Saskarsme automehāniķa profesijā

Ievads

Lai gan automehāniķi savā darbā galvenokārt veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu, novērš automobiļu un to sastāvdaļu bojājumus, šajā profesijā būtisku lomu spēlē arī saskarsme. Automehāniķiem jāspēj komunicēties ar klientiem un vadīt zemākas kvalifikācijas līmeņa darbiniekus. Bieži vien automehāniķiem vienatnē jāveido loģisku spriedumu ķēdi, jāspēj domāt kopsakarībās, uzņemties atbildību, tomēr jāprot uzklausīt arī klienta vēlmes, noskaņot klientu labvēlīgi, saprotami izskaidrojot remonta tehnoloģiju un izmaksas.

Jāiekļaujas kolektīvā, lai varētu produktīvi veikt savu darbu. Automehāniķa profesijā saskarsmes spējas jāizkopj ne tikai pašā uzņēmumā, bet arī jāpiedalās uzņēmuma tēla uzturēšanā un jāveido savu kā firmas darbinieka tēlu.

Referāta mērķis ir apkopot teorētisko informāciju par saskarsmi, tās lomu un praktisko pielietojumu automehāniķa profesijā.

Sākotnēji automehāniķa profesija var šķist ļoti tehniska un attālināta no iedziļināšanās savstarpējās komunikācijas jautājumos, tomēr gan pašiem automehāniķiem, gan to klientiem jāsaprot, ka arī šajā profesijā veiksmīgs kontaktēšanās process ir viens no būtiskākajiem komponentiem labvēlīga iznākuma veidošanā.

Literatūras apskats

Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, nostādnes, attieksmes un darbību. Saskarsme ir informācijas (domu, jūtu u.c.) apmaiņa starp diviem vai vairākiem cilvēkiem gan runas, gan žestu veidā. Tā ir cilvēku vai sociālu grupu savstarpēja mijiedarbība. Savstarpējās attiecībās cilvēki pilnveido savu personību, jo ar to palīdzību tiek apmierinātas cilvēku pamatvajadzības - vajadzība pēc piederības, pašcieņas, pašīstenošanās un varas, kuras cieši ir saistītas ar saskarsmes spējām.

Saskarsmē var izšķirt divas pieejas: 1) socioloģiskā pieeja – saskarsme ir viena no patstāvīgām darbības formām, mijiedarbība, kur norisinās cilvēciski sakari; 2) Sociālpsiholoģiskā pieeja – saskarsmes tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera emocijas, uzvedību, darbību.

Saskarsmi var iedalīt sociālā percepcijā, kas mēģina uztvert otra cilvēka priekšstatus, domas, spējas, emocijas, vēlmes, darbību; komunikācijā – informācijas apmaiņa, ko nodod sekojošos veidos – ar vārdiem, pozām, žestiem, sejas izteiksmi, balss intonāciju, ķermeņa komunikāciju; interakcijā – mijiedarbība, kas vērsta uz rīcības regulāciju.

Saskarsmei piemīt vairākas funkcijas. 1) Pragmatiskā jeb regulatīvā funkcija – saskarsmes procesā realizējas cilvēku mijiedarbība. 2) Apstiprinājuma un sociālās kontroles funkcija. 3) Kontrole kā uzslava, cildinājums, kritika vai nopēlums. 4) Veidojošā jeb socializācijas funkcija - saskarsmē veidojas un mainās cilvēka psiholoģiskais tēls. 5) Savstarpējo attiecību organizācija un uzturēšana jeb ekspresīvā funkcija, kas palīdz paust emocijas, attieksmi. 6) Saskarsme pašam ar sevi jeb izziņas funkcija – caur savām domām, pārdzīvojumiem un izjūtām mēs spējam labāk sevi izprast, veidot iekšējo dialogu pašam ar sevi.

Kā vienu no saskarsmes tipiem var minēt imperatīvo saskarsmi, kas ir direktīva attiecību forma, kuras mērķis ir kontrolēt partnera domas, lēmumus, uzskatus un kurā saskarsmes partneris tiek uztverts kā objekts, kam kaut ko var pavēlēt, pieprasīt, fiziski iespaidot. Otrs tips ir manipulācija – attiecību forma, kur arī ir mērķis iespaidot personu, lai gūtu sev labumu, bet tikai apslēptā veidā. Trešais saskarsmes tips ir dialoģiskā saskarsme – divu vai vairāku personu mijiedarbība, kuras mērķis ir gūt abpusēju saskarsmi. Tās priekšnoteikumi - ievērot savu un partnera psiholoģisko stāvokli, svarīga uzticēšanās un nevērtēšana, jārespektē otra cilvēka domas kā sevis paša.

