Baltijas Kopējā tranzīta līgums - darbības mehānisms un iespējamās perspektīvas

1. Ieskats vēsturē

Par pamatu Baltijas Kopējā tranzīta līgumam kalpo 1987.gadā Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) un Eiropas Brīvā Tirdzniecības Asociācijas (EBTA) dalībvalstu noslēgtā Kopējā tranzīta konvencija. Tās sākotnējais mērķis bija nodrošināt vienveidīgu preču pārvadāšanas nosacījumu ievērošanu starp EEK un EBTA, kā arī EEK iekšienē, šķērsojot kādu no EBTA dalībvalsts teritorijām[1]. Turklāt, atbilstoši minētās konvencijas nosacījumiem tranzīta procedūra nozīmē preču pārvietošanu no nosūtītājas iestādes līdz saņēmējai iestādei, šķērsojot vismaz vienu robežu. Turklāt tranzīta pārvadājuma laikā pie tranzīta procedūras tiek pieskaitītas tādas darbības kā preču pārkraušana, uzglabāšana vai arī pāradresācija[2]. Tādejādi ir redzams, ka Kopējā tranzīta konvencijas mērķis galvenokārt bija vienkāršot visu tirdzniecības darbību un muitas formalitāšu kopumu, kas saistās ar preču nogādāšanu no nosūtītāja līdz saņēmējam.

Kopējā tranzīta konvencija drīz vien pārauga savu teritoriālās darbības apgabalu un tās darbība ar 1996.gada vidu paplašinājās līdz Višegradas valstu teritorijai (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), kuras vienas no pirmajām kandidē uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Līdz ar to ir jāatzīmē, ka pievienošanās minētajai konvencijai ir iekļauts kā viens no nosacījumiem jaunu dalībvalstu iekļaušanai ES.

Baltijas valstīs drīz pēc neatkarības pasludināšanas 1990.gadā tika izveidoti nacionālie muitas dienesti un to Valdības jau tajā laikā pirmo reizi centās izveidot Baltijas valstu muitas savienību.

1998.gadā pēc virknes līgumu noslēgšanas starp Baltijas valstīm ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības jomā, beidzot arī ir pienākusi kārta tranzīta procedūras vienkāršošanai starp tām, kas iezīmējās ar 10.jūlijā Baltijas valstu Valdību vadītāju parakstīto ‘’Līgumu par Baltijas kopējo tranzīta procedūru’’.

2. Baltijas tranzīta līguma darbības joma

            Būtībā Baltijas tranzīta līgums nav nekas cits kā Kopējā tranzīta konvencijas kopija. Līgums nosaka, ka tā darbības joma attiecas uz tranzīta preču pārvadājumiem starp Baltijas valstīm, tajā skaitā arī uz preču pārkraušanu, pāradresāciju un uzglabāšanu tranzīta pārvadājuma laikā[3]. Turklāt šī līguma piemērošana nav atkarīga no preču izcelsmes vai veida.

            Baltijas kopējā tranzīta procedūra attieksies uz jebkuru preču pārvadājumu starp Baltijas valstīm no vienas nosūtītājas iestādes līdz otrai saņēmējai iestādei, šķērsojot vismaz vienu robežu[4]. Baltijas Kopējā tranzīta procedūra tiek nosacīti apzīmēta kā T1B, neskatoties uz to, ka līgums atšķirībā no Kopējās tranzīta konvencijas aplūko tikai vienu tranzīta procedūru[5].

            Tranzīta procedūru atļauts piemērot vienīgi principālim, tas ir, faktiski tam pašam deklarētājam, tikai tranzīta procedūras izpratnē nosauktam šādi.

            Ikviena Baltijas tranzīta procedūras piemērošana ir saistīta ar garantijas iesniegšanu. Principālis, piemērojot tranzīta procedūru, būs atbildīgs par vienu no sekojošām garantijām:

            1) vispārējo garantiju - 100% apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas būtu jāmaksā, taču ne mazāk par 7000 ECU[6];

            2) fiksētu garantiju - katrs sertifikāts 7000 ECU apmērā, turklāt nodokļu summai pārsniedzot minēto garantiju, principālim ir jāiesniedz papildus fiksētās garantijas sertifikāti[7];

            3) vienreizēju garantiju - 100% apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas būtu jāmaksā par konkrēto tranzīta procedūru.

            Garantijas darbības termiņš:

            1) līdz brīdim, kad T1B procedūra tiek noslēgta saņēmējā iestādē, bet pārējos gadījumos

            2) 12 mēnešu laikā pēc tranzīta deklarācijas reģistrēšanas datuma nosūtītājā iestādē, ja saņēmēja iestāde šī termiņa ietvaros nav  paziņojusi galvotājam par T1B procedūras nenoslēgšanu[8].

            Ir arī jāatzīmē, ka garantijas izmantošana Baltijas kopējā tranzīta līguma ietvaros būs atļauta vienīgi tad, ja garantija ir atzīta visās trijās dalībvalstīs. Faktiski tas nozīmēs, ka principālim būs jābūt pārstāvniecībai katrā dalībvalstī, lai varētu izmantot kopējā tranzīta procedūru.

            Kopējās tranzīta procedūras noformēšana izdarāma, izmantojot ES noteikto Vienotā administratīvā dokumenta veidlapu, kā arī veselu virkni garantijas apliecību un tranzīta procedūras noslēgšanas apliecinošu dokumentu.

            Kopumā ir jāatzīmē, ka Baltijas kopējā tranzīta procedūra ir aprakstīta pietiekoši sarežģīti un tādēļ jādomā, ka tās ieviešanas sākuma posmā gan varas iestādēm, gan arī pārvadātājiem/principāļiem var rasties zināmas problēmas ar tās atbilstošu piemērošanu.

3. Atšķirības no ES Kopējā tranzīta konvencijas

            Lai gan Baltijas kopējā tranzīta konvencijas preambulā ir tiešas atsauces uz ES Kopējā tranzīta konvenciju un Baltijas valstu vēlmi iestāties ES, līdz ar to ņemt vērā Baltās grāmatas prasības, ir jāatzīmē, ka nule noslēgtais Baltijas tranzīta līgums satur dažas būtiskas atkāpes no ES principiem.

            Aplūkosim dažas no tām.

            Vispirms būtu jāatzīmē, ka, atšķirībā no ES konvencijas normām, Baltijas kopējā tranzīta līgums neparedz vispār tādu garantijas veidu kā atbrīvojums no garantijas[9], līdz ar to visi preču tranzīta pārvadājumi pa jūru vai arī pa dzelzceļu starp Baltijas valstīm tiks pakļauti parastajai garantijas kārtībai.

            Ir arī jāatzīmē, ka Baltijas kopējā tranzīta līguma izstrādātāji tāpat arī nav ņēmuši vērā ES Kopējā tranzīta konvencijas normas attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu vienkāršošanu, kas paredz muitas deklarācijas vietā izmantot dzelzceļa kravas pavadzīmi[10]. Tā vietā dzelzceļa pārvadājumi Baltijas valstu starpā būs jādeklarē parastajā kārtībā, noformējot tranzīta muitas deklarāciju. Turklāt dzelzceļam būs jāuzņemas šajā gadījumā principāla loma un jāsniedz attiecīga garantija.

4. Baltijas kopējā tranzīta līguma nozīme

Latvijas tranzītpārvadājumos

            Ja aplūkojam Baltijas tranzītpārvadājumu plūsmu, redzam, ka aptuveni 90% no visiem tranzītpārvadājumiem notiek virzienā no austrumiem uz rietumiem un otrādi, nešķērsojot pārējo Baltijas valstu teritoriju. Tādēļ ir jāsecina, ka lielākais tranzītpārvadājumu apjoms cauri Latvijai tiks pārvietots nevis Baltijas kopējā tranzīta līguma ietvaros, bet gan atbilstoši Latvijas nacionālās likumdošanas prasībām, t.i., saskaņā ar tā saucamo ‘’nacionālo tranzīta muitas procedūru’’ saskaņā ar Latvijas Republikas Muitas likumu.

            Salīdzinot Baltijas kopējā tranzīta procedūru ar nacionālo tranzīta procedūru[11], jāatzīmē, ka pēdējā, kura, starp citu, daudz precīzāk atspoguļo Eiropas Savienības likumdošanas normas, ir liberālāka. Tā, piemēram, jau pieminētais atbrīvojums no galvojuma sniegšanas par tranzītu atsevisķiem transporta veidiem (piem., dzelzceļam, cauruļvadiem), kā arī atsevišķām personām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, padara nacionālo tranzīta procedūru par pievilcīgāku un arī daudz izdevīgāku gan izmaksu, gan arī muitas formalitāšu ziņā. To apstiprina arī ieplānotās vienkāršotās procedūras ieviešana kā dzelzceļa, tā arī cauruļvadu pārvadājumos, kas Latvijas tranzīta biznesam būs ļoti svarīgi.

            Nobeigumā runājot par Baltijas kopējā tranzīta sistēmas izveidošanu un tās perspektīvām, bez šaubām nedrīkst nenovērtēt tā politisko nozīmi Baltijas valstu vienotības pasvītrošanā, kā arī labas gribas žestu Eiropas Savienībai. Tomēr tā ekonomiskā efektivitāte, kā jau minēts reāli aptvers ļoti nelielu daļu no Latvijas tranzīta un acīmredzot lielākoties attieksies uz preču importa/eksporta operācijām starp Baltijas valstīm, realizējot brīvo rūpniecības un lauksaimniecības preču apmaiņas mehānismu starp tām, kas kopā varētu nedaudz palielināt kopējā tranzīta līguma ietvaros pārvadāto preču apjomu (5 - 10% no Latvijas ārējās tirdzniecības bilances).

Pielikumā: zīmējums ‘’ES kopējā tranzīta telpa, Baltijas valstis un NVS’’.

M.Ankalniņš,

12.07.1998

---

[1] Šeit runa iet par tā saucamo EEK iekšējā tranzīta procedūru (T2), Kopējā tranzīta konvencija, 2.panta (3).

[2] Turpat, 1.panta (1).

[3] Baltijas kopējā tranzīta līgums, 1.panta (1).

[4] Turpat, 3.panta (1).

[5] Turpat, 2.panta (1).

[6] Turpat, II Pielikuma 34.a.panta (1).

[7] Turpat, II Pielikuma 40.un 41.panti.

[8] Turpat, I Pielikuma 31.pants.

[9] Angļ. Guaratee waiver, Kopējā tranzīta konvencija, I Pielikuma 3.nodaļa.

[10] ES valstīs - CIM pavadzīme.

[11] Runa iet par Latvijas Republikas Muitas likuma XV nodaļu un šobrīd sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas atbilst principā ES nacionālā tranzīta procedūrai.