūlītēju
veselības kaitējumu cilvēkiem, kas atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu
plānošanas zonā ap Ignalīnas atomelektrostaciju (30 km), un izsaukt vēlīnu
veselības kaitējumu iedzīvotājiem ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas
zonā (100 km).
Latvijas
dienvidaustrumos valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji.
Radioaktīvais piesārņojums, pēc radioaktīvo vielu noplūdes Ignalīnas
atomelektrostacijā, Latvijas robežu un 30 km zonas robežu, atkarībā no vēja
ātruma, var sasniegt īsā laikā. Neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas
zonā (30 km ap Ignalīnas atomelektrostaciju) ietilpst Daugavpils pilsēta un
Daugavpils rajona 8 pagasti.
Ilgtermiņa
aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km) ietilpst Daugavpils, Krāslavas,
Preiļu rajons, kā arī daļēji Rēzeknes un Jēkabpils rajons.
Iekšlietu
ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām izstrādā Valsts civilās
aizsardzības plānu.
Radioaktīvā
mākoņa, kas radies Ignalīnas atomelektrostacijas
kodolavārijas rezultātā pārvietošanās laiks atkarībā no
vēja ātruma
Vēja ātrums
(m/sek.)
|
Radioaktīvais
mākonis sasniedz:
|
|
LR robežu (8
km)
|
30 km
zonas robežu
|
|
2
|
1 st. 7 min.
|
4 st. 10 min.
|
3
|
44 min.
|
2 st. 47 min.
|
4
|
33 min.
|
2 st. 05 min.
|
5
|
27 min
|
1 st. 40 min.
|
6
|
22 min.
|
1 st. 24 min.
|
10
|
13 min.
|
49 min.
|
15
|
9 min.
|
34 min.
|
20
|
7 min.
|
26 min.
|
25
|
5 min.
|
19 min.
|
Radiācijas drošības centra darbība
Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un
kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides ministrijas padotībā esoša valsts
pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs.
Centra galvenās funkcijas ir šādas: sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī; veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu; apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem; informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiemaktiem un rekomendācijām
radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai; nodrošināt valsts teritorijā
atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto
nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un
organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav
iespējams noteikt; veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu
jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi; koordinēt
tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā; lai paaugstinātu
radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un
darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī
veicināt šo darbu izpildītāju apmācību; nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas
24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar
Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu.
Centra galvenās funkcijas ir šādas: sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī; veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu; apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem; informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem
Radiācijas drošības centram ir tiesības nekavējoties
saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt
radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no
valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem tā funkciju pildīšanai
nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.
Radiācijas drošības centrs aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un tam ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.
Radiācijas drošības centrs aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un tam ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.
Sekas un rīcība kodolavārijas gadījumā
Lielās atomu reaktoru
avārijas rodas to pārkaršanas rezultātā. Ja savlaicīgi šo defektu neizdodas
novērst, tiek bojātas atomreaktora aizsardzības sistēmas, apkārtējā vidē
izplūst radioaktīvas gāzes un putekļi. Pārkarsušā reaktora karstā gaisa straume
šos mikroskopiskos putekļus paceļ vairāku simtu metru augstumā. Rodas, t.s.
radioaktīvais mākonis, kas pārvietojas atkarībā no meteoroloģiskajiem
apstākļiem. Īpaši vēja virziena.
Sākotnējais radioaktīvā piesārņojuma apmērs pēc
eksplozijas, atkarīgs no atomreaktora jaudas, konstrukcijas, izmantotās darba
tehnoloģijas vecuma pakāpes.
Avārijas
gadījumā atomreaktora darbības pārtraukšana nenotiek pēkšņi. Pēc trauksmes
signāla saņemšanas, AES darbinieku rīcībā ir 4-8 stundas, lai novērstu avāriju.
Ja to neizdodas veikt, radioaktīvais piesārņojums izplūst reaktora telpās.
Iespējams, rodas ugunsgrēks, kas arī izplata piesārņojumu apkārtējā vidē. Informācija valsts iedzīvotājiem – trauksmes
sirēnas, specializēto vienību automašīnu signāli, telefonu sakari, valsts masu
informācijas līdzekļi
Paaugstināto radioaktīvo
starojumu cilvēki uzreiz nespēj sajust. Rodas dedzinoša sajūta, sausums mutē,
neizdalās siekalas, metāliska garša mutē. Īpaši lielu apstarojuma devu apstākļos,
iespējama nāve.
Iedzīvotāju rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojuma avārijas
signāla saņemšanas ir būtiska cilvēku veselībai un dzīvībai. Speciālisti iesaka
slēpties telpās vismaz pirmās 24 stundas. Starojumu samazina: automašīnas
kabīne vai vilciena vagons par 40%, koka ēka par 50%, mūra ēka par 70%, vairākstāvu
mūra ēkas pagrabs par 95%. Cieši jāaizver logus, krāsnis, ventilācijas lūkas,
durvis. Pārtiku un dzeramo ūdeni uzglabāt slēgtos traukos - pasargāt no
putekļiem.
Bez īpašas nepieciešamības neatstāt telpas. Tomēr, ja
ārkārtējas nepieciešamības dēļ telpa jāatstāj: aizsegt elpošanas ceļus ar
drānu (respiratoru, gāzmasku), uzlikt galvas segu, lietot
gumijas apavus, uzvilkt vecu lietus mēteli vai citu apģērbu, augumu
pārsegt ar polietilēna plēvi vai citu drānas apmetni. Atgriežoties
dzīvojamās telpās visu virstērpu atstāt ārpus ēkas. Kālija jodīda
tabletes nepieciešamības gadījumā izsniegs aizsardzības dienestu darbinieki
un informēs par to lietošanu. Ārkārtējos, nepieciešamos apstākļos pašvaldību
organizēta evakuācija, par kura norisi tiek īpaši paziņots.
Secinājumi
Būtisks apdraudējums Latvijas
iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, kā arī videi ir iespējamais radiācijas
piesārņojums, ko var radīt gan objekti Latvijas teritorijā, gan ārpus Latvijas
teritorijas esošie kodolobjekti, piemēram, Ignalīnas atomelektrostacija, kas ir
Latvijas teritorijai vistuvākais un potenciāli bīstamākais šāda veida objekts.
Valstī ir izstrādāts
likums - Par radiācijas drošību un
kodoldrošību, kura mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no
jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko
un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un
kodoldrošības jomā.
Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un
darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma
objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas
drošības un kodoldrošības jomā.
Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un
kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides ministrijas padotībā esoša valsts
pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs.
Ļoti būtiska ir iesaistīto institūciju un drošības dienestu laicīga un saskaņota rīcība kodolavārijas gadījumā. Tiem jāveic iedzīvotāju informēšana, situācijas novērtēšana un nekavējoša rīcība seku novēršanai un draudu mazināšanai.
Ļoti būtiska ir iesaistīto institūciju un drošības dienestu laicīga un saskaņota rīcība kodolavārijas gadījumā. Tiem jāveic iedzīvotāju informēšana, situācijas novērtēšana un nekavējoša rīcība seku novēršanai un draudu mazināšanai.
Izmantotā
literatūra
1. http://www.emergency.lv/;
2. http://www.rdc.gov.lv/;
3. http://www.likumi.lv/;
4. Lekciju materiāli studiju kursā „Civilā un darba
aizsardzība”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru