RÌGAS PEDAGOÅIJAS UN IZGLÌTÌBAS
VADÌBAS AUGSTSKOLA
VAKARA UN NEKLÂTIENES STUDIJU
DAÎA
ALTRUISMS.
IESKAITES DARBS SOCIÂLAJÂ
PSIHOLOÅIJÂ
Pasniedzèjs:
_______________________
3.kurss,
Specialitâte:
Mârketinga psiholoåija
- 1999-
Rìga
Altruisms
Viens no svešārdiem, kuru
mēs esam ieraduši ikdienā lietot diezgan viennozīmīgi ir vārds ``altruisms``.
Parasti tam tiek piešķirta nozīme ``nesavtīgs, pašaizliedzīgs``. Šajā esejā,
jeb precīzāk izsakoties, literatūras apskatā ar pārdomu elementiem, mēģināšu
paskaidrot, kādēļ no mana viedokļa šāda izpratne ir vienpusīga un arī
virspusēja.
Vispirms aplūkosim dažas
definīcijas:
Altruisms - nesavtīga gādība par
citiem, gatavība uzupurēties citu labā. Altruisma pretstats - egoisms.(4.)
Altruisms - personības vērtību
orientācijas sistēma, kurā centrālais motīvs un tikumiskās novērtēšanas
kritērijs ir cita cilvēka vai sociālās kopības intereses. Terminu ieviesa
franču filosofs O.Konts kā pretstatu egoisma jēdzienam. Altruisma centrālā
ideja - nesavtīguma ideja kā nepragmatiski orientētas darbības, kuru realizē
citu cilvēku interesēs un, kura neprasa reālu atlīdzību. Altruisms var kļūt par
apzinātu vērtību orientācijas sistēmu, kas nosaka personības kopējo darbību,
tad tas kļūst par personības dzīves jēgu. Altruisma absolutizācija ir tikpat
kļūdaina kā tā nenovērtēšana. Altruistiskas uzvedības reāla nozīme personības
dzīvē tiek noteikta ar to vērtību raksturu, uz kurām pamatojas šīs personas
savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem. Altruisms var izpausties kā
humānisma sociāli - psiholoģiska izpausme, vai arī kā cilvēka ikdienas
saskarsmes un darbības izpausme. Altruisma izpausmes mehānisms var izrādīties
situatīva altruistiska ievirze, kura aktualizējas konkrētās bīstamās situācijās
(piemēram bērna glābšana, riskējot ar savu dzīvību).
Freida koncepcijā
altruisma izpausmes tiek izskatītas kā subjekta neirotiskas vajadzības , lai
vājinātu savu vainas apziņu vai arī lai kompensētu savu pirmējo egoismu, kuru
nākas izspiest no apziņas.(5.)
Altruistiska uzvedība - sociāli nozīmīga un
grūta darbība bez savtīgiem nolūkiem. Parasti saistīta ar pašuzupurēšanos,
atteikšanos citu vai sabiedrības labā. Piemēram Alberts Šveicers savas
filosofiskās un muzikālās karjeras virsotnē (viņš bija visā Eiropā slavens
ērģelnieks un komponists) sāka studēt
ārstniecību un aizbrauca uz Centrālāfriku ārstēt nabadzīgos cilvēkus. Altruisms
var izpausties arī ikdienas dzīvē. Sociālā psiholoģija pēta galvenokārt lauka
(dabiskajā) eksperimentā, kad pētāmie nezina to, ka viņi ir pētīšanas
objekts.(1)
Vispusīgi altruismu
aplūko David G.Myers savā darbā ``Social psychology``. Pēc izdevuma krievu
valodā(2.), konspektīvs šī aplūkojuma izklāsts ir sekojošs:
``Altruisms - tas
ir ačgārns egoisms. Altruists palīdz pat tad, ja nekas netiek piedāvāts kā
atlīdzība par šo palīdzību un neko arī nevar gaidīt. Klasiska ilustrācija ir
Jēzus stāstītā fabula par žēlsirdīgo samarieti. ...
