Divdesmitajos gados Rainis bieži kavējās pie ieceres,
uzrakstīt kādu dramatisku darbu, viņš aktīvi centās atrast viņu saistošu
tematu. Viņa uzmanību piesaistīja vēsturiskie sižeti. 1942. gada 5. oktobrī.
Rainis savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Man it trīs iespējas: Veidenbaums, bez
dekorācijām, Dzērājs, bez dekorācijām un Turaidas roze, ar maz dekorācijām.”
Iecere rakstīt lugu par Turaidas Maiju Rainim dzima jau 1923. gadā. Par to
liecina 1923. gada 23. augustā iekārtotie vāciņi ar uzrakstu “Turaidas Roze” un
īss lugas plāns, kurā dramaturgs atzīmējis notikumus, kas vēlāk ietverti lugas
trešajā, ceturtajā un piektajā cēlienā, kā arī piezīmes par lugu kopumā.
1923. gadā Rainis atkal atliek lugas rakstīšanu, līdz
1924. gada oktobrim. Tai pašā dienā Rainis savā dienasgrāmatā atzīmē pārdomas
par to kādu lugu rakstīt, atkal plāno lugas pēdējos cēlienus. Rainis pastāsta
par iecerēto lugu Nacionālās drāmas teātra dramaturgam. Tas ierosina Rainim
turpināt darbu. Par Raiņa pārliecību turpināt darbu liecina viņa piezīmes
dienasgrāmatā. Bet tad Rainis izlasa Teodora Hāna, sentimentālo un lubeniecisko
lugu “Turaidas Roze”, un šis darbs sabojā Raiņa garastāvokli un Turaidas tēma
sāk šķist banāla. 8. oktobra ieraksts: “Domāju par Turaidu. Nepatīk.” Nākamajā
diena: “Negribu taisīt Turaidu …” Rainnis turpina lugu tematu meklējumus, lasa
A. Lerha-Puškaiša pasakas, domā par prozas lugu rakstīšanu, apstājas pie
iemīļotā Aleksandra tēmas un tikai ar zināmu nepatiku atceras Turaidas Maijas
tematu.
Nacionālā teātra aktieri mudina Raini sākt darbu pie
Turaidas Maijas. Pie Raiņa atnāk Nacionālā teātra direktors un stāsta par
gaidāmo Libretu, un ka vajagot jaunu ko rādīt. Viņš ir par Turaidas Rozi, tai
esot laba dekorācija. Taču Rainis pie “Turaidas Rozes” neķērās vēl veselu gadu,
tikai 1925. gada pēdējā dienā viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Mostos
plkst. 5, neaizmiegu vairs, pārdomāju: jāraksta Tutanhs, Grakhs, Razins,
Turaidene.” Gada laikā apstākļi bija mainījušies, tai pašā gadā iznāk Raiņa
kopotie raksti “Dzīve un darbi”, tādā veidā Rainim daudz laika prasa sējumu
kārtošana. Latvijas valdošo aprindu opozīcijas dēļ Rainim bija jāaiziet no
Nacionālā teātra, nosoloties teātrim vairs nevienu jaunu lugu nedot. Tiešais
kontakts ar režisoriem bija pārtrūcis. Šī situācija kavēja “Turaidas Rozes”
tapšanu. Tikai 1926. gada pavasarī – 10. aprīlī, pārdomādams par aizsāktām
lugām, Rainis dienasgrāmatā konstatē: “Liels punkts gatava materiāla, jāliek
vismaz norakstīt.” Šeit starp svarīgākajiem darbiem iedalīja arī “Turaidas
Rozes” tapšanu. Aktīvāk pie ”Turaidas Maijas” Rainis sāk strādāt 1926. gada
vasarā. 14. jūlijā autors uzrakstīja lugas izvērstu plānu, kas aizņēma vairākas
lapas, pie viena atzīmējot arī iespējamo dialogu fragmentus. Tad pirmo reizi
ieskicēti lugas sākuma notikumi un parādījās virsraksts “Mīla stiprāka par
nāvi”.
Šāds lugas virsraksts nav jauns. 1890. gadā Liepājā
izdotajā E. Dinzberģa poēmā 9 dziedājumos “Maijas Roze” lasāms moto:
Patiesa
mīlestība
Par
nāvi stiprāka,
Un
īsta savienība
Ne
mūžam šķirama.
Savukārt 1902. gadā
publicētajā K. Cilinska pantos rakstītā sacerējumā “Turaidas jumprava”
atkārtotā izdevumā likti divi nosaukumi: “Turaidas jumprava jeb Mīlestība
stiprāka par nāvi”.
Taču par lugas virsrakstu Rainis vēl šaubījās un
uzrakstīja citus iespējamos lugas nosaukumus:
“Mīla
un nāve. Turaidas Maija (Turaidene Maija). Mīlas un nāves traģēdija. Maija un
Viktors. Turaidas slava. Mīla nāves veicēja. Nāves mīla”.
Jau
1924. gada 26. aprīlī Rainis bija minējis citus virsrakstus: “Mīla līdz
nāvei”, “Ir tomēr mīla mūžīga”. Tad lugai domāti trīs
cēlieni, tad arī tiek atzīmēti lugas vadmotīvi: “Mīla un skaistums vien var
glābt mūsu laiku”. Tad Rainim jau ir radies pilnīgs priekšstats par lugas
varoņiem.
1926. gada rudenī ir radies vēl viens stimuls radīt jaunu
lugu – rakstīt mudina Nacionālā teātra direktors E. Smiļģis. Luga tapa gatava
lielā steigā, jo lugas sižets, problēma, varoņu raksturi un pat vārdi Rainim
jau bija skaidri. Tikai Frīdai nebija vārda un Lienīte bija Zentiņa. Par sižetu
Rainis izmantoja vēsturisku sižetu. Rainis lugā viss sīkumos pieturējās pie
vēstures faktiem, raksturiem un apstākļiem.
Traģēdiju “Mīla stiprāka par nāvi” Rainis pabeidza 1927.
gadā. Dramaturgs vēl nebija pielicis lugai punktu, kad 1926. gadā žurnālā
“Atpūta” sāka parādīties jauns dramatisks darbs – “Mīlestība stiprāka par nāvi.
Turaidas Maijas traģēdija 5 cēlienos”. Lugas trīs cēlieni publicēti “Atpūtā”.
Traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi” Rainis sarakstīja prozā, tikai nedaudzās
vietās tekstā ir iestarpināti dzejoļi, pārsvarā tās ir vietas kur varoņi
izpilda dziesmas.
Lugas darbība risinās Turaidā. Turienes ļaudis ir pieņēmuši savā aizgādībā
uz kara lauka, starp miroņiem atrastu meiteni - Maiju. Maija ir saderināta ar
pils dārznieku - Heilu, kurš ir briesmīgi greizsirdīgs. Vēl lugā ir Lienīte,
kas ir ļoti labās attiecībās ar Maiju, bet dažreiz nespēj piekrist Maijas
teiktajam, poļu standartjunkurs Jakubovskis - liels metu mīlētājs un
uzdzīvotājs, pārbēdzis no poļiem, un Jakubovska kalpotājs Skudrītis.
Visas pils un ciema meitas apskauž Maijas laimi, jo pašas ir iekārojušas
Heilu, jo viņš ir godīgs un strādīgs. Arī Frīda ir iekārojusi Heilu un
sadarbojās ar Jakubovski, lai varētu izšķirt Maiju un Heilu. Viņi gan panāk, ka
abi sastrīdas, bet ar to viņu mīlestība top vēl lielāka, un viņi nolemj
saderināties.
Jakubovskis nevar ar to samierināties, jo ir paradis dabūt ko vēlas. Viņš
pat gāja pret savu lepnumu, vairs nedzīvoja ar meitām, nedzēra, bet kad
redzēja, ka viss velti, viņš nolēma iegūt un
pazemot Maiju ar viltu. Abi ar Frīdu viņi aizvilināja Maiju viņas kāzu
dienā uz alu. Maija redzēdama, ka cita ceļa kā izbēgt no goda un brīvības
zaudēšanas nav, labprātīgi devās nāvē.
Lugā Rainis atspoguļo sievietes iekšējo pasauli, cik ļoti to ietekmē
pārlieka greizsirdība, arī tas, ka viņu kāds uzskata par savu īpašumu, un cik
svarīgs viņai ir gods un personiskā brīvība. Lugā Maijas tēls ir nostādīts
pretīm Frīdas un kroga meitas tēliem. It sevišķi Frīda izceļas uz Maijas tēla:
Maija godīga, Frīda cenšas ar viltu, Maija labsirdīga, Frīda ļauna. Frīdas tēls
ir kā pretējs Maijas tēlam. Rainis lugas pirmajos uzmetienos Frīdu saucis
vienkārši par "Konkurenti".
Kā Maija nostādāma pretī Frīdai tā Heils nostādāms pretī Jakubovskim.
Jakubovskis ir lepns un
lielīgs, bet Heils - kluss un mierīgs. Heila ātrā un neaprēķināmā daba pamostas
tikai tad, kad viņš ar Maiju strīdas. Šeit Rainis pretstata ne tikai savus
divus dažādus tēlus, bet arī tā laika sabiedrības attiecības. Viņš pretstata
bagātos un varenos pret trūcīgiem un vienkāršiem ļaudīm un parāda, ka dažreiz
vienkāršie tomēr ir pārāki par varenajiem.
Ja piedomā pie lugas temata, tad varbūt tas arī sāk
likties sekls un pat banāls, bet Rainis to ir pavērsis savādākā gaismā un līdz
ar to tajā slēpjas citas idejas un problēmas. Lai arī sižets nav pārāk
aizraujošs un var pateikt, kas notiks tālāk, tad tomēr neiedziļinoties nevar no
tvert to, ko Rainis ir gribējis paust. Un tas ir par brīvību, cilvēka
personisko brīvību, ka cilvēks nav manta ko cits cilvēks, uzskatīdams sevi par
varenāku, nevar dabūt savā īpašumā vai pārdot. Maija to salīdzināja ar putniņu,
kuru visi grib noķert un ieslodzīt, lai tas dziedātu tikai viņiem. Luga arī
parāda cik kurš ir gatavs atdot par savu godu un brīvību.
Tēzes:
1. Divdesmitajos gados
Rainim rodas vēlme uzrakstīt kādu dramatisku darbu.
2. Viņm iešaujas ideja
par Turaidas Maiju.
3. 1923. gadā Rainis
atliek lugas rakstīšanu.
4. Nacionālā teātra
dramaturgs pierunā Raini turpināt.
5. Pēc Teodora Hāna
darba, ideja par Tuaideni sāk šķist banāla.
6. 1925. gadā atsāk
darbu pie Turaidas rozes.
7. 1926. gadā parādās
nosaukums "Mīla stiprāka par nāvi".
8. Rainim ir daudz ideju
par lugas nosaukumu.
9. Smiļģis mudina
pabeigt lugu.
10. 1927. gadā pabeidz
lugu.
11. Lugas darbība risinās
Turaidā.
12. Jakubovskis un Frīda
organizē sazvērestību pret Maiju.
13. Lugā Rainis atspoguļo
sievietes iekšējo pasauli.
14. Lugā Rainim ir daudz
tēlu pretstatu.
15. Lugas temats nemaz nav
tik banāls.
Izmantotā literatūra: "Raiņa kopotie raksti", Raiņa
"Jaunatnej".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru