IEVADS
Pašreizējā situācija Latvijā dzīvojošiem ārvalstniekiem ir diezgan sarežģīta, īpaši tiem, kas vēlas legāli strādāt. Nevienam nav noslēpums, cik gandrīz neiespējami un grūti ir pārvarēt visas Nodarbinātības Valsts Dienesta birokrātijas līkločus, lai iegūtu “loloto” darba uzaicinājumu, atļauju un tikai pēc tam – mēģinātu sākt vīzas procedūru. Tāpēc daudz vieglāk un ērtāk ir uzturēties un strādāt šeit nelegāli. Jā – tieši to nosaka jaunie Ministru Kabineta noteikumi – vispirms darba atļauja – tikai tad - uzturēšanās vīza. Tomēr tā nav vienīgā ārvalstnieku un bezvalstnieku problēma mūsu zemē.
Ja apskata policijas ziņojumu kopsavilkumus, var konstatēt, ka gandrīz vai ik dienu Latvijā noskaidro un aiztur personas, kuras mūsu valstī uzturas nelegāli. Ar šo darbu, kā arī nelegālo imigrantu uzturēšanu un izraidīšanu nodarbojas Imigrācijas policija - dienests, kuru iedzīvotāji visbiežāk uzskata par vienu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrām. Lai gan Imigrācijas policija strādā ciešā saistībā ar minēto IeM struktūrvienību, taču šis uzskats neatbilst patiesībai.
Rodas jautājums – kas tad notiek pašlaik Latvijas likumdošanā – kas par to ir teikts Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos? Kā jārīkojas gan legālajiem, gan nelegālajiem ieceļotājiem, un kā Latvijas valsts un likums var palīdzēt?
Uz šiem jautājumiem es mēģināšu atbildēt šajā darbā.
IZKLĀSTS
Ministru Kabineta noteikumi “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbinātības kārtība Latvijas republikā” – analīze .
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav patstāvīgās uzturēšanās atļaujas, neatkarīgi no viņu legālās ieceļošanas un uzturēšanās pamata (termiņuzturēšanās atļauja, speciālā vīza) var strādāt Latvijas Republikā.
1998. gadā 19. februārī apstiprinātie MK noteikumi ir tapuši pamatojoties uz Ministru padomes 1993, gada 7. jūlija lēmumu Nr.357 “Par nolikumu par darba izsaukuma apstiprināšanas kārtību ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai” – ar jaunajiem MK noteikumiem šis dokuments ir atzīts par spēku zaudējušu, bet vairāki punkti no šī dokumenta tomēr ir saglabājušies, kas vēl aizvien norāda par nepilnībām un kļūdām, kuras vajadzētu labot šajos noteikumos.
Tas pats attiecas uz Ministru kabineta 1994. gada 8. marta lēmumu Nr. 25 “Par papildinājumiem nolikumā par darba izsaukuma apstiprināšanas kārtību ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.” Jāpiezīmē, ka šis lēmums bija jau mazliet liberālāks, un īpaši daudz neietekmēja ārvalstniekus, jo termiņuzturēšanās atļauju iegūt bija daudz vieglāk – darba atļauja nebija tas obligātais posms, kāds tas ir kļuvis tagad, un vīzas varēja iegūt vienkāršā ceļā. Jautājums – kas pamudināja mainīt un sarežģīt šo procedūru? Vai tiešām lielais ieceļotāju skaits, kas gan Latvijā nav novērojams traģiskos apmēros? Grūti analizēt šos valdības lēmumus, jo uz nodokļu iemaksām tas gandrīz nekādu iespaidu neatstāj, jo ārvalstnieki saņem savas algas ārzemēs, un, ja tiek maksāts vietēji – tad nauda jebkurā gadījumā aizplūst uz ārzemju kontiem. Vienīgais izskaidrojums – palielināt darba apjomus un radīt jaunas darba vietas vietējiem ierēdņiem. Ir panākta ārvalstnieku “negribēšana” iesaistīties legālos pasākumos, uzņēmumos un darbībās. Tas skaidri ir arī redzams publicitātēs un presē – kā piemēru var minēt 1999. gada 28. janvāra rakstu “Dienā” , kur tika aprakstīti pat daži skandalozi gadījumi šajā sakarā. Pēc jaunajiem noteikumiem – bez darba atļaujas, kuru var arī nepiešķirt – nav palikšana Latvijā – jo termiņuzturēšanās atļauju var iegūt tikai izejot cauri šai procedūrai! Bet ne tikai Valsts Nodarbinātības dienests ir “pie vainas” – tālāk apskatīšu saistītos jautājumus ar tēmu.
