Valsts budžets


Latvijas Lauksaimniecības Universitāte
Ekonomikas fakultāte














Kursa darbs makroekonomikā

“ Valsts budžets”














Neklātienes nodaļas
3. kursa 2. plūsmas 2.grupas studente
Ramona Rudzīte
9838312










Jelgava 2000

Saturs


                                                                                                            Lpp

Ievads                                                                            3
Valsts kopbudžets                                                                   4
Budžeta sistēma Latvijā                                                 5
Valsts kopbudžeta izdevumi                                          6
Valsts ieņēmumu avoti                                                  7
Valsts budžeta īpatsvars iekšzemes kopproduktā                   8
Budžeta deficīts                                                             10
Valsts parāds                                                                 13
Secinājumi un priekšlikumi                                           16
Izmantotās literatūras un avotu saraksts                       19






















IEVADS


                 Makroekonomika ir mācība, kas dod zināšanas par ekonomiku kopumā, tad no šejienes arī izriet makroekonomiskie mērķi. Svarīgākie mērķi ir šādi:
-         vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
-         ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
-         pilnīgā nodarbinātība un cenu stabilitāte.
                 Makroekonomiskie mērķi un tiem piešķirtā nozīme virza indivīdus, uzņēmumus un valdību lēmumu pieņemšanas procesā. Šie mērķi rada cilvēkos skaidrību par sabiedrības attīstības virzieniem, kā arī mērķu sasniegšanai izmantojamiem līdzekļiem. Šos mērķus var izmantot kā kritērijus, lai novērstu ekonomiskās sistēmas funkcionēšanu kopumā, vai arī tajā īstenojamo programmu efektivitāti. Kaut gan dažus mērķus, kā ekonomisko brīvību un vienlīdzību, ir gandrīz neiespējami izteikt kvantitatīvā veidā, tomēr lielāko vairumu mērķu, bezdarba līmeni, inflācijas tempu, ekonomikas izaugsmi u.c. ir iespējams skaitliski noteikt.
                 Visas makroekonomiskās parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku.
                 Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politikās darbības. Tās pasākumi, dažādās sociālās programmās tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku. Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likme, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas, procenta likmes, naudas apgrozības regulēšana un citi. Makroekonomika dod zināšanas ne tikai par ekonomiskiem procesiem, bet arī parāda sakarības starp makroekonomisko politiku un tās ietekmi uz ekonomikas funkcionēšanu kopumā.










VALSTS KOPBUDŽETS


                 Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tās rīcībā ir jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar Valsts budžeta starpību.

                 Valsts  budžets ir valsts naudas ieņēmumu, izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam.
                 Parasti šis periods ir viens gads. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Vairākumam valstu šis periods sakrīt ar kalendāra gadu, bet citās valstīs tas nesakrīt. Latvijā budžeta gads sakrīt ar kalendāra gadu.
                 Valsts budžeta īpatnība ir tā, ka izsniegtie naudas līdzekļi nav jāatmaksā. Turklāt valdība valsts finanses izmanto kā līdzekli fizkālās politikas realizācijai makroekonomikās stabilitātes nodrošināšanai.
                 Katrā atsevišķā valstī, atbilstoši tās teritoriālajam iedalījumam, tiek veidota noteikta budžeta sistēma.
Pēdējo gadu ekonomiskās situācijas izmaiņas ir jūtami ietekmējušas valsts fiskālās politikas realizācijas rezultātus. To raksturo valsts kopbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem (kopā ar privatizācijas ieņēmumiem): 1997. gadā par 5,1 milj. latu, bet, 1999. gadā fiskālais deficīts jeb izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem bija 155,9 milj. latu (skatīt 1. tabulu).

1.tabula
Valsts konsolidētais kopbudžets
(milj. latu)
1997
1998
1999
Ieņēmumi-pavisam#
10307,2
1577,4
1589,2
Izdevumi-pavisam
1248,1
1567,1
1732,6
Finansiālais pāŗpalikums (+) vai deficīts (-)
59,1
10,3
-143,4
Budžeta aizdevumi un atmaksas
18.6
5,2
12,5
Ieņēmumu pārsniegums (+) vai fiskālais deficīts (-)
40,5
5,1
-155,9
Ieņēmumu pārsniegums vai fiskālais deficīts (% pret IKP)
1,2
0,1
-4,3
#kopā ar privatizācijas ieņēmumiem


