svētdiena, 2012. gada 18. marts

Produkta pašizmaksas kalkulācija


Ventspils Augstskola
Ekonomikas un pārvaldības nodaļa








Referāts grāmatvedībā

Produkta pašizmaksas kalkulācija














Ventspils Augstskolas
Ekonomikas un pārvaldības nodaļas
2. kursa studentes
Ances Rozes








Ventspils 2000




 












































1.Produkta pašizmaksas kalkulācijas lietošana.


Peļņas un zaudējumu aprēķins apkop visas uzņēmuma izmaksas un ieņēmumus noteiktā laika periodā. Šī informācija ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmuma vispārējās rentabilitātes noskaidrošanā, taču ir nepieciešams noteikt arī katra konkrēta produkta izmaksas un rentabilitāti.
Kādēļ tas ir nepieciešams? Daži iemesli:
·        Lai kontrolētu izmaksas.
Produkta reālās izmaksas būs iespējams salīdzināt ar plānotajām izmaksām. Ja faktiskās izmaksas atšķiras no plānotajām, tad uzņēmuma vadībai jāveic pasākumi, lai situāciju nākotnē labotu.
·        Lai sekmīgi plānotu.
Tas palīdz plānot nepieciešamās produkta faktiskās izmaksas.
·        Lai pareizi noteiktu pārdošanas cenu.
Kaut gan tirgzinībās pieņemts uzskatīt, ka cenu tirgus bieži  cenu nosaka, ņemot vērā produkta pašizmaksu, sevišķi, ja ir maza konkurence.
·        Lai noteiktu vislabāko uzņēmuma produktu.
Ja uzņēmums pārdzīvo grūtu periodu un tam ir jāsašaurina ražošana, uzņēmuma vadībai jāizvēlas, kādu produktu ražot, lai gūtu vislielāko peļņu.
Ja firma ražo tikai viena nosaukuma produkciju, tad produkta pašizmaksas kalkulācija ir diezgan vienkāršs process. Tad visas izmaksas attiecas uz šo produktu. Produkta pašizmaksas kalkulācija ir diezgan sarežģīta, ja uzņēmums ražo dažāda veida produkciju. Šādos uzņēmumos vadība saskaras ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, jāizveido to izmaksu, kas tieši attiecas uz konkrētu produktu (tiešās izmaksas) uzskaites sistēma. Otrkārt, un tas daudz sarežģītāk, jāuzskaita izmaksas, kas nav tieši attiecināmas ne uz vienu no ražotajiem produktiem (netiešās izmaksas).
Produkta pašizmaksa ir tās produkcijas vai apjoma vienības izmaksas. Pašizmaksas kalkulācija ir produkta vai pakalpojuma  vienības izmaksu noteikšana vadības uzkaitē. Izšķir divas produkta pašizmaksas kalkulācijas metodes:
Pilnās pašizmaksas kalkulācijas metode.
Mainīgo izmaksu metode.

2.Pilnas pašizmaksas kalkulācija.


Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode visas uzņēmuma izmaksas (visas ražošanas izmaksas) attiecina uz konkrētu produktu. Netiešās izmaksas nevar konkrēti attiecināt uz vienu vai otru produktu. Pielietojot pilnas pašizmaksas kalkulācijas metodi, netiešās izmaksas tiek sadalītas pa produktiem, tās sauc par pieskaitāmām netiešām izmaksām. Tādējādi izmaksas tiek pieskaitītas tiem produktiem, kas šīs izmaksas veido.
Parasti to dara tā, ka vispirms netiešās izmaksas iegrāmato  atbilstoši izmaksu rašanās vietai, tad kopējās izmaksas diezgan patvaļīgi attiecina uz  dažādiem produktiem, kuru ražošana rada šīs izmaksas.

Produkta pašizmaksas kalkulācija.
         
                Tiešās izmaksas   Netiešās izmaksas
           
            Attiecinātas uz                         Iegrāmatotas






 
            Produktiem                              Izmaksu rašanās vietās

                                                            Pieskaitītas pie
 

                                                            Produktiem
Šīs metodes galvenā īpatnība r pieskaitījuma likmju izmantošana vispārējo likmju aprēķiniem. Pie uzņēmuma vispārējām izmaksām pieskaita šādas:
·        Ražošanas vispārējās izmaksas;
·        Administrācijas izmaksas;
·        Pārdošanas izmaksas.
Uzņēmumos, kas ražo dažāda vaida produktus, jābūt atsevišķai vispārējo izmaksu pieskaitījuma likmei katra produkta veida, kura savukārt  var arī atšķirties ar pieskaitījuma pamatojumu.
Pareiza pieskaitījuma pamatojuma izvēle ir nozīmīga faktors produkta pašizmaksas noteikšanā. Ja ir zināms produkta paredzētais ražošanas apjoms, tad ir iespējams aprēķināt ražošanas, administrācijas un pārdošanas izmaksas. Par bāzi lēmuma pieņemšanai var būt var kalpot iepriekšējā gada darbības rezultāti, kas  palīdz plānošanas  procesā.
Ļoti svarīgi ir izstrādāt uzņēmuma vispārējo izmaksu pieskaitījuma sistēmu, kurā īpaša nozīme ir pieskaitījuma likmēm.

 Ja Pieskaitījuma likme = Budžetā paredzētās vispārējās izmaksas/darbības apjoms,
tad budžetā paredzētās vispārējās izmaksas ir budžetā paredzētais apjoms x vispārējo izmaksu pieskaitījuma likme.




Nākamo periodu darba apjoma noteikšana


 
Izm. rašanās vietas noteikšana

Tiešo izm. attiecināšana uz prod.


 
Visp. izm. pieskaitīšana ar piesk. likmju palīdzību

Produkta pašizm. kalk. sastādīšana

Produkta pašimaksas kalkulācijas secība




2.1.Izmaksu rašanās vietas.


Izmaksu rašanās vieta ir uzņēmuma daļa, uz kuru var attiecināt un uzkrāt izmaksas. Tās var būt visa rūpnīca vai tās struktūrvienība, vai pat atsevišķi darba galdi.
Dažas izmaksas ir diezgan viegli saistīt ar konkrētām izmaksu rašanās vietām, jo to veids skaidri norāda uz šo izmaksu rašanās vietu. Piemēram, rasētāju telpa ( to uzskata par izmaksu rašanās vietu). Rasētāju algas attiecina uz šo izmaksu rašanās vietu un iegrāmato algu izmaksas.
Taču rasējamā telpā patērētās apkures un elektrības izmaksas nebūs viegli sadalīt. Apkuri un elektrību var, piemēram, iegrāmatot pie visas ēkas izmaksām, bet rasējamā telpa ir vien no daudzām izmaksu rašanās vietām. Tādos sarežģītos gadījumos ir jāatrod objektīva izeja. Te piemērots būtu proporcionalitātes princips. Apkuri un elektrību var iegrāmatot, aprēķinot rasējamās telpas lielumu proporcionāli visas ēkas platībai.
Piemēram, ja apkures un elektrības  kopējās izmaksas ir Ls 15 000 un rasējamās telpas platība ir 6000 m2 , bet visas  ēkas – 30000 m2 , tad rasējamās telpas proporcionālās izmaksas varētu būt
(Ls 15000*6000)/300000=Ls 3000

 

2.2Netiešo izmaksu pieskaitījumi.


Kad netiešās izmaksas ir proporcionāli sadalītas pa izmaksu rašanās vietām, tās pieskaita tiešajām izmaksām, grāmatvedībā tās sauc par pieskaitāmajām izmaksām.
Piemērs, kas ilustrē šo darbību.
Piemērs. SIA “Dārza darbarīki” Jūrmalā ražo lāpstas, kapļus un dārza dakšas. Pēdējo trīs gadu laikā tā ir izgatavojusi un pārdevusi 8000 dakšu, 7000 lāpstu un 5000 kapļu. Ražošanas laiku un materiālu izmaksas ir šādas
Darba min. 1 v.
Dakšas
Lāpstas
Kapļi
Izgatavošana
6
6
9
Komplektēšana
3
3
3
1 vien. Izmaksas
Tērauds
2,30
1,80
1,70
Koks
0,50
0,50
0,60
Stiprinājumi
0,10
0,10
0,10

Ražošanas cehs tiek uzskatīts par izmaksu rašanās vietu un kopējās ražošanas netiešās izmaksas pēdējo 3 mēnešu laikā ir Ls 39000. Tās jādala proporcionāli nostrādātajam laikam (min.).
Katram produktam jānosaka :
1.)vienas min. darba izmaksas
2.)1 v. ražošanas netiešās izmaksas
3.) 1.v. kopējās izmaksas.

Atrisinājums.
Darba izmaksas 1 vienībai
Darba min.1 v.* darba samaksas koeficents = darba izmaksas 1 v.
 Dakšas       9min*200st./60=0,30
Lāpstas       9min.*200st./60=0,30
Kapļi 12min.*200st./60=0,40

2.Ražošanas netiešās izmaksas 1.v.
Darba min.*ražošanas vienību skaits = darba min.
Dakšas        9*8000=72000
Lāpstas       9*7000=63000    
Kapļi 12*5000=60000
Kopā                         195000
Ražošanas netiešās izmaksas ir 39000/195000=Ls 0,201 min.

Ar šo koeficentu var aprēķināt ražošanas netiešās izmaksas katram produktam
Dakšas        0,20*9=1,80
Lāpstas                0,20*9=1,80
Kapļi          0,20*12=2,40

3.Kopējās izmaksas 1 vienībai.
Darbs + materiāli +ražošanas netiešās izmaksas = kopā
Dakšas                 0,30+2,90+1,80=5,00
Lāpstas                0,30+2,40+1,80=4,50
Kapļi                              0,40+2,40+2,40=5,20

Ņemot par pamatu standartu vai normālu apjomu, aprēķina netiešo izmaksu pieskaitījuma likmi. Minētajā piemērā ražošanas izmaksas aprēķina 1 darba minūtei. Šo pieņemto likmi attiecina uz patieso apjomu, lai noteiktu patiesās produkta izmaksas. Netiešo izmaksu pieskaitījuma aprēķinu izmanto :
§  Tiešo darbu;
§  Saražotās vienības;
§  Mašīnstundas.

3.Mainīgo izmaksu pašizmaksas aprēķins.


Mainīgās izmaksas  pašizmaksas aprēķins  ir objektīvs, jo pastāvīgās izmaksas netiek proporcionāli sadalītas pa attiecīgajiem produktiem. Tā kā tas ir patvaļīgs aprēķins, tad iespējamas neprecizitātes. Mainīgo izmaksu pašizmaksas aprēķinā par pamatu izmanto katra produkta segumu novērtēšanu.
To veic šādi :
katrā izmaksu rašanās vietā attiecīgajam produktam pieskaita mainīgās izmaksas.
Katra produkta izmaksu rašanās vietā saskaita visas mainīgās izmaksas
Katram produktam noskaidro tā segumu, no pārdošanas ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas
Saskaita visu produktu segumu un atņem pastāvīgās izmaksas, lai noteiktu kopējo peļņu.
Seguma summa ir starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdotās produkcijas mainīgajām izmaksām.
Sseg = Q - Im ,
Kur   Sseg  - seguma summa
          Q – pārdošanas ieņēmumi
          Im  - produkcijas mainīgās izmaksas.
Seguma summa ir summa, kas var nosegt  pastāvīgās izmaksas un nodrošināt uzņēmuma peļņu. Tādēļ tas ir svarīgākais lielums šīs pašizmaksas kalkulācijā.

Piemērs.(Par SIA “Dārza darbarīki”)
Pēdējā ceturkšņa rezultāti
Dakšas
Lāpstas
Kapļi
Ieņēmumi no pārdošanas(vien)
8000
7000
5000
Vienas v. cena(Ls)
8,50
7,50
6,80
Mainīgās izmaksas:

Darba izmaksas(Ls)
0,30
0,30
0,40
Materiālu izmaksas(Ls)
2,90
2,40
2,40
Pastāvīgās izmaksas:

Raž. Izm. Ls 39000


Jānosaka: 1.)katra produkta 1 v. segums
          2.)katra produkta kopējais segums
          3.)kopējais segums
          4.)ceturkšņa peļņa
Atrisinājums. 1. Vienas vienības segums.
1 v. cena – 1 v.mainīgās izm. = 1 v.segums
Dakšas                 8,50-3,20=5,30
Lāpstas                7,50-2,70=4,80
Kapļi          6,50-2,80=3,70
                  
                   2.Kopējais segums katram produktam
1 v.seg. * pārdoto v. skaits = segums(Ls)
Dakšas                 5,30*8000=42400
Lāpstas                4,80*7000=33600
Kapļi          3,70*5000=18500

                   3.Kopējais segums Ls 94500
                   4.Peļņa
Kopējais segums- kopējās pastāvīgās izmaksas = peļņa
94500-39000=55500(Ls)

4.Pilnas pašizmaksas un mainīgo pašizmaksu aprēķinu salīdzinājums.


Abas šīs metodes tiek pielietotas praksē. Ja netiešās izmaksas veido lieli daļu no kopējām izmaksām, uzņēmuma vadība mēģina tās sadalīt pa produktiem. Bet pilnīga precizitāte ne vienmēr ir iespējama. Piemēram, ja SIA “dārznieku darbarīki” vadība ražošanas netiešās izmaksas ir pieskaitījusi  trīs produktu veidiem, ņemot vērā vienību skaitu (nevis darba minūtes), katra produkta peļņa atšķirsies un arī secinājumi par izmaksām būs atšķirīgi.
Mainīgo izmaksu pašizmaksa ir vienkāršāk saprotama, bet pastāv risks, ka izmaksu starpība samazināsies, jo produktam būs mazs pozitīvais segums. Tad nu var gadīties, ka visu uzņēmumā ražoto produktu kopējais segums nenosegs firmas pastāvīgās izmaksas un firmai būs zaudējumi. Tabulā apkopoti priekšrocības un trūkumi

Produkta pašizmaksas kalkulācija
Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācija
Priekšrocības
Nosaka produkta kopējās izmaksas
Viegli izprast
Nosaka produkta ienesīgumu
Vienkāršo budžeta plānošanu
Lietderīgi salīdzināt ar pārdošanas cenu
Viegli iekļaut izmaiņas izmaksās


Nepieļauj patvaļīgu sadalījumu

Nosaka mazu segumu
Trūkumi
Grūti izprast
Varētu sajaukt ar seguma peļņu
Lietošana sarežģīta un ilgstoša
Pārspīlē īslaicīgu rezultātu
Kļūst vecmodīga
Varētu veicināt pārdošanu zemāk par pilnu izmaksu
Subjektīva un nav pilnīgi precīza

Varētu būt maldinoša




Izmantotā literatūra.





1.     Grāmatvedība mācību līdzeklis 2.grāmata, Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrija, 1996
2.     R. Alsiņa Vadības grāmatvedība, SIA “Kamene”, Rīga, 1999


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru