Radiācijas avārijas

Latvijas Universitāte

Referāts

Radiācijas avārijas

Rīga 2007

Saturs

Ievads............................................................................ 3

Ignalīnas AES................................................................ 4

Radiācijas drošības centra darbība................................ 5

Sekas un rīcība kodolavārijas gadījumā......................... 6

Secinājumi..................................................................... 7

Izmantotā literatūra....................................................... 8

           

Ievads

Civilā aizsardzība ir valsts drošības sistēmas sastāvdaļa. Civilās aizsardzības sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu ministrija. Civilās aizsardzības sistēmu veido valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darba spējīgās personas, kurām ir Latvijas valstiskā piederība. Civilās aizsardzības un krīzes vadības sistēmas savietojamība ar NATO un ES dalībvalstu krīzes vadības un trauksmes sistēmām, civilās aizsardzības sistēmām u.c. ir būtiska valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanā.

Viens no apdraudējumiem Latvijas iedzīvotājiem un videi ir radiācijas piesārņojums, ko rada gan objekti Latvijas teritorijā (asins apstarošanas Iekārta “BIOBEAM-2000”, gamma starošanas iekārta “Issļedovateļ”, tvertnēs nr. 1, 3, 4, 5 un 6 iebetonētie radioaktīvie atkritumi, lietotās kodoldegvielas glabāšana – reaktora šahtā – glabātuvē, BO VU Latvijas Onkoloģijas centrs), gan ārpus Latvijas teritorijas esošie kodolobjekti (Ignalīnas AES, Loviisas AES, Ļeņingradas AES, Oskarshammas AES, Forsmarkas AES, Smoļenskas AES u.c.)

Ņemot vērā šo objektu bīstamību, atrašanās vietu un citus riska faktorus, valdība, atbildīgās ministrijas, tām pakļautās institūcijas un struktūrvienības ir izveidojušas sistēmu, kas nodrošina preventīvo pasākumu kopumu objektos ar paaugstinātu radioaktīvo starojumu, koordinētu darbību avāriju gadījumā un seku likvidēšanu.

Tā kā Ignalīnas atomelektrostacija atrodas tikai 8 km attālumā no valsts robežas un 28 km attālumā no Daugavpils pilsētas, ir svarīgi būt sagatavotiem iespējamai kodolavārijai, tāpēc, pamatojoties uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) Tehniskajā dokumentā TECDOC-953 noteikto klasifikāciju, gatavības un rīcības plānošanu Ignalīnas atomelektrostacijas kodolavārijas gadījumam Latvijas Republikā valsts un vietējā līmenī veic atbilstoši 1.kategorijas prasībām.

Iganlīnas AES

Avārija Ignalīnas atomelektrostacijas reaktora aktīvās zonas bojājuma rezultātā var radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu, izsaucot tūlītēju veselības kaitējumu cilvēkiem, kas atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā ap Ignalīnas atomelektrostaciju (30 km), un izsaukt vēlīnu veselības kaitējumu iedzīvotājiem ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km).

Latvijas dienvidaustrumos valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji. Radioaktīvais piesārņojums, pēc radioaktīvo vielu noplūdes Ignalīnas atomelektrostacijā, Latvijas robežu un 30 km zonas robežu, atkarībā no vēja ātruma, var sasniegt īsā laikā. Neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (30 km ap Ignalīnas atomelektrostaciju) ietilpst Daugavpils pilsēta un Daugavpils rajona 8 pagasti.

Ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (100 km) ietilpst Daugavpils, Krāslavas, Preiļu rajons, kā arī daļēji Rēzeknes un Jēkabpils rajons.

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.

Radioaktīvā mākoņa, kas radies Ignalīnas atomelektrostacijas

kodolavārijas rezultātā pārvietošanās laiks atkarībā no vēja ātruma

Vēja ātrums (m/sek.)	Radioaktīvais mākonis sasniedz:
	LR robežu (8 km)	30 km zonas  robežu
2	1 st. 7 min.	4 st. 10 min.
3	44 min.	2 st. 47 min.
4	33 min.	2 st. 05 min.
5	27 min	1 st. 40 min.
6	22 min.	1 st. 24 min.
10	13 min.	49 min.
15	9 min.	34 min.
20	7 min.	26 min.
25	5 min.	19 min.

Radiācijas drošības centra darbība

Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs.
Centra galvenās funkcijas ir šādas: sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī; veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu; apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem; informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai; nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt; veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi; koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā; lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību; nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu.

Radiācijas drošības centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem tā funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.
        Radiācijas drošības centrs aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un tam ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

Sekas un rīcība kodolavārijas gadījumā

Lielās atomu reaktoru avārijas rodas to pārkaršanas rezultātā. Ja savlaicīgi šo defektu neizdodas novērst, tiek bojātas atomreaktora aizsardzības sistēmas, apkārtējā vidē izplūst radioaktīvas gāzes un putekļi. Pārkarsušā reaktora karstā gaisa straume šos mikroskopiskos putekļus paceļ vairāku simtu metru augstumā. Rodas, t.s. radioaktīvais mākonis, kas pārvietojas atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Īpaši vēja virziena.

Sākotnējais radioaktīvā piesārņojuma apmērs pēc eksplozijas, atkarīgs no atomreaktora jaudas, konstrukcijas, izmantotās darba tehnoloģijas vecuma pakāpes.

 Avārijas gadījumā atomreaktora darbības pārtraukšana nenotiek pēkšņi. Pēc trauksmes signāla saņemšanas, AES darbinieku rīcībā ir 4-8 stundas, lai novērstu avāriju. Ja to neizdodas veikt, radioaktīvais piesārņojums izplūst reaktora telpās. Iespējams, rodas ugunsgrēks, kas arī izplata piesārņojumu apkārtējā vidē. Informācija valsts iedzīvotājiem – trauksmes sirēnas, specializēto vienību automašīnu signāli, telefonu sakari, valsts masu informācijas līdzekļi

Paaugstināto radioaktīvo starojumu cilvēki uzreiz nespēj sajust. Rodas dedzinoša sajūta, sausums mutē, neizdalās siekalas, metāliska garša mutē. Īpaši lielu apstarojuma devu apstākļos, iespējama nāve.

Iedzīvotāju rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojuma avārijas signāla saņemšanas ir būtiska cilvēku veselībai un dzīvībai. Speciālisti iesaka slēpties telpās vismaz pirmās 24 stundas. Starojumu samazina: automašīnas kabīne vai vilciena vagons par 40%, koka ēka par 50%, mūra ēka par 70%, vairākstāvu mūra ēkas pagrabs par 95%. Cieši jāaizver logus, krāsnis, ventilācijas lūkas, durvis. Pārtiku un dzeramo ūdeni uzglabāt slēgtos traukos - pasargāt no putekļiem. Bez īpašas nepieciešamības neatstāt telpas. Tomēr, ja ārkārtējas nepieciešamības dēļ telpa jāatstāj: aizsegt elpošanas ceļus ar drānu (respiratoru, gāzmasku), uzlikt galvas segu, lietot gumijas apavus, uzvilkt vecu lietus mēteli vai citu apģērbu, augumu pārsegt ar polietilēna plēvi vai citu drānas apmetni. Atgriežoties dzīvojamās telpās visu virstērpu atstāt ārpus ēkas. Kālija jodīda tabletes nepieciešamības gadījumā izsniegs aizsardzības dienestu darbinieki un informēs par to lietošanu. Ārkārtējos, nepieciešamos apstākļos pašvaldību organizēta evakuācija, par kura norisi tiek īpaši paziņots.

Secinājumi

Būtisks apdraudējums Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, kā arī videi ir iespējamais radiācijas piesārņojums, ko var radīt gan objekti Latvijas teritorijā, gan ārpus Latvijas teritorijas esošie kodolobjekti, piemēram, Ignalīnas atomelektrostacija, kas ir Latvijas teritorijai vistuvākais un potenciāli bīstamākais šāda veida objekts.

Valstī ir izstrādāts likums - Par radiācijas drošību un kodoldrošību, kura mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs.
Ļoti būtiska ir iesaistīto institūciju un drošības dienestu laicīga un saskaņota rīcība kodolavārijas gadījumā. Tiem jāveic iedzīvotāju informēšana, situācijas novērtēšana un nekavējoša rīcība seku novēršanai un draudu mazināšanai.

Izmantotā literatūra

1.      http://www.emergency.lv/;

2.      http://www.rdc.gov.lv/;

3.      http://www.likumi.lv/;

4.      Lekciju materiāli studiju kursā „Civilā un darba aizsardzība”.