BUDŽETA SISTĒMA LATVIJĀ

                 Latvijā, lai saskaņotu dažādas intereses, ir izveidota šāda budžeta sitēma. Kopbudžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: 1) no Valsts budžeta un 2) pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka bez Valsts budžeta pastāv arī zemāka līmeņa – vietējo pašvaldību – pilsētu, rajonu, pagastu – budžeti.
                 Savukārt Valsts budžets un pašvaldību budžeti ietver pamatbudžetu un speciālo budžetu.
                 Ar Valsts kopbudžetu saprot visu veidu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un izdevumu uzskaitījumu. Tā galvenā sastāvdaļa ir pamatbudžets. To veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, kuri paredzēti šādu izdevumu segšanai:
-         vispārējo izdevumu segšanai, kas nav domāti īpašiem mērķiem;
-         valsts aizņēmumiem;
-         izdevumi valsts parāda apkalpošanai;
-         valsts garantiju un galvojumu saistībām u.c.
                 Otra ne mazāk svarīga kopbudžeta daļa ir speciālais budžets. To veido īpaši paredzēti ieņēmumi un šie līdzekļi ir izmantojami atbilstoši īpaši paredzētiem izdevumiem. Galvenie no tiem ir šādi:
-         mērķa dāvinājumi un dotācijas;
-         budžeta institūciju maksas pakalpojumi
                 Valsts kopbudžeta ietvaros tiek veidoti arī pašvaldību naudas līdzekļi. Tie ietver visus pašvaldību, kā arī to institūciju iekasētos jeb saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības izlieto konkrētiem mērķiem. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, zemes nodoklis, noteikts procents no akcīzes nodokļa, vietējās nodevas, Valsts budžeta dotācijas noteiktu programmu izpildei un pārdalītie līdzekļi teritoriju ekonomiskās izlīdzināšanas fondā.
                 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir viens no lielākajiem pašvaldību budžeta ieņēmumu veidošanas avotiem.
                 Valsts ir izveidojusi papildu nodokļu ieņēmumu avotus, no alkohola un tabas tirdzniecības ieņēmumiem speciālajā budžetā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi un to iestāžu finansēšanu, kā arī no degvielas akcīzes nodokļa, lai uzturētu kārtībā valsts un pašvaldību autoceļus un nodrošinātu dotācijas nerentablajos pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā lauku apvidū.

VALSTS KOPBUDŽETA IZDEVUMI


                 Valsts izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.
                 Valsts izdevumi tiek paredzēti, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar koplietošanas precēm un pakalpojumiem. Tā ir valsts aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, iedzīvotāju tiesību aizsardzība, kultūra u.c. Tās ir preces un pakalpojumi, kurus nav ieinteresēts ražot un piedāvāt tirgū privātais sektors, kura interesēs ir apmierināt tikai maksātspējīgo iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ valstij ir jāpalīdz maznodrošinātajiem slāņiem. Valsts uzdevums ir uzlabot sabiedrisko labklājību kopumā un apmierināt visu cilvēku vajadzības. Lai veiktu šo uzdevumu, valstij ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi. Kopbudžeta izdevumi pa ceturkšņiem atspoguļoti 2.tabulā.

2.tabula
Valsts kopbudžeta izdevumi pa ceturkšņiem
(milj. latu)
1999.g.
1999.g.
2000.g. 1.cet.
1999.g.
pret
1998.g. (%)
2000.g. 1.cet.
pret
 1999.g. 1.cet.
(%)
I
II
III
IV
Izdevumi-pavisam
427,6
539.3
507,5
551,6
2026
464,1
128,9
108,5
 Vispārējie valdības dienesti
31
31,1
31,8
45,8
139,7
29,2
97,8
94,2
Aizsardzība
7.9
3,8
8,7
12,2
32,6
8,6
87,6
108,9
Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība
21,8
33,9
27,9
32,9
116,5
26
127,5
119,3
Izglītība
60,2
76,8
55,1
74,8
266,9
64,6
108,3
107,3
Veselības aprūpe
39,5
62
58
55,7
215,2
45,7
144,9
115,7
Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana,
153,3
158
159,5
162,7
633,5
155,6
117,1
101,5
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība
13,7
18
23,3
22,7
77,7
14,7
89,5
107,3
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija
9.8
13,9
11,9
13,5
49,1
15,1
112,1
154,1
Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība
13,7
20,6
20,3
25,2
79,8
12,1
110,7
88,3
Transports un sakari
20,9
35
37,2
29,9
123
21,6
134,4
103,3
Pārējā ekonomiskā darbība
7,8
17,3
16,3
16,1
57,5
13,5
262,6
173,1
Pārējie izdevumi
48
68,9
57,5
60,1
234,5
57,4
481,5
119,6

Budžeta izdevumi 1999.gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, visvairāk palielinājušies veselības aprūpei, transportam un sakariem, kā arī sociālā budžeta izdevumi.
2000.g. Pirmajā ceturksnī valsts kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 1999.g. pirmo ceturksni, palikuši nemainīgi, samazinoties vispārējiem Valdības dienestu un Lauksaimniecības, mežkopības un zvejniecības izdevumiem.

VALSTS IEŅĒMUMU AVOTI


                 Valsts ieņēmumi ir visi valsts un pašvaldību institūciju iekasētie jeb saņemtie līdzekļi, atbilstoši valsts likumdošanai.
                 Valsts ieņēmumu svarīgākie avoti ir šādi:
-         visu veidu nodokļi,
-         valsts iekšējais un ārējais aizņēmums,
-         naudas emisija.
                 Latvijas Valsts budžeta ieņēmumiem ir divas daļas: ieņēmumi no visa veida nodokļiem un ieņēmumi, kas nav saistīti ar nodokļu iekasēšanu.
Ieņēmumi no visu veidu nodokļiem ir šādi:
-         pievienotās vērtības nodoklis;
-         akcīzes nodoklis;
-         uzņēmumu ienākuma nodoklis;
-         īpašuma nodoklis;
-         iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
-         dabas resursu nodoklis;
-         muitas nodoklis;
-         izložu un azartspēļu nodoklis;
-         sociālais nodoklis.
Valsts ieņēmumu otru daļu veido nodevas un nenodokļu ieņēmumi. Tie ir šādi:
-         ieņēmumi no mežiem;
-         maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu;
-         Latvijas Bankas atskaitījumi no peļņas;
-         Valsts privatizācijas fonda iemaksas;
-         ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas;
-         valsts iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi;
-         ieņēmumi no procentu maksājumiem un dividendes;
-         dotācijas un dāvinājumi naudā un natūrā;
-         aizņēmumi budžeta deficīta finansēšanai.
3.tabula
Kopbudžeta ieņēmumu dinamika pa ceturkšņiem
(milj. latu)
1998
1999
1999
2000.g.
 1.cet.
1999.g.
pret
1998.g.
(%)
2000.g.
1.cet. pret 1999.g.
1.cet.
(%)
I
II
III
IV
Nodokļu  ieņēmumi -pavisam
tai skaitā:
1304.7
315.7
328.7
337.0
353.9
1335.3
328.7
102.3
104.1
uzņēmuma ienākuma nodoklis
92.3
24.4
23.2
21.0
23.8
92.2
22.1
100.0
91.3
īpašuma nodoklis
27.3
5.0
8.4
5.6
5.5
24.5
2.2
89.7
44.0
iedzīvotāju ienākuma nodoklis
219.6
57.7
61.1
60.6
60.4
239.8
61.8
109.2
107.1
pievienotās vērtības nodoklis
316.2
75.3
74.3
78.5
88.1
316.2
78.0
100.0
103.6
akcīzes nodoklis
169.5
33.6
40.6
41.3
39.6
155.1
36.0
91.5
107.1
muitas nodoklis
19.8
3.6
4.1
3.9
4.5
16.1
3.3
81.3
91.7
sociālās apdrošināšanas iemaksas*
427.3
102.2
110.7
118.6
121.1
452.6
110.0
105.9
107.6
pārējie nodokļu ieņēmumi
32.7
14.1
6.3
7.5
10.9
38.8
15.3
118.7
108.5

VALSTS BUDŽETA ĪPATSVARS IEKŠZEMES KOPPRODUKTĀ

                 Valsts budžeta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tā daļa, kas tiek pārdalīta ar nodokļu starpniecību. To aprēķina kā Valsts budžeta ieņēmumu attiecību pret iekšzemes kopproduktu, izsakot procentos. Iegūtais skaitlis parāda, ar kādu iekšzemes kopprodukta daļu rīkojas valsts. Katrā atsevišķā valstī šis skaitlis ir dažāds. Jo tas ir lielāks, jo tas liecina, ka valstij ir lielāka loma ienākuma pārdalē no privātā sektora uz valsts sektoru un otrādi.
                 Latvija ir pieskaitāma pie to valstu grupas, kura ar nodokļu starpniecību ienākumus pārdala minimāli, t.i. apmēram trešo daļu no iekšzemes kopprodukta.
                 Ekonomistu un politiķu vidū pastāv domstarpības par to, cik daudz līdzekļu vajadzētu pārdalīt ar budžeta ieņēmumu starpniecību. Apmēram trešdaļu no iekšzemes kopprodukta pārdala valsts sektora labā tādas valstis kā ASV un Honkonga, bet vairākums Eiropas Savienības valstu ar nodokļu starpniecību pārdala gandrīz pusi vai pat lielāko daļu no iekšzemes kopprodukta.
                 Valstis ar lielākiem ieņēmumiem var sekmīgāk risināt iedzīvotāju sociālās problēmas: maksāt augstākas vecuma pensijas, vairāk naudas atvēlēt izglītības sistēmas attīstībai, iedzīvotāju veselības aprūpei un citām vajadzībām.
                 Latvijas valdība savu noteicošo lomu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā ir zaudējusi, apzināti veicot valsts īpašuma privatizāciju, pagaidām savā kontrolē atstājot tikai lielos monopoluzņēmumus un infrastruktūru.
                 Ar budžeta starpniecību valdība var iedarboties uz preču, darba, naudas tirgu un risināt sociālā taisnīguma problēmas sabiedrībā.
                 Pirmkārt, valsts pērk sabiedriskās preces un citus labumus. Tādējādi tā var ietekmēt pieprasījuma un piedāvājuma apjomu un struktūru preču tirgū.
                 Otkārt, valsts sektorā tiek nodarbināta noteikta daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Viņi par sniegtajiem pakalpojumiem saņem noteiktu atalgojumu. Tādējādi valsts ar budžeta starpniecību ietekmē kopējo situāciju darba tirgū. Turklāt ekonomikas lejupslīdes un depresijas periods, lai samazinātu bezdarbu, valsts veido jaunas darba vietas un stimulē to radīšanu privātajā sektorā.
                 Treškārt, valsts no saviem līdzekļiem piešķir kredītus, nosaka aizdevumuprocenta likmes, izstrādā kredītu iesniegšanas noteikumus. Tādējādi tā iedarbojas arī uz kredītu tirgu.
                 Ceturtkārt, valsts piešķir dotācijas atsevišķu reģionu, nozaru attīstībai. Īpaši tas attiecas uz jaunu, prioritāro, nākotnes tehnoloģijas nozaru attīstību. Ar nodokļu atvieglojumiem valsts atbalsta uzņēmumus, kuru ražojumi ir konkurentspējīgi pasaules tirgū.
                 Piektkārt, valsts veic transfermaksājumus: izsniedz pensijas, pabalstus un citus maksājumus. Tie ir vienpusēji valsts maksājumi personām vai uzņēmumiem, kas nav saistīti ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Ar transfermaksājumu starpniecību valsts veic ienākumu pārdali, īsteno sociālo taisnīgumu sabiedrībā.
2000. gada 1.ceturkšņa IKP reālais apjoms bija par 5,3% lielāks nekā šajā pašā periodā ieprēkšējā gadā. To galvenokārt noteica pakalpojuma nozaru straujais pieaugums (par 5,7%). Nedaudz lēnākos tempos palielinājās preču ražošanas nozaru izlaide (par 3,1%).
Visdinamiskāk šajā laika posmā ir attīstījusies kokmateriālu sagatavošana. Šīs nozares ražošanas apjomi palielinājušies vairāk nekā par 1/3 daļu. Ienākumi no mežsaimniecības un kokmateriālu sagatavošanas 2000.gada 1.ceturksnī pārsniedza lauksaimniecībā gūtos ienākumus. Lauksaimniecības produkcijas izlaide 2000.gada 1.ceturksnī ir nedaudz palielinājusies (par 0,7%), gaļas ražošanas pieauguma (16%) dēļ.

Ne visas apstrādes rūpniecības nozares ir spējušas pārvarēt Kriezijas  krīzes izraisīto ražošanas apjomu samazinājumu. Kopumā rūpnieciskā izlaide vēl arzien atpaliek no tā līmeņa, kāds bija sasniegts pirms Kriezijas krīzes. Visnestabilākā situācija ir pārtikas rūpniecībā, ādu apstrādē, apavu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā. Tāpēc, lai gan vairākas rūpniecības nozares, tādas kā kokapstrāde, metālu ražošana, vairākas mašīnbūves nozares attīstās veiksmīgi, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada laikā no 1990.gada 1.ceturkšņa līdz 2000.gada 1.ceturksnim ir palielinājusies tikai par 2,8 procentiem.
No pakalpojumu nozarēm visbūtiskāk IKP pieaugumu ietekmēja nozares “transports un sakari” apjomu palielinājums 2000.gada 1.pusgadā. Palielinājušies gan nosūtīto, gan saņemto kravu apjomi Latvijas ostās. Piemēram, Rīgas ostā saņemto un nosūtīto kravu apjomi 2000.gada 1.pusgadābija par 5% lielāki nekā ieprīekšējā gadā šajā pašā periodā. Tāpat par 2,9% palielinājušies pārkrauto kravu apjomi Liepājas ostā.
Augstāk aprākstītie dati ir apkopoti 4.tabulā.

4.tabula.
IKP dinamika nozru griezumā
(pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu,%)
1998
1990
2000
1997
1998
1999
III
IV
I
II
III
IV
I



IKP
2.4
-1.7
-1.5
-1.1
0.2
2.8
5.3
8.6
3.9
0.1
Lauksaimniecība#
-8.3
-35
-5.6
-8.7
-9.0
-3.1
13.0
3.7
-5.3
-7.3
Rūpniecība
1.0
-10.6
-14.4
-15.3
-5.2
-0.3
3.1
13.7
3.7
-9.0
Būvniecība
25.0
12.4
12.5
7.7
10.2
2.7
3.5
8.2
17.0
8.1
Pakalpojumi
3.4
2.7
4.9
6.5
3.6
5.1
5.7
7.5
4.5
5.0
#ieskaitot medniecību, mežsaimniecību un zvejniecību.


BUDŽETA DEFICĪTS


                 Budžeta deficīts rodas gadījumos, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā. Ja valsts izdevumi ir mazāki nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta pārpalikums. Līdzsvarots budžets ir tad, ja valsts izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem. Tāds budžets ir makroekonomiskās stabilitātes svarīga izpausme. Taču lielāko valstu vairākums dzīvo uz parāda, t.i., vairāk tiek iztērēts naudas, nekā tās ir valsts kasē.
                 Par to, vai ir pieļaujams budžeta deficīts, ekonomistu vidū pastāv dažādi uzskati. Vieni uzskata, ka budžetam ik gadus vajadzētu būt sabalansētākam. Otri savukārt atbalsta budžeta veidošanas cikliskumu, argumentējot to, ka budžets ir viens no anticikliskās politikas instrumentiem. Viņi uzkata, ka ekonomikas lejupslīdes un depresijas periodā ir pieļaujamas budžeta deficīts, lai sekmētu kopējo pieprasījumu. Tas savukārt sekmē ekonomikas augšupeju, ienākumu pieaugumu. Līdz ar to palielinās ieņēmumi budžetā no visu veidu nodokļiem, kas dod iespēju dzēst iekrāto budžeta deficītu un vēlāk nodrošināt sabalansētu budžeta veidošanu. Ir ekonomisti, kuri uzskata, ka budžeta sabalansētībai nav primāras nozīmes, bet gan primāra nozīme ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, izmantojot fizkālo politiku.
                 Raksturojot budžeta deficītu, ir svarīgi noskaidrot tā pieļaujamo lielumu. Statistiķi parasti aprēķina Valsts budžeta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Tiek uzskatīts, ka makroekonomiskā stabilitāte tiek nodrošināta, ja ikgadējais Valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta. Arī saskaņā ar Māstrihtas līgumu šāds kritērijas ir jāievēro attiecībā uz valsts budžeta deficītu Eiropas Savienības valstīm, lai tās iegūtu tiesības piedalīties Eiropas Monetārajā Savienībā.
                 Lai valsts varētu atļauties tērēt vairāk naudas līdzekļu nekā ir tās ieņēmumi budžetā, tad tai ir nepieciešami papildus naudas līdzekļi, un tie kaut kur jāatrod. Pastāv šādi budžeta deficīta segšanas avoti:
-         ieņēmumu palielināšana;
-         izdevumu samazināšana;
-         kredīti;
-         valsts aizņēmums no iedzīvotājiem;
-         naudas emisija.
                 Visnopietnākā problēma rodas tajā gadījumā, ja budžeta deficīts tiek dzēsts ar naudas emisijas palīdzību. Līdz ar to palielinās naudas daudzums apgrozībā, notiek cenu līmeņa vispārējs kāpums un iestājas neprognozējama inflācija. Tas savukārt izsauc aizdevumu procenta likmju paaugstināšanos un ilgtermiņa ieguldījumu samazināšanos. Šie visi procesi veicina ekonomikas lejupslīdi.
2000.gada 1.ceturksnī uzlabojās tekošā konta saldo, jo veiksmīgāk veidojās gan tirdzniecības bilance, gan pakalpojumu bilance. Galvenais tekošā konta deficītsa segšanas avots tāpat kā ieprēkšējos gados bija ārvalstu tiešās investīcijas, kas nosedza vairāk nekā pusi no tā. Ko parāda maksājumu bilances dati 5.tabulā.







5.tabula.
Latvijas maksājumu bilance
(% no IKP)
1998
1999
2000
1997
1998
1999
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
A. Tekošā konta saldo
-4,8
-7,2
-12,7
-17,1
-6,9
-8,1
-9,5
-15,7
-4,0
-6,1
-10,6
-10,2
Tirdzniecības bilance
-13,7
-17,5
-19,5
-22,9
-12,2
-15,2
-16,9
-20,3
-11,8
-15,1
-18,5
-16,3
Pakalpojumu bilance
7,4
6,5
3,5
2,8
5,5
5,9
5,7
4,5
7,8
6,6
5,0
5,4
Ieņēmumu bilance
-0,4
1,8
1,5
0,5
-2,0
0,2
-0,3
-1,0
-1,5
1,0
0,9
-0,8
Neto transferti
1,9
2,0
1,8
2,5
1,8
1,0
2,0
1,2
1,5
1,4
2,0
1,5
B. Neto ilgtermiņa kapitāls
8,6
12,8
5,1
6,2
6,4
4,1
2,1
8,5
5,8
12,3
8,2
5,3
Bāzes bilance (A+B)
3,8
5,7
-7,6
-10,9
-0,5
-4,1
-7,4
-7,2
1,8
6,2
-2,4
-4,9
C. Neto īstermiņa kapitāls
0,0
-4,9
2,3
9,7
4,7
10,4
1,5
12,9
-0,9
-5,9
1,9
7,5
D. Novirze
-0,5
6,4
0,2
0,2
-1,1
3,8
-2,1
-0,6
0,9
1,6
1,6
0,0
Kopīgā bilance (A+B+C+D)
3,2
7,2
-5,1
-0,9
3,1
10,2
-8,0
5,1
1,8
1,8
1,0
2,6

1999.gadā nefinansu investīciju apjoms samazinājās.2000.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tās pieauga par 6%. Investīcijas pieauga pakalpojumu nozarēs par (14%), bet preču ražošanas nozarēs par 10%. Tāpat kā iepriekšējā gadā augsti investīciju pieauguma tempi (26%) saglabājās sabiedriskajā sektorā, bet privātajā samazinājās (-8%).Skatīties 1.attēlā.
2000.gada 1.ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas bija gandrīz 1999.gada 1.ceturkšņa līmenī. Visvairāk šajā periodā Latvijā ieguldīja ASV, Japānas, Šveices, Lielbritānijas, Somijas un Vācijas investori.

1.attēls
Ārvalstu investīcijas uzņemumu pamatkapitālāsadalījumā pa nozarēm


(2000.gada 1.ceturkšņa beigās,%)

VALSTS PARĀDS


                 Mūsdienās galvenais budžeta deficīta segšanas avots ir valsts aizņēmums no iedzīvotājiem. Valsts izlaiž apgrozībā iekšējā aizņēmuma parādzīmes un tās pārdod juridiskām un fiziskām personām. Tās uzkrājas no gada uz gadu un kļūst par valsts iekšējo parādu. Valsts iekšējo parādu veido arī tādi avoti kā aizņēmumi no komercbankām, dažādas parādsaistības, kuras apņemas segt valdība u.c.
                 Valsts iekšējais parāds ir uzkrātā naudas summa, kuru valdība ir aizņēmusies no savas valsts fiziskām un juridiskām personām, kā arī valdības pārņemtās parādu saistības.
                 Valsts iekšējā parāda pieaugums ir mazāk bīstama parādība salīdzinājumā ar līdzīgām tendencēm ārējā parāda rādītājos. Iekšējais parāds nozīmē resursu pārdali valsts iekšienē ar budžeta starpniecību. Šie naudas līdzekļi paliek valstī un veido maksātspējīgo pieprasījumu, lai iegādātos personiskā patēriņa un kapitālpreces. Daudz sliktāka parādība valsts ekonomikā ir tāda, ja no tās aizplūst naudas līdzekļi, kas tiek samaksāti citām valstīm kā procentu maksājumi un atmaksātās parāda summas, t.i. summas, kuras veido valsts ārējo parādu.
                 Valsts ārējais parāds ir visu kredītu summa, kurus valsts patstāvīgie iedzīvotāji aizņēmušies no ārzemniekiem un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, ar precēm vai pakalpojumiem.
                 Valst ārējo parādu veido šādas sastāvdaļas:
-         ilgtermiņa parāds – tajā ietilpsts kredīti, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par gadu un kurus ņēmusi vai garantējusi valdība un pašvaldības, kā arī kredīti, kurus bez valsts garantijām saņēmušas bankas, uzņēmumi, iedzīvotāji;
-         Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļi, kurus saņēmusi valsts konkrētu mērķu īstenošanai – nacionālās valūtas stabilizācijai un ekonomikas pārstrukturēšanai;
-         īstermiņa parāds – to veido kā valsts, tā arī privātie aizņēmumi, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par gadu.
                 Ārvalstu aizņēmumi dod iespēju valstij patērēt un investēt vairāk, nekā tai ir iespēja konkrētā laika periodā saražot. Efektīvi izmantojot ārvalstu aizņēmumus, tiek sekmēta tautsaimniecības attīstība. Taču, ja ārvalstu kredītus izmanto neveiksmīgu pasākumu finansēšanai un kapitāla aizplūšanai no valsts, tas var nelabvēlīgi atsaukties uz valsts ekonomisko stāvokli.
                 Līdz ar valsts ārējā aizņēmuma efektīvu izmantošanu, svarīgi ir, vai valsts būs spējīga pildīt savas saistības attiecībā pret ārvalstu kreditoriem. Tas savukārt ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenie no tiem ir šādi:
-         nacionālās ekonomikas izaugsmes iespējas;
-         ieguldījumi investīcijās un to efektīva izmantošana;
-         ārējā parāda pieauguma un eksporta apjoma attiecības;
-         jaunu kredītlīgumu parakstīšana par ievērojamām summām.
                 Latvijā, pieņemot likumu par Valsts budžetu attiecīgajam gadam, tiek apstiprināts valdības aizņēmums un garantiju apjoms. Turklāt valdības garantijas var izsniegt tikai projektiem, kuri iekļauti attiecīgā gada valsts ieguldījumu programmā.
                 Ārējā parāda līmeņa raksturošanai visbiežāk izmanto tādus rādītājus kā:
-         ārējā parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu;
-         ārējā parāda summa uz vienu valsts iedzīvotāju;
-         ārējā parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret eksporta apjomu;
-         ārējā parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret Valsts kopbudžetu.
                 Iekšējo un ārējo parādu kopsumma veido valsts kopējo parādu.
                 Valsts parāds rada problēmas sakarā ar parādu saistību kārtošanu. Tas ir tāpēc, ka jāveic pakāpeniska parāda summas atmaksa noteiktajā termiņā un vienlaikus arī procentu maksājumi. Tās ir lielas summas un tādēl bieži tiek izdarīti jauni aizņēmumi, lai varētu atmaksāt vecos parādus.
                 Kaut arī budžeta deficīta un valsts parāda pastāvēšana rada virkni problēmu ekonomikā, tomēr mēģinājumi vairākumam pasaules valstu pāriet uz bezdeficīta budžetu vai mazināt valsts parādu ir izrādījušies neveiksmīgi. “Dzīvei uz parāda” ir daudz vairāk priekšrocību salīdzinājumā ar tām problēmām, kas valstij rodas sakarā ar budžeta deficīta un valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Budžeta deficīts var kalpot kā stimuls ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai, it īpaši tās depresijas fāzē. Savukārt valsts aizņēmuma parādzīmju un citu vērtspapīru pārdošana atklātā finansu tirgū ir svarīgs monetārās politikas instruments. Tā dod iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem ieguldīt naudas līdzekļus bezriska pasākumā un saņemt ienākumsus no procenta.
Likumā Par valsts budžetu 1999.gadam un pieņemtajos grozījumos, kas samazināja izdevumu un ieņēmumu plānu, tika pieļauts fiskālā deficīta pieaugums līdz 4,6 %no iekšzemes kopprodukta, faktiskais fiskālais deficīts bija 4,3%. Labvēlīgā situācija 1997.gadā un  1998.gadā ļāva pabeigt gadu ar budžeta pārpalikumu, bet Krievijas ekonomiskā krīze un neiegūtie plānotie privatizācijas ieņēmumi negatīvi ietekmēja kopbudžeta rādītājus 1999.gadā.
Fiskālais deficīts 2000.gada 1.ceturksnī bija 2,1 milj.latu,- tas ir relatīvi neliels un saistīts ar to, ka 1.ceturksnī kavējās vairāku investīciju projektu īstenošana. To realizācija varētu sākties 2.ceturksnī.Tāpēc tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2.ceturkšņa beigās varētu būt aptuveni 54milj.latu, bet gadā kopumā tas ir plānots 80 milj.latu apmērā jeb 2% no IKP.
Budžeta fiskālā deficīta pieaugums 1999.gadāizraisīja arīvalsts parāda pieaugumu līdz 510,7 milj latu gada beigās, tai skaitā ārējais parāds bija 359 milj.latu, iekšējais parāds- 151,7 milj.latu. salīdzinot ar 1998.gada beigām, valsts parāda apjoms pieauga par 138,1 milj.latu jeb 37,1% (skatīt 6.tabulu).

6.tabula
Valsts parāda dinamika pa ceturkšņiem
(perioda beigās, milj.latu)
1998
1999
2000.g.
1.cet.
1999.g.
pret 1998.g.
(%)
2000.g. 1.cet. pret 1999.g.4.
cet.(%)
I
II
III
IV
Valsts parāds
tai skaitā:
valsts iekšējais parāds, no tā
valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes
valsts iekšējā aizņēmuma
vidējā termiņa obligācijas
valsts iekšējā aizņēmuma
ilgtermiņa obligācijas
valūtas parāds
valsts ārējais parāds, no tā
aizņēmumi
eiroobligācijas
372,6

141,0
55,6

67,3

18,1
-
231,6
231,5
-
390,9

159,5
74,0

67,4

18,1
-
231,4
231,4
-
478,1

155,7
76,2

67,3

12,2
-
3224,4
230,7
91,7
468,6

151,3
71,8

67,3

12,2
-
317,3
226,9
90,4
510,7

151,7
73,7

67,3

6,1
4,6
359,0
228,9
130,1
551,0

197,8
77,8

113,9

6,1
-
353,2
227,4
125,8
137,1

107,5
132,6

100,0

33,7
-
155,0
98,9
-
107,9

130,3
105,4

169,2

100,0
-
98,4
99,4
96,7



Valsts iekšējais parāds 1999.gada laikā nedaudz samazinājās, toties ārējais parāds pieauga uz pārdoto eiroobligāciju rēķina, kas 1999.gada beigās bija 36,2% no kopējās ārējo parādu summas. Tās tika emitētas sakarā ar to , ka privatizācijas process nenotika plānotajos termiņos un valsts pamatbudžetā netika saņemti ieņēmumi no privatizācijas. 2000.gada 1.ceturksnī ārējais un iekšējais parāds pieauga vēl par 40,3 milj.latu. parāds pieauga uz iekšējā parāda vidējā termiņa aizņēmumu obligāciju rēķina (46,6 milj.latu).

Secinājumi un priekšlikumi

 

Autors  pamatojoties uz darba mērķi izvirza šādus secinājumus:

Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts. Budžets tiek sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Latvijā, lai saskaņotu dažādas intereses, ir izveidota noteikta budžeta sistēma. Ar budžeta starpniecību valdība var iedarboties uz preču, darba, naudas tirgu un risināt sociālās problēmas sabiedrībā. Valstis ar lielākiem ieņēmumiem var maksāt augstākas vecuma pensijas, vairāk naudas atvēlēt izglītības sistēmas attīstībai, iedzīvotāju veselības aprūpei un citām vajadzībām.
                 Budžeta deficīts rodas tad, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā. Turklāt, ja valsts izdevumi ir mazāki nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta pārpalikums. Līdzsvarots budžets ir tad, ja valsts izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem.

1.Pamatbudžets ir budžeta galvenā daļa, kuru veido visi valsts un pašvaldību ieņēmumi, arī nodokļi un citu veidu ieņēmumi, izņemot tos, kuri īpaši iezīmēti noteiktiem mērķiem, ziedojumi un dāvinājumi, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem.
2.Visi valdības (valsts institūciju) savāktie vai saņemtie ieņēmumi ir valsts budžeta līdzekļi, kurus apropriē valsts mērķiem.
3.Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu apropriāciju, t.i. budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.
4.Valsts budžets katram saimnieciskajam gadam sastāv no valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpības.
5. Valsts kompetencē paliekošo funkciju veikšana tiks pārskatīta, lai nodrošinātu to maksimālo efektivitāti, kā arī atvieglotu un vienkāršotu administratīvās procedūras.
6. Valsts budžeta izdevumu noteikšanai, valdība katram resoram nosaka valsts pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestu” apjomu. Katra resora “mērķa griestu” izstrādāšanai ņem vērā zemu inflācijas pieaugumu, kā arī budžeta izdevumu efektivitātes paaugstināšanas apsvērumu, ieviešot taupības režīmu.
7.Speciālais budžets ir budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kā arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.
8.Speciālo budžetu, tāpat kā valsts pamatbudžetu, izpilda ar Valsts kases starpniecību, tā veic uzskaites un kontroles funkcijas.
9.Svarīga valsts finansu struktūras daļa ir pašvaldību budžeti.
10.Pašvaldību budžetu līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju.
11.Izlīdzināšanas aprēķinu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ja nepieciešams, paredzot valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam.
13.Budžeta priekšnoteikums ir ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana uz iepriekšēju aprēķinu pamata.
14.Deficīts, kurš izveidojas lejupslīdes periodā, tā uzplaukuma periodā, piemērojot stingru fiskālo politiku, tiek likvidēts.
15.Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība (atskaitot budžeta aizdevumu atmaksu) ir budžeta pārpalikums (ja ienākumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem).
16.Bezdeficīta budžeta būtība ir, ka visus valsts izdevumus vajadzētu segt ar kārtējiem tekošiem ieņēmumiem, tas ir, nepieļaut aizņēmumu. Jebkurš budžets ir jālīdzsvaro arī deficīta gadījumā, jo praktiski nav iespējams izdarīt ar neko nesegtus izdevumus.
17.Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi ir jāizdara kapitālieguldījumi.
18.Latvijā bezdeficīta budžeta pieņemšanu pamato ar to, ka tas nākotnē garantēs labklājību, inflācijas ierobežošanu un ārvalstu investīciju piesaistīšanu.
19.Budžeta pieprasījuma veidošanas stadijas galvenās darbojošās puses ir finansētajām iestādēm, var būt gan dotācijas, gan ieņēmumi.

Autors pamatojoties uz darba mērķi izvirza šādus priekšlikumus:

1.       Latvijas ekonomistiem uzmanīgi jāseko pasaules praksei un piemēriem.
2.       Kā arī jāanalizē Latvijas ekonomisko situāciju un jāizstrādā apstākļiem un situācijai piemērotu ekonomisko stratēģiju, lai nepieļautu ekonomikas nestabilitāti vai lejupslīdi.













Izmantotās literatūras un avotu saraksts


1.       A.Zvejnieks ’’Nodokļi un nodevas’’ Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes inženierfakultātes, 1998.g.-13.lpp.
2.       A.Zvejnieks ’’Nodokļi un nodevas’’ Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes inženierfakultātes, 1998.g.-13-14.lpp.
3.       Ē.Vēciņš “Naudas lietas” skaidrojošā vārdnīca, Rīga “Zvaigzne”,1993.g.-28.lpp
4.       I.Šteinbuka “Latvijai piemērotāks-bezdeficīta budžets”,laikraksts “Dienas bizness”, 1996.g.6.09.
5.       J.Kučinskis “1100 ekonomisti pret bezdeficīta budžetu”, laikraksts “Dienas bizness”, 1996.g.4.04.
6.       Latviešu konversacijas vārdnīca (LKV), 2.sējums 3201.sleja, A.Gubla apgāds, Rīgā 1928-1929.g.
7.       Latviešu konversacijas vārdnīca (LKV), 2.sējums 3202.sleja, A.Gubla apgāds, Rīgā 1928-1929.g.
8.       Latviešu konversacijas vārdnīca (LKV), 2.sējums 3203.sleja, A.Gubla apgāds, Rīgā 1928-1929.g.
9.       Latviešu konversacijas vārdnīca (LKV), 2.sējums 3204.sleja, A.Gubla apgāds, Rīgā 1928-1929.g.
10.    LR Finansu Ministrijas biļetens”Valsts budžets 1998”, Nr.1, Rīga 1998.g. 35-36.lpp
11.    LR Finansu Ministrijas biļetens”Valsts budžets 1998”, Nr.1, Rīga 1998.g. 34.lpp
12.    LR Finansu Ministrijas biļetens”Valsts budžets 1998”, Nr.1, Rīga 1998.g. 40-41.lpp
13.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-1.pants
14.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-3.pants
15.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-6.pants
16.    LR likuma “Par valsts budžetu 1999.gadam” paskaidrojumi, LR Finansu Ministrija, 1999.gada 18.01-20.lpp
17.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-17.pants
18.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-18.pants
19.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-19.pants
20.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-20.pants
21.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-21.pants
22.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-22.pants
23.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-1.sadaļa
24.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-23.pants
25.    LR likums”Par budžtu un finansu vadību”, laikraksts “Latvijas Vēstnesis”,Nr.4,  1994.g.6.04-25.pants

at

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)