Saskarsmes loma automehāniķa profesijā

Automehāniķa profesijas standartā, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, līdztekus tehniskajām prasībām un profesionālajām iemaņām, kas tiek prasītas no automehāniķa, ir minētas tādas saskarsmes jeb komunikācijas prasmes kā spēja uzklausīt klienta prasības, saprotami izskaidrot remonta procesu un izmaksas, spēja iekļauties un būt par komandas pilnvērtīgu locekli. Svarīga ir arī piedalīšanās uzņēmuma tēla uzturēšanā, tā reklamēšanā (nēsāt apģērbu, lietot priekšmetus ar firmas atribūtiku), kā arī sava kā firmas darbinieka tēla veidošana.

Lai kļūtu par automehāniķi, jāapgūst virkne specifisku mācību priekšmetu, kas ir tieši saistīti ar izvēlēto profesiju, piemēram, mašīnmācības pamati, rasēšana, automobiļu uzbūve, automobiļu tehniskā ekspluatācija un remonts, automobiļu elektroiekārtas. Vēl tiek mācīti tādi mācību priekšmeti kā fizika, matemātika, latviešu valoda u.c., kas vairāk orientēti uz vispārīgās izglītības iegūšanu un zināšanu paplašināšanu. Papildus tiem audzēkņi apgūst arī saskarsmi un tehniskā servisa organizēšanu, kuri ir kā elements, kas, manuprāt, veicina teorētisko un praktisko zināšanu veiksmīgu pielietošanu strādājot uzņēmumā.

Labas saskarsmes prasmes uzlabo komandas darbu, kas ir ļoti nozīmīgs arī automehāniķa profesijā. Jābūt prasmei sastrādāties, kopīgi vienoties par labāko darba gaitu un būt elastīgam savos spriedumos. Jāspēj motivēt un organizēt citus darbiniekus.

Lai veiksmīgi darītu savu darbu, automehāniķa profesijā tāpat kā vairumā citu vēlamākais saskarsmes tips ir dialoģiskā saskarsme, kas, kā jau tika minēts, ir divu vai vairāku personu mijiedarbība, kuras mērķis ir gūt abpusēju saskarsmi. Svarīgi ir ievērot savu un partnera psiholoģisko stāvokli, svarīga uzticēšanās, jārespektē otra cilvēka domas kā sevis paša. Jāpilnveido un jāpievērš uzmanība tādiem faktoriem kā runas veids, valoda, neverbālie izteiksmes līdzekļi, orientācija telpā u.c. Valodai jābūt skaidrai, bez žargonvārdiem, jāizsakās pieklājīgi, lai iedrošinātu klientu un radītu uzticību un savstarpēju cieņu. Nozīmīgi ir arī žesti, sejas izteiksme, smaids un acu kontakts, kas savstarpējā komunikācijā var spēlēt lielu lomu. Automehāniķim uzklausot vai konsultējot klientu ir jādara viss, lai klients justos ērti – sarunājoties jāpagriežas vienam pret otru vai jāpiedāvā apsēsties.

Secinājumi

Automehāniķa profesijā saskarsmei ir būtiska loma. Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, nostādnes, attieksmes un darbību. Saskarsme ir informācijas (domu, jūtu u.c.) apmaiņa starp diviem vai vairākiem cilvēkiem gan runas, gan žestu veidā.

Automehāniķa profesijas standartā, līdztekus tehniskajām prasībām un profesionālajām iemaņām, kas tiek prasītas no automehāniķa, ir minētas tādas saskarsmes jeb komunikācijas prasmes kā spēja uzklausīt klienta prasības, saprotami izskaidrot remonta procesu un izmaksas, spēja iekļauties un būt par komandas pilnvērtīgu locekli. Svarīga ir arī piedalīšanās uzņēmuma tēla uzturēšanā, tā reklamēšanā, kā arī sava kā firmas darbinieka tēla veidošana.

Manuprāt, automehāniķa profesijā veiksmīga saskarsme ir viens no būtiskākajiem aspektiem labvēlīga rezultāta veidošanā.

Izmantotā literatūra

1. Džonstone J., 2003. Ceļvedis psiholoģijā. Dienas Grāmata, Rīga. 491 lpp.

2. Egidess A., 2002. Saskarsmes labirinti. Jumava, Rīga. 406 lpp.

3. Automehāniķa profesijas standarts. Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības centrs, skat. 10.10.2008.

http://www.izmpic.gov.lv/Standartu_reg/automehanikis.pdf

4. Latvijas Universitātes EVF studiju kursa „Pārrunu organizēšana starpkultūru biznesa vidē” lekciju materiāli, skat. 10.10.2008

http://estudijas.lu.lv/course/view.php?id=563

5. Saskarsme. Wikipedia, The Free Encyclopedia, skat. 10.10.2008.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Saskarsme