LR Imigrācijas policija
LR Imigrācijas policija tika izveidota 1994. gada septembrī, kad kļuva skaidrs, ka nedrīkst atstāt pašplūsmā nelegālās imigrācijas jautājumus, bet parastā policija vairs nav spējīga uzņemties arī šos papildus pienākumus. Tā ir Valsts policijas struktūrvienība un sastāv no trijām nodaļām: pasu un vīzu kontroles nodaļa, izraidīšanas nodrošināšanas nodaļa un operatīvā nodaļa. Pašreiz darbojas arī Rīgas Imigrācijas policijas pārvalde.
Imigrācijas policijas darba virziens un specifiska ir diezgan atšķirīga no visiem pierastā policijas darba. Arī ārzemju pieredze liecina, ka šāda struktūrvienība ir nepieciešama. Šie dienesti var dažādi saukties, bet pilda līdzīgas funkcijas. Latvijā pagaidām vienīgā no Baltijas republikām izveidota šāda policija, un sekas jau ir jūtamas - pēdējo gadu laikā krietni samazinājies nelegālo imigrantu pieplūdums valstī. Tā piemēram, vairāki nelegālie imigranti, kurus aizturēja Lietuvas teritorijā, teikuši: "Nē, uz Latviju neiesim. Tur nokļūsim cietumā." Patiesībā šos bargos vārdus Imigrācijas policijas darbinieki uztver kā sava veida komplimentu. Arī pārējās Baltijas republikas pašreiz izrāda lielu interesi par Latvijas Imigrācijas policiju, tās darba metodēm un pieredzi un vēlas izmantot to, lai izveidotu līdzīgu struktūru savā valstī. Jāpiebilst, ka visās attīstītās Eiropas valstīs šāda veida institūcijas pastāv. Kā likums.
Problēmas un situācijas
Savulaik lielu uzmanību Imigrācijas policijai pievērsa sakarā ar tā saukto kurdu problēmu. Tomēr jāpiebilst, ka pēc statistikas datiem vismaz 30% Imigrācijas policijas klientu ir kriminālnoziedznieki vai personas ar kriminālu pagātni. Taču visbīstamākais ir tas, ka nelikumīga imigrācija vistiešākā veidā ir saistīta ar organizēto noziedzību, jo tiek veidoti starpvalstu "koridori", uzpirktas amatpersonas. Te varētu runāt arī par "dzīvās preces kontrabandas" organizēšanu, par korupciju, par narkobiznesu, par cilvēktirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkos, par naudas un dažnedažādu dokumentu viltošanu u.tml. Noziedznieki legalizējas, ļoti daudzos veidos un šajā joma valda visatļautība - nopērk gan pilsoņu pases, gan laulības dokumentus, gan diplomus. Sekas visām šīm parādībām ir ārkārtīgi smagas. Ne jau veltīgi visas Eiropas valstis pašreiz satraukušās par nelegālo imigrāciju un izdala milzīgus naudas līdzekļus tās apkarošanai. Latvijai būtu jādara tas pats, lai nepadziļinātu krīzes situāciju.
Jāsaka, Imigrācijas policijas kompetencē ir ne tikai tās personas, kuras ierodas Latvijā nelikumīgi, bet arī ārvalstnieki, kuri izcieš sodu mūsu valsts ieslodzījumu vietās. Pēc atbrīvošanas no cietuma šīs personas nedrīkst palikt Latvijā, jāpalīdz viņām sakārtot nepieciešamos dokumentus, tad jāizraida no Latvijas.
Valsts un tās struktūrvienību pienākumi. Likumdošana.
Atbilstošo struktūrvienību uzdevumos ietilpst nelegālo imigrantu un personu, kuras kādu iemeslu dēļ atrodas Latvijas teritorijā nelikumīgi, aizturēšana, uzturēšana, personības noskaidrošana un izraidīšanas nodrošināšana. Protams, ir arī citi pienākumi, bet šie, šķiet, ir pamatuzdevumi. Viena no smagākajām problēmām ir personības noskaidrošana. Pirmkārt, daudzu valstu vēstniecību vai pārstāvniecību Latvijā vienkārši nav. Nākas meklēt dažādas iespējas sazināties ar tām, kuras atrodas citās valstīs. Tātad darbiniekiem nepieciešams būt lieliem diplomātiem un ļoti pacietīgiem cilvēkiem. Otrkārt, bieži vien aizturētā persona uzdodas par vienu cilvēku, bet galu galā izrādās, ka tāda vispār nav un "nelegāls" ir pavisam citas valsts pilsonis, turklāt vēl - dzimtajā valstī viņu meklē, piemēram, aizdomās par krāpšanu. Treškārt, ļoti daudzās valstīs vēl nav attīstītas iedzīvotāju reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas sistēmas. Un ja cilvēkam nav bijusi saskarsme ar likumsargiem, viņa personību noskaidrot ir gandrīz vai neiespējami, piemēram gadījumā, ja šādam pilsonim dokumentu mūžā nav bijis.
Vēl viens Imigrācijas policijas uzdevums - Latvijā nelegāli uzturošos personu izraidīšana. Iemesli tam var būt visdažādākie. Sākot ar uzturēšanās atļaujas termiņa beigām, atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, mācību studiju beigām un visbeidzot ar nelegālo ieceļošanu Latvijā. Precīzi viss ir noteikts likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Imigrācijas policija savā darbā vadās arī pēc likumiem "Par policiju", "Par operatīvo darbību", kā arī pēc citiem normatīviem aktiem, starpvalstu dokumentiem un starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām. Diemžēl arī ar šī uzdevuma veikšanu rodas sarežģījumi. Pirmkārt, tāpēc, ka ne ar visām valstīm vēl ir parakstīti līgumi par nelegālo imigrantu atgriešanu. Otrkārt, naudas trūkums – bieži vien šiem cilvēkiem vienkārši nav naudas ne attiecīgo dokumentu noformēšanai, ne atpakaļbiļetes iegādei. Vēl arī problēmas rodas, ja cilvēkam jāatgriežas nevis kādā kaimiņu valstī, bet kaut kur krietni tālāk. Kā piemēru var minēt klasisku presē izskanējušu gadījumu - nelegālo imigrantu izvietošanas nometnē "Olaine" uzturas kādas Āfrikas valsts pilsonis. Šīs valsts vēstniecības Latvijā nav, tāpēc nācies saistīties ar pārstāvniecību, kas atrodas Anglijā. Beidzot vienošanās par šī cilvēka atgriešanos dzimtenē bija panākta. Bet lidmašīnas no Latvijas uz to valsti nelido. Vienīgā iespēja - lidot caur Angliju. Arī šo šķērsli it kā izdevās pārvarēt, taču brīdī, kad viss bija norunāts, biļetes iegādātas un atlika vienīgi iekāpt lidmašīnā, Anglijas puse pārdomāja, jo šis cilvēks varot pieprasīt politisku patvērumu. Pagaidām šie jautājumi nav atrisināti. Lai gan jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā gan ar Imigrācijas policijas, gan citu attiecīgu dienestu un institūciju pūlēm panākts, ka līgumi par nelegālo imigrantu atgriešanu parakstīti ar daudzām valstīm, kas krietni atvieglo izraidīšanas procedūru. Sarunas par tādu līgumu noslēgšanu turpinās arī pašreiz ar valstīm, ar kurām tādu līgumu pagaidām nav.
Likumā paredzēts, ka ir gadījumi, kad par personas izraidīšanu jāmaksā konkrētai personai vai uzņēmumam, vai mācību iestādei. Piemēram, ja uzņēmums ir uzaicinājis un pieņēmis darbā uz laiku speciālistu, nepieciešams garantēt, ka pēc darba līguma beigšanās šis cilvēks atgriezīsies dzimtenē. Gadījumā, ja šī prasība netiek ievērota un cilvēks turpina uzturēties Latvijā, bet jau nelegāli, par viņa izraidīšanu ir jāmaksā šim uzņēmumam. Tādas prasības pašreiz ir noteiktas arī pret ārzemju studentiem. Taču diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Turklāt liela daļa
imigrantu ne tikai turpina uzturēties Latvijā pēc uzturēšanās dokumentu termiņa izbeigšanās, bet jau ierodas mūsu valstī nelegāli. Tādos gadījumos par izraidīšanu jāmaksā no valsts budžeta līdzekļiem - tātad mums, nodokļu maksātājiem. Visiem ir zināma nelegālās imigrācijas saistība ar organizēto noziedzību. Ienākot Latvijā, nelegālie imigranti aizņemt Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju darba vietas. Pietiek atcerēties, kāda situācija ir Latvijas tirgū - mūsu pašu zemniekiem tur vienkārši nav vietas. Latvijā nemazinās bezdarba līmenis. Protams, daži uzņēmēji uzskata, ka nelegālie darbinieki ir izdevīgāki: viņiem nav nekādu tiesību, viņi baidās, ka tiks atklāti un izraidīti, viņiem var uzdot visnepatīkamākos darbus un maksāt visniecīgākais algas. Imigrācijas policijas darbinieki uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama. Vispirms jānodrošina Latvijas iedzīvotāju intereses, tikai tad jau var sākt domāt par ārzemniekiem.
Nākotnes vīzija
Pagaidām neviens no Latvijā ieceļojušajiem nav pieprasījis patvērumu. Patiesībā lielākā daļa nelegālo imigrantu arī negrasās prasīt patvērumu Latvijā, jo viņu lielākā vēlme - atrast patvērumu kādā no attīstītajām Eiropas valstīm. Taču mūsu valsts neizslēdz iespēju palikt Latvijā, ja kāds šeit meklēs patvērumu. Šim mērķim Latvija no ANO ir saņēmusi 100 personības apliecības izsniegšanai bēgļu statusu ieguvušajām personām. Jāuzsver, ka bēgļu statusa piešķiršanai un šādu dokumentu saņemšanai nepieciešams, lai kandidāts atbilstu stingriem kritērijiem. Tāpēc vieglās dzīves meklētājiem šāda iespēja ir liegta. Es ceru, ka Latvija nepieļaus, lai to izmantotu kā tranzītvalsti ceļā uz Rietumiem.
Latvijas Ārlietu ministrija – jeb kā legāli ieceļot un uzturēties Latvijā?
Pirmām, kārtām , ārvalstniekiem ir jāiepazīstas ar likumu par “Ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas republikā”, kur viss ir detalizēti izskaidrots. Otrām kārtām, pilsoņi var griezties Latvijas Republikas vēstniecībās, konsulārajos departamentos un saistītās iestādēs, lai noskaidrotu legālo veidu, kā ieceļot un uzturēties mūsu republikā. Tad, kad pamatjautājumi ir noskaidroti, attiecīgajai un atbilstošajai personai ir tiesības griezties pēc vīzas.
Vīzu kategorijas
Atkarībā no ieceļošanas iemesla Latvijas Republikā ir noteiktas vairākas vīzu kategorijas. Vīzu saņemšanas kārtība un atļautais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā ir atšķirīgs dažādām personām.
Vīzas kategorija, Ieceļošanas mērķis un Uzturēšanās ilgums nosaka vīzes kategoriju:
1.Privātā vīza - privāts apciemojums- komercapmeklējums-
ārstēšanās- tūrisms- mācības- zinātniskais darbs- sporta,
kultūras vai reliģiski pasākumi,- citi privāti iemesli,- kravu
pārvadājumi (līdz 5 dienām)- uzturēšanās līdz 90 dienām viena kalendārā
gada laikā.
2.Tranzītvīza - ceļošana caur LR teritoriju- kravas saņemšana no
LR- kravas piegāde LR- tranzīta krava - līdz 48 stundām
3.Ārkārtas vīza ārkārtēji apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams
steidzami ieceļot LR- tuva radinieka slimība- radinieka nāve-
dabas katastrofu vai citu ekstremālu situāciju seku novēršana-
humānās palīdzība - citi ārkārtēji apstākļi - līdz 7 dienām.
4.Speciālā vīza - zinātniski pētījumi vai mācību darbs-
komerciāla darbība- palīdzība LR valsts vai pašvaldību
institūcijām- tādu starptautisku līgumu un projektu īstenošana,
kuros piedalās LR- speciālo vīzu saņemšana personu ģimenes
locekļiem (laulātajiem un bērniem līdz 18 gadiem) arī ir
tiesības saņemt speciālo vīzu - līdz 1 gadam
5. Grupas vīza - tūrisms-kultūras, sporta un tiem pielīdzināmi
pasākumi-jūrniekiem. Privāta vīza līdz 30 dienām.Tranzītvīza līdz
48 stundām.
Vīzas izsniedz:
· LR diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs,
· Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Piezīme.
Bez minētajām vīzām pastāv arī diplomātiskās un dienesta vīzas. Tās tiek izsniegtas personām, kurām saskaņā ar LR tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem ir garantētas diplomātiskās vai konsulārās (vai tām pielīdzināmās) privilēģijas un imunitāte un, kuras LR ierodas oficiāli vai šķērso LR teritoriju.
Diplomātiskās un dienesta vīzas izsniedz:
· LR diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
· LR Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Latvijā
(Rīgā Elizabetes ielā 57, tālrunis 7286371).
Noteikti jāņem vērā, ka saskaņā ar likumdošanu, vīza var tikt anulēta sekojošos gadījumos:
¨ sniegtas nepatiesas ziņas,
¨ ārvalstnieks vai bezvalstnieks ir pārkāpis robežšķēršošanas vai muitas noteikumus,
¨ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturēšanās laikā LR ir sodīts par administratīvu pārkāpumu,
¨ Latvijas Republika ir atzinusi ārvalstnieku par persona non grata.
¨ ja konstatēti jauni apstākļi, kuru dēļ vīza tiktu atteikta.
Ir daudz un dažādi apstākļi un noteikumi, kas ieceļotājiem būtu jāzina, bet tieši tāpēc Latvijas Republika nodrošina visas nepieciešamās ziņas caur Ārlietu ministriju, Konsulārajiem dienestiem un saistītām organizācijām, kur var iegūt detalizētas ziņas par interesējošiem jautājumiem.
SECINĀJUMI
Pašreiz likumdošana nostāda ārvalstniekus kutelīgā jautājumā – vai cīnīties ar valsti – ar Latvijas birokrātiju un mēģināt iegūt darba atļauju šeit – kur viņi var tikai dot sabiedrībai un Latvijai, vai arī izvairīties un darīt to nelegāli. Presē ir bijuši daudzi gadījumi, kad ārvalstnieki tiek izsūtīti no valsts – pat ļoti iespaidīgi un godīgi ārvalstu biznesmeņi. Viņi nebija spējuši vai gribējuši cīnīties ar Nodarbinātības Valsts dienestu… Praksē tā patiesi ir ļoti sarežģīta, dārga un nervoza procedūra – milzīgs pieprasīto dokumentu apjoms, nesaskaņotība starp Valsts nodarbinātības dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, migrācijas policiju, - ārvalstniekam ir pat jāpierāda viņa augstākās izglītības dokuments, un ne jau kāds parasts – nepieciešams arī maģistra grāds! Vai mūsu vietējie uzņēmēji ir tik izglītoti – pat valdības vīriem bieži izpaliek šie augstie grādi. Kā tālāk attīstīsies šī mūsu valsts attieksme pret ārvalstniekiem – jācer tikai uz labāko pusi.
Otrs aspekts, protams, ir šīs lietas legālā puse - ir cilvēki, kuriem Imigrācijas policijas darbība nepatīk. Attieksme pret policiju vispār ir labi zināma. Protams, par viņiem arī sūdzas. Taču līdz šim brīdim nav konstatēti gadījumi, kad Imigrācijas policijas rīcība tiktu atzīta par nelikumīgu. Lai, arī viņiem ir iespējams kļūdīties, jo nekļūdās vienīgi tas, kurš neko nedara...
LITERATŪRAS SARAKSTS
Ministru Kabineta noteikumi “Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbinātības kārtība Latvijas republikā”
Likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas republikā”; LR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27/28 Nr.
Izmaiņas Likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas republikā”, LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3 Nr.
Likums “Par Policiju”
Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemta, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1998. gada 23. oktobrim.
Likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”; 1999. gada 2. marts
Laikraksts ‘Diena”, ceturtdiena, 1999. gada 28. janvāris, Rubrika: Bizness
Ārlietu ministrijas, Konsulārā departamenta izdoti noteikumi, informatīvie materiāli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru