PVN audits

IEVADS

Pievienotās vērtības nodoklis ir viens no pasaulē visizplatītākajiem netiešiem nodokļiem .

            Par pievienotās vērtības aplikšanas objektu kalpo ienākuma summa no preču, produkcijas realizācijas un pakalpojumu sniegšanas. Šī nodokļa summa vienmēr iekļaujas preces, produkcijas un pakalpojuma pārdošanas cenā. Nodokļa likmes nosakāmas (procentos) no apgrozījuma vai ienākuma summas pirms nodokļu aplikšanas, minēto summu parasti sauc par neto ienākuma summu.

 Pievienotās vērtības nodokļa likme nav nemainīga. Mūsu valstī sākotnēji, kad bija spēkā apgrozījuma nodoklis, nodokļa likme bija 6 un 12 procenti, kā arī pastāvīga nodokļu papildu likme atsevišķām republikas pilsētām.Pēc tam nodokļa likme tika izlīdzināta un pacelta līdz 18 procentiem. Pašlaik kad darbojas pievienotās vērtības nodoklis, šī nodokļa likme saglabāta 18 procentu apmērā. 0 procentu nodokļu likme tiek piemērota eksporta piegādēm, starptautiskajam transportam un ar eksporta preču piegādi saistītiem pakalpojumiem.

Ārēji par pievienotās vērtības nodokļa aplikšanas nodokļa objektu kalpo ienākuma summa no preču, produkcijas realizācijas un pakalpojumu sniegšanas. Patiesībā pievienotās vērtības nodokļa aplikšanas objekts ir vērtības summa, kas tiek pievienota pārdodamo preču, produkcijas un sniedzamo pakalpojumu vērtībai. Tas izriet no likuma nosaukuma.

Budžetā iemaksājamā pievienotās vērtības nodokļa aprēķinam tiek izmantota netiešā aprēķināšanas jeb ieskaites metode kontos. Šeit budžetā iemaksājamā summa ir starpība starp nodokļa summu, kas saņemta no realizācijas vai pakalpojumu sniegšanas ienākuma, un nodokļu summu kas nomaksāta, apmaksājot ar minētā ienākuma saņemšanu saistītās izmaksas.

Ārēji pievienotās vērtības nodokļa aplikšanas subjekts ir preču gatavās produkcijas vai pakalpojumu pārdevējs, bet patiesībā nodokļu maksātājs ir fiziska persona (pircējs) - visu preču un pakalpojumu galīgais patērētājs. Pārdevējs šeit būtībā uzstājas kā nodokļa iekasētājs no fiziskajām personām- pircējiem valsts labā, jo to viņš pēc tam atdod budžetam.Taču budžetā preču, produkcijas vai pakalpojumu pārdevējs pārskaita nevis visu pārdošanā ieņemtā nodokļa summu, bet gan tikai tās daļu, kas nosakāma kā starpība  starp nodokļa summu, kas saņemta no pircēja, un nodokļu summu, kas nomaksāta, iegādājoties nepieciešamās preces un pakalpojumus.

Kursa darba mērķis bija iepazīties ar pievienotās vērtības nodokli un PVN audita procesa norisi un konstatēt vai saskaņā ar spēkā esošiem likumdošanas aktiem:

1)piemērotie pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumi atbilst likumam;

2)izrakstītajos maksājumu rēķinos pievienotās vērtības nodoklis ir uzrādīts atsevišķā rindā;

3)uzņēmums, kas atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa samaksas, nepārsniedz neapliekamo apgrozījumu;

4)pievienotās vērtības nodoklis noteiktajā laikā ir aprēķināts un iemaksāts budžetā.

Tiek apskatīts audita pārskats Nr.XXX, kuru sastādīja Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes Audita daļas galvenie nodokļu inspektori, veicot komplekso nodokļu auditu akciju sabiedrībā “X” par 1996. un 1997.gadu.

Lai izvērtētu, kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā darbībā ievēro pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu, uzskaitīšanu un nomaksu valsts budžetā, jāpārbauda, vai tas veikts saskaņā ar pastāvošiem likumdošanas aktiem:

* “Par pievienotās vērtības nodokli” (09.03.95.g)

* “Par uzņēmumu gada pārskatiem” (14.10.92.g.)

* “Par grāmatvedību” (14.10.92.g.)

* “Par nodokļiem un nodevām”(02.02.95.g.)

1.SAGATAVOŠANAS PROCESS PIEVIENOTĀS

VĒRTĪBAS NODOKĻA AUDITAM

Uzsākot pievienotās vērtības nodokļa auditu, jāveic auditējamo uzņēmumu atlase. Analīzes rezultātā no kopējo uzņēmumu skaita atlasa uzņēmumus, kuros pēc auditora domām pastāv lielāks risks, ka iesniegtās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam neatbilst patiesībai.

Auditoram jāpievērš uzmanība sekojošai informācijai par auditējamo uzņēmumu:

1)  kādas nozares uzņēmums, vai nav mainīta juridiskā adrese;

2)  ar ko faktiski nodarbojas uzņēmums, vai ir saistītie uzņēmumi;

3)  vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtas visas deklarācijas, vai tajās ir labojumi, vai tās ir aizpildījusi viena un tā pati persona;

4)  vai ir kādi nenomaksāti nodokļi vai soda naudas;

5)  vai uzņēmums iepriekš ir auditēts,ja jā, tad, kas tika pārbaudīts un kādi bija konstatētie pārkāpumi;

6)  vai uzņēmums veic norēķinus skaidrā naudā;

7)  vai uzņēmumam ir norēķinu konti bankās;

8)  vai ir kāda informācija, kas ir nozīmīga audita veikšanai.

Analīzei jāizmanto uzņēmuma iesniegtie aprēķini un deklarācijas:

·      pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un   pielikumi pie tām;

·      bilanci un pielikumu pie tās, peļņas un zaudējumu aprēķinu;

·      muitas deklarācijas;

·      skaidrās naudas darījumu deklarācijas.

Pievienotās vērtības nodokļa analīzē var izmantot arī saņemto informāciju no:

·      preses materiāliem;

·      muitas datiem;

·      statistikas datiem;

·      pretpārbaudes materiāliem

·      trešās personas,  u.c.

Auditora uzdevums sagatavošanās laikā ir izveidot novērtējumu par uzņēmumu iesniegto deklarāciju atbilstību likuma prasībām saskaņā ar iesniegtajiem uzņēmuma gada pārskatiem, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa aprēķiniem:

a)   vai uzņēmuma preču piegādes un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedza vai pārsniedza Ls 10 000;

b)  vai zemnieku saimniecības kopējo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā:

·      no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas piegādes un pašpatēriņa vērtības ir 90%;

·      pārsniedz 30 000 latu, bet ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegtā pakalpojumu vērtība ir mazāka par     Ls 30 000;

c)   vai ārvalstu fiziskās, juridiskās personas vai pārstāvji, veicot ar nodokli apliekamus darījumus, neatkarīgi no darījumu kopējā apjoma, reģistrējušies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas;

d)  vai uzņēmums savlaicīgi reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa apliekama persona un izmantojis priekšnodokļa atskaitījumus, sākot ar reģistrācijas dienu.

Uzņēmumu analīzē pielieto datu salīdzināšanas metodi par auditējamo periodu, izmantojot uzņēmumu iesniegtās deklarācijas (mēnesis, ceturksnis, pusgads, gads) par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

No pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām sagatavo kopsavilkumu par:

1.   priekšnodokļa vērtību:

·      par iekšzemē ievestajām precēm savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (deklarācijas 22.aile);

·      preču piegādēm, sniegtajiem pakalpojumiem iekšzemē savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (deklarācijas 23.aile);

·      zemnieku saimniecībām izmaksātā PVN 12% kompensācija (25.aile);

·      neizskaitāmais priekšnodoklis (deklarācijas 26.,27.aile).

2.   kopējo darījumu vērtību (deklarācijas 1.aile):

·      ar PNV neapliekamie darījumi (deklarācijas 4.aile);

·      ar PVN 0% likmi apliekamie darījumi (deklarācijas 3.aile);

·      ar PVN 18% likmi apliekāmie darījumi, arī pašpatēriņš (deklarācijas 2.aile).

3.   Aprēķināto pievienotās vērtības nodokli, kas iemaksājams vai atmaksājams no       budžeta (deklarācijas 14.,15. aile).

Izmantojot šos rādītājus auditors izvēlas auditējamo uzņēmumu auditējamo periodu.

Kopējo darījumu un pirkumu vērtība jāsalīdzina ar attiecīgiem skaitļiem nodokļu maksātāja uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu norēķinos un deklarācijās.

Uzņēmuma iesniegto pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju kopējā darījumu vērtība, kuru nosaka, saskaitot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju 1.ailes summas par gadu, ir vienāda ar neto apgrozījumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumus, kad uzņēmums saņem avansa summas par preču un pakalpojumu piegādēm, un uzņēmumam ir pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un ārkārtas ieņēmumi, kuri apliekami ar pievienotās vērtības nodokli.

Ja gada laikā reģistrētā apliekamā persona pieprasījusi atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, t.i., starpību starp budžetā maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli,   tad auditors pārbauda un pierakstos atzīmē:

·      vai uzņēmums savos iesniegumos minējis to pašu norēķina kontu, no kura pirms tam izdarīti nodokļu maksājumi budžetā;

·      ja uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa tiek pārskaitīta uz cita uzņēmuma norēķina kontu, tad auditoram jāpārliecinās par uzņēmumu savstarpējām finansu attiecībām.

Auditors salīdzina pievienotās vērtības nodokļa saldo, kas uzrādīts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, ar bilances posteņa “Debitoru” vai “Kreditoru” saldo, kas atšifrēts pielikumā pie bilances.

Uzņēmumi, pirms preču ievešanas Latvijas Republikas teritorijā, nomaksā pievienotās vērtības nodokli. Auditoram jāsalīdzina muitas statistikas informācijas datus par preču importu ar uzņēmuma iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām.

Ja analīzes gaitā konstatē summu starpības, tad audīta laikā noskaidro cēloņus. Novirzes, piemēram, varētu būt, ka maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās uzrāda saņemto preču un pakalpojumu vērtības pašizmaksu, bet muita noteikusi statistisko cenu, no kuras aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis, kā arī, pievienotās vērtības nodoklis aprēķināts, bet

nenomaksāts (pamatlīdzekļu ievešana, ieved preces uz pārstrādi u.c.)

AUGSTĀKA RISKA PAKĀPE IR TIEM UZŅĒMUMIEM:

I.     kuriem ir bijušas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa budžeta maksājumos:

1)negatīvais pievienotās vērtības nodokļa saldo, t.i.

·      eksporta preču piegādes, starptautiskā transporta un ar eksporta preču piegādes saistīto pakalpojumu gadījumos;

·      iepirkti lieli preču krājumi (bilancē palielinājušies apgrozāmo līdzekļu krājumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem);

·      par preču piegādēm un pakalpojumiem ražošanas procesa nodrošināšanai samaksātais pievienotās vērtības nodoklis (pēc peļņas un zaudējumu aprēķina uzņēmumam ir zaudējumi);

2)uzņēmumi, kuri saviem veiktajiem darījumiem ir piemērojuši pievienotās vērtības nodokļa izņēmumus un atvieglojumus, jo pastāv varbūtība, ka auditējot uz vietas, tie varētu būt nepamatoti;

3)uzņēmumi, kuriem pieauguši pievienotās vērtības nodokļa parādi, kad saņemot apmaksu par preču piegādēm un pakalpojumiem, saņemtais pievienotās vērtības nodoklis netiek pārskaitīts budžetā;

4)uzņēmumi, kuri uz iesnieguma pamata tiek izslēgti no apliekāmo personu reģistra un nav veikuši pārrēķinu par nomaksāto un no budžeta atmaksāto priekšnodokli par atlikumā esošām preču un materiālām vērtībām, kā arī pamatlīdzekļu atlikušām vērtībām;

5)neapliekamas personas kļuvušas par apliekamām personām;

6)uzņēmumi, kuriem priekšnodokļa attiecība pret aprēķināto pievienotās vērtības nodokļi par apliekamiem darījumiem ir konstanta ilgāku laiku.

II.   kuru finansiāli-saimnieciskā darbība ir vairumtirdzniecība;

III.kuri norēķinus veic skaidrā naudā vai skaidro naudu iemaksā citu uzņēmumu norēķinu kontā;

IV.kuriem ir notikusi administratīvā personāla nomaiņa, kā arī dibinātāju maiņa.

Uzņēmumiem, kuriem visu preču piegādes un sniegto pakalpojumu vērtība ir ar nodokli apliekami darījumi, kā arī nodokļu likmes ir nemainīgas, izmantojot bilancē un peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītās summas, auditors var aprēķinu rezultātā noteikt uzņēmuma iespējamo budžetā iemaksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu.

Aprēķinos iegūtās summas jāsalīdzina ar uzņēmuma iesniegtās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas summām. Lielu noviržu rezultātā uzņēmums iekļaujams auditējamo uzņēmumu sarakstā.

Veicot aprēķinu izmanto:

1) peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītās summas:

·      neto apgrozījumam;

·      pārdotās produkcijas izmaksām;

·      bruto peļņai.

2) iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļu deklarācijās uzrādīto darījumu       kopējo vērtību, sadalījumā -ar nodokli apliekamo un ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību.

            Neto apgrozījuma, pārdotās produkcijas izmaksu un bruto peļņas īpatsvaru procentuāli aprēķina, izmantojot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju kopsavilkuma datus (par gadu) par darījumu vērtībām, kuras ir apliekamas vai neapliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.

            Analizējot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādītās summas saistībā ar peļņas un zaudējuma aprēķinu, bilanci un  tai pievienotiem pielikumiem, paskaidrojumiem, auditors nosaka un atzīmē savos pierakstos konstatētās novirzes, ko izmanto sastādot nodokļa audita programmu un veicot nodokļa auditu.

            Audita programmu sastāda rakstiskā veidā, pamatojoties uz analītisko apskatu, riska analīzi, atspoguļojot visus specifiskos jautājumus, kurus nepieciešams auditēt.

            Programmā paredz pārbaudes secību, nosaka pārbaudes mērķi, veidu, līdzekļus, kā arī norāda laiku, kadā nodokļu auditors veiks pārbaudi.

            Auditoram, uzsākot audītu, vēlams pārskaitīt pievienotās vērtības nodokļa likuma un metodisko norādījumu daļas, kas tieši attiecas uz doto uzņēmumu, un kas būtu svarīgas nodokļu audita laikā.

2.PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA MAKSĀTĀJA AUDITS.

2.1.SĀKUMSARUNA AR NODOKĻA MAKSĀTĀJU.

            Sākumsarunas mērķis ir saņemt pamatinformāciju par nodokļa maksātāju un par to, kā tiek veikta uzņēmējdarbība.

            Jautājumu veidi, kādus varētu uzdot nodokļu maksātājam:

1. Par uzņēmumu:

·      kāda veida uzņēmums (ražošanas, starpnieka, mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības utt.);

·      vai uzņēmumam ir struktūrvienības, saistītie uzņēmumi u.c.(noskaidrojot to nosaukumus un atrašanās vietu);

·      kādas preces un pakalpojumus uzņēmumus piedāvā;

·      kādas preces eksportē, uz kurieni;

·      kādas preces iepērk, ko kurienes;

·      kādas preces importē, no kurienes.

2. Darījumu veidi

·      kādā veidā darījuma partneri norēķinās par pirktajām precēm (ar bankas starpniecību, ar norēķinu kartēm, skaidrā naudā, ar barterdarījumiem);

·      kā tiek noteikta preču pārdošanas cena;

·      vai preces tiek pārdotas saistītiem uzņēmumiem, kādu pārdošanas cenu izmanto;

·      vai uzņēmums iepirktās, ražotās preces un pakalpojumus izmanto pašpatēriņam;

·      kādi transporta līdzekļi pieder uzņēmumam, kas vada šīs automašīnas un kādiem nolūkiem tās izmanto.

3. Uzskaites sistēma grāmatvedībā:

·      kā tiek kārtota pievienotās vērtības nodokļa uzskaite grāmatvedībā;

·      kādās bankās atrodas norēķinu konti, to numuri un kā norēķinu konti tiek izmantoti;

·      vai ieņēmumus no darījumiem nogulda bankas kontā.

2.2.NODOKĻU MAKSĀTĀJA TELPU APSKATE.

            Telpu apskates mērķis ir noskaidrot uzņēmuma atbilstību uzņēmējdarbības veidam un informācijai, kas iegūta sākumintervijā.

            Ražošanas uzņēmumā auditors iepazīstas ar ražošanas procesu no sākuma līdz beigām, noskaidrojot, kādas izejvielas, iekārtas un mašīnas tiek izmantotas ražošanas procesā. Kā tiek uzskaitītas ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamās izejvielas, ražošanas komponenti un saražotā prece. Vai ir uzrādītas tāmes vai kalkulācijas produkcijai.

            Tirdzniecības uzņēmumā auditors noskaidro, kā tiek uzskaitītas izejošās vai ienākošās preces noliktavā un veikalā, vai visa pirkuma vērtība tiek ievadīta EKA. Jāpievērš uzmanību, kā un kādā veidā preces tiek uzglabātas noliktavā.

            Jānoskaidro uzņēmumā, cik bieži un kāda veida preču inventarizācija notiek (gada pārskata posteņu, papildus, periodiskās vai pēkšņās inventarizācijas).

            Auditoram vajadzētu veikt pēkšņo inventarizāciju, identificējot preču un materiālās vērtības esamību noliktavā (lielu preču apjoma gadījumā izvēlas noteiktu preču sortimentu). Auditoram inventarizējot preču un materiālās vērtības, kuras pieder citam uzņēmumam un atrodas auditējamā uzņēmuma atbildīgā glabāšanā, jāsastāda atsevišķs saraksts, kurš jānosūta attiecīgo preču krājumu īpašniekam datu salīdzināšanai un apstiprināšanai.

            Auditors noskaidro-par kādām cenām preces tiek saņemtas un par kādām cenām uzņēmums realizē preces, kā mainās preču realizācijas cenas, vai tirdzniecības uzcenojums precēm ir nemainīgs, ja mainīgs, tad, cik bieži tas mainās un kādām precēm tas tiek mainīts.

            Pēc tam, atsevišķu iepirkšanas un pārdošanas dokumentu kopijas nosūta uz preču vai pakalpojumu pārdevēja (pircēja) Nodokļu inspekciju, lai veiktu rēķinu savstarpējo pārbaudi par pievienotās vērtības nodokli.

            Bez tam, konstatējot lielu preču daudzumu pārdošanu fiziskai personai, dati nosūtāmi uz attiecīgo pircēja Nodokļu inspekciju.

            Ja uzņēmumā ražošanas procesa nodrošināšanai izmanto jaunas iekārtas un mašīnas, kurām piemērots pievienotās vērtības nodokļa atvieglojums par ievedamiem pamatlīdzekļiem, tad jāparbauda kad tie tika iepirkti.

2.3.PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA AUDITS NODOKĻA MAKSĀTĀJA GRĀMATVEDĪBĀ.

            Pirms audita veikšanas jānoskaidro, vai dokumentos, kas iesniegti pārbaudei, uzrādītās ziņas ir ticamas. Auditoram jāsaņem apliecinājums no uzņēmuma, ka iesniegti visi nepieciešamie dokumenti pārbaudei.

            Saskaņā ar PVN likumu, Ministru Kabineta noteikumiem un VID izstrādāto metodiku, ar pievienotās vērtības  nodokļa apliekama persona nodrošina aprēķināto un nomaksāto summu uzskaiti grāmatvedībā.

            Ja nodokļu maksātājs veic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus, tad apliekamā persona uzskaiti grāmatvedībā kārto atsevišķi par apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

            Auditors salīdzina kopsummas uzņēmuma grāmatvedībā, saskaitot konta 5721 debeta un kredīta summas, ar pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādītiem datiem.

            Salīdzina uzskaites kopējos skaitļus grāmatvedībā ar pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās uzrādītiem skaitļiem.

Uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas likums “ Par uzņēmuma gada pārskatiem” un kuri nekārto grāmatvedību divkāršā ierakstu sistēmā, savu darījumu vērtību uzskaiti jāveic preču iepirkuma un realizācijas uzskaites žurnālos.

            Nodokļu auditors salīdzina:

1)  pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta deklarācijas 8.ailē, nosakot to no preču realizācijas žurnāla 15.ailes kopsummas;

2)  taksācijas perioda priekšnodokļa summu, par kuru apliekamai personai ir tiesības samazināt budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta deklarācijas 22., 23., 25., 26., 27.ailē, nosakot to no preču iepirkuma uzskaites žurnāla 20.ailes kopsummas;

3)  taksācijas periodā budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu, kas aprēķināta kā starpība starp preču realizācijas žurnāla 15.ailē uzrādīto summu un preču iepirkuma uzskaites žurnāla 20.aelē uzrādīto summu;

4)  ja samaksātais priekšnodoklis par taksācijas periodu ir lielāks nekā aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis par šo periodu, tad starpību attiecina uz nākamo taksācijas periodu un nodokļa deklarācijā tā tiek atspoguļota 14.ailē;

5)  ja samaksātais priekšnodoklis taksācijas periodā iz mazāks nekā aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis par šo periodu, tad nodokļa starpību iemaksā budžetā un nodokļa deklarācijā atspoguļo 15.ailē.

Uzņēmumi, kuri grāmatvedību kārto saskaņā ar izvēlēto konta plānu divkāršā ierakstu sistēmā, pievienotās vērtības nodokli atspoguļo grāmatvedības kontos:

1) 2311 “Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtām precēm un pakalpojumiem”

·      2311 debetā atspoguļo aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa summas par iegādātiem materiāliem un pakalpojumiem, kas nodrošina ražošanas procesu, korespondējot ar 5.grupas kontu kredītiem;

·      2311 kredītā atspoguļo pievienotās vērtības nodokļa summu tikai pēc nodokļu rēķina samaksas, un pievienotās vērtības nodokļu summas daļu, kas attiecas uz apliekamiem darījumiem, korespondējot ar konta 5721 debetu;

2) 5210 “Norēķini par saņemtiem avansiem”:

·      5210 debetā atspoguļo aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas aprēķināta uz nodokļu rēķina pamata par saņemtiem avansiem, korespondējot ar 5721 konta kredītu.

            Nosūtot produkciju, vai izpildot pakalpojumus, pievienotās vērtības nodokļa summa, kas agrāk uzskaitīta, vispirms ieraksta atgriezenisku ierakstu (konta 5721 debets un konta 5210 kredīts), bet pēc tam atspoguļo visas operācijas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju (konta 5210 debets, korespondējot ar kādu no 6.grupas kontu kredītiem).

            Ja pircējs iepriekš samaksājis par precēm un pakalpojumiem, bet tās nav saņēmis un pieprasa naudu atpakaļ, tad piegādātājs atmaksā visu samaksāto summu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

3) 7110 “Izejvielu materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi”

    7120 “Preču iepirkšanas un piegādes izdevumi”

·      7110, 7120 debetā atspoguļo saņemto preču summu, kā arī konta 2311 debetā Pievienotās vērtības nodoklis par saņemtām precēm un pakalpojumiem nodokļu rēķinos ieslēgto pievienotās vērtības nodokļa summu un kreditē 5310 kontu Norēķini ar piegādātajiem un darbuzņēmējiem kā par preču, tā arī par nodokļu summu.

4) 5721  “Norēķini par pievienotās vērtības nodokli”. Kredīta saldo pārskaitāms  budžetā par attiecīgo taksācijas periodu un grāmatvedībā atspoguļojas- konta 5721 debets, korespondējot ar konta 2610, 2620 kredītiem.

            Salīdzina pievienotās vērtības nodokļa rēķinus ar pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās uzrādīto pievienotās vērtības nodokli.

            Uzsākot priekšnodokļa rēķina pārbaudi, auditoram jāizvēlas auditējamos mēnešus. Izvēloties auditējamos mēnešus, jāizvēlas tie, kuri labāk atspoguļo uzņēmuma darījumus. Katrā izvēlētajā mēnesī auditors pārskata visus mēneša laikā izrakstītos un saņemtos nodokļa rēķinus, pārbauda nodokļu aprēķināšanas pareizību un saskaita visas nodokļa summas kopā, salīdzinot tos ar

pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādīto kopējo nodokļu summu.

            Auditors datu patiesumu pielikumos pie pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par darījuma partneriem un viņiem samaksātās pievienotās vērtības nodokļa rēķinu summas salīdzina ar auditējamā uzņēmumā saņemtiem nodokļu rēķiniem, un pēc tam pārbauda vai pārskatā uzrādītā pievienotās vērtības nodokļa summa atbilst grāmatvedības datiem. Pēc kases un bankas dokumentiem var secināt vai ir notikusi samaksa par saņemtām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā bartera vai klīringa darījumus.

            Ja reģistrētā apliekamā persona iesniedz pieprasījumu VID nodaļai atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu (starpību starp maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli), tad tiek sastādīta izziņa par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādīto datu atbilstību un veikta atzīme uz iesnieguma par atmaksu, ja uzņēmumam nav nodokļu parādi.

            Jebkurā aizdomu gadījumā par uzrādīto datu nepatiesumu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, auditors salīdzina preču pavadzīmju-rēķinu numuru atbilstību un pieprasa no nodokļu maksātāja attaisnojuma dokumentus, kas apliecina darījumu.

            Ja piegādātāji nav reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, vai ir nepareizi aprēķinājuši nodokli, jānosūta ziņas uz attiecīgo Valsts ieņēmuma dienesta nodaļu, kur reģistrēts darījuma partneris, lai pārbaudītu vai darījums ir noticis.

            Par nelikumīgu nodokļu rēķinu izsniegšanu un pievienotās vērtības nodokļa saņemšanu, pārdevējam piemēro soda sankcijas, bet pircējs samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu nedrīkst uzrādīt deklarācijā kā priekšnodokli.

            Bez tam, auditors izlases veidā izvēlas pirkuma rēķina  paraugus, nokopē saņemtos lielāko piegādātāju nodokļa rēķinus un veic pretpārbaudes, salīdzinot šo rēķinu kopijas ar preču pavadzīmju-rēķinu 2.eksemplāriem, kas atrodas pie piegādātājiem

            Lai pievienotās vērtības nodokļu audits būtu efektīvāks, jāveic pirkšanas (pārdošanas) nodokļu rēķinu savstarpējā pārbaude līdz  pat pirmajam pārdevējam (pircējam), kurš saražojis, importējis vai sniedzis pakalpojumus. Iegūtā informācija par visiem konstatētiem finansiāli saimnieciskiem darījumiem, nosūtāmi uz attiecīgo darījumu partneru Nodokļu inspekcijām.

Auditoram jāpārbauda:

a)   Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētā ar nodokli apliekamā persona ir izmantojusi priekšnodokļa atskaitījumus, sākot ar reģistrācijas dienu, ko tā ir samaksājusi par precēm un pakalpojumiem ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai, lai nodrošinātu savu ar pievienotās vērtības apliekamu darījumu veikšanu;

b)  vai ar nodokli apliekamā persona iekšzemē iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus no ar nodokli neapliekamās personas, nav veikusi priekšnodokļa atskaitījumus par šīm precēm;

c)   vai uzņēmuma uzskaites grāmatvedībā ir priekšnodokļa samaksas apliecinoši dokumenti par preču importu (muitas kravas deklarācijas ar atzīmi, ka PVN ir samaksāts, un nomaksas apliecinošs dokuments), kurā kā pasūtītājs vai importētājs ir uzrādīta ar PVN apliekama persona;

d)  vai priekšnodokļa atskaitījumus veic tikai par apliekamiem darījumiem un priekšnodokļa neizskaitāmo daļu aprēķina kā proporciju (saskaņā ar PVN likuma 10.panta 10.daļu), ja ar nodokli apliekamā persona veic ar nodokli apliekamus un neapliekamus (izņēmumu vai atvieglojumu) darījumus;

e)   ja ar nodokli apliekamā persona tiek izslēgta no apliekamo personu reģistra, tad auditoram jāpārbauda, vai uzņēmums iesniedzis iesniegumu VID nodaļā par tā izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Vai pareizi veikts pārrēķins un iemaksa budžetā par pamatlīdzekļiem un atlikumā esošajām preču materiālajām vērtībām, par kurām ir samaksāts pievienotās vērtības nodoklis un atmaksāts priekšnodoklis no budžeta;

f)    vai grāmatvedībā, izdarot labojumus, stornējumus, nepastāv varbūtība, ka uzņēmums materiālos resursus ir norakstījis(stihiskas nelaimes, zādzības, nocenošanas u.tml. gadījumos), un pie to iegādes samaksāto pievienotās vērtības nodokli nepārrēķinājis (pārrēķinājis).

g)   vai apliekamā persona, ieguldot savu īpašumu (pamatlīdzekļus) citas ar nodokli neapliekamas personas uzņēmuma statūtu fondā, nav veikusi priekšnodokļa atskaitījumus. Šajā gadījumā budžetā jāiemaksa pievienotās vērtības nodoklis, ja iepriekš tas tika iekļauts atskaitāmā priekšnodokļa summa;

h)  vai apliekamā persona , veicot avansa maksājumus par precēm un pakalpojumiem, nav priekšnodokļa summu atskaitījusi pirms galīgā norēķina un preču un pakalpojumu saņemšanas;

i)    vai jaundibināmā uzņēmumā, kas reģistrēts kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, gada laikā ievesto pamatlīdzekļu, iegādāto preču un saņemto pakalpojumu kopējā vērtība nav lielāka par darījumu kopējo vērtību, kas apliekama ar nodokli. Šajā gadījumā neatmaksā pārmaksāto nodokli vai nesamazina budžetā iemaksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu arī pēc dienas, kad ar nodokli apliekamu darījumu vērtība sasniedz Ls 10 000;

j)    vai preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai tiek piemērotas sekojošas PVN likmes:

·      ja preču piegādes un pakalpojumu sniegšana, pašpatēriņš sākas un beidzas iekšzemē, neatkarīgi no tā, vai piegāde notikusi tikai iekšzemes teritorijā, vai arī šķērsojot valsts robežu (imports), tiek piemērota 18procentu likme.

·      ja preču piegādes un ar tiem saistītie pakalpojumi sākas iekšzemē, bet beidzas citā valstī (eksports), tiek piemērota nodokļa 0procentu likme;

·      ja preču piegāde un pakalpojumi netiek aplikti ar nodokli(izņēmumi, atvieglojumi), vai ja tie sākas un beidzas ārvalstīs (tranzīts).

Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas samaksāta, iegādājoties preci vai muitas vērtība, kā arī visi papildus maksājumi par preču piegādi, apdrošināšanu, iesaiņošanu, transportēšanu, akcīzes un muitas nodokli (ja to paredz likums).

            Jāpārbauda vai grāmatvedībā iegādātā prece atspoguļota pēc iegādes pašizmaksas (iegādes cena ar piegādes izmaksām) saskaņā ar likuma  “Par gada pārskatiem”  30.pantu.

            Auditējot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās uzrādīto apgrozījumu, pārbauda vai apliekamās personas taksācijas periodā pilnīgi uzrādījušas deklarācijās pievienotās vērtības nodokli pēc izrakstītiem nodokļu rēķiniem, jo par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu jāizsniedz rēķins ne vēlāk, ka septiņu dienu laikā no darījuma brīža.

            Izrakstot nodokļa rēķinu, vēlāk nekā septiņas dienas pēc preču nosūtīšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīža, pievienotās vērtības nodoklis jāiekasē no preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas dienas.

k)  rūpīgi jāpārbauda katra klīringa, barterapmaiņas darījuma uzskaite uzņēmuma grāmatvedībā, jo norēķinus par bartera darījumiem jāuzskaita atsevišķi no pārējiem norēķiniem, un finansu uzskaite tiek veikta par katru konkrētu bartera darījumu atsevišķi. Jāpārliecinās, vai pievienotās vērtības nodoklis samaksāts par preču piegādēm, kas atbilst tirgus vērtībai darījuma brīdī. Gadījumos, kad viena no darījuma pusēm ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, bet otra nav, tad darījumu vērtība jāpārrēķina tirgus cenās;

l)    Nodokļa 0procentu likmes piemērošana.Saskaņā ar spēkā esošā likuma  “Par pievienotās vērtības nodokļa”  7.panta prasībām un Ministru Kabineta noteikumiem, auditējamā periodā jāveic nodokļu rēķinu audits par

preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem par 0 procentu likmes piemērošanu, atbilstoši katra konkrētā gadījumā.

Jāpārbauda vai uzņēmumā attaisnojošie dokumenti pamato 0 procentu likmes piemērošanu, kas apliecina par preču piegādēm ārpus Latvijas Republikas robežām, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar šo preču piegādēm.

Preču eksporta apliecinoši dokumenti ir:

·      ar ārvalstu personu noslēgts līgums;

·      starptautiskās preču transporta pavadzīmes;

·      preču specifikācija;

·      muitas kravas deklarācija ar atzīmi, ka prece izvesta no valsts;

·      ārvalstu partnera apkalpojošās bankas izdots maksājuma dokuments.

Nepieciešamības gadījumos papildus izmantojami:

·      pieprasījums kuģu un lidmašīnu apgādei;

·      kuģu un lidmašīnu krājumu deklarācijas

·      citā valstī izdotas muitas kravas deklarācijas kopija, kas apliecina, ka preces ievestas šajā valstī(kokmateriālu eksporta gadījumā)

·      jūras transporta pārvadājuma pavadzīme -konosoments;

·      vai kāds cits eksporta apliecinošs dokuments.

Pārbaudot  eksporta apliecinošus dokumentus, auditoram jāpārbauda arī muitas kravas deklarācijas noformēšanas pareizība.

Nodokļu auditors, saņemot paskaidrojumus no nodokļu maksātāja par atklātajām nepilnībām un izprotot problēmu būtību, izlemj jautājumu par audita turpināšanu vai pārtraukšanu.

Ja izvēlētajos mēnešos, auditējot nodokļu rēķinus, nav atrastas nekādas kļūdas, tad nodokļu audits tiek pārtraukts, pieņemot varbūtību, ka nodokļu maksātājs pareizi aprēķina nodokli par preču piegādēm un pakalpojumiem, un nav nepieciešama tālāka rēķinu pārbaude.

2.4. NODOKĻA MAKSĀTĀJA ATBILDĪBA PAR NODOKĻU LIKUMA PRASĪBU NEIEVĒROŠANU.

            Apliekamās personas atbildību par nodokļu pareizību un savlaicīgu nenomaksāšanu budžetā nosaka saskaņā ar republikas likumdošanas aktiem:

I.     ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja nodokļa summa nav aprēķināta un nodokļa deklarācijā uzrādīta nepareizi, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likuma  Par nodokļiem un nodevām  32.pantu, t.i., iestājas atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu;

II.   ja apliekamā persona nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet veic ar nodokli apliekamus darījumus, tā tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa un soda naudas maksājumiem no tā brīža, kad tai bija jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa apliekamai personai;

III.ja apliekamā persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinus, saņem pievienotās vērtības nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai arī ar nodomu veic citas pievienotās vērtības nodokļa likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļu summas VID ir tiesības bezstrīdu kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200% apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļu summas.

3.KOMPLEKSAIS NODOKĻU AUDITS MAKSĀTNESPĒJĪGĀ AKCIJU SABIEDRĪBĀ “X”

Lielo nodokļu maksātāju pārvalde

Audita daļa

Smilšu iela 12, Rīga, LV-1978, tel.7028793

Maksātnespējīgā

akciju sabiedrība “X”

uzņēmuma nosaukums

Nr.xxxxxxxxx, 1992.gada xx.maijā

reģistrācijas numurs, datums

Jūras ielā 46, Jūrmalā, LV-2015

juridiskā adrese

AUDITA PĀRSKATS Nr.XXX

Auditoru vārds, uzvārds:
Audita veids:	kompleksais nodokļu audits
Laika posms par kuru veikts audits:	1996.gads un 1997.gads
Datums, kad audits iesākts:	1998.gads  xx.februārī.
Datums, kad audits pabeigts:	1998.gads  xx.februārī.
Pārskata sastādīšanas datums:	1998.gads xx.marts.
Pārskata lappušu skaits
Pielikumā tabulas

Valsts ieņemumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes (LNMP) Audita daļas galvenās nodokļu inspektori saskaņā ar VID LNMP 1997.gada xx.februāra rīkojumu Nr.x veica komplekso nodokļu auditu akciju sabiedrībā “X” par 1996. un 1997.gadu.

No uzņēmuma puses auditā piedalījās un paskaidrojumus sniedza bijusī galvenā grāmatvede un kontaktpersona.

Audits veikts sabiedrības telpās Rīgā.

Sabiedrības vispārējos darbības principus regulā 1993.gada 18.maija Latvijas Republikas likums “Par akciju sabiedrībām” un turpmākie grozījumi, citi likumdošanas akti, kā arī Statūti un akcionāru pilnsapulces lēmumi.

VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

A/s “X” reģistrēta Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā 1992.gada xx.maijā ar reģistrācijas numuru   Nr. xxxxxxxxx, sakarā ar statūtu grozījumiem atkārtoti reģistrēta 1995.gada xx.augustā, juridiskā adrese Jūras ielā, Jūrmalā.

A/s “X” pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēta 1995.gada xx.maijā, pārreģistrēta 1996.gada xx.augusta ar PVN reģistrācijas Nr.LVxxxxxxxxxxx.

VID Lielo maksātāju pārvaldes uzskaitē sabiedrība stājusies 1995.gada xx.novembrī.

Akciju sabiedrības “X” reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 1 112 000. Pamatojoties Latvijas Republikas likuma “Par akciju sabiedrībām” 20. Panta 6.punktu,”akciju sabiedrībai statūtos noteiktais reģistrētais pamatkapitāls sabiedrībai jāizveido piecu gadu laikā no sabiedrības reģistrācijas brīža”. Apmaksātais pamatkapitāls ir   Ls 1042790, kas pārreģistrēts 1995.gada xx.septembrī  Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā. Akciju sabiedrība emitējusi parastās akcijas ar dažādām kategorijām, akciju nominālvērtības iz Ls 250 un Ls 1.

Akciju sabiedrības “X” galvenie darbības virzieni:

·      ārējā ekonomiskā darbība;

·      eksporta un importa operācijas;

·      visa veida tirdzniecība;

·      starpniecība;

·      celtniecība.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējdarbību maksātnespēju” 38. Un 43.pantu  a/s “X” 1997.gada  xx.oktobrī pieteica Rīgas apgabaltiesai prasību atzīšanai par maksātnespēju.

Pamatojoties uz Latvijas CPK 285.28.pantu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija akciju sabiedrībai “X” administratora funkcijas uzdod veikt SIA “Y”.

A/s “X” 1995.gada xx.novembrī ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 1997.gada xx.decembra spriedumu civillietā Nr.xxx akciju sabiedrība “X” atzīta par maksātnespējīgu no 1997.gada xx.oktobra.

Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998.gada xx.februārī publicēts, ka a/s “X” atzīta par maksātnespējīgu.

A/s “X” grozījumi statūtu fondā par 1996. un 1997.gadu

Saskaņā ar 1996.gada xx.februāra a/s “X” akcionāru pilnsapulces protokolu sabiedrība nolēma palielināt sabiedrības statūtkapitālu ar mantisko ieguldījumu - zemi Rīgā, ko Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrā novērtēja par Ls 95 392.

Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā 1996.gada xx.februārī pārreģistrētas a/s”X” grozījumi par statūtkapitālā palielināšanu Ls 1216392, ar samaksāto pamatkapitālu Ls 1 138 182. Akciju sabiedrība ir emitējusi parastās akcijas ar dažādām kategorijām, akciju nominālvērtības ir Ls 250 un Ls 1. Akcionāru ieguldījumi pamatkapitālā sadalās šādi (1.tabula):

Akciju sabiedrības akcionāru ieguldījumi saskaņā ar statūtiem.

1.tabula

Akcionārs	Akciju skaits		Summa	%
	Vērtība, Ls 250	Vērtība, Ls 1
XXX1	416	778 645	882 645	77.5
XXX2	348	69 537	156 537	14
XXX3	116	-	29 000	2.5
XXX4	280	-	70 000	6
KOPĀ	1 160	848 182	1 138 182	100

A/s “X”, turpmāk akciju sabiedrība 1996.gada xx.jūnija akcionāru pilnsapulcē nolēma samazināt statūtkapitālu, pārdodot akciju sabiedrības pamatkapitāla daļu, akcionāri XXX2 un XXX4 izstājās no akciju sabiedrības dalībnieku skaita.

Latvijas republikas Uzņēmumu reģistrā 1996.gada xx.jūnijā reģistrētas a/s ”X” statūtu fonda kārtējie grozījumi-izmaiņas, nosakot, ka sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 1 207 474. Samaksātais akciju sabiedrības pamatkapitāls uz pārreģistrācijas brīdi ir Ls 1 129 264. A/s”X” akcionāru ieguldījumi pamatkapitālā sadalās (2.tabula):

Akciju sabiedrības akcionāru ieguldījumi saskaņā ar statūtiem.

2.tabula

Akcionārs	Akciju skaits		Summa	%
	Vērtība, Ls 250	Vērtība, Ls 1
XXX1	764	667 241	858 241	76
XXX2	396	115 560	214 560	19
XXX3	-	56 463	56 463	5
KOPĀ	1 160	839 264	1 129 264	100

A/s”X” 1997.gada xx.septembra akcionāru pilnsapulcē nolēma ka tiks samazināts sabiedrības samaksātais  statūtu fonds, dzēšot akcionāra XXX1 akcijas par kopējo summu Ls 616 392.

Latvijas republikas Uzņēmumu reģistrā 1997.gada xx.novembrī reģistrētas a/s”X” statūtu fonda kārtējie grozījumi, nosakot ka akciju sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 591 082, bet akciju sabiedrības  samaksātais pamatkapitāls pārreģistrācijas brīdī ir Ls 425 474. Pamatkapitālā nav iemaksāta XXX2 daļa par     Ls 165 608. A/s”X” akcionāru ieguldījumi pamatkapitālā sadalās šādi (3.tabula):

Akciju sabiedrības akcionāru ieguldījumi saskaņā ar statūtiem.

3.tabula

Akcionārs	Akciju skaits		Summa	%
	Vērtība, Ls 250	Vērtība, Ls 1
XXX2	1 160	244 619	369 011*	87
XXX3	-	56 463	56 463	13
KOPĀ	1 160	839 264	425 474	100

*pamatkapitālā nav iemaksāta summa Ls 165 608, kura uzrādīta bilancē par 1996.gadu.

Akciju sabiedrības “X” filiāles:

·      Valmieras filiāle                Stacijas laukums xx, Valmierā

·      Kuldīgas filiāle                   Virkas ielā xx, Kuldīgā

·      veikals “Z”                          Ģertrūdes ielā xx, Rīgā

Akciju sabiedrības “X” vadību veido padomes un valdes locekļi.

Akciju sabiedrības “X” meitas uzņēmums:

A/s”XY” reģistrācijas Nr.xxxxxxxxx adrese Dzirnavu ielā xx, Rīgā. 1996.gada līdzdalības daļa pamatkapitālā 60.8%, akciju  summa - Ls 608 154, pamatdarbības veids - poligrāfija.

Akciju sabiedrības “X” 1996.gada pārskatā ņemti vērā konsolidācijas principi, savstarpēji tiek izslēgta mātes uzņēmuma ieguldījumu vērtība Ls 608 154 un atbilstoši dalības daļas vērtība meitas uzņēmuma kapitālā  Ls 608 154. Peļņas un zaudējumu aprēķinā meitas uzņēmuma a/s “XY” zaudējumi uzrādīti atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos, kas ir        Ls 114 849.

Akciju sabiedrības “X” noslēgtie nomas līgumi.

A/s “X” un SIA”BB” noslēdza 1996.gada xx.augustā līgumu par automašīnu nomu, darbības termiņš līdz 1997.gada xx.augustam.

A/s “X” un SIA”BB” noslēdz 1996.gada xx.augustā līgumu par kravas pieņemšanu un glabāšanu, darbības termiņš līdz 1997.gada xx.decembrim.

A/s “X” un SIA”BB” noslēdza 1996.gada xx.decembrī nomas līgumu par transportlīdzekļa nomu ražošanas vajadzībām, līguma darbības termiņš līdz 1997.gada xx.decembrim.

Akciju sabiedrība “X” 1996. un 1997.gada ieņēmumos uzrādīti ieņēmumi no automašīnu un muitas noliktavas nomas.

GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE.

A/s “X” grāmatvedības uzskaite veikta ar “Sun System” datorprogrammu, bet izstrādātā datorprogramma kvalificētai trešajai personai nesniedz skaidru priekšstatu par saimnieciskajiem darījumiem grāmatvedības uzskaitē, kā tas noteikts Latvijas Republikas likumā “Par grāmatvedību” 2.pantā, kurš  nosaka, ka “grāmatvedība ir jākārto tā lai kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsēkot tā norisei”.

Peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts pēc apgrozījuma izmaksu metodes.

Vienotais grāmatvedības kontu plāns tiek izmantots saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijasn1993.gada 13.maija pavēli Nr.63 “Par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu plānu”.

Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā 1996.gadā saskaņā ar noslēgto darba līgumu veica grāmatvedis.

Pārbaudē izmantoti uzņēmuma iekšējie dokumenti: apgrozījumu bilance - virsgrāmata, bankas un kases dokumenti, avansa norēķini, pamatlīdzekļu uzskaites izdrukas, PVN deklarācijas, krājumu un pamatlīdzekļu inventarizācijas akti, līgumu, akcionāru pilnsapulču protokoli, grozījumi, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā ; ārējie dokumenti - VID Muitas pārvaldes informācija, muitas kravas deklarācijas.

A/s “X” grāmatvedības reģistri nav izdrukāti un sistemātiski sakārtoti, kas apgrūtināja audita veikšanu. Atsevišķi kases ieņēmumu un izdevumu orderi, avansa norēķini kā arī valūtas kases grāmata nav noformēti pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta prasībām un 1995.gada 7.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.330 15. punktu.

A/s “X” konti bankās:

banka	kods	konta nr.	valūta
a/s Saules banka	310101702	xxxxxxxxxx	Ls
a/s Parex banka	310101708	xxxxxxxxxx	Ls
a/s Parex banka	310101708	xxxxxxxxxx	Ls
a/s Parex banka	310101708	xxxxxxxxxx	USD

A/s “X” pamatlīdzekļi iegrāmatoti atbilstoši to iegādes vērtībai, no kuras atskaitīts nolietojums.

Nodokļu audita laikā izlases veidā tika pārbaudīta saimniecisko operāciju grāmatvedības uzskaites kārtība, kā arī tika veikta bilances posteņu analīze.

SECINĀJUMI:

A/s “X” grāmatvedības uzskaite kvalificētai trešajai personai nesniedz skaidru priekšstatu par saimniecisko darījumu uzskaiti grāmatvedībā kā tas noteikts Latvijas Republikas likumā “Par grāmatvedību” 2. un 7.pantā un Ministru kabineta 1995.gada 7. novembra  noteikumu Nr.330 15.punktā.

Iepriekšējās pārbaudes

A/s “X” 1996.gada pārskata revīziju veikusi un atzinumu devusi auditorfirma “Invest - Rīga”.

Iepriekšējo komplekso nodokļu auditu veica VID Jūrmalas nodaļas inspekcijas auditori. Pārbaude tika veikta par laika periodu no 1992.gada līdz 1993.gadam. Pamatojoties uz VID Jūrmalas nodaļas 1994.gada xx.jūlija lēmumu un saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC -xxxx, valsts budžetā jāiemaksā peļņas nodoklis parāda summa Ls 29 394.18.

Sakarā ar naudas apgrozāmo līdzekļu trūkumu akciju sabiedrība 1996.gada xx.jūlijā lūdza LNMP pagarināt peļņas nodokļa parāda          Ls 29 394.18 samaksas termiņu par vienu gadu, garantējot parāda nomaksu līdz 1997.gada xx.jūlijam. Pamatojoties uz LR likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta 1.daļu Valsts ieņēmumu dienesta LNMP ar 1996.gada xx.jūlija lēmumu Nr.xx nolēma pagarināt samaksas termiņu peļņas nodoklim Ls 29 394.18 līdz 1997.gada 20.jūlijam. A/s “X” 1996.gadā pārskaitījusi valsts budžetā tikai Ls 5 627.25; parāds 1997.gada xx.decembrī Ls 23 761.36.

NODOKĻU APRĒĶINĀŠANAS PAREIZĪBA

·      Pievienotās vērtības nodoklis

Pārbaude veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1995.gada 9.marta likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.331 un Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajiem norādījumiem.

A/s “X” pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts 1995.gada xx.maijā, pārreģistrēts 1996.gada xx.augusta ar PVN reģistrācijas Nr.LVxxxxxxxxxxx.

Uzņēmums PVN deklarācijas ir iesniedzis VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 11.pantā noteiktajos termiņos.sPārbaudē konstatēts, ka a/s “X” PVN deklarācijās par 1996.gadu nav iekļauti visi taksācijas perioda darījumi (sk. 4.tabulu).

Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju kopsavilkums

4.tabula

Rādītāji	Pēc uzņēmuma iesniegtajām PNV deklarācijām, Ls	Pēc LNMP pārbaudes datiem, Ls	Starpība, Ls
Kopējā darījuma vērtība (PVN deklarācijas 51.aile	1 973 633.84	2 026 073.34	52 439.50
Ar PVN apliekamie darījumi (54.aile)	1 886 947.51	1 942 434.95	55 487.44
Ar PVN neapliekamie darījumi (52.aile)	86 686.33	83 0638.39	-3 047.94
Aprēķinātā PVN summa (56.aile)	339 650.55	349 63.29	9 987.74
Priekðnodoklis (33.aile)	247 994.51	247 839.25	-155.26

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 4.panta 7.daļu 3.punktu a/s “X” nav aplikusi ar PVN izmaksas nerezidentiem, kuras izmaksātas līdz 1996.gada 1.jūlijam par konsultāciju pakalpojumiem kopsummā Ls 32 538.50, papildus aprēķinātā PVN summa Ls 5 856.93 (Ls 32 538.50*18%).

Pārbaudes laikā a/s “X” neuzrādīja visas muitas kravas deklarācijas, tās nebija sakārtotas hronoloģiskā secībā.

Pārbaudot PVN deklarācijās iekļauto ar 0% likmi apliekamo darījumu apjomu pēc uzņēmuma iesniegtām atskaitēm Ls 86 686.33 un salīdzinot ar Muitas pārvaldes statistikas datiem Ls 83 638.39, konstatēta starpība    Ls 3 047.94.(sk. 5.tabulu). Budžetā uzņēmumam papildus jāiemaksā aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis Ls 548.63 (Ls 3 047.94*18%).

Ar PVN neapliekamie darījumi

5.tabula

Mēnesis	Pēc uzņēmuma datiem	Pēc Muitas pārvaldes datiem	Starpība
Februāris	12 923.01	11 186.61	1 736.40
Marts	7 545.25	9 062.90	-1 517.65
Aprīlis	7 726.28	7 377.18	349.10
Maijs	25 994.88	25 874.06	120.82
Jūnijs	7 988.40	7 244.01	744.39
Jūlijs	11 413.95	11 586.65	-172.70
Augusts	2 409.16	1 394.54	1 014.62
Septembris	9 729.44	9 912.44	-183.00
Oktobris	167.21	0.00	167.21
Decembris	788.75	0.00	788.75
KOPĀ	86 686.33	83 638.39	3 047.94

Pārbaudot Latvijas Republikas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta “priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšanas” ievērošanas pareizību, konstatēts, ka nepareizi noformēti dokumenti t.i. nav ievērots likuma 8.panta 6 un 7.punkts par nodokļu rēķinu (sk. 6.tabula), tādēļ priekšnodokļa (PVN deklarācijas 33aile)summa tiek samazināta par Ls 155.26.

Nepareizi noformēto dokumentu saraksts.

6.tabula

N.p.k.	Nosaukums	Pamatojums	Summa, Ls	PVN, Ls
1	SIA “A”	PPR nr.2;1996.g.	661.86	119.14
2	SIA “B”	PPR nr.6;1996.g.	200.68	36.12
		KOPĀ	862.54	155.26

Pārbaudē konstatēts, ka a/s “X”  PVN deklarācijās uzrādītā  priekšnodokļa summa ir apstiprināta ar samaksu apliecinošiem dokumentiem.

Audita pārbaudē konstatēts, ka a/s “X”, saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 1.daļas normu, nav aprēķinājusi un pārskaitījusi valsts budžetā pārskata mēnesī pievienotās vērtības nodokli saņemot avansa maksājumu par summu         Ls 92 000.00 pēc 1996.gada xx.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.xxxx; preces piegādātas 1996.gada martā.

Salīdzinot preču atlikumus pēc bilances datiem 1996.gada 1.janvārī un inventarizācijas aktiem, konstatēta starpība. Pēc bilances uzrādītajiem datiem,preču krājumu atlikumi ir Ls 291 380.00, pēc inventarizācijas aktiem - Ls 271 479.00, starpība - Ls 19 901.00. Pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992.gada 14. Oktobrī pieņemtā likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 32.pantu par starpību Ls 19 901 tiek palielināti ieņēmumi 1996.gadā un budžetā papildus jāiemaksā aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis Ls 3 582.18 (Ls 19 901.00* 18%).

Pārbaudē konstatēts, ka a/s “X” PVN deklarācijās par 1997.gadu starpības nav konstatētas ( sk. 7.tabula).

Pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju kopsavilkums

7.tabula

Rādītāji	Pēc uzņēmuma PVN deklarācijas, Ls	Pēc LNMP pārbaudes datiem, Ls
Kopējā darījumu vērtība (PNV deklarācijas 51.aile)	538 845.84	538 845 84
Ar PVN apliekamie darījumi (54.aile)	52 108.82	52 108.82
Aprēķinātā PVN summa (56.aile)	82 782.89	82 782.89
Priekðnodoklis (33aile)	11 868.15	11 868.15

A/s “X” pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanā par 1997.gadu pārkāpumi nav konstatēti.

SECINĀJUMI:

Pārbaudē veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1995.gada 9.martā pieņemto likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, tā grozījumiem un papildinājumiem, Ministru kabineta noteikumiem Nr.331 un Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajiem norādījumiem.

Maksātnespējīgā a/s “X” nav nomaksājusi pievienotās vērtības nodokļa parādus 1997.gadā, 1997.g. 31.decembrī tie ir Ls 47244.25.

Akciju sabiedrībai “X” papildus aprēķinātās pievienotās vērtības nodokļa summas, pēc pārbaudes datiem par 1996.gadu  ir Ls 10 143.00 (5 856.93+548.63 + 155.26 + 3 582.18).

Ja nodokļa summa PVN deklarācijā nav uzrādīta pareizi, tad pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 15.panta 2.daļu un “Par nodokļiem un nodevām” 32.pantu nodokļu administrācija piedzen nesamaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu Ls 10 143.00 un soda naudu tās apmērā Ls 10 143.00. Saskaņā ar iepriekš minēto, a/s “X” budžetā jāiemaksā pievienotās vērtības nodokļa kopsumma        Ls 20 286.00.

Pārbaudot pievienotās vērtības nodokli par 1997.gadu neatbilstības Latvijas Republikas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokļa “ prasībām nav konstatētas.

·      Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Pārbaude veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1995.gada 9.februāra likumu “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, tā grozījumiem un papildinājumiem.

Pārbaudē apgrozījuma bilances dati salīdzināti ar bilances kontiem. Analizēti atsevišķi bilances posteņi, pārbaudīti debitoru un kreditoru konti.

Izlases veidā pārbaudot autotransporta izdevumus, konstatēts, ka nobrauktie kilometri tiek uzskaitīti saskaņā ar uzņēmuma direktora apstiprinātām ceļazīmēm. Piemērotās benzīna patēriņa normas atbilst transporta tehniskajās pasēs uzrādītajām; par benzīna patēriņu šoferi norēķinās, iesniedzot grāmatvedībā degvielas uzpildes staciju čekus. Pārkāpumi degvielas norakstīšanā nav konstatēti.

Peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts pēc apgrozījuma izmaksu metodes.

A/s “X” peļņas un zaudējumu aprēķins par 1996.gadu.

 8.tabula

Rādītāja nosaukums	Pēc uzņēmuma datiem, Ls	Pēc pārbaudes datiem, Ls
neto apgrozījums	1 833 312	1 833 312
pārdotās produkcijas ražoðanas izmaksas	1 760 448	1 759 819
bruto peļņa	77 864	73 493
administrācijas izmaksas	93 250	93 250
pārējie uzņēmuma ieņēmumi	- 449	- 513
ieņēmumi no līdzdalības kapitālos	- 114 849	- 114 849
ieņēmumi no vērtspapīriem	24	24
pārējo % ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	211 539	211 539
% maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas	229 474	229 474
peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem	- 153 595	- 153 030
ārkārtas ieņēmumi	2 772	2 772
ārkārtas izmaksas	198 360	198 360
peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem	- 198 360	- 198 360
pārējie nodokļi	11 314	11 314
pārskata peļņa vai zaudējumi	- 360 497	- 359 932

Izlases veidā pārbaudīta atsevišķu izdevumu posteņu atbilstība attaisnojošiem dokumentiem. Pārbaudot kontu 2380 (avansa norēķinu personas) konstatēts, ka izmaksu kontā 7730 (juristu pakalpojumu apmaksa) iekļauti darbinieku apdrošināšanas izdevumi braucieniem uz ārzemēm par kopsummu Ls 557.38. Akciju sabiedrība nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumus Nr.233 “Kārtība kādā atlīdzināmi darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” 1.daļas 2.punktu “ par komandējumu uzskatāms ar institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārzemēm…” tādēļ samazinātas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par Ls 557.38.

Audita laika koriģējot 1996.gada peļņas un zaudējumu aprēķinu konstatēti uzņēmuma zaudējumi pirms nodokļiem Ls 348 618, kas tiek koriģēti uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, rezultātā koriģētais apliekamais ienākums ir Ls 359 932.

A/s “X” valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par 1996.gadu nav veikusi.

SECINĀJUMI:

Pamatojoties uz 1995.gada 9.februāra likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un Ministru kabineta noteikumu Nr.233 “Kārtība kādā atlīdzināmi darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” 1.daļas 2.punktu samazinātas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par        Ls 557.38. A/s “X” 1996.gadā ir zaudējumi tāpēc neietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli.

*                    Īpašuma nodoklis

Pārbaude veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1990.gada 18.decembra likumu “Par īpašu nodokli”, tā grozījumiem un papildinājumiem.

Pamatlīdzekļu uzskaiti un to nolietojuma aprēķinus a/s “X” veic atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Pārbaudes laikā izmantoti pamatlīdzekļu inventarizācijas akti, atskaites par faktisko īpašuma nodokli.

A/s “X” valsts budžetā maksājamais īpašuma nodoklis atbilst pārskatam par faktisko īpašuma nodokli 1996.gadā - Ls 3 243.22, parāda atlikums atbilst apgrozījuma bilancei Ls 1 872.72. Pēc deklarācijas par paredzamo īpašuma nodokli 1997.gadā, veikti avansa maksājumi valsts budžetā kopsummā Ls 195.40. Pārskats par faktisko īpašuma nodokli 1997.gadā nav iesniegts.

SECINĀJUMI:

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar 1990.gada 18. Decembrī pieņemto Latvijas Republikas likumu “Par īpašuma nodokli”, tā grozījumiem un papildinājumiem maksātnespējīgā a/s “X” audita pārbaudē kļūdas īpašuma nodokļa aprēķināšanā par 196.gadu nav konstatētas, bet avansa  maksājumi par 1997.gadu valsts budžetā ieskaitīti Ls 195.40 apmērā.

*                    Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Pārbaude veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1993.gada 11. Maijā pieņemto likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tā grozījumiem un papildinājumiem.

Auditējot iedzīvotāju ienākuma nodokli maksātnespējīgai a/s “X” pārbaudītas strādājošo personīgo kontu kartes pēc datorizdrukām, pārbaudīti kases dokumenti, bankas dokumenti, algu aprēķini un ieturējumi, kas salīdzināti ar grāmatvedības uzskaites datiem par 1996 un 1997.gada janvāra līdz jūlija mēnesim. Algas nodokļu grāmatiņas nevarēja pārbaudīt, jo akciju sabiedrība izbeigusi uzņēmējdarbību.

Pārbaudot iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas kārtību 1996 un 1997.gadā pārkāpumi netika atklāti, bet konstatēts, ka nav ievērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitīšanas kārtība.

Pamatojoties uz likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.pantu un šā likuma grozījumiem, ir noteikts, ka par termiņā ieturēto, bet šā likuma 17.panta 5.daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļu summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā neiemaksātā pamatparāda 0.1 procenta apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 5.daļa nosaka, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai.

Pamatojoties uz šo likuma pantu aprēķināta nokavējuma nauda par 1996.gadu Ls 7 571.19; par 1997.gadu Ls 658.74.

SECINĀJUMI:

Pamatojoties uz minēto un Latvijas Republikas 1993.gada 11.maija likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jāpārskaita valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds par 1996.gadu Ls 16 664.75 un par 1997.gadu Ls 2 115.25. A/s “X” kopējais parāds par 1996 un 1997.gadu ir Ls 18 780. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.pantu un tā turpmākajiem grozījumiem a/s “X” jāiemaksā valsts budžetā nokavējuma nauda Ls 8 229.93

*                    Dabas resursu nodoklis

Pārbaude veikta pamatojoties uz Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumu “Par dabas resursu nodokli”.

A/s “X” importējot un atmuitojot preces par iesaiņojumu maksā dabas resursu nodokli. Pārbaudot muitas deklarācijas par 1996 un 1997.gadu aprēķins un maksājumi budžetā atbilst likumā noteiktajai kārtībai.

Aprēķinātais un budžetā samaksātais dabas resursu nodoklis par 1996.gadu ir Ls 439.35; par 1997.gadu Ls 184.25.

SECINĀJUMI:

Pamatojoties uz minēto un Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra lielumu “Par dabas resursu nodokli” dabas resursu nodokļa aprēķināšanā un nomaksā kļūdas nav konstatētas.

SKAIDRĀS NAUDAS DARĪJUMI

Pārbaude a/s “X” veikta pamatojoties uz 1995.gada 2.februāra likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantu, tā turpmākajiem papildinājumiem un grozījumiem, Ministra kabineta 1995.gada 2.maija noteikumiem Nr.125 “Noteikumi par skaidrā naudā veikto darījumi deklarēšanu” un Ministra kabineta 1997.gada 11.februāra noteikumiem Nr.66.

Pārbaudot kases pirmdokumentus nedeklarēti skaidrās naudas darījumi virs Ls 1 000 1996.gadā, kas apkopoti 9.tabulā.

Nedeklarētie skaidras naudas darījumi

9.tabula

Darījuma datums	Darījuma partneris	Darījumu apliecinošs dokuments	Darījuma summa, USD	Darījuma summa pēc LB kursa, Ls
17.04.96	AUp	kio nr.38	3 520.00	1 946.56
17.04.96	AUp	kio nr.37	4 806.00	2 657.72
			KOPĀ	4 604.28
			soda nauda – 5%	230.21

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantu, ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa  pārsniedz Ls 1000 maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no šo darījumu summas. Aprēķinātā soda nauda par nedeklarētajiem skaidras naudas darījumiem ir Ls 230.21.

SECINĀJUMI:

A/s “X” pamatojoties uz 1995.gada 2.februāra likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantu, jāiemaksā valsts budžetā soda nauda par nedeklarētiem skaidras naudas darījumiem Ls 230.21.

PĀRSKATA PRIEKŠLIKUMU KOPSAVILKUMS

Pamatojoties uz nodokļu audita rezultātiem, kas apkopoti šajā audita pārskatā saskaņā ar likuma ‘Par nodokļiem un nodevām” 17.,18.,30 un 32.pantu un 1993.gada 28.oktobra likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” a/s “X” jāiemaksā valsts budžetā šādas papildus aprēķinātās summas.

A/s “X” papildus aprēķinātās nodokļu summas

10.tabula

Maksājuma veids	Summa, Ls
Pievienotās vērtības nodoklis	10 143.00
Pievienotās vērtības nodoklis	10 143.00
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nokavējuma nauda	8 229.93
Nedeklarētie skaidras naudas darījumi	230.21
KOPĀ	28 746.14

A/s “X” nodokļu parādi par iepriekšējiem gadiem

Nodokļa veids	Pamatparāds,Ls	Pamatparāda palielinājums	Nokavējuma nauda	Kopā, Ls
Peļņas nodoklis	23 761.36	2 417.97	6 059.15	32 238.48
Īpašuma nodoklis	97.07	0.27	1.21	98.55
PVN	47 244.25	146.89	658.36	48 049.50
Sociālais nodoklis	48 072.09	8 426.68	29 091.95	85 590.72
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	18 780.00	-	-	18 780.00
KOPĀ	137 954.77	10 991.81	35 810.67	184 757.25

Pavisam valsts budžetā jāiemaksā nodokļu parādi par iepriekšējiem gadiem kopsummā Ls 184 757.25 un papildus aprēķinātās nodokļu summas pamatojoties uz iepriekš minēto Ls 28 746.14

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Uzsākot pievienotās vērtības nodokļa auditu jāveic auditējamo uzņēmumu atlase. Analīzes rezultātā atlasa tos uzņēmumus, kuros pastāv lielāks risks, ka pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas  neatbilsts patiesībai.

Nodokļu auditora uzdevums sagatavošanas laikā ir izveidot novērtējumu par uzņēmumu  iesniegto deklarāciju atbilstību likuma prasībām.

Uzņēmumu analīzē pielieto datu salīdzināšanas metodi par auditējamo periodu.

Uzņēmuma iesniegto pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju kopējā darījuma vērtība, kuru nosaka, saskaitot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju 1.ailes summas par gadu, ir vienāda ar neto apgrozījumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumus, kad uzņēmums saņem avansa summas par preču un pakalpojumu piegādēm, un uzņēmumam ir pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un ārkārtas ieņēmumi, kuri apliekami ar apliekami ar pievienotās vērtības nodokli.

Ja analīzes gaitā konstatē summu starpības, tad audita laikā noskaidro cēloņus.

Augstāka riska pakāpe ir tiem uzņēmumiem:

1.   kuriem ir bijušas izmaiņas PVN budžeta maksājumos;

2.   kuri finansiāli saimnieciskā darbība ir vaimurtirdzniecība;

3.   kuri norēķinus veic skaidrā naudā vai skaidro naudu iemaksā citu uzņēmumu norēķinu kontā;

4.   kuriem ir notikusi administratīvā personāla nomaiņa, kā arī dibinātāju maiņa.

Analizējot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādītās summas saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci un tai pievienotiem pielikumiem, paskaidrojumiem nodokļu auditors nosaka un atzīmē savos pierakstos konstatētās novirzes, ko izmanto, sastādot nodokļu audita programmu un veicot nodokļu auditu.

Audita programmu sastāda rakstiskā veidā, pamatojoties uz analītisko apskatu, riska analīzi, atspoguļojot visus specifiskos jautājumus, kurus nepieciešams auditēt. Programmā paredz pārbaudes secību, nosaka pārbaudes mērķi, veidu, līdzekļus, kā arī norāda laiku, kādā nodokļu auditors veiks pārbaudi.

Auditoram, uzsākot pievienotās vērtības nodokļa auditu, vēlams pārskatīt PVN likuma un metodisko norādījumu daļas, kas tieši attiecas uz doto uzņēmumu, un kas būtu svarīgas nodokļu audita laikā.

PVN audits pie nodokļa maksātāja jāuzsāk ar sākumsarunu, kurā jāsaņem pamatinformācija par nodokļa maksātāju un par to, ka tiek veikta uzņēmējdarbība.

Tālāk seko nodokļa maksātāja telpu apskate, kurā jānoskaidro uzņēmuma atbilstība uzņēmējdarbības veidam un informācijai, kas iegūta sākumsarunā.

Maksātāja grāmatvedībā nodokļu auditors salīdzina kopējos skaitļus grāmatvedībā ar PVN deklarācijās uzrādītiem skaitļiem. Salīdzina pievienotās vērtības nodokļa rēķinus ar PVN deklarācijās uzrādīto pievienotās vērtības nodokli.

Nodokļu auditors, saņemot paskaidrojumus no nodokļa maksātāja par atklātajām nepilnībām un izprotot problēmu būtību izlemj jautājumu par audita turpināšanu vai pārtraukšanu.

Apliekamās personas atbildību par nodokļu pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu budžetā nosaka saskaņā ar likumdošanas aktiem.

IZMANTOTIE AVOTI

1.  LR likums “Par uzтзmuma gada pвrskatiem”

          Ziтotвjs.- 12.11.92.g.Nr.44

2.  LR likums “Par grвmatvedоbu”

          Ziтotвjs.- 12.11.92.g.Nr.44

3.  LR likums “Par nodokпiem un nodevвm”

          Ziтotвjs.- 13.04.95.g.Nr.7

4.  LR likums “Par pievienotвs vзrtоbas nodokli”

          Ziтotвjs.-11.05.95.g. Nr.9

5.  Par pievienotвs vзrtоbas nodokli.- Latvijas Republikas Valsts ieтзmumu dienesta metodiskie norвdоjumi.-1995.-1997.g.