Ievads
Vadības grāmatvedībā izmaksu uzskaite
un pašizmaksas aprēķini ir uzņēmuma iekšējās uzskaites svarīgākās sastāvdaļas
un veido līdztekus finansu grāmatvedībai otru uzņēmuma kopējās grāmatvedības
nozari vai bloku. Izmaksu uzskaites dati un aprēķinu rezultāti ir paredzēti
tikai iekšējai izmantošanai uzņēmumā, bet tie nav izpaužami ieinteresētām
personām ārpus uzņēmuma.
Izmaksu uzskaite vadības grāmatvedībā
ir visdinamiskākā fāze visā uzņēmuma uzskaitē. Tās galvenais uzdevums ir
palīdzēt vadībai plānot un kontrolēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Īpaši
svarīgi tas ir lielos uzņēmumos, kur vadības funkcijas pārsniedz viena cilvēka
spējas un ir nepieciešams vadības darbu sadalīt starp vairākiem atbildīgiem vadītājiem.
Izmaksu uzskaitē izmanto gan finansu
grāmatvedības datus, gan primāros informācijas nesējus – grāmatvedības
dokumentus, tikai šī informācija ir sakopota citā veidā, kā tas nepieciešams
izmaksu un pašizmaksas aprēķinos.
Ar ražošanu saistītās izmaksas (tiešās izmaksas)
Tiešās izmaksas to rašanās brīdī var saistīt
ar konkrētiem izmaksu nesējiem (izstrādājuma veidu, pasūtījumu, pakalpojumu
veidu) un tieši saistīt ar ražošanas pašizmaksu.
Rūpnieciskajā ražošanā tās ir
galvenokārt triju veidu:
1)
Izgatavošanai nepieciešamās
izejvielas un materiāli
Materiālu izmaksas sastāv no
pamatmateriālu, palīgmateriālu un ražošanas nodrošināšanas materiālu izmaksām.
Pamatmateriāli ir izejvielas un materiāli, kas tieši veido gatavo produktu. Tādi,
piemēram, ir metāls mašīnbūvē, koksne celulozes un papīra ražošanā, diegi
tekstilindustrijā, piens piena pārstrādes uzņēmumos. Pamatmateriāli izmaksu
uzskaitē ir jāuztver kā daudzumos, tā arī naudas novērtējumā, un to patēriņš
veido svarīgāko tiešo izmaksu posteni.
Palīgmateriāli arī ietilps gatavajā produktā, bet to uzskaitei daudzumos ir mazāka
nozīme, jo gatavā produkta veidošanā tie nav tik svarīgi. Vislabākais piemērs
varētu būt krāsa gatavā produkta nokrāsošanai, vai garšvielas konditorijas
izstrādājumu ražošanā.
Ražošanas
nodrošināšanas materiāli ir nepieciešami paša ražošana
procesa veikšanai, bet tie neietilpst gatavajā produktā. Tādi ir smērvielas
apstrādes mašīnu ieeļļošanai, elektroenerģija mašīnu darbināšanai u.c. Izmaksās
tos ietver naudas novērtējumā un arī tie ir izgatavošanas izmaksu sastāvdaļa.
Materiālu patēriņš izmaksu uzskaitē jānorāda kā daudzumos, tā arī naudas
novērtējumā.
2)
Izgatavošanas algas
Izgatavošanas jeb tiešās algas tiek
aprēķinātas par darbu tieši produkcijas izgatavošanas procesos – tātad
izgatavošanas izmaksu jomā. Ir svarīgi tās nodalīt no netiešās jeb palīgalgas,
jo tiešās darba algas bieži izmanto par vispārējo izmaksu sadales pazīmi, un
tāpēc to atdalīšana no kopējā algu apjoma ir nepieciešama.
3)
Pārējās (īpašās) izmaksas
Periodu izmaksas (vispārējās izmaksas)
Vispārējās izmaksas to rašanās brīdī nevar
saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu vai pakalpojumu vaidu, tas
ir, ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi, ir
saistītas ar ražošanu kopumā.
Vispārējās izmaksās ietilpst šādi galvenie
veidi:
-
materiālu patēriņš vispārējām
vajadzībām
-
strādnieku algas izgatavošanas
iecirkņu apkalpojošos darbos (netiešās algas) – tās aprēķina par darbu, kas nav
saistīts ar produkcijas ražošanu.
-
administrācijas personāla algas
-
sociālās izmaksas
-
nodokļi un nodevas, kurus drīkst
iekļaut ražošanas izmaksās
-
īres un nomas maksas
-
kantora izdevumi u.c.
Vispārējās izmaksas vispirms attiecina uz
uzņēmuma struktūrvienību, kurā tās izveidojušās. Pēc tam tās sadala pa izmaksu
nesējiem, lietojot īpašas sadales pazīmes. Vēl var diferencēt šīs izmaksas
īstenajās vispārējajās izmaksās, kuras var sadalīt tikai vadoties pēc sadales
pazīmes, un neīstenās vispārējās izmaksas, kam patiesībā ir tiešo izmaksu
pazīmes. Tās varētu attiecināt uz noteiktu izmaksu nesēju, tomēr uzskaites
vienkāršībai sadala izmatojot sadales pazīmes.
Izmantotā literatūra
Jānis Benze, Izmaksu uzskaite un pašizmaksas
kalkulācija, Auditorfirma “Grāmatvedis”, Rīga 1996.g.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru