Baltijas Kopējā tranzīta līgums

Latvijas Universitāte

Vadības un ekonomikas fakultāte

Referāts

Baltijas Kopējā tranzīta līgums

                                                                                          Sagatavoja: Kristīne Samiņa
                                                                                                     2A-5 grupa

1999

Satura rādītājs:

1. Ieskats vēsturē................................................................................................................ 3

2. Baltijas tranzīta līguma darbības joma................................................................... 3

3. Vispārējie noteikumi...................................................................................................... 5

3.1. Līgumā lietoto terminu skaidrojums:........................................................................... 5

4. Tranzīta procedūras ieviešana.................................................................................... 5

5. Administratīvā palīdziba............................................................................................. 6

6. Apvienotā komiteja........................................................................................................ 6

7. Atšķirības no ES Kopējā tranzīta konvencijas......................................................... 7

8. Baltijas kopējā tranzīta līguma nozīme Latvijas tranzītpārvadājumos........... 8

 

1. Ieskats vēsturē

Par pamatu Baltijas Kopējā tranzīta līgumam kalpo 1987.gadā Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas (EBTA) dalībvalstu noslēgtā Kopējā tranzīta konvencija. Tās sākotnējais mērķis bija nodrošināt vienveidīgu preču pārvadāšanas nosacījumu ievērošanu starp EEK un EBTA, kā arī EEK iekšienē, šķērsojot kādu no EBTA dalībvalsts teritorijām. Turklāt, atbilstoši minētās konvencijas nosacījumiem tranzīta procedūra nozīmē preču pārvietošanu no nosūtītājas iestādes līdz saņēmējai iestādei, šķērsojot vismaz vienu robežu. Turklāt tranzīta pārvadājuma laikā pie tranzīta procedūras tiek pieskaitītas tādas darbības kā preču pārkraušana, uzglabāšana vai arī pāradresācija. Tādējādi ir redzams, ka Kopējā tranzīta konvencijas mērķis galvenokārt bija vienkāršot visu tirdzniecības darbību un muitas formalitāšu kopumu, kas saistās ar preču nogādāšanu no nosūtītāja līdz saņēmējam.

Kopējā tranzīta konvencija drīz vien pārauga savu teritoriālās darbības apgabalu un tās darbība ar 1996.gada vidu paplašinājās līdz Višegradas valstu teritorijai (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), kuras vienas no pirmajām kandidē uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Līdz ar to ir jāatzīmē, ka pievienošanās minētajai konvencijai ir iekļauts kā viens no nosacījumiem jaunu dalībvalstu iekļaušanai ES.

Baltijas valstīs drīz pēc neatkarības pasludināšanas 1990.gadā tika izveidoti nacionālie muitas dienesti un to Valdības jau tajā laikā pirmo reizi centās izveidot Baltijas valstu muitas savienību.

1998.gadā pēc virknes līgumu noslēgšanas starp Baltijas valstīm ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības jomā, beidzot arī ir pienākusi kārta tranzīta procedūras vienkāršošanai starp tām, kas iezīmējās ar 10.jūlijā Baltijas valstu Valdību vadītāju parakstīto “Līgumu par Baltijas kopējo tranzīta procedūru”.

 

2. Baltijas tranzīta līguma darbības joma

           

Būtībā Baltijas tranzīta līgums nav nekas cits kā Kopējā tranzīta konvencijas kopija. Līgums nosaka, ka tā darbības joma attiecas uz tranzīta preču pārvadājumiem starp Baltijas valstīm, tajā skaitā arī uz preču pārkraušanu, pāradresāciju un uzglabāšanu tranzīta pārvadājuma laikā. Turklāt šī līguma piemērošana nav atkarīga no preču izcelsmes vai veida.

Baltijas kopējā tranzīta procedūra attieksies uz jebkuru preču pārvadājumu starp Baltijas valstīm no vienas nosūtītājas iestādes līdz otrai saņēmējai iestādei, šķērsojot vismaz vienu robežu. Baltijas Kopējā tranzīta procedūra tiek nosacīti apzīmēta kā T1B, neskatoties uz to, ka līgums, atšķirībā no Kopējās tranzīta konvencijas aplūko tikai vienu tranzīta procedūru.

Tranzīta procedūru atļauts piemērot vienīgi principālim, tas ir, faktiski tam pašam deklarētājam, tikai tranzīta procedūras izpratnē nosauktam šādi.

Ikviena Baltijas tranzīta procedūras piemērošana ir saistīta ar garantijas iesniegšanu. Principālis, piemērojot tranzīta procedūru, būs atbildīgs par vienu no sekojošām garantijām:

1.      vispārējo garantiju - 100% apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas būtu jāmaksā, taču ne mazāk par 7000 ECU;

2.      fiksētu garantiju – katrs sertifikāts 7000 ECU apmērā, turklāt, nodokļu summai pārsniedzot minēto garantiju, principālim ir jāiesniedz papildus fiksētās garantijas sertifikāti;

3.      vienreizēju garantiju – 100% apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas būtu jāmaksā par konkrēto tranzīta procedūru.

Garantijas darbības termiņš:

1.      līdz brīdim, kad T1B procedūra tiek noslēgta saņēmējā iestādē, bet pārējos gadījumos

2.      12 mēnešu laikā pēc tranzīta deklarācijas reģistrēšanas datuma nosūtītājā iestādē, ja saņēmēja iestāde šī termiņa ietvaros nav paziņojusi galvotājam par T1B procedūras nenoslēgšanu.

Ir arī jāatzīmē, ka garantijas izmantošana Baltijas kopējā tranzīta līguma ietvaros būs atļauta vienīgi tad, ja garantija ir atzīta visās trijās dalībvalstīs. Faktiski tas nozīmēs, ka principālim būs jābūt pārstāvniecībai katrā dalībvalstī, lai varētu izmantot kopējā tranzīta procedūru.

Kopējās tranzīta procedūras noformēšana izdarāma, izmantojot ES noteikto Vienotā administratīvā dokumenta veidlapu, kā arī veselu virkni garantijas sertifikātu un tranzīta procedūras noslēgšanas apliecinošu dokumentu.

Kopumā ir jāatzīmē, ka Baltijas kopējā tranzīta procedūra ir aprakstīta pietiekoši sarežģīti un tādēļ jādomā, ka tās ieviešanas sākuma posmā gan varas iestādēm, gan arī pārvadātājiem/principāļiem var rasties zināmas problēmas ar tās atbilstošu piemērošanu.

3. Vispārējie noteikumi

                Šis līgums nosaka līgumslēdzēju pušu (Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika) tranzīta preču pārvadājumu pasākumus, arī ar pārkrautām, pāradresētām vai mutas noliktavā novietotām precēm, ieviešot Baltijas kopējā tranzīta procedūru neatkarīgi no preču veida vai izcelsmes.

Šis līgums neietekmē jebkura cita starptautiska līguma piemērošanu tranzīta procedūrai saskaņā ar piemērošanas ierobežojumiem, kas attiecas uz preču pārvadāšanu no vienas vietas kādas līgumslēdzējas teritorijā līdz citai vietai  tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, vai uz dokumentu, kas apstiprina preču nacionālo statusu. Neietekmē arī preču kustību atbilstoši procedūrai – ievešana uz laiku, vienošanos par robežsatiksmi.

Ja tiek nodrošināta jebkuru pasākumu piemērošana precēm, līgumslēdzējas puses atbilstoši Baltijas kopējā tranzīta procedūrai, var ieviest vienkāršošanas procedūras, izmantojot abpusējās vienošanās, kas tiek piemērotas atbilstošiem satiksmes veidiem vai pasākumiem.

3.1. Līgumā lietoto terminu skaidrojums:      

Tranzīts - muitas procedūra, kuras lziakā preces tiek pārvadātas kompetentu iestāžu kontrolē no vienas līgumslēdzējas puses iestādes līdzx tās pašas  vai citas līgumslēdzējas puses iestādei pāri vismaz vienai robežai.

Trešā valsts - jebkura valsts, kas nav šī līguma līgumslēdzēja puse.

4. Tranzīta procedūras ieviešana

Sasakaņā ar šī līguma īpašajiem noteikumiem, līgumslēdzēju pušu kompetentām muitas iestādēm ir tiesības uzņemties nosūtīšanas, tranzīta, saņēmējas un garantijas iestāžu funkcijas.

Ja vairāki preču sūtījumi tiek sagrupēti kopā un iekrauti vienā transportlīdzeklī (nosūtīti kā apvienota krabva ar vienu principiālu vienā TIB operācijā no vienas nosūtīšanas iestādes uz vienu saņēmēju iestādi vienam saņēmējam) līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai šādi sūtījumi, izņemot āŗkārtas sūtījumus, attaisnojamos gadījumos, tiktu ietverti vienā TIB deklarācijā ar attiecīgiem kravas sarakstiem.

Personai, kura ir nokārtojusi  eksportaformalitātes vienas līgumslēdzējas puses robežmuitas iestādē, nav jāpiemēro nosūtītajām precēm TIB procedūra, neraugoties uz mutas procedūru, kura tiks piemērota blakus robežmutas iestādē.

Principiālis vai viņa pilnvarotais pārstāvis pēc līgumslēdzēju pušu par tranzīta statistikas  atbildīgo iestāžu pieprasījuma iesniedz jebkuru statistikas apkopošanai nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz TIB dokumentiem.

5. Administratīvā palīdziba

Attiecīgo līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes apgādā viena otru ar jebkuru viņu rīcībā esošo informāciju, kura ir svarīga šī līguma piemērošanas apstiprināšanai.

Ja tiek atklātas nekārtības vai pārkāpumi attiecībā uz precēm, kuras ir bijušas ievestas vienas  līgumslēdzējas puses teritorijā  no otras līgumslēdzējaas puses teritorijas, tad puses viena otrai sniedz visu informāciju par apstākļiem kādos šīs preces tiek pārvadātas, preču ievešanas apstākļiem muitas noliktavā, par pieprasījuma adresāciju,vai kur tās tika pārsūtītas.

Saņemtā informācija tiek izmantota tikai šī līguma nolūkiem, un saņēmēja līgumslēdzēja puse to aizsargā tāpat kā šadu informāciju aizsargā informācijas sniedzējas normatīvie akti. Šādu informāciju drīkst izmantot citiem nolūkiem tikai ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kura to sniedza un saskaņā ar tās iestādes noteiktajiem ierobežojumiem.

6. Apvienotā komiteja.

Apvienotā komiteja ir atbildīga par šī līguma administrēšanu un ieviešanas nodrošināšanu. Šim nolūkam līgumslēdzējas puses regulāri informā komitej par līguma piemērošanas pieredzi un tā sniedz rekomendācijas un zin;amos  gadījumos pieņem lēmumus.

Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības, bet ne mazāk kā vienu reizi gadā. Jebkura līgumslēdzēja puse var pieprasīt sasaukt sanāksmi.

Katra līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus lai nodrošinātu, ka šī līguma noteikumi tiek piemēroti efektīvi un saskanīgi, ņemot vērā nepieciešamību samazināt tik tālu, cik tas ir iespējams, operātoriem uzliktās formalitātes, kā arī nepieciešamību panākt savstarpēji apmierinošus risinājumus problēmām, kas saistītas ar šo noteikumu izpildi.

Šī līguma noteikumi neizslēdz preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kurus līgumsļēdzējas puses nosaka likumā un kuri pamatojas sabiedrības morāes, politikas vai drošības vajadzībās, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un un dzīvības un nacionālo bagātību aizsardzībā, kurām ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpniecisku vai komerciālu īpašumu aizsardzību.

7. Atšķirības no ES Kopējā tranzīta konvencijas

            Lai gan Baltijas kopējā tranzīta konvencijas preambulā ir tiešas atsauces uz ES Kopējā tranzīta konvenciju un Baltijas valstu vēlmi iestāties ES, līdz ar to ņemt vērā Baltās grāmatas prasības, ir jāatzīmē, ka  noslēgtais Baltijas tranzīta līgums satur dažas būtiskas atkāpes no ES principiem.

            Aplūkosim dažas no tām.

            Vispirms būtu jāatzīmē, ka, atšķirībā no ES konvencijas normām, Baltijas kopējā tranzīta līgums neparedz vispār tādu garantijas veidu kā atbrīvojums no garantijas, līdz ar to visi preču tranzīta pārvadājumi pa jūru vai arī pa dzelzceļu starp Baltijas valstīm tiks pakļauti parastajai garantijas kārtībai.

            Ir arī jāatzīmē, ka Baltijas kopējā tranzīta līguma izstrādātāji tāpat arī nav ņēmuši vērā ES Kopējā tranzīta konvencijas normas attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu vienkāršošanu, kas paredz muitas deklarācijas vietā izmantot dzelzceļa kravas pavadzīmi. Tā vietā dzelzceļa pārvadājumi Baltijas valstu starpā būs jādeklarē parastajā kārtībā, noformējot tranzīta muitas deklarāciju. Turklāt dzelzceļam būs jāuzņemas šajā gadījumā principāla loma un jāsniedz attiecīga garantija.

8. Baltijas kopējā tranzīta līguma nozīme Latvijas tranzītpārvadājumos

            Ja aplūkojam Baltijas tranzītpārvadājumu plūsmu, redzam, ka aptuveni 90% no visiem tranzītpārvadājumiem notiek virzienā no austrumiem uz rietumiem un otrādi, nešķērsojot pārējo Baltijas valstu teritoriju. Tādēļ ir jāsecina, ka lielākais tranzītpārvadājumu apjoms cauri Latvijai tiks pārvietots nevis Baltijas kopējā tranzīta līguma ietvaros, bet gan atbilstoši Latvijas nacionālās likumdošanas prasībām, t.i., saskaņā ar tā saucamo ‘’nacionālo tranzīta muitas procedūru’’ saskaņā ar Latvijas Republikas Muitas likumu.

            Salīdzinot Baltijas kopējā tranzīta procedūru ar nacionālo tranzīta procedūru, jāatzīmē, ka pēdējā, kura daudz precīzāk atspoguļo Eiropas Savienības likumdošanas normas, ir liberālāka. Tā, piemēram, jau pieminētais atbrīvojums no galvojuma sniegšanas par tranzītu atsevisķiem transporta veidiem (piem., dzelzceļam, cauruļvadiem), kā arī atsevišķām personām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, padara nacionālo tranzīta procedūru par pievilcīgāku un arī daudz izdevīgāku gan izmaksu, gan arī muitas formalitāšu ziņā. To apstiprina arī ieplānotās vienkāršotās procedūras ieviešana kā dzelzceļa, tā arī cauruļvadu pārvadājumos, kas Latvijas tranzīta biznesam būs ļoti svarīgi.

            Nobeigumā runājot par Baltijas kopējā tranzīta sistēmas izveidošanu un tās perspektīvām, bez šaubām nedrīkst nenovērtēt tā politisko nozīmi Baltijas valstu vienotības pasvītrošanā, kā arī labas gribas žestu Eiropas Savienībai. Tomēr tā ekonomiskā efektivitāte, kā jau minēts reāli aptvers ļoti nelielu daļu no Latvijas tranzīta un acīmredzot lielākoties attieksies uz preču importa/eksporta operācijām starp Baltijas valstīm, realizējot brīvo rūpniecības un lauksaimniecības preču apmaiņas mehānismu starp tām, kas kopā varētu nedaudz palielināt kopējā tranzīta līguma ietvaros pārvadāto preču apjomu (5 - 10% no Latvijas ārējās tirdzniecības bilances).