Evija Viziņa, 11.f
Armāns
Žans Rišeljē
1585.(5.9)-
1642.(4.12)
Armāns Žans
Rišeljē bija cēlies no trūcīgas muižnieku ģimenes. Bija iecerēts, ka viņš savu karjeru sāks armijā, bet
apstākļi piespieda mainīt šo lēmumu, un Rišeljē vajadzēja kļūt par garīdznieku.
Viņš kļuva par bīskapu, kad viņam bija tikai 22 gadi. Tad viņu ievēroja Marija
de Mediči, kura tajā laikā bija sava dēla Luija XIII reģente. Ar viņas
palīdzību Rišeljē iekļuva Francijas galmā un 1622. Gadā viņu iecēla par
kardinālu. 39 gadu vecumā Rišeljē kā premjerministrs kopā ar Luiju XIII, kurš
jau bija karalis, faktiski pārvaldīja visu valsti. Karalis bija nedrošs un
nenoteikts, tāpēc reālā vara atradās tieši Rišeljē rokās. Rišeljē būdams
talantīgs politiķis un pārliecināts absolūtisma aizstāvis , viņš laika posmā no
1624.g. līdz 1642.g. īstenoja daudzus pasākumus , lai salauztu aristokrātijas
pretestību. Viņam piemita tādas īpašības kā noteiktība un prasme sasniegt
izvirzītos mērķus. Rišeljē nostiprināja valstī centrālo varu, pieauga arī
Francijas starptautiskā autoritāte.
Iekšpolitikā
·
Rišeljē saprata, ka svarīgākais ir
panākt, lai valstī būtu spēcīga, bet vienota un karalim pakļauta muižniecība.
Galvenais šķērslis tam bija hugenotu īpašās tiesības un dumpīgā aristokrātija.
Rišeljē atņēma hugenotiem saskaņā ar Nantes ediktu (1598) piešķirtās tiesības,
cietokšņus un karaspēku, bet atstāja ticības brīvību. Rišeljē ļoti strikti
vērsās pret tiem aristokrātiem un muižniekiem, kuri pārkāpa likumus, nostājās pret
centrālo varu vai citādi nepakļāvās
karalim. Viņš pat lika nojaukt šo dižciltīgo nocietinātās pilis. Šāda rīcība
saniknoja Francijas augstmaņus. Vairākkārt izskanēja prasība atcelt Rišeljē no
amata. To centās panākt arī karaliene, taču
Rišeljē izdevās noturēties savā postā, jo viņa pasākumi nostiprināja
valsti , un karalis to apzinājās.
·
Par valsts provinču pārvaldniekiem
Rišeljē nozīmēja karalim uzticamus ierēdņus – intendantus, kuri uzraudzīja
likumu ievērošanu.
·
Palielināja nodokļus, un
vienkāršās tautas stāvoklis pasliktinājās, bet zemnieku nemieri tika nežēlīgi
apspiesti (Pilsētu sacelšanās 17.gs. 20-40 gados, Krokānu sacelšanās, Baskāju
sacelšanās).
·
Izdeva ediktu par divkaujām, jo
tolaik nenozīmīgu strīdu dēļ tajās gāja bojā daudz muižnieku, kas dienēja
armijā. Asinis tagad drīkstēja izliet tikai karaļa dienestā.
·
Rišeljē daudz darīja , lai
nostiprinātu Francijas saimniecību un pildītu valsts kasi. tika dibinātas
tirdzniecības kompānijas, izvērsta cīņa par kolonijām, noslēgti izdevīgi
tirdzniecības līgumi.
·
Sekmēja spēcīgas karaflotes
izveidošanos un reorganizēja armiju.
·
Nesasauca ģenerālštatus.
·
Satrieca karaļa pretiniekus un
nostiprināja Francijā karaļa varu.
·
Ekonomikā īstenoja merkantilisma
politiku, izvērsa Kanādas kolonizāciju.
·
Veicināja klasicisma attīstību
literatūrā un mākslā. Pēc viņa ierosmes tika dibināta Franču akadēmija.
Ārpolitikā
Par galveno
uzdevumu ārpolitikā Rišeljē
uzskatīja Francijas varas un ietekmes
atjaunošanu Eiropā. Sevišķi
viņš vērsās pret Austriju un Spāniju, kuras bija zem
Hābsburgu kontroles. Rišeljē turpināja Indriķa IV iesākto Hābsburgiem naidīgo
politiku.
1635. gadā
iesaistīja Franciju Trīsdesmitgadu karā (1618 – 1648).
Francijas absolūtās politikas
pamatprincipus izklāstījis “Politiskajā testamentā”.
Līdz sava mūža galam 1642.g. Rišeljē bija
restaurējis valsts absolūtismu, ieviesis kārtību un vienotību un izcīnījis
Francijas vadošo vietu Eiropas lietās. tomēr viņa pārmērīgie nodokļi,
atsacīšanās no jebkura veida demokrātiskas pārvaldes un franču aristokrātijas
varas sagraušana nozīmēja arī to, ka
Rišeljē iemantoja daudzus ienaidniekus, pret viņu tika rīkoti vairāki atentāti.
Izmantotā literatūra:
Cipulis D.
Pasaule Eiropa Latvija . Zvaigzne ABC, 1997
Kļava V. Eiropa
jauno laiku sākumā. Zvaigzne ABC, 1996
Padomju Latvijas
enciklopēdija.
Slavenību
enciklopēdija. Zvaigzne ABC
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru