Uztraukuma mazināšanas iespējas runas sagatavošanas procesā

Eseja

Uztraukuma mazināšanas iespējas runas sagatavošanas procesā

            Domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka uztraukums pirms kādas lielākas vai mazākas runas uzstāšanās ir neizbēgams. Tas pat ir normāli, protams, katram indivīdam tas izpaužas savādāk, citam vairāk, citam mazāk, citam trīcēs rokas un raustīsies valoda, bet citam būs vienkārši nemierīga sajūta. Bet uztraukums tiešām ir normāla dabiska parādība, to savās intervijās atzīst pat pieredzējuši skatuves mākslinieki. Tātad šajā esejā centīšos atklāt galvenās un interesantākās uztraukuma mazināšanas iespējas.

            Atsaucoties uz Ričarda Denija grāmatas nodaļu par uztraukumu, noteikti piekrītu, ka lielākajai jauno un neopieredzējušo runu runātājiem bailes un panika iestājas jau no domas vien, ka būs jāstājas auditorijas priekšā. Tam pamatā varētu būt bailes no izgāšanās, ka auditorija jūs nepieņems un nesapratīs, ka neliksieties viņiem interesants. Tāču visas šīs bažas vienā vārdā var nosaukt par pārliecības trūkumu.

            Pirmkārt, jau runātājam ir jāapzinās savas bailes, jāmēģina tās izprast un stāties tām prētī. Pats labākais veids kā to panākt ir turpināt darīt to, no kā baidāties, jo bailes nav ilgstošas un, jo biežāk jūs atkārtosiet satraucošo darbību, jo nenozīmīgākas tās kļūs. Tikai reāla runāšanas pieredze dos atziņu, ka arī šīs grūtības ir iespējams pārtvarēt. Uztraukums noteikti būs manāmi mazāks, ja būsiet sācis gatavoties laikus, izstrādājiet drošus pierakstus, kuros atzīmēt galvenās domas, vienreiz izmēģinot runu, sakiet to darugu vai ģimenes locekļu lokā un ļaujiet sevi pārbaudīt. Apziņa, ka esat labi sagatavojies, nomierina. Jūs konstatēsiet, ka jau izmēģinājuma runā būs neliels uztraukums, kaut arī šeit piedalās tikai daži draugi. Tomēr tieši šī pieredze jums palīdzēs vēlāk, jo nopietnā situācijā zināsiet, ka, neskatoties uz nelielo satraukumu, jūs to jau vienreiz esat spējis. Bez tam jūs arī redzēsiet, ka uz pamatvārdu sarakstu un sagatavošanā gūtajām domām var paļauties.

            Arī runas laikā, atbilstoši izturoties, jūs varēsit panākt, lai saspringums turētos noteiktās robežās. Paļaujieties uz savu labo sagatavotību, jo galu galā viss, ko jūs vēlaties teikt, ir precīzi atzīmēts jūsu runas pierakstos. Ticiet savām spējām, jo jūs taču asat spējis tikt galā arī ar citām grūtām situācijām. Atgādiniet sev, ka jūs zināt daudz vaurāk nekā klausītāji, jo viņi taču ir atnākuši, lai kaut ko uzzinātu. Nenovērtējiet pārāk augstu sīkumus, piemēram, kādu pārteikšanos vai neizdevušos formulējumu). Nedomājiet pastāvīgi par iespējamajām neveiksmēm. Nedomājiet arī par agrāk piedzīvoto, kad varbūt kaut kas nogāja greizi. Turieties pie sagatavotajām piezīmēm un nenovērsieties no tām gadījumā, ja galvā pēkšņi ienāk kāda spontāna ideja.

Volfgangs Mencels piedāvā četrus ieteikumus, kā pārvarēt satraukumu. Pirmkārt, vingrināties bez konkrēta iemesla, otrkārt, sagatavojiet runu, treškārt, izbrīvējiet laiku tieši pirms uzstāšanās, ceturtkārt, padomājiet par izturēšanos runas laikā. Gūstiet drošības sajūtu, vingrinoties nelielu runu teikšanā un ierakstot to video vai audio kasetēs. Tādējādi jūs labāk iepazīsit savu balsi un uzzināsit, vai runājat pietiekami skaidri, pamanīsiet valodas nepilnības (parazītvārdi, noteiktu vārdu atkārtošanās), pārbaudīsiet savus žestus un stāju.

            Līdz ar pirmajiem vārdiem dažiem runātājiem sāk trīcēt rokas, šķiet, ka ļimst kājas un dreb balss. Gadās, ka šīs izpausmes ir ļoti izteiktas, tomēr lielākā daļa šādām izjūtām pakļauto neaptver, ka klausītāji tās pat nepamana. It sevišķi, ja tēma, par ko jūs runājat ir aizraujoša un interesanta, kas liek klausītājiem iedziļinātie nevis domāt par to, vai runātājs ir satraucies, un kā viņš ar to tiek galā. Tas pat šķiet paradoksāli, ka runātājam liekas, ka visi klausītāji pamanīs viņa uztraukumu un, iespējams, pat nelielo nepārliecinātību par sevi, taču klausītāju, galvenokārt, interesē runas tēma un saturs. Šāda satraukuma mazināšanai, Denijs iesaka, pirms dodaties auditārijas priekšā vai pirms ceļaties kājās, lai teiktu runu, pāris reižu dziļi ievilkt elpu. Daži dziļi elpas vilcieni lieliski palīdz pārvarēt satraukumu pirms runas un tās pašā sākumā. Saņemot kopā rokas vai noliekot tās uz tribīnes, kļūst vieglāk tikt galā ar drebuļiem. Tomēr vissekmīgāk ticību saviem spēkiem gūsiet un uztraukumu novērsīsiet, ja sakāmais būs iepriekš izplānots, sagatavots un izmēģināts.

            Ar to mēs varam secināt, ka satraukums ir dabiska reakcija. Labs sasniegums nav iedomājams bez adrenalīna asinīs un nervu trīsām. Tādējādi jums nav jāraizējas par nervozitāti. Jums jāuztraucas tieši pretējā situācijā, jo pārliecīgs miers var liecināt, ka neparādīsiet sevi pilnībā. Svarīgi ir arī censties domāt pozitīvi par tematu un runas situāciju. Vērsieties pret auditoriju ar draudzīgu sejas izteiksmi, tikai tad jūs varēsit rēķināties ar atbilstošu reakciju.