Ventspils Augstskola
Ekonomikas un pārvaldības nodaļa
Referāts grāmatvedībā
Produkta pašizmaksas kalkulācija
Ventspils Augstskolas
Ekonomikas un pārvaldības nodaļas
2. kursa studentes
Ances Rozes
Ventspils 2000
1.Produkta pašizmaksas kalkulācijas lietošana.
Peļņas un zaudējumu aprēķins apkop visas uzņēmuma izmaksas un ieņēmumus
noteiktā laika periodā. Šī informācija ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmuma
vispārējās rentabilitātes noskaidrošanā, taču ir nepieciešams noteikt arī katra
konkrēta produkta izmaksas un rentabilitāti.
Kādēļ
tas ir nepieciešams? Daži iemesli:
·
Lai kontrolētu izmaksas.
Produkta
reālās izmaksas būs iespējams salīdzināt ar plānotajām izmaksām. Ja faktiskās
izmaksas atšķiras no plānotajām, tad uzņēmuma vadībai jāveic pasākumi, lai
situāciju nākotnē labotu.
·
Lai sekmīgi plānotu.
Tas palīdz plānot nepieciešamās produkta faktiskās izmaksas.
·
Lai pareizi noteiktu pārdošanas
cenu.
Kaut gan tirgzinībās pieņemts uzskatīt, ka cenu tirgus bieži cenu nosaka, ņemot vērā produkta pašizmaksu,
sevišķi, ja ir maza konkurence.
·
Lai noteiktu vislabāko uzņēmuma
produktu.
Ja
uzņēmums pārdzīvo grūtu periodu un tam ir jāsašaurina ražošana, uzņēmuma
vadībai jāizvēlas, kādu produktu ražot, lai gūtu vislielāko peļņu.
Ja
firma ražo tikai viena nosaukuma produkciju, tad produkta pašizmaksas
kalkulācija ir diezgan vienkāršs process. Tad visas izmaksas attiecas uz šo
produktu. Produkta pašizmaksas kalkulācija ir diezgan sarežģīta, ja uzņēmums
ražo dažāda veida produkciju. Šādos uzņēmumos vadība saskaras ar divām lielām
problēmām. Pirmkārt, jāizveido to izmaksu, kas tieši attiecas uz konkrētu
produktu (tiešās izmaksas) uzskaites sistēma. Otrkārt, un tas daudz sarežģītāk,
jāuzskaita izmaksas, kas nav tieši attiecināmas ne uz vienu no ražotajiem
produktiem (netiešās izmaksas).
Produkta
pašizmaksa ir tās produkcijas vai apjoma vienības izmaksas. Pašizmaksas
kalkulācija ir produkta vai pakalpojuma
vienības izmaksu noteikšana vadības uzkaitē. Izšķir divas produkta
pašizmaksas kalkulācijas metodes:
Pilnās pašizmaksas kalkulācijas metode.
Mainīgo izmaksu metode.
2.Pilnas pašizmaksas kalkulācija.
Pilnas
pašizmaksas kalkulācijas metode visas uzņēmuma izmaksas (visas ražošanas
izmaksas) attiecina uz konkrētu produktu. Netiešās izmaksas nevar konkrēti
attiecināt uz vienu vai otru produktu. Pielietojot pilnas pašizmaksas
kalkulācijas metodi, netiešās izmaksas tiek sadalītas pa produktiem, tās sauc
par pieskaitāmām netiešām izmaksām. Tādējādi izmaksas tiek pieskaitītas tiem
produktiem, kas šīs izmaksas veido.
Parasti
to dara tā, ka vispirms netiešās izmaksas iegrāmato atbilstoši izmaksu rašanās vietai, tad
kopējās izmaksas diezgan patvaļīgi attiecina uz
dažādiem produktiem, kuru ražošana rada šīs izmaksas.
Produkta
pašizmaksas kalkulācija.
Attiecinātas uz Iegrāmatotas
 |
 |
Produktiem Izmaksu
rašanās vietās
Pieskaitītas
pie
Produktiem
Šīs metodes galvenā īpatnība r pieskaitījuma likmju izmantošana
vispārējo likmju aprēķiniem. Pie uzņēmuma vispārējām izmaksām pieskaita šādas:
·
Ražošanas vispārējās izmaksas;
·
Administrācijas izmaksas;
·
Pārdošanas izmaksas.
Uzņēmumos, kas ražo dažāda vaida produktus, jābūt atsevišķai vispārējo
izmaksu pieskaitījuma likmei katra produkta veida, kura savukārt var arī atšķirties ar pieskaitījuma
pamatojumu.
Pareiza pieskaitījuma pamatojuma izvēle ir nozīmīga faktors produkta
pašizmaksas noteikšanā. Ja ir zināms produkta paredzētais ražošanas apjoms, tad
ir iespējams aprēķināt ražošanas, administrācijas un pārdošanas izmaksas. Par
bāzi lēmuma pieņemšanai var būt var kalpot iepriekšējā gada darbības rezultāti,
kas palīdz plānošanas procesā.
Ļoti svarīgi ir izstrādāt uzņēmuma vispārējo izmaksu pieskaitījuma
sistēmu, kurā īpaša nozīme ir pieskaitījuma likmēm.
Ja
Pieskaitījuma likme = Budžetā paredzētās vispārējās izmaksas/darbības apjoms,
tad budžetā paredzētās vispārējās izmaksas ir budžetā paredzētais apjoms x vispārējo izmaksu pieskaitījuma likme.
Nākamo
periodu darba apjoma noteikšana
 |
Izm. rašanās vietas
noteikšana
Tiešo
izm. attiecināšana uz prod.
 |
Visp. izm. pieskaitīšana
ar piesk. likmju palīdzību
Produkta
pašizm. kalk. sastādīšana
Produkta
pašimaksas kalkulācijas secība
2.1.Izmaksu rašanās vietas.
Izmaksu rašanās vieta ir uzņēmuma daļa, uz kuru var attiecināt un
uzkrāt izmaksas. Tās var būt visa rūpnīca vai tās struktūrvienība, vai pat
atsevišķi darba galdi.
Dažas
izmaksas ir diezgan viegli saistīt ar konkrētām izmaksu rašanās vietām, jo to
veids skaidri norāda uz šo izmaksu rašanās vietu. Piemēram, rasētāju telpa ( to
uzskata par izmaksu rašanās vietu). Rasētāju algas attiecina uz šo izmaksu
rašanās vietu un iegrāmato algu izmaksas.
Taču
rasējamā telpā patērētās apkures un elektrības izmaksas nebūs viegli sadalīt.
Apkuri un elektrību var, piemēram, iegrāmatot pie visas ēkas izmaksām, bet
rasējamā telpa ir vien no daudzām izmaksu rašanās vietām. Tādos sarežģītos
gadījumos ir jāatrod objektīva izeja. Te piemērots būtu proporcionalitātes
princips. Apkuri un elektrību var iegrāmatot, aprēķinot rasējamās telpas
lielumu proporcionāli visas ēkas platībai.
Piemēram,
ja apkures un elektrības kopējās
izmaksas ir Ls 15 000 un rasējamās telpas platība ir 6000 m2 , bet
visas ēkas – 30000 m2 , tad
rasējamās telpas proporcionālās izmaksas varētu būt
(Ls
15000*6000)/300000=Ls 3000
2.2Netiešo izmaksu pieskaitījumi.
Kad netiešās
izmaksas ir proporcionāli sadalītas pa izmaksu rašanās vietām, tās pieskaita
tiešajām izmaksām, grāmatvedībā tās sauc par pieskaitāmajām izmaksām.
Piemērs, kas
ilustrē šo darbību.
Piemērs. SIA
“Dārza darbarīki” Jūrmalā ražo lāpstas, kapļus un dārza dakšas. Pēdējo trīs
gadu laikā tā ir izgatavojusi un pārdevusi 8000 dakšu, 7000 lāpstu un 5000
kapļu. Ražošanas laiku un materiālu izmaksas ir šādas
|
Darba min. 1 v.
|
Dakšas
|
Lāpstas
|
Kapļi
|
|
Izgatavošana
|
6
|
6
|
9
|
|
Komplektēšana
|
3
|
3
|
3
|
|
1 vien.
Izmaksas
|
|||
|
Tērauds
|
2,30
|
1,80
|
1,70
|
|
Koks
|
0,50
|
0,50
|
0,60
|
|
Stiprinājumi
|
0,10
|
0,10
|
0,10
|
Ražošanas cehs
tiek uzskatīts par izmaksu rašanās vietu un kopējās ražošanas netiešās izmaksas
pēdējo 3 mēnešu laikā ir Ls 39000. Tās jādala proporcionāli nostrādātajam
laikam (min.).
Katram produktam
jānosaka :
1.)vienas min.
darba izmaksas
2.)1 v. ražošanas
netiešās izmaksas
3.) 1.v. kopējās
izmaksas.
Atrisinājums.
Darba izmaksas 1
vienībai
Darba min.1 v.*
darba samaksas koeficents = darba izmaksas 1 v.
Dakšas 9min*200st./60=0,30
Lāpstas 9min.*200st./60=0,30
Kapļi 12min.*200st./60=0,40
2.Ražošanas
netiešās izmaksas 1.v.
Darba
min.*ražošanas vienību skaits = darba min.
Dakšas 9*8000=72000
Lāpstas 9*7000=63000
Kapļi 12*5000=60000
Kopā 195000
Ražošanas
netiešās izmaksas ir 39000/195000=Ls 0,201 min.
Ar šo koeficentu
var aprēķināt ražošanas netiešās izmaksas katram produktam
Dakšas 0,20*9=1,80
Lāpstas 0,20*9=1,80
Kapļi 0,20*12=2,40
3.Kopējās
izmaksas 1 vienībai.
Darbs + materiāli
+ražošanas netiešās izmaksas = kopā
Dakšas 0,30+2,90+1,80=5,00
Lāpstas 0,30+2,40+1,80=4,50
Kapļi 0,40+2,40+2,40=5,20
Ņemot par pamatu
standartu vai normālu apjomu, aprēķina netiešo izmaksu pieskaitījuma likmi.
Minētajā piemērā ražošanas izmaksas aprēķina 1 darba minūtei. Šo pieņemto likmi
attiecina uz patieso apjomu, lai noteiktu patiesās produkta izmaksas. Netiešo
izmaksu pieskaitījuma aprēķinu izmanto :
§
Tiešo darbu;
§
Saražotās vienības;
§
Mašīnstundas.
3.Mainīgo izmaksu pašizmaksas aprēķins.
Mainīgās
izmaksas pašizmaksas aprēķins ir objektīvs, jo pastāvīgās izmaksas netiek
proporcionāli sadalītas pa attiecīgajiem produktiem. Tā kā tas ir patvaļīgs
aprēķins, tad iespējamas neprecizitātes. Mainīgo izmaksu pašizmaksas aprēķinā
par pamatu izmanto katra produkta segumu novērtēšanu.
To veic šādi :
katrā izmaksu
rašanās vietā attiecīgajam produktam pieskaita mainīgās izmaksas.
Katra produkta
izmaksu rašanās vietā saskaita visas mainīgās izmaksas
Katram produktam
noskaidro tā segumu, no pārdošanas ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas
Saskaita visu
produktu segumu un atņem pastāvīgās izmaksas, lai noteiktu kopējo peļņu.
Seguma summa ir
starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdotās produkcijas mainīgajām
izmaksām.
Sseg =
Q - Im ,
Kur Sseg
- seguma summa
Q – pārdošanas ieņēmumi
Im - produkcijas mainīgās izmaksas.
Seguma summa ir
summa, kas var nosegt pastāvīgās
izmaksas un nodrošināt uzņēmuma peļņu. Tādēļ tas ir svarīgākais lielums šīs
pašizmaksas kalkulācijā.
Piemērs.(Par SIA
“Dārza darbarīki”)
|
Pēdējā
ceturkšņa rezultāti
|
Dakšas
|
Lāpstas
|
Kapļi
|
|
Ieņēmumi no
pārdošanas(vien)
|
8000
|
7000
|
5000
|
|
Vienas v.
cena(Ls)
|
8,50
|
7,50
|
6,80
|
|
Mainīgās
izmaksas:
|
|||
|
Darba
izmaksas(Ls)
|
0,30
|
0,30
|
0,40
|
|
Materiālu
izmaksas(Ls)
|
2,90
|
2,40
|
2,40
|
|
Pastāvīgās
izmaksas:
|
|||
|
Raž. Izm. Ls
39000
|
|||
Jānosaka:
1.)katra produkta 1 v. segums
2.)katra produkta kopējais segums
3.)kopējais segums
4.)ceturkšņa peļņa
Atrisinājums. 1.
Vienas vienības segums.
1 v. cena – 1
v.mainīgās izm. = 1 v.segums
Dakšas 8,50-3,20=5,30
Lāpstas 7,50-2,70=4,80
Kapļi 6,50-2,80=3,70
2.Kopējais segums katram
produktam
1 v.seg. *
pārdoto v. skaits = segums(Ls)
Dakšas 5,30*8000=42400
Lāpstas 4,80*7000=33600
Kapļi 3,70*5000=18500
3.Kopējais segums Ls 94500
4.Peļņa
Kopējais segums-
kopējās pastāvīgās izmaksas = peļņa
94500-39000=55500(Ls)
4.Pilnas pašizmaksas un mainīgo pašizmaksu aprēķinu salīdzinājums.
Abas
šīs metodes tiek pielietotas praksē. Ja netiešās izmaksas veido lieli daļu no
kopējām izmaksām, uzņēmuma vadība mēģina tās sadalīt pa produktiem. Bet pilnīga
precizitāte ne vienmēr ir iespējama. Piemēram, ja SIA “dārznieku darbarīki”
vadība ražošanas netiešās izmaksas ir pieskaitījusi trīs produktu veidiem, ņemot vērā vienību
skaitu (nevis darba minūtes), katra produkta peļņa atšķirsies un arī secinājumi
par izmaksām būs atšķirīgi.
Mainīgo
izmaksu pašizmaksa ir vienkāršāk saprotama, bet pastāv risks, ka izmaksu
starpība samazināsies, jo produktam būs mazs pozitīvais segums. Tad nu var
gadīties, ka visu uzņēmumā ražoto produktu kopējais segums nenosegs firmas
pastāvīgās izmaksas un firmai būs zaudējumi. Tabulā apkopoti priekšrocības un
trūkumi
|
Produkta pašizmaksas kalkulācija
|
Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācija
|
|
Priekšrocības
|
|
|
Nosaka produkta kopējās izmaksas
|
Viegli izprast
|
|
Nosaka produkta ienesīgumu
|
Vienkāršo budžeta plānošanu
|
|
Lietderīgi salīdzināt ar pārdošanas cenu
|
Viegli iekļaut izmaiņas izmaksās
|
|
|
Nepieļauj patvaļīgu sadalījumu
|
|
|
Nosaka mazu segumu
|
|
Trūkumi
|
|
|
Grūti izprast
|
Varētu sajaukt ar seguma peļņu
|
|
Lietošana sarežģīta un ilgstoša
|
Pārspīlē īslaicīgu rezultātu
|
|
Kļūst vecmodīga
|
Varētu veicināt pārdošanu zemāk par pilnu izmaksu
|
|
Subjektīva un nav pilnīgi precīza
|
|
|
Varētu būt maldinoša
|
|
Izmantotā literatūra.
1. Grāmatvedība mācību līdzeklis 2.grāmata,
Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrija, 1996
2.
R. Alsiņa
Vadības grāmatvedība, SIA “Kamene”, Rīga, 1999
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru