,
darbodamās literatūrā no 1893. līdz 1933. gadam, devusi darbus dramaturģijā,
prozā un lirikā. Viņas literarā mantojuma nozīmīgāko daļu sastāda galvenokārt
pasaku lugas un autobiografiskā triloģija.
Dzīve un daiļrades ceļš
Anna Brigadere dzimusi 1861. gada 1. oktobrī (v. st. 19. septembrī)
KalnJāņaamuižas pagasta Baļļu mājās. Viņas tēvs Krišjānis cēlies no saimnieku ģimenes.Mazajai
Annai tēvs ir mīļākais cilvēks un liela autoritate. Anna agri izbauda kalpa
bērna grūto dzīvi, bet nemācās uztvert to kā socialu netaisnību.Tēva un daudz
lasītās bībeles iespaidota, viņa jau bērnībā kļūst dziļi reliģioza.Ietekmē arī
tēva čaklums, darba mīlestība.Anna Brigaderes māte Līze ir mežsarga meita,
liela dziesmu, pasaku, teiku un nostāstu zinātāja. Mazā Annele viņā kāri
klausās, iemantodama interesi par tautas gara mantām. Rakstnieces pirmās
spilgtākās atmiņas saistās ar tēvatēva mājām Kalnamuižas Iļēniem, kur vecāki
salīgst, kad viņai četri gadi. Iļēnos Annele nodzīvo līdz deviņu gadu vecumam.
Te sākas viņas pirmās gada gaitas. Atmiņas par šo laiku rakstniece attēlojusi
autobiogrāfiskās triloģijas pirmajā daļā. Agri ielauzījusies grāmatā, viņa lasa
visu, kas pagadās. Kad Annelei vienpadsmit gadu, viņa sāk mācīties Kalnamuižas
pagastskolā. Nākošajā vasarā viņa iestājas Auces skolā, kur mācās ar lielu
centību un aizrautību, drīz vien izvirzīdamās par labāko skolnieci. 1874. gadā
mirst A. Brigaderes tēvs. Pēc tēva nāves meitene vēl tikai gadu var iet skolā.
Tad materiālie apstākļi spiež no tās izstāties. Viņai jāapgūst amats, lai
varētu pati sev nopelnīt maizi.A. Brigadere dodas uz Jelgavu pie māsas, kas
pelnās ar šūšanu. Arī Annele mācās šūt .Jelgavā strādādama, viņa labi iepazīst
pilsētas dažādas aprindas. 1877. gadā māsa apprecas ar sīktirgotāju un pārceļas
uz Ventspili. Anna dodas viņai līdzi un dienu strādā māsas veikalā, bet vakaros
neatlaidīgi m ācās. Gan ņemdama
privātstundas, gan pašmācības ceļā apgūdama valodas un citas zināšanas , viņa
nopietni gatavojas skolotājas eksameniem Sadraudzējusies ar kādu turīgu ģimeni
, viņa izmanto tās biblioteku, tā iepazīdamās ar vācu klasiķu – Gētes, Šillera
u. c. darbiem, kā arī Šekspīra dramaturģiju. Tuvi rakstnieki A. Brigaderei ir
Ibsens un Bjernsons. No krievu rakstniekiem viņas uzmanību visvairāk saista Ļ.
Tolstojs ar romāna “Anna Karēņina” pirmo daļu, kas A. Brigaderei kļūst par
vienu no mīļākajām grāmatām. 1879. gadā A. Brigadere dodas uz rīgu pie brāļa
Jāņa kas ir ārdevējs kādā lielākā veikalā. Vinņa turpina mācīties šūt, bet, kad
brālim izdodas atvērt pašam nelielu pārtikas preču tirgotavu, palīdz tirgoties.
Kad veikals izput, a. Brigadere pelnās ar šūšanu.atgriezusies rīgā, A.
Brigadere iestājas reinšes augstākās sieviešu skolas pedagoģiskajā klasē, kuru
pēc gada beidz, iegūdama mājskolotājas diplomu, un turpmāk kādu laiku strādā
šajā specialitātē. 90. gadu sākumā A. Brigadere sāk nodoties rakstniecībai.
Viņaspirmais literārais mēģinājums ir kādas operas librets, kas paliek
nepabeikts un tikai mūža beigās pārstrādāts lugā “Pastaris’ (1931.). 1893. gadā
A. Brigadere saraksta stāstu “Slimnīcā”. 1896. gadā tas iespiests altijas
Vēstneša” 290. nimmurā. Kā rakstniece A. Brigadere gūst ievērību jau 90. gadu
beigās, kad publicēti vairāki vīnās stāsti: “Vecā Karlīne” (1897.), “Līcija
Dunkere” (1898.), “Pīpes galviņa” (1899.) u. c., bet patiesu popularitāti
izpelnās ar 1903.gadā sarakstīto pasaku lugu “Sprīdītis”, kas kļūst par vienu
no visbiežāk izrādītajām latviešu lugām. Gadsimta sākumā A. Brigadere nopietāk
pievēršas lirikai.Viņas dzejas tematika ir sieveites jūtu pasaule, daba,
bērnības atmiņas. Brigitas lirika vājāka par viņas stāstiem un lugām.A.
Brigitas lirika iznākusi krājumos “Dzejas” (1913.) un “Paisums” (1922.). Īsi
pirms 1905. gada revolūcijas A. Brigdere darbojas progrēsīvajā atturibas
biedrībā “Auseklis” par dāmu komitejas priekšnieci. Pašu 1905. gada revolīciju
pareizi izprast viņa nespēj. 1906. gadā sarakstītajā lugā “Ausmā” viņa noķengā
revolucionaros cīnītājus, parādīdama tos kā dēkaiņus. Pirmā pasaules kara gados
Brigadere dzīvo Maskavā un rīgā. Šajā laikā viņa saraksta daudz tēlojumus un
dzejoļus, kuros atspoguļojas kara laika iespaidi.1920. gadā Brigaderes tēlojumi
par pirmo pasaules karu, vācu okupācijas laiku iznāk krājumā “Dzels dūre”. Kopš
1922. gada rakstniece vasaru dzīvo Tērvetē savāslauku mājās “Sprīdīši”. Te vīnā
raksta savulabāko prozas sacerējumu – autobiogrāfisko triloģiju (1926.-1932.)
un vairākus citus darbus. Buržuāziskajās Latvijas laikāBrigadere sarakstījusi
arī daudzas ludas – “Ilgas’ (1920.), “Maija un Paija” (1922.), “Heyeras
mantojums” (1924.), “Sievu kari ar Belcebiru” (1925.) u. c. 1933. gada 24.
jūnijā A. Brigadere sprīdīšos mirst.rakstniece apbedīta Rīgā, Meža kapos.
A. Brigaderes daiļrades vispārīgs
raksturojums.
Annas Brigaderes daiļradei stipri pretrunīgs raksturs. Viņas darbos daidz
reakcionāru tendenču. cēlonis meklējams gan tēva ietekmē, gan draudzīgajās
attiecībās, kādas tai parasti parasti iveidojas ar darba devējiem, gan
patstāvīgajā atkarībā no materiāli labi nodrošītnātiem radiem un labvēļiem.
Dzīvi viņa savos darbos centusies notēlot reālistiski, taču, simpatizēdama
buržuāzijai, ne kattrei spējusi būt pirnīgi patiesa un bieži vien mēģinājusi
kapitālistiskajā sabiedrībā eso``as pretrunas mazināt.Vairākos Brigaderes
darbos izpaužas viņas stiprā reliģiozitāte, uzsakatu, ka sāpes ir “pamats
visam”, jo tās palīdz sasniekt iekšēju pilnību, kas, pēc Brigaderes domām, ir
cilvēka galvenais dzīves mērķis. Doma par cilvēka pāraigšanu ciešanās pauž tādi
Brigaderes darbi kā stāsti “Mare”, “Vīra māte”, luga “Pastaris”
u. c. Brigadere ir viena no meistarīgākajām sieniešu raksturu notēlotajām
latviešu literaratūrā. It īpaši viņa iemīļojusi un daudzos savos darbos parādījusi
skaidro, cēlo sievietes tipu .Pirmspadomju laikā Anna Brigadere ir viena no
populārākajām latviešu dramatuģēm. Kopš 1903. gada, kad uz skatuves parādās
Brigaderes luga “Sprīditis” un gīst lielus panākumus, viņas dramatuģiskie darbi
līdz pat 1940. gadam gandrī bez izņēmuma ik gadus ir teātru repertuārā.
Brigaderes atstātais dramaturģijas mantojums ir 28 lugas – drāmas, komēdijas,
pasaku un teiku lugas, viencēlieni. Brigaderes dramaturģijas labākā daļair
pasaku lugas. Viņa ir šī žanra nodibinātāja latviešu literatūrā. Vienmēr dzīvi
interešējusies par latviešu tautas pasakām un teikām, sakārtojusi vairākus to
krājumus, A. Brigadere spēj pilnīgi iejusties pasaku fantastikā, teicami
izmantot dažādus folkloras motīvus. līdzīgi latviešu tautas mutvārdu daiļradei
brigaderes pasaku lugaspauž optimisku atziņu, ka labam allaž jāuzvar ļaunais,
domu par cilvēka augšanu un rudīšanos arbā. tās cildina skaidru, krietnu sirdi,
čaklību, izpalīdzību.
STĀSTI
A. Brigadere rosīgi darbojusies arī stāstu
rakstniecībā. Liela daļa no tiem ir ar pilsētas dzīves tematiku (“Vīra māte”,
“Lūcija Dunkere” u. c.) Vairāki stāsti ieved arī zemnieku (“Precinieks”,
“Šēres”, “Pīpes galviņa” u. c.), vācu muižnieku (“Pŗdas”) un krievu aristrokātu
dzīvē (“Kņaze Irēne”). Būdama laba novērotāja, Brigadere parādījusi ļoti
daudzus un dažādus spilktus tipus. Brigaderes stāstiem ir spriegi risināts
sižets, asi dialogi, reljefi izveidoti tēli. Šo stāstu vidū idejiski un
mākslenieciski kā viens no labākajiem minas “Precinieks” (1901.). Otrs meistariskākais
A. Brigaderes stāsts “Kņaze Irēne” (1901.) izaudzis no vērojumiem, ko viņa
guvusi mājskolotājas gaitās. Tā pat kā savos citos stāstos, kuros parādīta
aristokrātu dzīve, Brigadere atsedz nežēlību, ciecsirdību, vēso aprēķinu, kārtu
aizspriedumus, kas valda šajās aprindās. Stāsta konfliktu veido kņaza aprēķinu
sadursme ar Irēnes skaidro dziļo mīlestību uz mājskolotāju Nubertu. Nespēdama
no tās atteikties Irēne noslīcinās. Pie labākajiem A. Brigadreres stāstiem
pieder arī “Patversmē”, “Šķēres”,”Bruņurupucis” u. c.
DRAMATURĢIJA
Anna Brigadere
latviešu literatūrā ir pazīstama arī kā veiksmīga dramaturģe. Viņa sarakstījusi
24 ligas. Anna Brigadere ir uzskatāma par pasaku lugu žanra iedibinātāju
latviešu literatūrā un arī par pašu suverenāko valdniezi šajā žanrā. Anna
Brigaderes pasaku lugu pamatā ir folkloras sižeti un ētiskās atziņas. Viņmas
lugā ir ļoti dabisks, nesamākslots konflikta risinājums, raita darbība, spriegi
dialogi, īsti latviska valoda. Pati spilktākā no viņas pasaku lugām ir
“Princese Gundega un karalis Brusubārda”. Brigadere šī pasaka ir tikai
ierosinātājs faktors. Daiļdarbs top, domājot par cilvēka personības veidošanās
sarežģīto procesu, kurās sakausējas vienkopus visdažādākie, pat savstarpēji
pretrunīgi apstākļi, motīvi, cēloņi, noskaņas un izjūtas. Brigaderes daiļradē,
kura tapšanu rakstniece ir dziļi analizējusi. Gundagas raksturu ietekmē tēva
aizdomīgums, māsu naids un skaudība. Gundega visus preciniekus, pat bagāto
karali Brusubārdu ir atraidījusi, tēvs noskaišas un nolemj atdot meitu par
sievu pirmajam, kurš nāks par Garzobju pils tiltu. Tālākajā lugas gaitā A.
Brigadere parāda, kā “šķeltais raksturs” iegūst viengabala lējumu un skanīgumu,
un atklāj tos faktorus, kas spēj palīdzēt cilvēka personībai veidoties iekšēji
harmoniskai un stabilai, kopt savas dvēseles kultūru A. Brigadere savus varoņus
nekad neatstāj eksistenciālas bezizejas priekšā, viņa vienmēr paver kādu
iespēju cilvēkam saskatīt gaismu. Vislielāko lomu cilvēka personības tapšanā un
visā viņas dzīvē A. Brigadere piešķir mīlestībai. Arīpasaku lugā “Princese
Gundega un karalis Brusubārda” mīlestība ir galvenā līnija. A. Brigadere, laba
psiholoģe būdama, zina, ka ne smags darbs, ne ciešanas, pat arīne dabas
skaistums pats par sevi navar radīt gaišu, harmonisku cilvēku. A. brigadere
latviešu literatūru ir bagātinājusu ar spilgtām, krāsainām, tautas ētiskajām
pieredzēm briedinātām pasaku lugām, ar psiholoģiski smalki izsvērtu raksturu
analīzi drāmās un stāstos, ar empcionāli piepildītudzeju un tēlojumiem. A.
Brigadere ir latviski bagātas un kuplas valodas meistare, kam svēts pienākums
bija meklēt visīstāko, visprecīzāko vārdu savas atziņas izteikšanai.
super
AtbildētDzēstTā labs teksts, bet cilvēki atvainojat. Te ir ļoti daudz kļūdu.
AtbildētDzēstsuper!
AtbildētDzēstŠreks ēd akmeņus
AtbildētDzēst