ALEKSANDRS LIELAIS.

Aleksandrs Lielais ir Maķedoniešu karavadonis.Viņš izceļas ar savu nežēlību.

Kad Grieķijā nodibināts miers,Aleksandram ir brīvas rokas.334.g.pavasarī viņš dodas uz Āziju ar 35,000 vīriem,no kuriem puse maķedonieši,puse grieķu sabiedrotie un algotņi.Maķedoniešu flotei ir 160 kuģi.Aleksandru visur uzņem kā atsvabinātāju.Aigaja jūrā jau iebraukusi persiešu flote,400 kuģi.Aleksandra flote neuzdrošinās uzsākt kauju pret tik lielu pārspēku.Beidzot Aleksandra inženieru būvētie tarani sagrauj daļu no pilsētas mūra.Komandants Mnemons ar saviem kareivjiem atkāpjas abās pilsētas citadelēs.

Pavasarī Aleksandra armija pāriet Taura kalnus un ieņem Kilikiju.Pa to laiku Mnemons ar persiešu floti Aigaja jūrā mēģina atturēt virzīšanos uz priekšu.Bet tad Mnemonu uzveic nāve un maķedonieši var brīvi uzelpot.

Ķēniņš Dārejs iet Aleksandram pretī ar milzīgu karaspēku,kura priekšgalā tas (333.g.vasaras beigās)aizsniedz Sīriju.Aleksandrs dodas lejup no Kilikijas augstumiem.Abu armijas sastopas Isas klajumā.Par cik Dārejs ar veikliem gājieniem nokļūst izdevīgākās pozīcijās Aleksandram draud zināmas briesmas.Ja maķedonieši zaudēs kauju,viņiem draud bojā iešana.

Par cik persiešu armijai Isas klajums ir par šauru,lai viņu armija uz tā varētu brīvi manevrēt,Aleksandrs ar saviem maķedoniešu jātniekiem sadragā ienaidnieka kreiso spārnu un centru.Beidzot aziāti metas bēgt,un arī persiešu algotņi-hopliti atstāj cīņas lauku.Maķedonieši saņem gūstā Dāreja māti,sievu un bērnus.Dārejs pats nespēj glābties.Viņš atsūta sūtņus ar miera piedāvājumiem:sola atdot visas zemes uz rietumiem no Eifratas un maksāt 10,000 talantus lielu kontribūciju.Aleksandrs to noraida:viņš zin,ka tagad tam drīz gulēs pie kājām visa Āzija.

Pirms gājiena Persijas iekšienē Aleksandrs steidz iekarot Feniķijas piekrastes pilsētas.Visas atskaitot Tīru, atver ar labu vārtus.Feniķija-Persijas labāko jūrnieku dzimtene ir gandrīz visa jau Aleksandra rokās.Tīru ieslēdz arī no jūras puses,ieņem ar joni un sagrauj gruvešos.(332.g.jūlijā).

Aleksandrs ved savus pulkus uz Ēģipti,kur viņu saņem kā atsvabinātāju no persiešu jūga.Maķedoniešu armija te peliek pa ziemu.

Tagad var sākties kara gājiens Āzijas iekšienē.-Pie Tapsakas Aleksandra armija pārceļas pār Eifratu un septembrī aizsniedz Tigru.Gaugamelas klajumā viņpus Tigras gaida persiešu armija.Sākas kauja,kuras sākumā persieši cenšas apiet abus maķedoniešu flangus.Maķedoniešu frontes vidū rodas tukša vieta,kurā brāžas iekšā indiešu un persiešu jātnieki.Bet viņi aizmirst kauju un sāk laupīt maķedoniešu lāģeri.

Aleksandrs pa to laiku paguvis salauzt arī Dāreja armijas centru.-Un visa milzīgā armija bēg atpakaļ uz austrumiem.

Pavasarī(330.g.)Aleksandrs iet uz Mēdiju,kurp Dārejs ir bēdzis pēc Gangamelas kaujas.Par cik Dārejam pēc sakāves nav izdevies savākt jaunu armiju,Aleksandram tuvojoties Dārejs bēg tālāk uz austrumiem.Maķedonieši bez kaujas ieņem Ekbatanu,kur paliek Peimenions ar pusi karaspēka.Pats Aleksandrs ar maķedoniešiem dodas gūstīt Dāreju. Aleksandrs gūsta Besu,kas ved sev līdzi ķēdēs sakalto Dāreju un nogalina to ceļā.Bess aizsteidzas uz Baktriju un pieņem ķēniņa Artakserksa vārdu.

Aleksandrs karo pa Baktriju un tag.Turkestanu,saņem gūstā un liek nomocīt Besu.

Aleksandrs pošas uz Indiju,kur pēc teikas esot karojuši viņa dievišķie senči-Hērakls un Dionīzs.

No Indijas Aleksandra armija dodas atpakaļ caur Gedrozīju,kur tuksnesī no slāpēm iet bojā daudz karavīru.

Aleksandrs cer sakausēt kopā eiropiešus un aziātus,sāk precināt savus augstmaņus un virsniekus ar persiešu aristokrātu jaunavām,un pats apprec veselas trīs persiešu princeses.

Ēģiptē viņš dibina Aleksandriju.Arī tag.Herāta,Kandamara,Hodienta u.c. ir Aleksandra dibinātas.

323.g.Aleksandru pārsteidz nāve.Viņš mirst 33 g.vecumā.

Pēc Aleksandra nāves viņa milzīgā valsts sabrūk.Perdiku kara gājienā uz Ēģipti nogalina sadumpojušies kareivji un Aleksandra valsts izjūk vairākās daļās.Viņa kara vadoņi(diadochi)paņem sev šādas zemes:Antipatrs-Maķedoniju un Grieķiju,Lizimachs-Trāķiju,Antigons-Frīģiju,Pamfiliju un Kilikiju,Eimens-Sīriju un Babiloniju,Ptolemajs-Ēģipti.Starp diadochiem drīz izceļas nikni kari dēļ virsvadības.Kari beidzas ar kauju pie Ipsas(301.g.),kurā Antigonu un viņa dēlu Demetriju Poliorkeitu veic sabiedrotie Seleika un Lizimacha kara pulki.