Administratīvie pārkāpmi

Ventspils Augstskola

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa

Referāts

Publiskajās tiesībās

Administratīvie pārkāpumi

Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības              nodaļas 3 kursa students Dainis Zvirbulis

Saturs

Ievads...................................................................................................................................................................................... 3

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi un AP jēdziens.................................. 5

Administratīvā atbildība...................................................................................................................................... 5

Administratīvais sods................................................................................................................................................ 5

Brīdinājums........................................................................................................................................................................ 5

Naudas sods........................................................................................................................................................................ 5

Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija.......................................... 6

Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana................................................................................................. 6

Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību.................................................................................................................................................................................................. 6

Administratīvais arests............................................................................................................................................... 6

Administratīvo arestu nevar piemērot......................................................................................................................... 6

Administratīvā soda uzlikšana......................................................................................................................... 6

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu:........................................................... 7

Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu:........................................................ 7

Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi............................... 7

Termiņi saistībā ar administratīviem sodiem....................................................................................... 7

Administratīvo pārkāpumu iedalījums....................................................................................................... 8

INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETAS.................. 9

Lietvedība AP lietās................................................................................................................................................... 9

Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā............................................................................ 9

Pierādījumi AP lietās................................................................................................................................................... 10

Protokols par administratīvo pārkāpumu........................................................................................................ 10

Administratīvā pārkāpuma protokola saturs................................................................................................ 10

ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETU IZSKATĪŠANA................................................................................... 11

Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai.............................................................. 11

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi.............................................................................. 12

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība............................................................................ 12

Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu............................................... 12

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.......................................................................................................... 12

ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA LIETĀ PIEŅEMTĀ LĒMUMA PĀRSŪDZĒŠANA UN PROTESTA IESNIEGŠANA PAR LĒMUMU................................................................................................................................................................................ 12

Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu............................................. 12

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.................................... 13

Amatpersonas , kas izskata sūdzību vai protestu, lēmums........................................................................ 13

Ievads.

            Šī referāta temats ir administratīvie pārkāpmi. Šajā darbā tiks izskatīti ar administrtīviem pārkāpumiem saistītie jautājumi, kā arī administratīvo pārkāpumu lietvedību  administratīvo pārkāpumu lietās. Lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās var uzskatīt par līdzvērtīgu administratīvajam procesam.

            Indivīda saskarsme ar administratīvajām tiesībām ikdienā ir daudz lielāka, kā piemēram ar krimināltiesībām. 

1.      Indivīda savstarpēja mijiedarbe ar valsts institūcijām (amatpersonām)

2.      Institūcijas (amatpersonas) sastādīts akts, kas pamatojas uz 1 un pieņemts lēmums

 Sākotnēji izskatāms jautājums, kas ir administratīvās tisības? Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca administratīvās tiesības interpretē šādi: Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā. [1]Administratīvās tiesības vedo divas pamatidejas:

1.      Pirmkārt šīs tiesības dod administrācijai jūtamas priekšrocības, piešķirot tai lielas pilnvaras, privilēģojas, kuru nav privātopersonām un kuras parasti sauc par valsts varas prerogatīvām. Balstoties uz to, ka kopējas intereses ir augstākas par privātajām administrācija kļūst stprākāka par pilsoņiem

2.      Otrkārt no administratīvo tiesību viedokļa administrācijai ir ne tikai privilēģijas, bet arī ir pakļauta daudzām normām, kas ir orientētas uz privātpersonu un privāto interešu aizsargāšanu un kas var traucēt administrācijas mēģinājumus pārmērīgi aizrauties ar savu prerogatīvu realizāciju un veikt darbības, kas aprobežojas ar patvaļu

            Orkārt [2]Pārkāpums – nosaukums ar ko Lsl apzīmē vieglākos noziegumu veidus. Par pārkāpumiem sauc noziegumus par, kuriem likumā kā augstākais sods  noteikts arests vai naudas sods. Atzīstot pārkāpumus par samērā vieglu noziedzības formu, kodeksi ne vien noska par par tiem vieglākus sodus, bet arī šai gadījumā neizlieto motivācijas spiediena papildus līdzekļus. Piem parasti paliek bez soda pārkāpuma mēģinājums. Pārkāpumu noilgums ir salīdzinoši īsāks, kā piemēram krimināltiesībās.

           

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi un AP jēdziens.

                Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikti pirmajā pantā:

“Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.”

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9 pantā administratīvā pārkāpuma jēdziens definēts šādi:

“Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība. Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības.”

            Administratīvos pārkāpumus īpaši iedala:

1.      Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu  (Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos)

2.      Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības  (Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.)

Administratīvā atbildība:

            Saskaņā ar AP kodeksa 12p pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma brīdim ir sasniegušaa 14 gadu vecumu.

            Pie administratīvās atbildības nav saucamas personas:

Ø  Kas rīkojušās Galējā nepieciešamības stāvoklī;

Ø  Kas rīkojušās Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

Ø  Kas ir Nepieskaitāmas;

Ø  Kā arī pastāv iespēja atbrīvot personas no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā.

AP kodekss īpaši izdala:

1.       Amatpersonu atbildība - Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.Personas, kuras veic uzņēmējdarbību, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā amatpersonas.

2.      Juridisko personu atbildība – AP kodeksā īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas.

3.      Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība - Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.

Administratīvais sods

Administratīvajam sodam ir divas funkcijas. Pirmkārt, lai pāraudzinātu personu, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, otrkārt, lai novērstu administratīvos pārkāpumus ar soda baiļu palīdzību (preventīvā funkcija).

            AP kodeksā ir paredzēti sekojoši soda veidi:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;

4) pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšanu;

5) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību;

6) administratīvo arestu.

   

No iepriekš minētajiem soda veidiem AP priekšmeta un izdarīšanas rīku konfiskācija, kā arī tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību var piemērot kā pamatsodu un kā papildsodu. Pārējos soda veidus var izmantot tikai kā pamatsodus

 Brīdinājums

Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.

 Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem  uzliek

Ø  fiziskajām personām 250Ls

Ø  bet juridiskajām personām – 10000Ls, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem

Ø  Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz piecdesmit latiem.

 Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija

Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, uzņēmējdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, - arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus.

Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana

Personai piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību, ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību, speciālo līdzekļu (gāzes pistoļu (revolveru)) glabāšanas un nēsāšanas tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku no 15 dienām līdz 3 gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.

Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kas šos līdzekļus lieto sakarā ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad tās šos līdzekļus vadījušas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Medību tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kam medības ir galvenais eksistences avots.

 Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību

Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību atņem uz laiku no 1 gada līdz 3 gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).

Administratīvais arests

Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz 15 diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.

Administratīvo arestu nevar piemērot

Ø  sievietēm grūtniecības stāvoklī,

Ø  sievietēm, kam ir bērni vecumā līdz divpadsmit gadiem, 

Ø  personām, kas nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu,

Ø  pirmās un otrās grupas invalīdiem.

Administratīvā soda uzlikšana

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar AP kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā:

Ø  izdarītā pārkāpuma raksturu,

Ø  pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

Ø  mantisko stāvokli,

Ø  atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

 Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam.

AP kodekss paredz iespēju institūcijai (amatpersonai), kas izlemj AP lietu atzīt tādus vainu mīkstinošus lietas apstākļus, kas likumā nav paredzēti.

 

Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi

[3]Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Termiņi saistībā ar administratīviem sodiem.

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, - gados un mēnešos.

Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - 2 mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās izbeigšanu.

Iepriekš  minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās, pamatojoties uz Latvijas Republikas muitas kodeksu.

 Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu

[4]Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu.

Administratīvo pārkāpumu iedalījums.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā administratīvie pārkāpumi un tiem atbilstošie sodi ir izklāstīti II sevišķajā daļā. Atbilstoši šajā daļā, katrā nodaļā administratīvie parkāpumi ir sadalīti pēc to regulējošās sfēras. Administratīvajā kodeksā pārkāpumi ir iedalīti  sekojoši:

Ø  Piektā nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI DARBA UN IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAS AIZSARDZĪBĀ

Ø  Sestā nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI PRET ĪPAŠUMU

Ø  Septītā nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI VIDES, VĒSTURES UN KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBĀ 

Ø  Devītā nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI LAUKSAIMNIECĪBĀ. VETERINĀRI SANITĀRO NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANA

Ø  Desmitā nodaļa  - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI TRANSPORTĀ, CEĻU UN SAKARU NOZARĒ     

Ø  Vienpadsmitā nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI BŪVNIECĪBĀ, PILSOŅU DZĪVOKĻA      TIESĪBU IEVĒROŠANĀ, DZĪVOKĻU UN KOMUNĀLAJĀ SAIMNIECĪBĀ UN LABIEKĀRTOŠANĀ

Ø  Divpadsmitā nodaļa- ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI TIRDZNIECĪBĀ UN FINANSU JOMĀ

Ø  Divpadsmitā "a" nodaļa -ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

Ø  Divpadsmitā "b" nodaļa-ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Ø  Divpadsmitā "c" nodaļa - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS JOMĀ

Ø  Trīspadsmitā nodaļa  - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI, KAS APDRAUD SABIEDRISKO KĀRTĪBU

Ø  Četrpadsmitā "a" nodaļa  - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI PRESES UN CITU MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻU JOMĀ

Ø  Četrpadsmitā "c" nodaļa  - ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI VALSTS VALODAS LIETOŠANAS JOMĀ

Ø  Četrpadsmitā "e" nodaļa -ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI VALSTS SIMBOLIKAS LIETOŠANĀ

Ø  Piedspadsmitā nodaļa - ATBILDĪBA PAR CITIEM ADMINISTRATĪVAJIEM PĀRKĀPUMIEM

INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT ADMINISTRATĪVO
PĀRKĀPUMU LIETAS

AP kodeks 205p. nosaka tās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

1) pašvaldību administratīvās komisijas;

2) pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;

3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;

4) rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši;

5) policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā.

6) pašvaldību amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

Lietvedība AP lietās

            Lietvedību AP lietās regulē AP kodekss. Taču AP kodekss nav vienīgais normatīvais akts kas regulē administratīvo procesu. Piemēram, Administratīvo aktu procesa noteikumi, kā arī ir instrukcijas konkrētā jomā, kas precizē AP kodeksu, piemērm, instrukcija par lietvedības kārtību administratīvo pārkāpumu lietās Ceļu policij

[5]Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

Administratīvo pārkāpumu lietām  jātiek izskatītaām, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

            Lietvedību AP lietās regulē AP kodekss un citi normatīvie akti. (piem, Administratīvo aktu procesa noteikumi, kā arī ……)

Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu,  personām, kam šī lieta ir piederīga 24 stundu laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši soda uzlikšanas termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir ierosināta krimināllieta;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi.

Pierādījumi AP lietās

Par pierādījumie administratīvā pārkāpuma lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, kā arī pie atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

 Pierādījumus konstatē ar šādiem līdzekļiem:

Ø  ar protokolu par administratīvo pārkāpumu,

Ø  ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības,

Ø   ar cietušā un liecinieku liecībām,

Ø  eksperta atzinumu,

Ø  lietiskiem pierādījumiem,

Ø   protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, kā arī ar citiem dokumentiem.

AP kodeksā nav noteikti nekādi citi pierādījumu vērtēšanas kritēriji, kā vien tas, ka amatpersona pierādījumus jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visas lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Protokols par administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona vai arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrības pašdarbīgās institūcijas pilnvarotais pārstāvis sastāda protokolu, ja likums to prasa. Vai amatpersona  amatpersona konkrētajā gadījumā ir pilnvarota nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta administratīvā atbildība. Respektīvi, pilnvarotā persona ir noteikta normatīvajā aktā. Gadījumos, kad normatīvajā aktā tas nav paredzēts tad šo sarakstu nosaka Ministru kabinets, Valsts kontrole, attiecīgā ministrija, Latvijas Banka vai institūcija, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

Kad protokols sastādīts tas  jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no tā sastādīšanas brīža.

Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda:

Ø  tā sastādīšanas laiku un vietu,

Ø  protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu;

Ø   ziņas par pārkāpēja personu;

Ø  administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku un pārkāpuma būtību;

Ø  normatīvo aktu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu;

Ø  liecinieku un cietušo uzvārdus un adreses, ja ir liecinieki un cietušie;

Ø   pārkāpēja paskaidrojumu;

Ø  citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda:

Ø  viņa uzvārdu, vārdu, dzimšanas gadu un vietu, darbavietu, nodarbošanos vai amatu, dzīvesvietu un citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kā arī gadījumos, ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus.

Personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir sekojošas tiesības:

Ø  tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Ø  ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETU IZSKATĪŠANA

          Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

[6]Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē;

2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu;

3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli;

5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus.

Pārsvarā gadījumu administratīvā pārkāpuma lietu izskata tajā pašā vietā, kurā izdarīts pārkāpums vai arī pārkāpēja dzīvesvietā. Izņēmuma situācijas attiecas uz pārkāpumiem, kas ir saistīti trnsporta līdzekļiem (lietas izskata pēc transporta līdzekļu reģistrācijas vietas vai pārkāpēja dzīvesvietas.)

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 15 dienu laikā no dienas, kad institūcija (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai.

 Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība

[7]Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ietver sekojošus posmus:

1.      koleģiālās institūcijas sastāva paziņošanu vai ar amatpersonas, kas izskata lietu, stādīšanos priekšā.

2.      Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, paziņo, kādu lietu izskatīs, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības,

3.      izskaidro personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus,

4.       nolasa protokolu par administratīvo pārkāpumu.

5.      Sēdē noklausās personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā, izskata pierādījumus un izlemj lūgumus. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu

Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

[8]Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro:

1.      vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums,

2.      vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā,

3.      vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības,

4.      vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

 Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Lēmumam jāsatur: lēmumu pieņēmušās institūcijas (amatpersonas) nosaukums, lietas izskatīšanas datums; ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta; lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāsts; norādījums uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu; lietā pieņemtais lēmums.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu 3 dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA LIETĀ PIEŅEMTĀ LĒMUMA
PĀRSŪDZĒŠANA UN PROTESTA IESNIEGŠANA PAR LĒMUMU

Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir galīgs.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt:

1) administratīvās komisijas lēmumu - rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

2) rajona, pilsētas un pagasta padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieku, kā arī pašvaldības direktora lēmumus - rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

3) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu naudas soda veidā - augstākai institūcijai (augstākai amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs; lēmumu par cita administratīvā soda uzlikšanu - augstākai institūcijai (augstākai amatpersonai), bet pēc tam sūdzību var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

Sūdzību iesniedzama institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība trīs dienu laikā kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, valsts nodeva netiek iekasēta. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot orgāns (amatpersona), kas ir tiesīgs izskatīt sūdzību.

Amatpersonas , kas izskata sūdzību vai protestu, lēmums

amatpersona, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmis orgāns (amatpersona), kas nav tiesīgs izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentam orgānam (amatpersonai).Lēmuma, kas pieņemts par sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, norakstu trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam - pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram.

Nobeigums

Izmantotā literatūra

1.      Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca Rīga 1999 4lpp.

2.      Latviešu konversācijas vārdnīca 15 Apgādniecība gulbis Rīgā 1937gads

3.      Jautrītes Briedes Administratīvā procesa tiesības (lekciju materiāli)

4.      Administratīvo pārkāpumu kodekss

5.      Administratīvo aktu procesa noteikumi

---

[1] Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca Rīga 1999 4lpp.

[2] Latviešu konversācijas vārdnīca 15 Apgādniecība gulbis 29425sleja  Rīgā 1937gads

[3] Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. pants

[4] Administratīvo pārkāpumu kodeksa 38. pants

[5] Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237. pants

[6] Administratīvo pārkāpumu kodekss 268p

[7] Administratīvo pārkāpumu kodekss 270p

[8] Administratīvo pārkāpumu kodekss 272p