ANALĪTISKS PROBLĒMAS IZKLĀSTS

 

1.1.         Par ko ir runa.

Nāvējošu zāļu devu māte (lietuviete) ievada savam 19 gadus vecajam dēlam, kuram apdeguma ārstēšanas rezultātā tikušas bojātas divas trešdaļas ķermeņa, gangrēnas rezultātā amputētas rokas, sejas gangrēnas rezultātā nokritis deguns un ausis, uz pieres atvērušās dziļas brūces, sākusies acu nekroze, tādejādi izdzēšot viņa dzīvību; pēc tam pat gribēja izdarīt pašnāvību.

1.2.         Kas ir iesaistīti? Iesaistīto intereses.

DĒLS – akla, bezformīga, ievainota būtne, kas kunkst no neciešamām sāpēm, kas lūdz māti izbeigt viņa ciešanas

MĀTE – 1) devusi dēlam dzīvību un jūt atbildību par viņu

2) cerību zaudējusi māte, kas vairāk kā pusgadu diendienā piedalījusies dēla ārstēšanas procesā un bijusi lieciniece tam, kā dēls pārvērties par aklu, ievainotu būtni, kunkstošu un kliedzošu no sāpēm

3) persona (asinsradiniece), kurai dēls pastāvīgi lūdz pārtraukt viņa ciešanas

4) domājams katoļticīgā, kurai saistošas katolicisma idejas, tai skaitā par Dievu kā vienīgo, kurš dod un atņem dzīvību

5) Lietuvas pilsone, kurais saistošs Lietuvas kriminālkodekss, kas eitanāziju uzskata par slepkavību, kas sodāma ar brīvības atņemšanu un 10 līdz 20 gadiem

6) pēc nāvējošās zāļu devas ievadīšanas dēlam pati grasās izdarīt pašnāvību

ĀRSTS – 1) dakteris, kurš visas savas dzīves laikā nebija redzējis tik izkropļotu cilvēku

2) dakteris, kura Hipokrāta zvērests liek visiem līdzekļiem palīdzēt cietušajam

3) persona (Lietuvas pilsonis), kuram saistošs Lietuvas kriminālkodekss, kurā eitanāzija tiek uzskatīta par slepkavību, kas sodāma ar brīvības atņemšanu uz 10 līdz 20 gadiem

4) domā, ka būtu labāk, ja puisis pēc operācijas nepamostos

5) uzskata, ka māte vienkārši palīdzēja izglābt dēlu

TUVINIEKI – 1) redz, kā puisis pakāpeniski pārvēršas par dzīvu mironi

2) slēpj no puiša to, ka viņam amputētas rokas, jo puisis visu laiku jutis, kā saliecas roku pirksti

3) krīzes liecinieki, kad puisis lūdz uzmest viņam uz kakla virvi vai nosmacēt ar spilvenu

SABIEDRĪBA – 1) sāpju klīnikas vadītāja, kas uzskata, ka cilvēka “dzīves kvalitāte sastāv ne tikai no fiziskās, bet arī no psiholoģiskās un garīgās veselības”, tāpēc pretsāpju līdzekļu lietošana varētu aiztaupīt sāpes

2) psihologi, kas uzskata, ka māte uzņēmusies Dieva lomu

3) ārstu daļa, kuri uzskata, ka cilvēka varā nav atņemt dzīvību citiem

1.3.    Kuras no pušu interesēm tiek ietekmētas pozitīvi un kuras negatīvi (attiecībā pret dēla nonāvēšanu)?

DĒLS

akla, bezformīga, ievainota būtne, kas kunkst no neciešamām sāpēm, kas lūdz māti izbeigt viņa ciešanas	Pozitīvi – gribēja mirt un nomira
MĀTE
devusi dēlam dzīvību un jūt atbildību par viņu	Negatīvi – jo atņem dēlam dzīvību
cerību zaudējusi māte, kas vairāk kā pusgadu diendienā piedalījusies dēla ārstēšanas procesā un bijusi lieciniece tam, kā dēls pārvērties par aklu, ievainotu būtni, kunkstošu un kliedzošu no sāpēm	Pozitīvi – tas bija kā stimuls, lai izšķirtos par dēla nonāvēšanu
persona (asinsradiniece), kurai dēls pastāvīgi lūdz pārtraukt viņa ciešanas	Pozitīvi – tas bija kā stimuls, lai izšķirtos par dēla nonāvēšanu
domājams katoļticīgā, kurai saistošas katolicisma idejas, tai skaitā par Dievu kā vienīgo, kurš dod un atņem dzīvību	Negatīvi – jo atņem dēlam dzīvību
Lietuvas pilsone, kurais saistošs Lietuvas kriminālkodekss, kas eitanāziju uzskata par slepkavību, kas sodāma ar brīvības atņemšanu un 10 līdz 20 gadiem	Negatīvi – jo atņem dēlam dzīvību

ĀRSTS

dakteris, kurš visas savas dzīves laikā nebija redzējis tik izkropļotu cilvēku	Pozitīvi – kā stimuls, lai atbalstītu mātes lēmuma par dēla nonāvēšanu pieņemšanu
dakteris, kura Hipokrāta zvērests liek visiem līdzekļiem palīdzēt cietušajam	Negatīvi – jo nepieļauj eitanāziju
persona (Lietuvas pilsonis), kuram saistošs Lietuvas kriminālkodekss, kurā eitanāzija tiek uzskatīta par slepkavību, kas sodāma ar brīvības atņemšanu uz 10 līdz 20 gadiem	Negatīvi – jo nepieļauj eitanāziju
domā, ka būtu labāk, ja puisis pēc operācijas nepamostos	Pozitīvi – atbalsta mātes lēmumu par dēla nonāvēšanas pieņemšanu
uzskata, ka māte vienkārši palīdzēja izglābt dēlu	Pozitīvi – atbalsta mātes lēmumu par dēla nonāvēšanas pieņemšanu
TUVINIEKI
redz, kā puisis pakāpeniski pārvēršas par dzīvu mironi	Pozitīvi – kā stimuls, lai atbalstītu mātes lēmumu par dēla nonāvēšanu
slēpj no puiša to, ka viņam amputētas rokas, jo puisis visu laiku jutis, kā saliecas roku pirksti	Negatīvi – jo cenšas puisī uzturēt cerību
SABIEDRĪBA
sāpju klīnikas vadītāja, kas uzskata, ka cilvēka “dzīves kvalitāte sastāv ne tikai no fiziskās, bet arī no psiholoģiskās un garīgās veselības”, tāpēc pretsāpju līdzekļu lietošana varētu aiztaupīt sāpes	Negatīvi – jo neatbalsta eitanāziju
psihologi, kas uzskata, ka māte uzņēmusies Dieva lomu	Negatīvi – jo neatbalsta eitanāziju
ārstu daļa, kuri uzskata, ka cilvēka varā nav atņemt dzīvību citiem	Negatīvi – jo neatbalsta eitanāziju

1.4.         Iesaistīto pušu morālie uzskati noteiktā jautājumā.

	DĒLS	MĀTE	ĀRSTS
Attiecībā pret likumu	-	Noziegums (pieņēmums)	Noziegums (pieņēmums)
Pret reliģiju	-	Noziegums (pieņēmums)	Noziegums (pieņēmums)
Pret cilvēku	Katram cilvēkam ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi	Attiecībā pret sevi: ja varēja nogalināt, tad neesmu cienīga būt cilvēks; attiecībā pret dēlu: katram cilvēkam ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi	“uzskata, ka māte vienkārši palīdzēja izglābt dēla dzīvību”

2.     NOVĒRTĒJUMS

2.1.         Vai pastāv problēmas alternatīvs risinājums?

1)    Paliatīvā jeb uz nāvi slimo aprūpe

2)    Legālā eitanāzija

2.2.         Kādas ir alternatīvo risinājumu priekšrocības un negatīvie aspekti?

Paliatīvā aprūpe

Priekšrocības	Negatīvie aspekti
Lietojot pretsāpju līdzekļus, rada pacientam iespēju bez sāpēm uzturēt dzīvību	Psiholoģiskā slodze piederīgajiem, jo ir apziņa, ka slimajam palīdzēt nav iespējams
Iespēja piederīgajiem būt kopā ar nedziedināmi slimo	Dārgās izmaksas – zāles, apkopšana, uzturs, speciālu iestāžu atvēršana, kvalificētu speciālistu nepieciešamība
Nav jāpārkāpj bauslis “tev nebūs nokaut”
Iespējams uzkrāt pieredzi par attiecīgās slimības attīstību

Legālā eitanāzija

Cilvēkam tiek dotas iespējas izvēlēties, kā un kad aiziet no dzīves	Tā ir zināma veida nāvessoda legalizācija
Pasargā no nozieguma izdarīšanas (atbildību nav jāuzņemas vienam cilvēkam, izņemot, ja pacients ir pie pilnas apziņas)	Mainās attieksme pret dzīvību kā vērtību
	Tiek pārkāpts bauslis “tev nebūs nokaut”
	Cilvēks mazāk rūpētos par savu veselību dzīves laikā
	Psiholoģiskā slodze tam, kas izdara eitanāziju vai pieņem lēmumu par tās nepieciešamību

2.3.         Kā intereses ir vissvarīgākās? Kāpēc?

Pacienta intereses ir vissvarīgākās.

Katram ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi – arī nedziedināmi slimajam. Kā šīs tiesības realizēt jaunajam puisim? Viņš nevar un nekad nevarēs patstāvīgi neko izdarīt. Viņš eksistē tikai fizioloģiski, sajūt neciešamas sāpes. Galu galā viņš ir tas, kurš ir nonācis situācijā, kas prasa “glābt” cietušo.

2.4.         Kādi ir paša morālie uzskati? Kāpēc tie ir svarīgi?

Eitanāzija jālegalizē, izstrādājot noteiktu lēmuma par eitanāzijas izpildīšanu pieņemšanas shēmu.

Cilvēkam ir tiesības uz cilvēk cienīgu dzīvi, un, ja tiek apdraudēta sakarā ar nedziedināmu slimību, pacientam ir jādod izvēles tiesības.

Mani morālie uzskati ir mani uzskati, tādēļ tie ir svarīgi, jo ļauj man atbilstoši eksistēt kā indivīdam.

2.5.         Kāda būtu pareizākā rīcība šajā situācijā?

Attiecībā pret dēlu – rīcība ir pareiza

Ārsta rīcība pret māti:   1) atbalsts lēmuma pieņemšanā

2)    psihologa norīkošana, kurš palīdzētu mātei pieņemt lēmumu par dēla nonāvēšanu ar domu, ka viņa izdara dēlam pakalpojumu, kas nav noziegums, un sevi par to nav jāsoda.

Uzskatu, ka bija pareizi pieņemt lēmumu par dēla nāves paātrināšanu.

3.     NOVĒRTĒJUMA PAMATOJUMS

3.1.         Vai jūsu morālie uzskati atbilst vispārpieņemtajiem?

Lietuvā:

Attiecībā pret likumu – nē

Attiecībā pret cilvēku – jā

Attiecībā pret reliģiju – nē, ja dzīvību uztver kā fizioloģisku eksistenci

3.2.         Mans uzskats par cilvēkiem un sabiedrību, kas veido manus morālos uzskatus.

Sabiedrības morāle kā jēdziens manā izpratnē nepastāv. Pastāv tikai indivīdu morāle. Jautājumā par to, kā šie indivīdi ietekmē manus morālos izskatus, varu teikt sekojoši: tiešā veidā, izpaužot savus uzskatus, viņi neko neietekmē, jo katrā sarunā būtībā katrs runā pats ar sevi, veidojot sev atklāsmi par noteiktām lietām, tādejādi attīstoties. Tātad indivīds var otru ietekmēt tikai pastarpināti (ja es no sarunu biedra uztveru vārdu, kas manī veido jaunu reakciju – atklāsmi).

3.3.         Rīcībā iekļautie plašākie aspekti (pareizākā rīcība šajā situācijā, kā tā ietekmē sabiedrību).

Galvenais plašākais aspekts – “šīs sievietes traģēdija piespiedusi mediķus sākt diskusijas par eitanāzijas atļaušanu, taču, visticamāk, būs nepieciešami daudzi gadi, lai jautājumu atrisinātu un pieņemtu pareizus lēmumus.