Vienu no altruisma
izskaidrojumiem sniedz Sociālās apmaiņas teorija : Cilvēciskās attiecības virza
``sociālā ekonomika``. Mēs apmaināmies ne vien materiāliem labumiem, bet arī ar
sociālu preci - mīlestību, pakalpojumiem, informāciju, statusu. Tā rīkojoties
mēs izmantojam ``minimaksa`` stratēģiju - samazinot izdevumus, palielinām
atalgojumu. Šī teorija nebūt neapgalvo, ka mēs šādus aprēķinus veicam apzināt,
vienkārši tā pieņem, ka tie nosaka mūsu uzvedību neapzināti. ...
Palīdzības sniegšana kā
maskēts egoisms
Atlīdzība, kura motivē
palīdzības sniegšanu var būt iekšēja un ārēja. Mēs dodam, lai iegūtu. Mēs
vairāk par visu sliecamies palīdzēt tiem, kuri ir mums simpātiski, kuru
simpātijas cenšamies iekarot mēs.
Ieguvums no palīdzības
sniegšanas var būt iekšēja pašatlīdzība. Ja līdzās kāds ir satraukts, mēs kā
likums atbildam ar empātiju. ... Mēs varam mazināt savu distressu, palīdzot.
... Altruistiska rīcība arī stiprina mūsu pašcieņu. ...
Ir izdalīti seši iemesli
kādēļ cilvēki sniedz palīdzību :
1.Zināšanas :
vēlme labāk iepazīt cilvēkus, vai kaut ko apgūt.
2.Karjera:
paplašināt darba iegūšanas perspektīvas, pateicoties iegūtajai pieredzei un
sakariem.
3.Sociālā pielāgošanās:
kļūt par kādas grupas locekli un panākt atzinību.
4.Sava ``es``
aizsardzība: vainas apziņas mazināšana vai atbrīvošanās no personīgajām
prooblēmām.
5.Cieņas
pastiprināšana: nostiprināt savu pašcieņu un ticību saviem spēkiem.
5.Vērtību izteikšana:
rīcība, kura atbilst vispārcilvēciskajām vērtībām un rūpēm par citiem.
Tā kā vienīgi vērtību
izteikšanas funkcija izskaidro pašaizliedzīgu altruismu, tamlīdzīga
``ieguvumu`` un ``izdevumu`` analīze var likties aizvainojoša. Šīs teorijas
labā tomēr var izteikt sekojošus argumentus: vai tad ne pateicoties cilvēcībai
mēs gūstam gandarījumu no palīdzības sniegšanas citiem; tieši pateicoties tai
mūsu uzvedība lielākā mērā ir ``prosociāla`` nevis ``antisociāla``; vai tad ne
tādēļ mēs gūstam gandarījumu dāvinot mīlestību? Būtu daudz sliktāk, ja mēs gūtu
gandarījumu kalpojot tikai saviem egoistiskajiem mērķiem.
... Mēs cienām cilvēku
pašaizliedzīgu rīcību tad, ja nespējam to izskaidrot ar kādu ārēju motivāciju.
Ja ārējie pašaizliedzīgas rīcības iemesli ir redzami mēs skaidrojam šo rīcību
ar tiem , nevis ar personības īpatnībām. Sociālās apmaiņas teorijas vājā puse
ir tā, ka tā viegli nivelējas uz vienkāršu iemeslu norādīšanu. ...
Empātija kā patiesa
altruisma avots.
Vai tiesām , ļaudis ,
kuri glābj citus vienmēr vadās no nesavtīgām rūpēm par citiem ? Vai arī viņus
vienmēr mudina tā rīkoties tīri personīgas interese, kā piemēram distresa
samazināšana vai atbrīvošanās no vainas apziņas?
... uz mūsu tieksmi
sniegt palīdzību iedarbojas gan egoistiski, gan nesavtīgi apsvērumi. Ja mūs
kaut kas sarūgtina, mēs cenšamies atvieglot savas ciešanas vai nu izvairoties
no nepatīkamās situācijas, vai arī palīdzot. Ja mēs izjūtam pieķeršanos, mēs
izjūtam arī empātiju (līdzjūtību). ...
Izjūtot empātiju mēs
pievēršam uzmanību ne tik daudz savam distresam, kā cita ciešanām. Patiesa
līdzjūtība un līdzpārdzīvojums mudina mūs sniegt palīdzību citam cilvēkam viņa
interesē. Šāda empātija rodas dabiski. ... Liekas mēs piedzimstam ar empātijas izjūtu.
Bieži distress
apvienojoties ar empātiju pamudina mūs darboties, lai pārvarētu to vai citu
krīzi. ...
Ir dati, kuri liecina ,
ka patiess altruisms var eksistēt tikai sekojošos gadījumos:
1. Empātija izsauc
palīdzības sniegšanu tikai tad, ja cilvēki ir pārliecināti, ka citi šo
nepieciešamo palīdzību saņems.
2. Ļaudis , kuru
empātijas pakāpe ir paaugstinājusies sniegs palīdzību pat tad, ja neviens par
šo soli neuzzinās. Viņu līdzdalība turpināsies tik ilgi līdz cilvēkam tiks
sniegta šī palīdzība.
3. Ļaudis reizēm uzstāj uz palīdzības sniegšanu cietušajam,
pat ja domā, ka viņa slikto pašsajūtu ir izsaucis kads depresīvs medikaments
(līdzeklis).
4. Jūtot, ka empātija
izsauc altruismu, ļaudis reizēm vairās no situācijā, kuras izraisa empātiju,
lai nevajadzētu šajās situācijās iesaistīties. Summējot teikto jāsaka, ka daži
altruistiskas rīcības motīvi ir egoistiski vai gandrīz egoistiski. Tātad - vai
eksistē palīdzības sniegšana, kuras vienīgais mērķis ir kāda cita labums? Vai
empātijas izraisīta palīdzība ir šāda altruisma avots? ... Eksperimenti
rāda, ka patiešām eksistē gadījumi, kad cilvēki rūpējas par citu personu
, nevis par savu labklājību.
Sociālās normas.
Ir reizes, kad palīdzam
citiem ne tādēļ, ka apzināti izrēķinājām, ka šāda rīcība atbilst mūsu
interesēm, bet ``kaut kas `` saka mums , ka jarīkojas tieši tā.
Normas ir tas, ko
sabiedrība gaida no mums. Viņas nosaka
mums noteiktu uzvedību, noteiktus pienākumus dzīvē. ... Ir konstatētas divas
sociālās normas, kuras motivē altruismu :
I ``Dots pret dotu``
Šī norma mudina mūs
``ieguldīt`` pūles citā cilvēkā, jo sociālā norma saka :mums jāpalīdz (nevis
jādara ļauns) tiem, kas palīdzējuši mums. ... Visos šādos gadījumos ``došana``
bez atdeves grauj šo sociālo ``dots pret dotu`` normu. ...
Visskaidrāk šo normu var
novērot situācijās, kad partneri ir līdzvērtīgi. Tie, kuri uzskata, ka nav no kāda atkarīgi, vai stāv zemāk par to
sociālajā hierarhijā, īpaši izjūt nepieciešamību atbildēt ar pozitīvu rīcību.
Ja viņi nevar līdzvērtīgi atbildēt uz sniegto palīdzību, viņiem liekas, ka
pieņemot to no citiem viņi nonāk briesmās vai zaudē pašcieņu. Rezultātā viņi arī retāk cenšas saņemt no
kāda palīdzību. ...
II Sociālās atbildības norma.
Sociālās atbildības
normas būtība ir tā, ka cilvēkiem jāpalīdz tiem, kuriem šī palīdzība ir
nepieciešama, nerēķinot nākotnē gūstamo izdevīgumu. Indijā, kur cilvēku
kopkultūra ir kolestīviskāka , ļaudis ievēro šo normu daudz striktāk, nekā
individuālistiskajos Rietumos. ...
Tomēr eksperimenti
liecina, ka cilvēki pielieto šo normu izlases veidā, t.i. attiecībā uz tiem,
kuru nelaimju cēlonis ir objektīvs, t.i. no viņiem pašiem neatkarīgs. Ja
cilvēks pats rīkojies tā, ka radījis sev neciešamu situāciju, sāk darboties
attieksme `` pats vainīgs``. ...
Tātad, šīs normas vadīti
mēs palīdzam, ja vien nevainojam citus viņu pašu nelaimēs. ...
Evolucionārā psiholoģija.
Īsumā jāsaka, ka
evolucionārā psiholoģija reducē
altruisma izpausmes uz to ģenētisko motivāciju. Visus cilvēkus neapzināti virza
motīvs, pēc iespējas nodrošināt savu gēnu maksimālu izdzīvošanu; no tā izriet
altruistiskas rūpes par bērniem, par radiem. Savukārt altruistiskas rūpes par
sociāli tuviem cilvēkiem šī teorija skaidro ar to, ka izdzīvot grupā vienmēr ir
bijis vieglāk nekā individuāli, tādējādi arī šīs rūpes nodrošina indivīda
ģenētiskā materiāla sekmīgāku reproducēšanos.``
Liekas šeit būtu īstā
vieta pieminēt dažus zoopsiholoģijas apsvērumus attiecībā uz altruismu.
Kā izrādās arī daudziem
dzīvniekiem parādās altruistiskas uzvedības izpausmes. Etologi novērojuši šīs
izpausmes kraukļiem, bet īpaši izteiktas tās ir delfīniem un pērtiķiem, kuru
rūpes par bērniem, partneriem un grupas locekļiem ir daudzkārt aprakstītas.(3.)
Apkopojot altruisma
definīcijas un izpausmju, kā arī motīvu aprakstus, laikam gan jāsecina, ka
altruismam tāpat kā jebkurai citai sarežģītai cilvēka psiholoģiskās darbības
izpausmei, grūti piemeklēt viennozīmīgu skaidrojumu un pamatojumu. Altruistiska
palīdzība var tikt sniegta, vai nesniegta katrā konkrētrā situācijā atšķirīgi.
Esmu pārliecināta, ka pat viens un tas pats cilvēks attiecībā pret citu cilvēku
dažādos apstākļos dažādi izvērtēs altruisma nepieciešamību. Kā piemēru varu
minēt pašas personīgo reakciju pret ubagiem, dažādu reklāmas materiālu
izplatītājiem Vecrīgas ielās, vai cilvēkiem, kuri zvana uz manu darbu, lai
iegūtu informāciju, kuru būtu jāmeklē citur. Atkarībā no sava garastāvokļa,
noslodzes darbā, problēmām privātajā dzīvē mana attieksme būs ļoti atšķirīga -
es varu iedot santīmus, ne tādēļ, ka šodien ubagojošais onkulis uz ielas stūra
man liktos vairāk izmisis nekā vakar vai pagājušajā nedēļā; es apstāšos un
laipni smaidot uzklausīšu meiteni, kura mēģina man iestāstīt , lai iegādājos
tuvējā ķīniešu restorāna ``atlaižu karti`` (te gan mans altruisms izsīkst - jo
uzklausīt es varu , bet pirkt šādas blēņas gan nē); es varu ziedot dažas
minūtes no sava laika , lai izstāstītu zvanītājam, lietas , kuras es zinu, bet
viņš nē, vienkārši tādēļ, ka šodien tā jūtos! Protams , tās ir ļoti
sīkas altruisma izpausmes. Lielākās lietās manas altruisma izpausmes motivējas
sarežģītāk, bet arī šinī gadījumā tās ir atkarīgas ne vien no ārējiem
apstākļiem, manām simpātijām un empātijas, bet arī no mana garastāvokļa. Par
laimi, man nav nācies likt svaru kausos ne dzīvību, ne nāvi, ne savu, ne svešu,
tādēļ grūti spriest, kas tieši motivētu manu altruistisko palīdzību vai
atteikšanos no tās.
Sadzīvē un lietišķajā
saskarsmē man liekas visaktīvāk darbojas sociālās normas : ``dots pret dotu``
un sociālās atbildības norma. Norma ``dots pret dotu`` pašsaprotami darbojas
radu lokā (un atkal jāsaka vismaz vairumā gadījumu), savukārt lietišķajā
sakarsmē šī norma bieži darbojas nedaudz slēptākā veidā - mēs labprāt izdarām
pakalpojumu līdzvērtīgiem vai augstākstākstāvošiem partneriem, būdami gandrīz
pilnīgi pārliecināti, ka vajadzības gadījumā mums tiks atbildēts ar to pašu.
Šķiet, ka sociālās
palīdzības normas iedarbības mehānisms ir sarežģītāks - cilvēks vispirms
izvērtē vai persona, kuras stāvoklis prasītu sniegt tai altruistisku palīdzību,
pieder pie grupas par kuru viņš jūtas sociāli atbildīgs vai nē un tad attiecīgi
rīkojas.
Nobeidzot šo pārspriedumu
jāsaka, ka man radās un pārdomu vērts likās jautājums:
Vai sniedzot altruistisku
palīdzību konkrētam cilvēkam (cilvēku grupai) uz cita cilvēka (grupas) interešu
rēķina šo palīdzību vairs var saukt par altruistisku?
Jeb arī šinī gadījumā
altruisma klātesamību vai neesamību jāizvērtē ņemot vērā palīdzības sniedzēja
informētību par pāridarījumu t.s. ``trešajai pusei``?
Kā šinī kontekstā
izskatās, piemēram, ``Green peace`` darbības atsevišķas aktivitātes?
Vai altruisms attaisno
sentenci ``Mērķis attaisno līdzekļus?``
Diemžēl godīgi jāatzīst,
ka vispārīgus pārspriedumus par šiem jautājumiem labāk atstāt saviesīgam
pasākumam, jo konkrētas atbildes par cilvēku motivāciju šādos sarežģītos
altruistiskas palīdzības vai rīcības nepieciešamības gadījumos prasītu ilgstošu un reālus pētījumus t.s.
``lauka apstākļos``.
Un - tā ir mana
subjektīvā un ne ar ko nepamatotā pārliecība - arī tad pie viennozīmīgiem
secinājumiem mēs nenonāksim.
Lai gan no otras puses,
man sāk izkristalizēties doma, ka patiesā psihologa meistarība ir atsevišķam,
konkrētam gadījumam atrast atbilstošo eksperimentālo un sekojoši - teorētisko
pamatojumu, lai izmantotu t.s. ``precendenta`` mācību un iepriekšējo pētnieku
pieredzi, protams ņemot vērā arī atšķirīgās rezultātu interpretācijas iespējas.
Izmantotās literatūras saraksts.
1.Psiholoģijas vārdnīca.,
_________________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
2._______________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
3.ÃÎÄÔÐÓÀ ¯., ×ÒÎ ÒÀÊÎÅ
ÏÑÈÕÎËÎÃÈß.,- ÌÎÑÊÂÀ, ``ÌÈÐ``, 1996., ÒÎÌ II.
4.ENCIKLOPĒDISKĀ VĀRDNĪCA. 1.- RĪGA: LATVIJAS ENCIKLOPĒDIJU REDAKCIJA,
1991.
5. ______________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
_________________________________________________________
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru