Bērnu un jaunatnes politikaS PAMAJĒDZIENI

Socioloģija

Valsts sociālā politika

Jaunatnes politikas veidošana

Jānis Briedis

Rīgā - 1995

Saturs

saturs_________________________________________________________________

IEVADS_________________________________________________________

1. Bērnu un jaunatnes politikaS PAMAJĒDZIENI UN TEORĒTISKĀ KONCEPCIJA    

Problēmas nostādne___________________________________________________________

Jaunatnes likuma galvenie mērķi un uzdevumi______________________________________

Jaunatnes aizsardzības perspektīvas_____________________________________________

2. BĒRNU UN JAUNATNES POLITIKA EIROPĀ_____________________

Eiropas jaunatnes organizācijas_________________________________________________

Jaunatnes politika dažādās vastīs_______________________________________________

3. Jaunatnes politika Vācijā________________________________

Vācijas sociālo likumu krājums_________________________________________________

Jaunatnes aizsardzība________________________________________________________

Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrija________________________________________

Par “Likuma par bērnu un jauniešu aizsardzību sabiedrībā” darbību_____________________

Par “Likuma par jaunatnei nevēlamiem rakstiem” darbību____________________________

Par “Likuma par palīdzību bērniem un jauniešiem” būtību un tā darbību_________________

4. BĒRNU UN JAUNATNES SITUĀCIJA LATVIJĀ___________________

Stāvokļa raksturojums________________________________________________________

Rekomendācijas valsts Jaunatnes politikas veidošanai Latvijā_________________________

Nobeigums___________________________________________________

Literatūras saraksts_______________________________________

PIELIKUMS_____________________________________________________

Likums par palīdzību bērniem un jaunatnei________________________________________

Likums par jaunatnes aizsardzību sabiedrībā_____________________________________

Likums par jaunatnei nevēlamu rakstu izplatīšanu_________________________________

Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas struktūra_________________________________ 128

IEVADS

  darba pamatā ir pagājušā gada septembrī sāktais darbs, kas ir pamatojums Latvijas jaunatnes likuma izstrādes nepieciešamībai. Pasūtītājs ir Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departaments. Tika paredzēts veikt ārvalstu likumu tulkojumus, analizēt departamenta rīcībā esošos materiālus par jaunatnes politiku dažādās valstīs, Vācijas likumdošanu, kā arī UNESCO (Apienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācija) pasūtījumā veikto pētījumu par ģimeņu stāvokli Latvijā.

Lai aptvertu jaunatnes politikas veidošanas problēmu pilnībā, nepietiek ar juridisku likumdošanas izvērtēšanu, nepieciešams analizēt politikas realizācijas valstiskās un nevalstiskās struktūras, to darba koordināciju dažādos līmeņos, kā šī politikas realizēšanas struktūra atbilst reālajam bērnu, jauniešu un ģimeņu stāvoklim valstī. Līdz ar to darbs pie koncepcijas šajā gadījumā iegūst socioloģijas specifiku - apkopot un analizēt visdažādāko informāciju, kas attiecas uz kādu sabiedrības daļu, tās stāvokli valstī, (šajā gadījumā iedzīvotājus vecumā līdz trīsdesmit gadiem)

Pirmajā darba posmā tika tulkoti atsevišķi likumi no Vācijas sociālās likumdošanas kodeksa, kas attiecas uz bērnu un jaunatnes lietām, materiāli par Vācijas Federālās Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministriju un tās darbu (skat pielikumā), lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par to, kā šī sistēma darbojas Vācijā. Tāpat Vācijas valsts jaunatnes politika konceptuāli tika salīdzināta ar jaunatnes politiku citās Eiropas valstīs, par kurām arī ir īsi apraksti. Arvien lielāku nozīmi arī šajā sfērā iegūst Eiropas Savienība, ir izveidota Eiropas Jaunatnes padome, tāpēc darbā iekļauta informācija arī par starptautiskām jaunatnes organizācijām.

Pirmā posma noslēgumā tika izstrādātas rekomendācijas Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departamentam par to, kā būtu jāveido valsts jaunatnes politika Latvijā.

1995. gada marta sākumā Vācijas federālā organizācija IJAB, kura rūpējas par starptautisku speciālistu apmaiņu jaunatnes politikas jomā, aicināja pārstāvjus no Baltijas valstīm, lai viņi varētu iepazīties ar Vācijas “Likumu par palīdzību bērniem un jauniešiem”, tā darbību. Delegācijai bija izdevība nedēļas laikā iepazīties ar dažāda līmeņa valstiskajiem un nevalstiskajiem likuma īstenotājiem, arī ar to, kā likums tiek īstenots vecajās un jaunajās Vācijas zemēs, kuru pieredze mums jo sevišķi interesanta.

Tāpēc darba otrajā posmā tika sīkāk aprakstīta tieši “Likuma par palīdzību bērniem un jauniešiem darbība”, tā realizācijas principi, kā arī organizācijas, kuras ar to nodarbojas. “Likums par palīdzību bērniem un jauniešiem” svarīgs arī tāpēc, ka tas galvenokārt paredz tos neatliekamos pasākumus, kuri aktuāli tieši mūsu situācijā.

Tāpat darba izstrādes otrajā posmā tas tika papildināts ar pētījuma datiem par ģimeņu stāvokli Latvijā, salīdzināts, kādas tendences ir jaunatnes un ģimeņu situācijai Latvijā un Vācijā.

Visai iegūtajai informācijai un atziņām ir praktiska nozīme, veidojot Latvijā Jaunatnes likumu, plānojot un realizējot Latvijas valsts jaunatnes politiku.

1. Bçrnu un jaunatnes politikas pamatjçdzieni un teorçtiskâ koncepcija

Bērniem un jauniešiem nepieciešama vide, kurā ir iespējas viņu attīstībai un pašrealizācijai. Jebkura sabiedrība ir ieinteresēta, lai jaunā paaudze atrastu savu vietu dzīvē, justu personīgu atbildību. Personības izveidošanās un sabiedrības dialogs ar to ir svarīgs priekšnoteikums, lai līdz pilngadībai (18gadu vecumā, iespējami arī citi varianti) jaunieši kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem, kas var uzturēt brīvu, tiesisku, demokrātisku valsts un sadzīves kārtību. Bērnu un jauniešu socializācijas mērķis ir veicināt viņu fizisko, garīgo un sociālo attīstību. Jāizlīdzina domstarpības paaudžu starpā, jo par nākotni ir atbildīgas visas paaudzes kopīgi.

Bērnu un jaunatnes politikas uzdevums ir palīdzēt tai ieiet sabiedrībā. Nav iespējams aizstāt skolu un vecāku mājas, bet var radīt labvēlīgu vidi jaunatnei visās dzīves sfērās. Bērnu un jaunatnes politikai jāatvieglo jaunās paaudzes ieaugšanas process atklātajā, plurālajā sabiedrībā, un tā nozīmē daudz vairāk, nekā tikai bērnu un jauniešu tiesības, aizsardzību un palīdzību bērniem un jauniešiem. Tai jāparedz arī plašs pasākumu plāns sociālajā, izglītības un citās jomās.

Bērnu un jaunatnes politikas mērķis ir atbalstīt jaunās paaudzes personīgo un sociālo attīstību, mazināt pāridarījuma iespējas un sekas, atbalstīt vecākus, pedagogus, sociālos darbiniekus vai citas personas audzināšanas procesā. Jārada ģimenēm un bērniem labvēlīgi dzīves apstākļi, jāpiedāvā viņiem izglītības un attīstības iespējas un bērni un jaunieši jāpasargā no viņiem nelabvēlīgā.

Bērnu un jauniešu intereses un to realizācijas iespējas attiecas uz daudzām sabiedriskās politikas sfērām - uz ģimenes, izglītības politiku, uz situāciju darba tirgū, veselības un vides aizsardzībā u.c. Pastāv problēmas bērniem un jauniešiem ģimenēs, kuras pārtiek no saņemtās sociālās palīdzības, ar bezpajumtnieku ģimenēm, ģimenēm, kurās vecāki ilgāku laiku ir bezdarbnieki. Ir problēmas, tādas kā slikta apiešanās ar bērniem un jauniešiem, vardarbība vai vienkārši atstāšana novārtā, ļaunprātīga seksuālā izmantošana.

Sevišķa nozīme bērnu un jaunatnes lietu politikā ir informācijai par bērnu un jaunatnes stāvokli, paveikto situācijas uzlabošanā un jaunām iespējām. Lai to nodrošinātu, nepieciešams regulāri veikt pētījumus par situāciju visdažādākajās dzīves jomās saistībā ar jaunatni, šos materiālus apkopot un publicēt.

Izstrādātā koncepcija veidota, iepazīstoties ar likumdošanu EK valstīs, īpaši Vācijā, kuras Bērnu, jaunatnes un sieviešu ministrijas struktūra un apraksts, kā arī likumi ir pielikumā. Apkopota arī informācija par vairāku Austrumeiropas valstu pēdējo gadu pieredzi šajā jomā. Informāciju par pašreizējo darbu jaunatnes politikā Latvijā sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departaments, izmantoti arī UNICEF pētījuma dati par bērnu un ģimeņu stāvokli Latvijā.

Problçmas nostâdne

Šobrīd Latvijā bērnu un jaunatnes tiesību aizsardzība ir apdraudēta, maz tiek darīts viņu vajadzību realizācijas iespēju uzlabošanā. Lai mainītu situāciju, nepieciešams veidot valsts jaunatnes politiku.

Latvijā par valsts jaunatnes politiku (valsts noteikto tiesisko, ekonomisko un organizatorisko nodrošinājumu jaunatnes attīstības un pašrealizācijas iespējām) atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departaments (sk.4.pielikumu), kurš darbojas kopš 1993. gada. Tā normāla funkcionēšana nav iespējama bez sadarbības ar rajoniem (jaunatnes lietu nodaļas vai jaunatnes darba koordinatori pilsētās un rajonos ), sadarbības ar sabiedriskajām organizācijām, kā arī tiesisko pamatu izstrādes risināšanas valstī, tai skaitā arī Jaunatnes lietu departamenta darbībai.

Latvijas likumdošanā šobrīd regulācija bērnu un jaunatnes sfērā nav apkopota un savstarpēji saskaņota, tā ietverta dažādos likumos. Izstrādājot šo koncepciju, ņemta vērā plaša ārvalstu pieredze (materiālu apkopojums par jaunatnes politiku EK valstīs, Vācijas jaunatnes likumu krājums, Krievijas un Ukrainas likumu koncepcijas, materiāli par jaunatnes politiku citās Austrumeiropas valstīs.), kā arī apzināta pašreizējā situācija Latvijā, institūcijas un organizācijas, kas saistītas ar jaunatnes lietām.

Jaunatnes likuma galvenie mçríi un uzdevumi

Valsts jaunatnes politika ir sociālo, tiesisko, ekonomisko un organizatorisko apstākļu radīšana jauno cilvēku aizsardzībai un atbalstam.

Jaunatnes likuma mērķis ir radīt normatīvo bāzi valsts politikas realizēšanai, par jaunatni atbildīgo valsts institūciju darbībai. Šobrīd augstākā atbildīgā institūcija, kurai jāveido jaunatnes politika, ir Izglītības ministrijas Jaunatnes lietu departaments, kura rīcībā ir niecīgi resursi, nav saiknes ar iestādēm, kuras īsteno šo politiku. Problēmas tiek risinātas - ar to nodarbojas gan skolu valdes (vispārējās izglītības sfēra), policijas iecirkņi (iekšlietu ministrijas pārziņa), veselības aizsardzības iestādes, pašvaldības, bet netiek veikta resursu un pasākumu sistemātiska uzskaite un koordinācija. Darbs pašvaldībās parasti atkarīgs no personīgas iniciatīvas un no to finansiālajām iespējām, nav likumā noteiktas nepieciešamības veikt konkrētus pasākumus. Izglītības ministrijas Jaunatnes lietu departaments ir ieinteresēts, lai katrā pašvaldībā tiek izveidota jaunatnes lietu nodaļa, bet tas pēc šobrīd pastāvošās likumdošanas nav izdarāms bez pašvaldību piekrišanas. Lai Jaunatnes nodaļas tiktu izveidotas visās pašvaldībās, nepieciešams to paredzēt likumā.

Jaunatnes likuma uzdevumi ir nodrošināt tiesisko regulāciju visdažādākajās bērnu un jauniešu dzīves sfērās:

      - izglītība;

      - brīvais laiks;

      - veselība un vide;

      - politika;

      - sabiedriskie sakari;

      - darbs un profesija;

Kā arī Jaunatnes likumam būtu jāregulē sekojošu problēmu risināšana:

      - bērnu un jaunatnes audzināšana;

      - bērnu un jaunatnes tiesības un pienākumi;

      - vecāku tiesības un pienākumi;

      - bērnu un jaunatnes organizācijas;

      - par bērniem un jauniešiem atbildīgās personas un iestādes;

      - alkohols un narkomānija, smēķēšana un jaunatne;

      - jaunatnes noziedzība;

      - bērnu un jauniešu darbs;

Jāapraksta arī tie ar bērnu un jaunatnes lietām saistītie jautājumi, kuri tiek risināti ar citu likumu palīdzību. Tam nepieciešama nopietna tiesisko aktu, kuros ir normas, kas regulē bērnu un jaunatnes sfēru, izpēte kā no juridiskā, tā arī no sociālā viedokļiem.

Jēdzienu skaidrojums

Valsts jaunatnes politika - mērķtiecīga valsts programma un darbība sociālo, tiesisko, ekonomisko un organizatorisko apstākļu radīšana jauno cilvēku attīstībai, pašrealizācijai un aizsardzībai.

Bērns  -  persona vecumā līdz 18 gadu vecumam.(Atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijai)

Jaunietis  -  persona vecumā no 14 līdz 28(?) gadu vecumam.

Pilngadīgs jaunietis - persona no 18 līdz 27 gadiem (neieskaitot);

Ārlaulības bērns - tas, kurš nav dzimis vecākiem esot laulībā un kurš vēl nav pilnus 18 gadus vecs.

Jauniešu darbība  -  labprātīga sabiedriska jauniešu darbība, kura veicina to vispārējo attīstību un pilnveidošanos. Par šo darbību atbildīgi paši jaunieši.

Darbs ar jaunatni - darbība, kas saistīta ar jaunatnes vajadzību un interešu realizāciju. Priekšnoteikumu radīšana jauniešu patstāvīgai darbībai, ar ko domāta visāda veida palīdzības sniegšana jauniešu organizācijām, tajā skaitā valsts finansiāls atbalsts organizācijām, kuru programmās ir augšminētie mērķi.

Atbildīgais par audzināšanu - vecāki, aizbildņi, audzināšanas iestādes pedagogs, iestādes audzinātājs, jebkurš pilsonis, kurš sasniedzis 21 (25) gadu vecumu un uzņemas atbildību, bērnu un jaunatnes organizācijas pārstāvis, sabiedriskais audzinātājs.

Audzināšanas iestāde - bērnudārzs, skola, arodskola, internāts, patversme, speciālas nozīmes iestādes (kolonijas, specskolas)

Aprūpējošā ģimene - ģimene, kura uz ilgāku laika posmu (sākot no dažām nedēļām, līdz pat gadiem) dod iespēju bērnam dzīvot ģimenes apstākļos un par viņu rūpējas.

Bērnu un jaunatnes organizācijas - organizācijas, kuras apvieno bērnus un jauniešus, vai to organizācijas, kuru mērķis ir darbs ar bērniem un jauniešiem, to iesaistīšana organizācijā vai audzināšana.

Bērnu un jaunatnes aizsardzība - bērnu un jauniešu aizsardzība no ļaunprātīgas izmantošanas, vardarbības un pazemojumiem, no atrašanās vidē, kura nelabvēlīgi ietekmē viņu fizisko vai garīgo pašsajūtu un attīstību.

Palīdzība bērniem un jauniešiem - finansiāla, sociāla psiholoģiska vai medicīniska palīdzība grūtībās nonākušiem bērniem un jauniešiem, viņu vecākiem (aizbildņiem) vai iestādei, kura uzņēmusies atbildību par audzināšanu.

Izšķir Brīvo (Brīvprātīgā) un Publisko (Sabiedrisko) palīdzības veidus.

(Freie Trager (vāc.) - tā ir brīvprātīgo palīdzība, kuru veic dažādas sabiedriskas organizācijas un atsevišķi cilvēki; Offentliche Trager (vāc.) - institūcijas, kuru pienākums ir īstenot valsts jaunatnes politiku. Noteiktas latviskās terminoloģijas pagaidām nav.)

Bērnu un jauniešu darbs - algots darbs, kuru izpilda bērni vai jaunieši.

Tiesiskās regulēšanas objekti ir bērni un jaunieši, vecāki un iestādes, kas nodarbojas ar bērnu un jauniešu audzināšanu, palīdzību bērniem un jauniešiem. Tās nav izglītības iestādes, bet paredzēta dažāda sadarbība ar tām.

Tiesiskās regulēšanas subjekti ir valsts un tiesas iestādes un to atbildīgās amatpersonas, pilsētu un rajonu pašvaldības un to atbildīgās amatpersonas, uzņēmumi, iestādes un organizācijas

Jaunatnes aizsardzîbas perspektîvas

Jaunatnes aizsardzības mērķis ir panākt, lai sabiedrībā un valstī tiktu ievērotas bērnu un jauniešu intereses.

Tās uzdevums ir novērot sabiedrības attīstības procesus un analizēt bērnu un jauniešu dzīves apstākļus, to izmaiņas šī procesa gaitā. Tikai tādā veidā ir iespējams novērst jaunatnei nelabvēlīgu ietekmju un situāciju veidošanos jau pašā sākumā, veikt nepieciešamos pasākumus to tālākas izplatības apturēšanai.

Lai veiksmīgi uzsāktu jaunatnes aizsardzības darbu, jāizveido efektīva tā realizēšanas strukturālā politika, kā arī aktīvi jādarbojas likumdošanas jomā, apkārtējās vides plānošanā un citās sfērās.

Jaunatnes aizsardzībai jāiestājas par bērnu un jauniešu interesēm un to respektēšanu sabiedrībā, par demokrātiskām audzināšanas metodēm. Jāiesaista pašus bērnus un jauniešus dažādu jautājumu izlemšanā, jāmāca viņiem aizstāvēt savas intereses un viedokli sabiedrībā.

2. Jaunatnes politika Eiropâ

Latvijā ir maz pieredzes jaunatnes politikas jomā, pirmsneatkarības laikā pastāvējusī sistēma vairs nedarbojas. Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem dokumentiem bērnu un jaunatnes tiesību aizsardzībā (sīkāk nodaļā par Latvijas sit.). Veidojot likumdošanu, jāņem vērā kopējā tendence ņemt vērā ārzemju pieredzi un orientēties uz integrāciju Eiropas Savienībā

Eiropas valstīm ir atšķirīga pieeja jaunatnes politikas veidošanā. Būtiskākas ir tieši strukturālās atšķirības - dažās valstīs ir centralizēta institūcija, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, dažās ir vienīgi informācijas un tiesību apkopojumi.

Liela loma jaunatnes politikas jautājumu risināšanā visās Eiropas valstīs ir sabiedriskajām organizācijām. Svarīgi, ka tām izveidojusies sadarbība ar valsts institūcijām un tās saņem valsts atbalstu.

Eiropas jaunatnes organizâcijas

Jau septiņdesmito gadu sākumā tika izveidotas vairākas starptautiskas jaunatnes organizācijas.

Eiropas jaunatnes centrs

Izveidots 1972. gadā Strasbūrā. Tajā norisinās starptautiskas Eiropas jaunatnes organizāciju tikšanās. Šo centru atbalsta Eiropas Padome, lai veicinātu jaunatnes politikas attīstību Eiropas valstīs, pašas jaunatnes iesaistīšanos tās veidošanā. Šo centru finansē Eiropas Padome.

Nacionālo jaunatnes padomju Eiropas Padome (CENYC)

Tās uzdevums ir nacionālo jaunatnes padomju starptautiskā darba koordinācija un to pārstāvniecība starptautiskā līmenī. Šajā organizācijā iesaistās arī Latvijas jaunatnes padome.

Starptautisko nevalstisko jaunatnes organizāciju koordinācijas birojs

Tā uzdevums ir veicināt nevalstisko jaunatnes organizāciju sadarbību, informācijas apmaiņu. Tajā ir informācija par visām ietekmīgākajām politiskās, arodbiedrību un izglītības organizācijām Rietumeiropā.

(Eiropa ABCD)

UNESCO

Iestājas par jaunatnes aktīvu līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē, sabiedrības kā vienotas sistēmas attīstību.

Analizē situāciju jaunatnes politikā dažādās valstīs šādās sfērās:

- ģimene;

- jaunatnes aizsardzība;

- noziedzības apkarošana;

- izglītība;

- darbs;

- sabiedriskā un politiskā dzīve;

Pamatā šim darbam ir statistikas rādītāji, kā arī sabiedriskās domas aptaujas (t.sk. pētījums par bērnu un ģimeņu stāvokli Latvijā)

(What is UNESCO?; Eiropa ABCD)

Jaunatnes politika daþâdâs vastîs

Īsumā apskatītas Slovākijas, Rumānijas un Somijas jaunatnes politikas koncepcijas.

Slovākija

Slovākijā jaunatnes politikas veidošanas programma ietverta dokumentā, kurš saucas “Valsts principi jaunatnes politikā Slovākijas republikā”, šajā dokumentā iekļauta arī “Jaunatnes aizsardzības un atbalsta programma Slovākijas republikā”

Programma paredz noteikt katru gadu jaunatnes politikas prioritātes Slovākijas republikā.

Valsts principi jaunatnes politikā paredz kompleksu situācijas izpēti un valsts lomas noteikšanu darbā ar jaunatni, ar to saistīto jautājumu risināšanu, dažādu institūciju darbības koordināciju.

Kā vienlīdz svarīga tiek atzīta nepieciešamība valsts sadarbībai ar jaunatnes asociācijām. Slovākijas jaunatnes padome kā dažādu jaunatnes organizāciju apvienība sadarbojas ar valsts institūcijām.

Galvenā valsts institūcija Slovākijā, kas nodarbojas ar jaunatnes lietām, ir Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes un sporta sekcija, Jaunatnes lietu departaments.

Jaunatnes aizsardzības un atbalsta programma Slovākijas republikā

tā sadalīta piecās daļās:

          A       Aizsardzības programmas;

          B       Atbalsta (Veicināšanas programmas);

          C       Jaunatnes apmaiņas un mobilitātes programmas;

          D       Interešu veicināšanas programmas;

          E       Līdzdalības atbalsta programmas

Šīs programmas tiek finansētas no Slovākijas republikas valsts budžeta.

(Youth Policy in the Slovak Republic)

Rumānija

Rumānijā valsts jaunatnes politiku realizē Jaunatnes lietu un Sporta ministrijas Jaunatnes lietu departaments.

Jaunatnes lietas tiek nodalītas dažādās sfērās un attiecīgās īsa, vidēja un ilgtermiņa programmās.

- ekonomiskie jautājumi;

- vispārējā attīstība;

- izglītība;

- līdzdalība procesos sabiedrībā;

- informācija;

- kultūras izglītība;

- uzvedības mācība;

- starptautiskie jautājumi;

- jaunatnes speciālā aizsardzība.

(Romanian Youth - The New Hope)

Somija

Somijā ar jaunatnes lietām nodarbojas dažādas ministrijas un Nacionālās padomes.

Izglītības ministrija ir atbildīga par valsts jaunatnes politikas plānošanu, koordināciju un informācijas apriti.

Izglītības ministrija sadarbojas ar Nacionālo Jaunatnes padomi un tās komitejām. Somijas Nacionālā Jaunatnes padome ir vēlēta parlamentāra institūcija.

Somijā ir 12 administratīvie apgabali, par jaunatnes lietām tajos ir atbildīgas attiecīgās pašvaldības un municipalitātes.

Finansēšana:

112 milj FM jaunatnes lietām, no tiem:

-nevalstisko jaunatnes organizāciju atbalstam                         34%

-municipālajam jaunatnes darbam                                           47%

-jaunatnes un nacionālajiem jaunatnes centriem            8%

-izglītība, pētījumi, informācija, kultūras aktivitātes,

jaunatnes kooperācija un attīstības projekti                            6%

-starptautiskā sadarbība                                                          2%

-Nacionālā jaunatnes padome,

-reģionālās jaunatnes padomes, citas organizācijas                 3%

Sistemātiski tiek veikti pētījumi par jaunatnes situāciju valstī, Ministrija katru gadu piešķir līdzekļus šiem pētījumiem, kurus uztic veikt universitātēm.

Katru gadu izstrādā ap 20 pētniecības projektus.

(Youth Policy in Finland)

Kopējā iezīme Eiropas valstīs ir tāda, ka liela loma ir nevalstiskajām organizācijām un valsts institūciju sadarbībai ar tām. Ir izstrādātas shēmas, kā nevalstiskās organizācijas var strādāt valsts politikas uzdevumu īstenošanā, saņemot valsts finansējumu. Jaunatnes politikas realizēšanas procesā, bērnu un jaunatnes iestāžu finansēšanā daudz dara municipalitātes (pašvaldības). Svarīga ir arī starptautiskā sadarbība, atbalsta jaunatnes mobilitāti, kultūras sakarus, veido starptautiskus jaunatnes birojus. Tiek uzsvērta pētījumu nozīme, situācijas analīze kā valstīs, tā arī starptautiskā mērogā.(Approaching Youth Policy. Considerations)

Valsts	Skola	Darbs		Vēlēšanas		Laulība		Kriminālatbildība	Sava saimniecība
		uz laiku	past.	vēlēt	kand.	vīr.	siev.
Austrija	6	15	15	19	25	14	14	18	19
Beļģija	6	14	14	18	21	18	15	18	21
Dānija	7	15	15	20	20	17	16	15	18
Francija	6	16	16	18	21	18	15	16	18
Vācija	6	14	18	18	18	18	16	27	18
Īrija	5	14	15	18	21	16	16	7	16
Itālija	6	15	15	18	18	16	16	16	18
Malta	5	16	16	18	18	16	16	9	18
Holande	6	16	18	18	21	16	14	18	21
Norvēģija	7	12	15	20	20	18	16	14	18
Zviedrija	7	14	14	18	18	18	18	15	16
Šveice	6	13	15	20	20	18	17	7	20
Anglija	5	9	16	18	21	16	16	18	16

1. tabula Tiesības jauniešiem dažādos vecumos Eiropas valstīs (In The Eyes of The Law...Comperative presentation)

3. Jaunatnes politika Vâcijâ

Par jaunatnes politikas realizāciju valsts līmenī atbild Vācijas federālā Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrija (skat.2.shēmu), bet dažādās federālajās zemēs šīs funkcijas var būt citām ministrijām - piemēram izglītības, vai arī kultūras, sporta. Likumos skaidri nodalītas federālās, zemju un apgabalu pārvaldes funkcijas, kā arī sadarbība ar nevalstiskajiem īstenotājiem un to kompetences.

Vâcijas sociâlo likumu krâjums

Sociālo likumu krājuma SLK (skat.1.shēmu) 8. grāmata saucas “Palīdzība bērniem un jauniešiem”. SLK apkopo sociālās tiesības, kuras noteiktas atsevišķos likumos. Sociālo tiesību uzdevums ir piedāvāt patvērumu (palīdzību) katram un aizstāvēt katru mainīgos dzīves apstākļos, piemēram, sakarā ar slimību, invaliditāti, bezdarbu u.tml.

Mūsdienu sociālo tiesību sākums bija 19. gadsimta 80. gados izstrādātā darba un sociālās aizsardzības likumdošana. Sociālās tiesības iedalās sociālajā apdrošināšanā, sociālajā nodrošināšanā un sociālajā aprūpē. Šiem trim pamatvirzieniem Vācijā pievienots ceturtais - sociālā veicināšana.

Tiesību apkopojuma nolūks ir padarīt tiesības saprotamākas un savstarpēji labāk saskaņotas.

Jaunatnes aizsardzîba

Jaunatnes aizsardzības pirmsākumi.

Līdz pat 19. gadsimta. vidum bērnus un jauniešus tāpat kā pieaugušos iesaistīja smagos lauku un rūpniecības darbos. Pirmie likumi, kuros realizējas atziņa par nepieciešamību bērnus un jauniešus aizsargāt, izvirzot viņiem atvieglotas prasības darba vietās, Vācijā radās 1839.un 1840. gados. (Bavārijā tika aizliegts bērniem līdz 10. gadu vecumam strādāt rūpniecībā. Prūsijā arī izmainīja prasības pret fabrikās strādājošiem jauniešiem.) Mūsu gadsimta sākumā tika izstrādātas vairākas pedagoģiskas reformas par veselībai nekaitīgu un vecumam atbilstošu bērnu un jauniešu audzināšanu.

Jaunatnes aizsardzība mūsdienās.

Vācijā izstrādāta programma "Publiskā palīdzība bērniem un jauniešiem", kuras sastāvdaļa ir jaunatnes aizsardzība. Tās galvenās funkcijas ir nodrošināt bērniem un jauniešiem piemērotu audzināšanu, viņu fiziskās un garīgās attīstības iespējas, aizstāvēt jaunās paaudzes intereses sabiedrībā. Tā analizē pārmaiņas sabiedrībā no sociāli pedagoģiskā viedokļa ar mērķi konstatēt un novērst situācijas, kas būtu kaitīgas bērniem vai jauniešiem. Jaunatnes aizsardzībā tiek ietverta arī pašu bērnu un jauniešu darbība, kas vērsta uz jaunatnes aizsardzības mērķu realizēšanu. Tā mudina viņus pašus izšķirties par rīcību, izturēšanos riska situācijās, veidot attieksmi pret problēmām, ar kurām nākas saskarties, izvēlēties labāko izeju no šādām situācijām un dažādiem pārpratumiem, atrast sev piemērotāko dzīves veidu, uzņemties atbildību par to un par tā izmaiņām.

Jaunatnes aizsardzības mērķi un uzdevumi

Jaunatnes aizsardzībai jānodrošina bērnu un jauniešu tiesības, iespējas labvēlīgai attīstībai, individuāli atbildīgas personības veidošanos. Galvenie pasākumi šo mērķu īstenošanā:

- katra bērna vai jaunieša vecumam un attīstības līmenim atbilstošas audzināšanas nodrošināšana, kas veicina sava "es" apzināšanos;

- piesardzības pasākumi, lai novērstu vai vismaz mazinātu dažādu jaunās paaudzes attīstībai nelabvēlīgu faktoru ietekmi, tiek izstrādāti aizliegumi un regulēta personu, personu grupu un organizāciju rīcība;

- bērnu un jauniešu dzīves apstākļu apsekojumi un analīze, uz kuras balstoties tiek izteikti konkrēti priekšlikumi situācijas uzlabošanai.

Šos pasākumus var iedalīt arī sīkāk:

          - ir jābūt vispārīgai informācijai par bērnu un jauniešu vajadzībām;

          - pieaugušajiem ir jārespektē bērnu un jauniešu dzīves pasauli un viņu tiesības;

          - jāatgādina vecākiem un citiem par aprūpi atbildīgajiem viņu pienākumi un atbildība par to izpildi;

          - jāizskaidro situācijas, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt bērnus vai jauniešus;

          - izskaidrot valsts politikas veidotājiem un realizētājiem viņu atbildību par jauno paaudzi;

          - uzlabot bērnu un jauniešu dzīves apstākļus ar reformu un strukturālu izmaiņu palīdzību;

          - ar likumu un noteikumu palīdzību ierobežot potenciāli nelabvēlīgas bērniem un jauniešiem situācijas;

          - piedāvāt pedagoģiskas kvalificēšanās iespējas personām, kuras iesaistītas audzināšanas darbā;

          - atbalstīt interesantu un augstvērtīgu mācību materiālu izdošanu;

          - atbalstīt interesantus un lietderīgus brīvā laika pavadīšanas piedāvājumus;

          - veikt izskaidrošanas darbu bērnu un jauniešu vidū, lai palīdzētu viņiem pašu spēkiem izsargāties no nelabvēlīgām situācijām.

Vienīgi pieaugušie var nodrošināt bērniem un jauniešiem tiesības un iespējas attīstībai, audzināšanai, uzlabot viņu dzīves apstākļus. Jaunatnes aizsardzības likumi un priekšraksti adresēti tieši pieaugušajiem, lai viņi ar savu rīcību pasargātu bērnus un jauniešus no nelabvēlīgām situācijām.

Jaunatnes aizsardzības likumi Vācijā:

- Likums par jaunatnes aizsardzību sabiedrībā;

tā uzdevums ir pasargāt bērnus (līdz 14 gadu vecumam) un jauniešus(14 - 18 gadu vecumā) no nelabvēlīgas ietekmes un viņus apdraudošām situācijām sabiedrībā (piemēram, uzturoties spēļu zālēs, restorānos un kafejnīcās, kinoteātros u.c.)

- Likums par jaunatnei nevēlamu rakstu izplatību;

ar "rakstiem" domāta jebkura bērniem nevēlama informācija, kuru izplata masu mēdiji (tai skaitā datorspēles u.tml.)

- Likums par strādājošās jaunatnes aizsardzību;

ir spēkā kopš 1960.g., 1986.g. tas ticis labots un papildināts. Tas attiecas uz visu darba sfēru un tam jānodrošina darba aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas atkarīga no viņu vecuma.

Jaunatnes aizsardzības organizēšana:

Publiskie (Sabiedriskie) īstenotāji:

          - Valsts līmenī tā ir SBJL ministrija, kas dibina kontaktus ar jaunatnes aizsardzības pārstāvjiem ārzemēs, piedalās vienotu jaunatnes aizsardzības normu izstrādāšanā Eiropā, veicina sadarbību Vācijas federālo zemju starpā visās jomās. Tās uzdevumi ir sabiedriskā darbība, projektu risināšana, pētījumu realizēšana un rezultātu apkopošana, situācijas analīze. SBJL ministrija ir augstākā jaunatnes lietu iestāde valstī.

          - Federālo zemju līmenī tās ir federālo zemju jaunatnes lietu pārvaldes. Federālo zemju augstākās iestādes gan finansiāli, gan konceptuāli atbalsta jaunatnes aizsardzību attiecīgajā federālajā zemē, tās īsteno likumā paredzēto jaunatnes aizsardzību, sniedz investīcijas plānotajiem projektiem, palīdz pasākumu saturiskajā plānošanā.

Jaunatnes lietu pārvaldes federālajās zemēs atbalsta komunālās institūcijas, kuras saistītas ar jaunatnes aizsardzību, tās konsultē jaunatnes aizsardzībā strādājošos darbiniekus, piedāvā viņiem tālākas izglītošanās iespējas un koordinē pasākumus.

          - Vietējā līmenī tās ir Jaunatnes lietu pārvaldes pilsētās un apriņķos. Tās ir vietas, pie kuru darbiniekiem griežas ikviens cilvēks visos ar jaunatnes aizsardzību saistītajos jautājumos. Bez tam to uzdevumos ietilpst jaunatnes aizsardzības vietējās situācijas kontrole, jaunatnes aizsardzībai veltītu pasākumu organizēšana

Brīvie (brīvprātīgie) palīdzības jaunatnei īstenotāji:

Bez šīm kompetentajām iestādēm Vācijā darbojas daudzi bērnu un jaunatnes aizsardzības un palīdzības bērniem un jauniešiem īstenotāji, kuru darbība ir neatkarīga. Viņiem tiek piedāvātas subsīdijas no valsts vai federālās zemes puses.

Palīdzības sistēma bērniem un jauniešiem Vācijā (PSBJ)

PSBJ Vācijā ir daudzpusīgi specializēta, tā tiek sociāli atbalstīta. Tās galvenais darbības lauks ir veicināt jauno cilvēku attīstību ārpus izglītības iestāžu kompetences.

PSJB ietilpst:

- atsevišķām bērnu un jauniešu grupām domāti piedāvājumi (piemēram, iespēja strādāt, apmeklēt bērnudārzu u.tml.);

-   piedāvājumi bērniem un jauniešiem sevišķās dzīves situācijās (piemēram, vecāku šķiršanās, krīzes un traucējumi bērna attīstībā);

PSJB ņem vērā un veicina vecāku atbildību par bērnu audzināšanu, jo pēc pamatlikuma vecākiem ir primārās audzināšanas tiesības un atbildība par to. Ja vecāki ar savu izturēšanos rada negatīvus apstākļus bērna labsajūtai un attīstībai, un neskatoties uz PSJB piedāvājumiem, to nemaina, tad jaunatnes dienests uzsāk pasākumus bērna aizsardzībai, kuri var būt vērsti arī pret šādiem vecākiem.

Vācijā sākotnēji jaunatnes aprūpe bija nodalīta no jaunatnes attīstības veicināšanas. Jaunatnes aprūpe bija vērsta uz  jaunatnes labklājību un tai nelabvēlīgo faktoru novēršanu, bet jaunatnes attīstības veicināšanas pamatā bija jaunatnes izglītības, atpūtas, sporta pasākumi. Vēlāk pieja nedaudz mainījās, jo tie ir jautājumi, kurus nepieciešams risināt kompleksi.

 

1. shēma

2. shēma

SBJLm

Sievieðu, bçrnu un jaunatnes lietu ministrija

Vācijas Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrijas struktūra

 

Vācijas sieviešu un jaunatnes lietu ministrijas uzdevumi

Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrija, saīsinājumā SBJLm pamatlikuma ietvaros veic ar sieviešu un jaunatnes politiku saistītos uzdevumus. Ministrijas pakļautībā ir jaunatnei nevēlamo rakstu pārbaudes iestāde Bonnā un dienesta daļa Ķelnē.

Ministrijas pārvalde

Ministriju vada sieviešu un jaunatnes lietu ministre, kuru parlamentā pārstāv un aizvieto parlamentārā sekretāre, kas ir arī bundestāga locekle. Ministrijas pārvaldē ministri pārstāv atbildīgais sekretārs (valsts sekretārs), kas ir augstākā amatpersona ministrijā.

Valsts pilnvarotais dienesta (alternatīvā dienesta) jautājumos

Konsultē SBJL ministri dienesta lietās, gan no sabiedrības viedokļa, gan no dienestā nodarbināto puses aizstāv dienesta mērķus un to likumīgo un konstitucionālo raksturu. regulāri apmeklē dienesta iestādes apdzīvotās vietās un dienesta skolas, ir dienestā nodarbināto kontaktpartneris un uzņemas rūpes par viņu problēmām, izskata sūdzības. Pilnvarotais ir arī  dienesta padomes priekšsēdētājs.

Valsts pilnvarotais sieviešu jautājumos

Piedalās sieviešu jautājumu risināšanā ministrijā un dienesta iestādēs. Šīs amatpersonas darba mērķis ir faktiska sieviešu līdztiesība iesaistīties un gūt panākumus valsts pārvaldē, kā arī sieviešu piedalīšanās kvalifikācijas celšanas pasākumos un sieviešu nodarbinātības paplašināšana, ģimenes apstākļu dēļ pārtraukta darba atsākšanas nodrošināšana. Viņa izsaka priekšlikumus sieviešu situācijas uzlabošanai, konsultē un atbalsta atsevišķas sievietes darba un profesionālas izaugsmes problēmās. Pilnvarotā sieviešu jautājumos ir valdības locekle ar izteikšanās/ izpildtiesībām pārvaldē.

SBJLm organizācija

SBJLm ir iedalīta trīs nodaļās

C. nodaļa: centrālā pārvalde

1.nodaļa: Sieviešu politika

2.nodaļa: Bērni, jaunatne un dienests

Centrālā nodaļa

Tās uzdevums ir radīt personālus, organizatoriskus un saimnieciskus priekšnoteikumus ministrijas darbībai. Šīs nodaļas pakļautībā ir ministrijas pārstāvība Berlīnē.

Sieviešu politikas nodaļa

Tās izveidošanās 1986.gadā ir saistīta ar uzdevumu piedalīties sieviešu un vīriešu līdztiesības īstenošanā. 1987.gadā SBJLm iegūtās jaunās pilnvaras un kompetence veicināja nodaļas tālāku attīstību.

Sieviešu lietu ministre ir tiesīga kā juridiska iniciatore iekļaut valdības kabineta sēdes dienas kārtībā svarīgas sieviešu politikas tēmas un ja ministrija nav tikusi pienācīgi iesaistīta, tad vienojoties ar bundeskancleru, drīkst noteikt izlīdzinošus kabineta dienas kārtības punktus. Viņai ir tiesības izteikties bundestāgā, bundesrātā un komisijās.

Sieviešu politikas nodaļā ir referenti, kas nodarbojas ar sekojošiem pētījumiem: sieviete un profesija; profesionāla rehabilitācija; sievietes un politika sabiedrībā; vientuļās sievietes un mātes; sievietes-mātes aizsardzība. Lai sieviešu politiskās intereses tiktu ņemtas vērā, visi referenti aktīvi sadarbojas ar visām citām zemju ministrijām, kas ievēro viņu vēlmes, ņem vērā īpašo viedokli.

SBJLm plānotais tiesiskās vienlīdzības likums palīdzētu īstenot ministrijas svarīgāko mērķi - lielāku vienlīdzību darbā un sabiedrībā. Šis likums paredzētu:

 sieviešu veicināšanu valdībā un veicināšanas plānus, daļēju darba laika uzlabošanu

 pastiprinātu iestāžu un personālo rāšu darbību sieviešu veicināšanā/ palīdzībā

  pasākumus pret seksuālu uzmākšanos darba vietā

  vienlīdzīgu izturēšanos pret sievietēm un vīriešiem darba vietā (pamatojoties uz Eiropas savienības darba tiesību saskaņošanas likumu)

  lielāku sieviešu pārstāvēšanu komitejās

Centrālais mērķis ir pasākumi, kas vērsti uz ģimenes un profesionālās darbības veiksmīgāku savienošanu. Tā piemēram, kādā programmas modelī tiek atbalstīti tie darba devēji, kuri strādājošajai sievietei, atgriežoties darba vietā pēc bērna piedzimšanas un kopšanas laika beigām, piedāvā beztermiņa darba vietu.

Jaunajās bundeszemēs atklātās konsultāciju vietas, kas palīdz sievietēm orientēties jaunajā, kompleksajā sabiedrībā, palīdz viņām izvēlēties nākotnes dzīves un darba gaitu, un risināt ar to saistītās problēmas. Bez tam tiek atbalstīta aktīva cīņa pret sieviešu bezdarbu, veicināta sieviešu apvienību (struktūru) veidošanās un sieviešu namu tīkla izveide.

Lai diendienā veidotu sieviešu politiku, lai sabiedrībā analizētu sieviešu problēmu loku, lai attīstītu to risinājuma stratēģiju, vairākos pētījumu projektos un modelējot tiek pētītas sievietēm svarīgas tēmas un jautājumu nostādnes. Sevišķi svarīgi turpmākajā sieviešu politikā un tās veidošanā pēc vācijas apvienošanās abās Vācijas daļās ir detalizētie un diferencētie rezultāti par sieviešu un vīriešu attiecībām sabiedrībā.

Bērnu, jaunatnes un dienesta nodaļa

Šī ministrijas nodaļa tiek iedalīta trīs apakšnodaļās:

Apakšnodaļa “Bērnu un jaunatnes politika” iztirzā jauniešu palīdzības un aizsardzības jautājumus. Bērnu un jaunatnes politikas tiesiskais pamats valstī, novados, apriņķos ir bērnu un jaunatnes palīdzības likums, kura aptvertās sfēras ir jaunatnes darbs; sociālais darbs; dienas izkārtošana; ģimenes veidošana palīdzība audzināšanā, aizbildniecībā. Tālākie šī likuma likumdošanas materiāli ir jaunatnes aizsardzība un brīvprātīgie sociālie dienesti.

Apakšnodaļa “Nacionālā un internacionālā jaunatnes veicināšana” pamatojoties uz valsts plānu veicina fizisku personu iesaistīšanos (Jaunatnes apvienību, specializēto organizāciju, akadēmiju) darbībā, kas vērsta uz ārpusskolas izglītību. Pie tā pieder arī politiskā, kultūras un sportiskā izglītība un starptautiskā jaunatnes apmaiņa, kā arī jaunatnes sociālā darba programmas īpašām grupām (jauniešiem - bezdarbniekiem, mācīties nespējīgajiem un atpalikušajiem utt.) Ar Konstitūciju noteiktu iemeslu dēļ tiek veicināta tikai starpreģionālā (vienā federālajā zemē neietilpstošā) darbība un eksperimentālu projektu modelēšana.

Apakšnodaļa “Dienests”. Tās kompetencē ietilpst ar dienestu un atteikšanos no karadienesta saistītie jautājumi. Tā sagatavo attiecīgos valdības likuma ierosinājumus un dod vispārējus realizācijas rīkojumus savai savai uzraudzībai pakļautajai dienesta iestādei Ķelnē. Tā uzrauga šīs iestādes rīcības likumību un lietderību. Tajā pašā laikā tās uzdevums ir izveidot attiecīgu dienesta struktūru jaunajās bundeszemēs un tikt galā ar neskaitāmajiem iesniegumiem par atteikšanos no karadienesta.

Svarīgākās jaunatnes politikas ieceres:

Ietekmīga jaunatnes palīdzību struktūru izveide ar darboties spējīgu sabiedrisku un privātu personu atbalstu; vienādu dzīves apstākļu radīšana bērniem un jauniešiem visā Vācijā.

prasības pēc vietas bērnudārzā likumīga nodrošināšana bērnu un jaunatnes palīdzības likumā, lai saglabātu bērnudārzu skaitu jaunajās bundeszemēs, vai radītu no jauna vecajās.

brīvprātīgā ekoloģiskā gada likumīga nodrošināšana(iespēja pildīt alternatīvo dienestu, kuru labprāt izvēlas jaunieši Vācijā); vispārējā brīvprātīgā likuma radīšana.

Pakļautās iestādes

Jaunatnei nevēlamo rakstu pārbaude

Tā ir viena no SBJLm pakļautajām iestādēm; tās uzdevums ir pildīt likumu par jaunatnei nevēlamu rakstu izplatīšanu. Pēc tam visi raksti, kuri morāli apdraud bērnus un jauniešus, tiek iekļauti speciālā sarakstā.

Parasti par teksta novērtējumu izšķiras no 12 locekļiem sastādīta komisija, šim darbam nav peļņas raksturs. Šie cilvēki nav saistīti ar norīkojumiem, bet gan ieteikti no dažādām sabiedriskām organizācijām.

Pārbaudes komisija darbojas tikai uz ierosinājuma pamata. Tiesības iesniegt priekšlikumus ir jaunatnes iestādēm un citām organizācijām. Pārbaudes centrā uzrādītie teksti, tajā skaitā arī videofilmas un datorspēles, tiek pakļauti ar sodu noteiktajiem nodokļu, realizācijas (noieta) un aģitācijas (reklāmas) aizliegumiem.

Neapmierinātajiem, aizskartajiem tiek piedāvāts ierosināt lietas izskatīšana tiesā.

dienesta lietu pārvalde / nodaļa

Tās uzdevums ir izskatīt visu karaklausībai padoto, bet līdz šim nedienējušo vai dienesta anulēto  iesniegumus par atteikšanos no karadienesta saskaņā ar pamatlikuma 3.nod 4.teikumu.

(Bundesministerium fur Frauen und Jugend)

(IJAB informatīvs izdevums)

IJAB

Hochkreuzallee 20 53 175 Bonn tel. 0228-95 06-0 fax.0228-95 06-199

Internationaler Jugendaustaush-

und Besucherdienst der

Bundesrepublik

Deutshland

·      

IJAB (Vācijas Federatīvās republikas starptautisko jaunatnes tikšanos un apmeklējumu birojs) ir centrālā federālā organizācija, kuras mērķis ir starptautiska sadarbība jaunatnes politikas jomā. Šī organizācija dibināta 1967. gadā, to veica federālais ministrs ģimenes un jaunatnes lietās(tagad ir federālais ministrs sieviešu un jaunatnes lietās) pildot Vācijas Bundestāga lēmumu un ar galveno Vācijas jaunatnes organizāciju pārstāvju piekrišanu. 1991. gadā IJAB juridiski ieguva reģistrētas sabiedrības formu. IJAB darbojas Federālā ministra sieviešu un jaunatnes lietās uzdevumos, kā arī pilda IJAB dalīborganizāciju uzdevumus.

·         

IJAB ir plašs darbības un pakalpojumu spektrs, ar kuru tas veicina starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā un starptautiskajā darbā ar jaunatni.

·         

Galvenais organizācijas uzdevums ir organizēt speciālistiem palīdzībā bērniem un jauniešiem, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjiem kvalificētas apmaiņas programmas. IJAB veiktā darba pamatā ir Vācijas Federatīvās republikas un citu valstu divpusējas attiecības.

Bez tam nozīmīga ir arī IJAB darbība, sniedzot konsultācijas, valodu apmācības un kvalifikācjas celšanas programmas.

·         

IJAB paspārnē darbojas arī kopš 1989. gada izveidotais “Vācijas - Eiropas jaunatnes birojs”, kurš ir atbildīgs par Vācijas Federatīvās republikas realizēto jaunatnes apmaiņu Eiropas Savienības programmas “Jaunatne Eiropai” ietvaros.

Šī programma orientēta uz daudzpusīgas jaunatnes apmaiņas Eiropas Savienības ietvaros realizāciju, kuru tā atbalsta, finansējot starptautiskas jauniešu tikšanās programmas, īslaicīgus apmācību kursus, jaunatnes darbinieku apmācības programmas. 

·         

Viena no būtiskākajām IJAB iezīmēm ir, ka tas uzņemas starptautiska organizatora lomu jaunatnes politikas jomā. IJAB organizē visdažādāko speciālistu tikšanos jaunatnes politikas jomā, tādējādi sekmējot visdažādākā līmeņa vienošanās, kā Vācijas reģionālo un nacionālo organizāciju starpā, tā arī starptautiskā līmenī

Par “Likuma par bçrnu un jaunieðu aizsardzîbu sabiedrîbâ” darbîbu

Ar likuma palīdzību tiek risināts jautājums par bērnu vai jauniešu uzturēšanos vietās, kurās apdraudēta viņu garīgā vai fiziskā labklājība, veselība. Attiecīgu iestāžu uzdevums ir veikt nepieciešamos pasākumus nelabvēlīgās situācijas novēršanai. Ja nepieciešams, tad likums paredz sekojošu rīcību:

1. Gādāt par to, lai bērni vai jaunieši atstātu viņus apdraudošās vietas;

2. Nogādāt viņus pie par audzināšanu atbildīgās personas vai atbilstoša dienesta/ iestādes uzraudzībā.

Sabiedrībai būtu jāinformē atbildīgās jaunatnes iestādes par jaunatnei nevēlamām uzturēšanās vietām. Iestādēm, kuras likumu neievēro, jāmaksā soda naudas, var panākt arī to slēgšanu.

Likuma īstenošana neprasa lielas izmaksas, tāpēc līdzīgu varētu veidot Latvijā.

Vācijas likums par jaunatnes aizsardzību sabiedrībā
Nr.	Regulēšanas nozares sfēra	Bērni līdz 16g. un vecāki		Jaunieši vecumā no 16g.līdz18g.
1.	Uzturēšanās jaunatnei nevēlamās vietās (vietas, uzturēšanās kurās var kaitēt bērnu vai jauniešu fiziskajai vai garīgajai veselībai un attīstībai.)	Nav atļauta		Nav atļauta
3.1. 3.2.	Uzturēšanās sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs (restorānos, kafejnīcās u.c. )	atļauta vienīgi par audzināšanu atbildīgās personas pavadībā. Izņēmumi: esot ceļojumā, ieturot maltīti, dzesējot slāpes vai piedaloties iecienītā jauniešu pasākumā		Bez atbildīgā par audzināšanu klātbūtnes atļauta līdz plkst.24.
3.3.	Uzturēšanās naktsklubos, naktsbāros u.tml. izklaides vietās	Nav atļauta		Nav atļauta
4.1. 4.1.	Degvīna, degvīnu saturošu dzērienu un pārtikas produktu patēriņš un tirgošana Citu alkoholisku dzērienu (alus, vīns) tirgošana un patēriņš	Nav atļauta Izņēmums: 14-16g.v. jaunieši atbildīgā aprūpētāja pavadībā.		Ar likumu netiek regulēts
4.3.	Alkoholisku dzērienu tirgošana no automātiem sabiedriskās vietās.	Piedāvāt alkoholiskus dzērienus automātos aizliegts, izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietās uzstādītus automātus, kuri tiek atbilstoši uzraudzīti.
5.1.	Piedalīšanās publiskos deju sarīkojumos.	Atļauta vienīgi par audzināšanu atbildīgās personas pavadībā Izņēmumi - atbilstoši jaunatnes organizāciju priekšlikumiem.		Bez atbildīgā par audzināšanu klātbūtnes atļauts līdz 24.
5.2.	Piedalīšanās atzītos, populāros jaunatnes deju sarīkojumos, kas saistīti ar māksliniecisko pašdarbību vai tautiskām parašām	Bez atbildīgās par audzināšanu klātbūtnes atļauta bērniem līdz pl.22., bet jauniešiem- līdz plkst.24.		Bez atb. par audz. personas klātbūtnes- līdz plkst.24.
8.1.	Uzturēšanās publiskās spēļu zālēs	Nav atļauta		Nav atļauta
8.2.	Piedalīšanās spēlēs, kas piedāvā laimestu	Nav atļauta. Izņēmumi: piedalīšanās tautas svētkos un tamlīdzīgos pasākumos, ja laimesta mantiskā vērtība ir niecīga.
8.3.	Bērniem un jauniešiem pieejamās vietās uzstādīt maksas spēļu automātus ar televīzijas ekrāniem, bez laimesta piedāvājuma.	aizliegts		aizliegts
8.4.	Sabiedriskās vietās par maksu spēlēt elektroniskos spēļu automātus bez laimesta iespējas	atļauts vienīgi par audzināšanu atbildīgās personas pavadībā		ar likumu netiek ierobežots
8.5.	Automātu, kas publiski propogandē pornogrāfiju, varmācību, karu, vardarbību, uzstādīšana	aizliegts
9.	Publiska smēķēšana	nav atļauta		ar likumu netiek ierobežots

2. tabula Likums par jaunatnes aizsardzību sabiedrībā

Par “Likuma par jaunatnei nevçlamiem rakstiem” darbîbu

Jaunatnes aizsardzības ietvaros svarīgi ir ar likumu aizsargāt bērnus un jauniešus no viņiem nevēlamas informācijas, no to saturošu mēdiju ietekmes.

Aizsardzības pasākumi pret nevēlamiem mēdijiem.

 

3. shēma

4. shēma

Kinofilmu novērtēšana

 

Par “Likuma par palîdzîbu bçrniem un jaunieðiem” bûtîbu un tâ darbîbu

Kas ir jaunatnes aizgādnība ?/ Likuma būtība

Katram jaunam cilvēkam ir tiesības uz atbalstu audzināšanā, attīstībā un individuālajā personības attīstībā.

Atbalsts jaunatnei tiek realizēts, atbalstot vecākus, sniedzot palīdzību vientuļajiem tēviem un mātēm, mēģinot atrisināt konfliktus bērnu un vecāku starpā. Bērniem un vecākiem, kuri jau ilgāku laiku nespēj veikt audzinātāja uzdevumus un pienākumus, tiek piedāvāta audzināšana bērnu namos, patversmēs vai pie audžuvecākiem. Tiek mēģināts atvieglot visu bērnu un jauniešu iekļaušanās procesu sabiedrībā, tai skaitā radot iespējas attīstībai un personīgai iniciatīvai arī dažādi cietušajiem jauniešiem.

Kas ko dara ?/ Likuma objekti

Pamatā atbalstu jaunatnei sniedz fiziskas personas, kas pārstāv dažādas nevalstiskas organizācijas, biedrības un sabiedriskas organizācijas (pašpalīdzības biedrības, baznīcas). Publiski bērnu un jauniešu aizgādnības uzdevumus ņem vērā jaunatnes lietu pārvaldes rajonos un pilsētās, federālās zemes (Bundesland) jaunatnes lietu pārvaldes uzdevums ir plānot un koordinēt jaunatnes aizgādnību zemē.

Kas ir šī likuma adresāti ?/ Likuma subjekti

Pirmkārt bērni un jaunieši, kuri šajā likumā ir ne tikai atsevišķas personas, bet arī esošās un potenciālās sabiedrības daļa.

Otrkārt likums attiecas arī uz vecākiem, jo tieši uz viņiem gulstas atbildība par audzināšanu (pamatlikuma 6.pants).

Treškārt likums attiecas uz valsts un privātām iestādēm, kas nodarbojas ar bērnu audzināšanu vai rūpējas par tiem.

Likums orientēts uz dažādām dzīves situācijām un aptver fiziskās, garīgās, sociālās attīstības un materiālos jautājumus.

(Das Gesetz zur Neuordnung des Kinder - und Jugendhilferechts)

Palīdzība jāsniedz, pirms radusies nopietna problēma

Likuma centrālais mērķis: bērniem un jauniešiem to attīstībā jāsniedz vispusīga palīdzība. Darbībā šai palīdzībai jāatbalsta un jāpapildina audzināšana ģimenē. Palīdzība bērniem, jauniešiem un to vecākiem jāsaņem nevis no tā brīža, kad audzināšana ģimenē jau saskārusies ar kādām smagām grūtībām. Palīdzības likums par palīdzību bērniem un jauniešiem paredz profesionāli kompetentu konsultantu atbalstu vēl pirms radusies kritiska situācija. Krīzes un konflikti nedrīkstētu saasināties tiktāl, ka nākas šķirt bērnus no vecākiem.

Vācijā likums par palīdzību bērniem un jauniešiem izstrādāts nesen, lai stātos 1922. gada likuma vietā, par kura reformēšanas nepieciešamību pirms tam ilgi bija diskutēts.

·     Prasībām atbilstoša palīdzība

Likumā par palīdzību bērniem un jauniešiem svarīga loma ir piedāvāto pakalpojumu diferenciācija. Likums ņem vērā dažādos dzīves apstākļus un audzināšanas problēmu daudzveidību, ietver sevī darbu ar jaunatni, sociālo darbu jaunatnes sfērā, bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību audzināšanas jomā, palīdzību ģimenes audzināšanā, palīdzību bērnu attīstībai dienas audzināšanas iestādēs un dienas aprūpes iestādēs, kā arī plašu individuālo palīdzību audzināšanas jomā.

·     Gadījumi, kuros likums paredz palīdzību

Piemērs: Kādam jaunietim skolā ir problēmas. Viņa sekmju līmenis ir krities, viņš bieži kavē stundas, bet klases biedri bieži sūdzējušies par viņa pieaugošo agresivitāti. Trīspadsmitgadīgā jaunieša vecāki šķīrušies pēc strīda pusgadu atpakaļ, viņš dienas otrajā pusē paliek viens, jo māte strādā savā iepriekšējā darbā par sekretāri. Māte apmeklēja vecāku pieņemšanas un sūdzējās par līdzekļu trūkumu, tāpat skaidroja to, kādas ir viņas attiecības ar bērna tēvu, ka viņa nevēlas tās atjaunot, kaut arī dēls tēvam ir ļoti pieķēries. Patiesībā tēvs būtu gatavs vairāk rūpēties par savu dēlu. Skolotājs no jaunieša skolas, kuram tika uzticēts nodarboties ar šo problēmu, piedāvāja to ģimenei apspriest kopā ar psihologu. Bija ļoti grūti izšķirties par problēmas uzticēšanu konsultatīvajā ģimenes dienestā, bet pēc pirmās reizes šī barjera izzuda. Ģimene sāka piedalīties konsultācijās par audzināšanas jautājumiem, kurās visiem bija iespējams izteikties par iespējamo problēmas atrisinājumu, kurš ļautu vecākiem arī pēc šķiršanās vienlīdzīgi rūpēties par jaunieti.

Tāpat tas varētu būt gadījums, kad jaunā ģimenē, kurā piedzimis bērns, ir problēmas ar tā pieskatīšanu, vecāku pašu tālākas izglītības nepieciešamību, laika un naudas trūkumu. Vecāki var izveidot apvienības bērnu pieskatīšanas iestādes izveidei vai sniegt atbalstu jau esošai iestādei.

Bieži jaunieši un vecāki varētu paši risināt savas problēmas, nepieciešams vienīgi piedāvājums to darīt un iniciatīvas atbalsts. Tā tiek izveidoti dažādi jaunatnes centri, bērnu dienas novietnes un citas iestādes, kuru darbības pamatā ir brīvprātīga palīdzība.

Likums bērniem, jauniešiem un vecākiem

Praktiskās palīdzības spektrs ir paplašinājies. Palīdzība jaunatnei ietver sevī arī palīdzību jaunajiem pieaugušajiem, arvien vairāk arī ģimeni un visu sociālo vidi.

Lai atrisinātu daudzos uzdevumus, kurus uzdod sabiedrība ar tajā augošajām prasībām pēc izglītības, mobilitātes un zināšanām, ģimenēm nepieciešama dažāda palīdzība, pamudinājumi un paskaidrojumi. Jāizglīto ģimenes, jāmāca tām orientēties sociālajā situācijā.

Jāorientējas uz to, ka dauzu sieviešu dzīvē plāni ģimenes un profesionālajā sfērā būs savstarpēji saistīti, arī vīriešu dzīvē ģimenei ir būtiska loma. Katra ģimenes locekļa individuālas izaugsmes vēlme ņemama vērā tikpat, cik solidaritātes nepieciešamība ģimenē. Augot ģimeņu skaitam ar vienu bērnu, rodas problēma, kā nodrošināt nepieciešamību pēc kopīgām rotaļām, normālu attiecību ar vienaudžiem veidošanos. Sieviešu interesēs, kuras blakus savai ģimenes dzīvei nevēlas zaudēt saikni ar profesiju, ir atbilstošu ģimenes apmācības centru izveide ar ieteikumiem tieši profesionālajā un darba sfērā.

(Šo jautājumu risina arī likums par darba laiku, kurš paredz daudz lielāku brīvību plānot savu darba laiku, sevišķi sievietēm ar bērniem, kā arī stingrus noteikumus par virsstundu, nakts stundu un brīvdienu darba laika kompensēšanu.)

·     Dzīves sfēru diferenciācija

Šodienai raksturīga liela ģimenes formu un dzīves līmeņu dažādība. Daudz vairāk ir bērnu, kas ir vienīgie ģimenē (52%). Ģimenes ar trīs vai vairāk bērniem kļuvušas par retumu (14%), apmēram trešdaļā ģimeņu (34%) ir divi bērni. Katrā piektajā laulībā nav bērnu, no tām 3/4 to vēlētos.

Secinājums: Lielas ģimenes ir izņēmums, un augt kopā ar brāļiem un māsām mūsdienu bērniem vairs nav raksturīgi.

Tāpat par retumu kļuvušas ģimenes, kurās kopā dzīvo vairākas paaudzes: 1970. gadā trijās no simts ģimenēm vecāki, bērni un mazbērni dzīvoja kopā. 1987. gadā šis daudzums samazinājās līdz 1.5 ģimenēm no simta. Tiek noslēgts arī mazāk laulību, palielinās jaunlaulāto vidējais vecums (1987.g. vīrieši vidēji 31 gada vecumā, sievietes - 28 gadu vecumā).

Palielinājies ārpus laulībā dzimušo bērnu skaits: 1988. gadā no 677 000 jaundzimušajiem 100 000 vecāki nebija laulājušies. Vientuļo vecāku skaits arī aug.

Pēc Vācijas statistikas datiem par šķiršanos - katra trešā laulība kopš 1975.gada laulībām, tiek šķirta.

Veidojot likumdošanu palīdzības sfērā bērniem un jauniešiem, kā arī viņu ģimenēm, jāņem vērā izmaiņas ģimeņu struktūrā.

·     Kā likums var pozitīvi ietekmēt vecāku lomu audzināšanā?

Pamatā likums atbildību par audzināšanu uztic ģimenei. Vairumā gadījumu tēvi un mātes nopietni un ar atbildības sajūtu izturās pret savu uzdevumu.

Vācijas Federālā valdība, veicot dažādas sociāli - politiskas darbības, stiprinājusi ģimeņu ekonomiskās iespējas. Kā piemērs: ticis paaugstināts ar nodokli neapliekamais minimums bērnu vecākiem, pabalsti audzināšanai un mājokļa iekārtošanai vecākiem ar zemiem ienākumiem. Šādi palīdzības pasākumi attiecas arī uz vientuļajiem vecākiem.

Pilsētām, apgabaliem un zemēm jāpiedāvā ģimenēm palīdzību vispārējā audzināšanā, vai arī jāpalīdz šīs funkcijas veikt atbilstošām nevalstiskajām organizācijām. Tie var būt brīvā laika pavadīšanas un atpūtas iespēju piedāvājumi, kas iekļauj arī rūpes par bērniem un viņu audzināšanu, ģimeņu apmācības un konsultācijas, pamudinājumi uz savstarpēju un pašpalīdzību.

Likums paredz arī regulācijua situācijās ar dažādu raksturu: šķiršanās, slimība, aizceļošana.

Bez tiem priekšnosacījumiem, kuri attiecas uz visiem, likumā paredzēta arī speciāla palīdzība ģimenēm, kurām ir dažādas problēmas, kuras ir situācijā, kuru pašu spēkiem nevar atrisināt. Arī šeit liela nozīme ir konsultācijām.

         

·     Konsultācijas šķiršanās jautājumos.

No 130 000 šķiršanās gadījumiem (katru gadu) 100 000 gadījumos tās ir ģimenes ar bērniem. Tieši bērniem šķiršanās situācijas ir vissarežģītākās, tās bieži izraisa problēmas personības attīstībā. Liels skaits bērnu, kuri aug šķirtās ģimenēs, nonāk bērnu iestādēs vai dienestu uzraudzībā, kas liecina par sarežģījumiem, kādi ir šai grupai.

Likums orientēts uz diviem galvenajiem risinājumiem:

          - Ja ir tāda iespēja, vecākiem vajag parādīt iespējamos variantus tālākai kopdzīvei;

          - ja šķiršanās jau notikusi vai ir neizbēgama, tad tomēr svarīgi radīt vecākiem labvēlīgus apstākļus sava pienākuma pildīšanai.

Likums paredz konsultācijas partnerattiecību un šķiršanās jautājumos. Turklāt ģimenēm jāsaņem palīdzība, kas ļauj savlaicīgi atrisināt sarežģījumus ģimenē, vēl pirms krīzes iestāšanās.

Gadījumos, kad notikusi šķiršanās, Jaunatnes lietu iestādei jāpalīdz atrast pieņemamu koncepciju, kura būtu pamatā tiesas lēmumam par vecāku tiesībām pēc šķiršanās. Iespējami jācenšas līdzvērtīgi sadalīt vecāku atbildību pēc šķiršanās.

·     Konsultācijas un atbalsts, realizējot bērnu aprūpi.

Vientuļajiem tēviem un mātēm (kuriem ir bērna aprūpes tiesības), ir jāsaņem konsultācijas un atbalsts. Pie tam tēviem un mātēm, kuriem atteiktas tiesības rūpēties par bērnu, arī ir tiesības uz konsultācijām un atbalstu viņu sakaros ar bērnu, apmeklēšanā un citos jautājumos, kas saistīti ar kopīgo bērnu. Tieši šajā jomā bieži nepieciešama palīdzība.

·     Īpašas dzīvesvietas jaunajiem vecākiem un bērniem.

Tēviem vai mātēm, kuri vieni paši audzina savus bērnus vecumā līdz sešiem gadiem, jāpiedāvā palīdzība un atbilstoša dzīvesvieta kopā ar bērnu, ja tas nepieciešams, arī ilgāk. Tas galvenokārt attiecas uz nepilngadīgām mātēm, kuras vēl nav beigušas skolu vai ieguvušas profesiju. Viņām tiek dotas šādas dzīves iespējas, līdz iespējai iekārtoties patstāvīgā dzīvē.

Ir priekšrocības šādu dzīvošanas iestāžu izveidošanai grupām, nekā tradicionālajām mātes-bērna iestādēm. Tajās nav pilnīga nodrošinājuma, kas tuvina situāciju ikdienas apstākļiem un veicina patstāvību.

Likuma ietvari paplašināti, un attiecas arī uz tēviem ar bērnu, kuri nonākuši grūtībās. Ir arī iespējas pilnai ģimenei saņemt līdzīgu palīdzību, arī studentu ģimenēm, bet šādi gadījumi neesot bieži, jo parasti tad viens strādā un nodrošina ģimeni.

·     Rūpes par bērniem un palīdzība viņiem krīzes situācijās

Var viegli iedomāties situāciju, ka saslimusi māte, kura viena audzina savus abus, 6-gadīgo un 3-gadīgo, bērnus, bet tēvam nav iespējas būt atvaļinājumā, arī vecvecāku pakalpojumi nav pieejami.

Šādās ekstremālās situācijās likumā paredzēta palīdzība, kuru iespējams saņemt kā finansējumu palīgam saimniecībā. Šajā gadījumā ir būtiska atšķirība no atrisinājuma, sūtot bērnus internātā, vai vienīgajam vecākam nevarot bērnu dēļ strādāt, pārtikt vienīgi no sociālā pabalsta. Tas ir svarīgi, saglabāt bērniem viņu ierastos apstākļus.

Bērniem nepieciešama vienaudžu sabiedrība

Mūsdienās vairāk kā pusē ģimeņu ir tikai viens bērns. Bērni aug vieni, un viņiem nav iespēju rotaļām ar vienaudžiem, kas ir arī vingrināšanās sociālajā uzvedībā. Urbanizētā vidē arī ir arvien mazāk iespēju “pagalma” vai “ielas” kontaktiem un pieredzes uzkrāšanai.

Audzināšanas jēdziens ir izmainījies, atšķirībā no agrākā lielāku lomu ieguvis bērnudārzs, arī pamatskola. Tāpēc nepieciešams paplašināt aprūpes formas bērnu dienas iestādēs, gādājot par pilnīgāku viņiem nepieciešamo vajadzību apmierināšanu.

·     Kas ir “Bērnu dienas iestādes”?

Iestādes, kuras funkcionē tikai daļu dienas, un arī tās, kuras atvērtas arī pēcpusdienā (ar vai bez pusdienas pārtraukumu), 5 dienas nedēļā. Likums kā tipiskas šādas iestādes piemin bērnudārzus (bērniem no 3 gadu vecuma līdz skolai) un pagarinātās dienas grupas (skolas vecuma bērniem)

Bez šīm arvien lielāku izplatību iegūst arī iestādes, kuras rūpējas par bērniem, kuri nav stingri sadalīti vecuma grupās. Šādas jaukta vecuma grupas, kurās pieņemti tiek bērni no 4 mēnešu vecuma līdz skolas vecumam, līdzīgi situācijai, kāda ir lielās ģimenēs.

Likums prasa, lai visās šāda veida iestādēs strādātu speciālisti. Piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt pedagoģiski pamatotiem un orientētiem bērnu un viņu vecāku vajadzību apmierināšanai. Tas attiecas arī uz nepieciešamību veidot mainīgu darba laiku, atkarībā no pieprasījuma.

·     Dienas auklīšu finansēšana

Sekmīgi attīstās bērnu dienas aprūpes ģimenes formas, īpaši bērniem pirmajos dzīves gados. Pazīstamākā forma- “dienas mamma”. Viņa rūpējas par bērnu pie sevis mājās vai arī nāk pie bērna uz mājām. Viņai tiek apmaksāti visi nepieciešamie izdevumi, kā arī rūpes par audzināšanu, ja pamatota šādas aprūpes nepieciešamība. “Dienas mammai”, tāpat kā vecākiem, ir tiesības uz konsultācijām dienas aprūpes jautājumos.

·     Vecāki vēlas labāk savienot ģimeni un profesiju

Aizvien vairāk vecāku izmanto dienas iestāžu vai “dienas mammu” pakalpojumus. Tam ir daudz iemeslu: vecajās federālajās zemēs pieaug dzimstība. Aug arī vientuļo vecāku skaits, kuriem svarīgi saglabāt savu darbu. Daudzi pāri vēlas labāk apvienot savu darbu un ģimeni.

Vairāk, nekā katra otrā mamma (52,6%) ir nodarbinātas ārpus mājas. No tām, kuras vienas audzina bērnus vecumā līdz 6-iem gadiem, 47,3% strādā.

·     Tiesības uz vietu bērnudārzā

Likumā paredzēts, ka katram bērnam no 3 gadu vecuma līdz skolas gaitu sākšanai ir tiesības uz vietu bērnudārzā.

Dažādos Vācijas rajonos nav vienāds bērnudārza vietu skaita nodrošinājums.

Vecajās federālajās zemēs vidēji 3/4 bērnu vecumā no 3 gadiem līdz iešanai skolā apmeklē bērnudārzu. Nodrošinājums ir no 50% līdz pat 100% nepieciešamo bērnudārza vietu. Jaunajās federālajās zemēs arī ir labs nodrošinājums ar vietām bērnudārzā.

Piedāvājumi aprobežojas lielākoties ar iespēju atstāt bērnus dienas pirmajā pusē.

·     Kā turpmāk paredzēts attīstīt dienas aprūpes iestādes?

Arvien vairāk ir vecāku, kuri audzina bērnus vienatnē, kā arī aug to ģimeņu skaits, kurās abi vecāki strādā. Arvien vairāk nepieciešamas dienas iestādes tieši bērniem līdz 3 gadu vecumam, tāpat arī pirmsskoas vecuma bērniem.

Svarīgi uzlabot piedāvājumu bērnu aprūpei no tā brīža, kad tiek pārtraukta audzināšanas pabalsta izmaksa - Vācijā pabalstu izmaksā par bērna audzināšanu līdz 2 gadu vecumam. Atvaļinājums bērna kopšanai pagarināts līdz trešajam dzīves gadam, tomēr daudzos gadījumos daudzas mātes un tēvi gribētu strādāt, kas svarīgi kā ienākumu, tā arī profesionālās karjeras jomā, bet nevar to darīt, jo nav pieejami ne vecvecāku pakalpojumi, ne atbilstošas iestādes.

Svarīgi ir saglabāt un tālāk attīstīt prasībām atbilstošus dažādus dienas aprūpes formu piedāvājumus kā jaunajās, tā arī vecajās zemēs, jāuzlabo piedāvājumu kvalitāti.

·     Bērni vecumā līdz trīs gadiem

Ir vairākas iespējas, kā realizēt bērna dienas aprūpi šajā vecumā:

          - t.s. “silīte;

          - jaukta vecuma grupas;

          - “dienas mammas”

Izplatīti arī tādi risinājumi, kā meitenes-guvernantes, “vecmāmiņu izīrēšanas” kantori. Tomēr situācija, ka jaunajiem vecākiem nav normāla piedāvājuma bērnu dienas aprūpei šajā vecumā, vērtējama ļoti negatīvi. Tieši šajā vecumā svarīgi nodrošināt bērnam pareizu apkopi.

Vecajās federālajās zemēs 4% no piedāvājuma ir “silītes”, jaukta vecuma grupas un “dienas mammas”, jaunajās zemēs - galvenokārt ‘silītes”.

·     Pagarinātās dienas grupas skolas vecuma bērniem

Pagarinātās dienas grupu veidošana ir viena no tipiskākajām aprūpes formām bērniem skolas vecumā. Tomēr to nevajadzētu uzskatīt kā skolas “piedēkli”, kaut arī tajā tiek piedāvātas konsultācijas uzdevumu risināšanā un tās sadarbojas ar skolu.

Pagarinātās dienas grupas tiek veidotas kā patstāvīgas iestādes bērniem un pusaudžiem, kurās viņi var iegūt pieredzi, rotaļāties ar vienaudžiem, nodarboties ar sportu.

·     Palīdzība bērniem un jaunatnei - bērnu interešu aizstāvji

Augsti attīstītā industriālajā sabiedrība darbojas pēc principiem, kuri nav orientēti bērna interesēs. Pārāk maz izdodas ņemt vērā viņu vajadzības un intereses, veidojot zemju un federālo politiku.

Lai pievērstu uzmanību bērnu un jaunatnes problēmām, tiek organizētas dažādas akcijas, kā piemēram “Pilsēta, labvēlīga bērniem” vai “Pilsētas rotaļlaukuma vide”. Šādi pasākumi iziet ārpus “bērnu iestāžu dzīves” ietvariem, parāda, ka apkārtnes un sociālās vides veidošana ir svarīga ērnu un jaunatnes politikas sastāvdaļa.

Palīdzība pašpalīdzības realizēšanā

Jāatbrīvojas no izpratnes, ka palīdzība izpaužas pasākumos, kas vērsti uz ģimenes sadalīšanu - bērnu ievietošana speciālās iestādēs vai citur ārpus ģimenes.

Laulībai un ģimenei ir jābūt valsts aizsardzībā, pārsvarā ģimeni izšķirošiem pasākumiem jābūt palīdzībai un atbalstam.

Kas saņem palīdzību?

Audzināšanas uzdevumi nav kļuvuši vecākiem vieglāki, augušas personīga rakstura problēmas, stresa situācijas ģimenēs.

Jānodrošina bērnu labklājība, izvēloties starp neiejaukšanās principu ģimenes iekšējās lietās un valsts pienākumu aizsargāt bērnus un palīdzēt.

Tiek izdalīta daļēji stacionārā un ambulatorā palīdzība.

“Ambulatorā” palīdzība nozīmē nozīmē darbīgu palīdzību un attiecas uz darbu ar ģimenēm, kuras saņem palīdzību no ārpuses, tiek konsultētas.

“Daļēji stacionārā” palīdzība - tās ir palīdzības formas, kurās apvienojas ambulatorās palīdzības priekšrocības un stacionārās palīdzības iespējas. Bērns vai pusaudzis tiek atstāts ģimenē, bet viņš saņem regulāru kvalificētu palīdzību pēc skolas, kā arī pedagoģisku un terapeitisku palīdzību ar vecāku līdzdalību.

·     Kā tiek realizēta palīdzība

Palīdzības pasākumiem jātiek veiktiem iespējami savlaicīgi, tiem jābūt savstarpēji saskaņotiem.

Pasākums var būt situāciju izskaidrojoša saruna ar sociālo darbinieku, nevalstiskas organizācijas speciālistu sociāli-pedagoģiska palīdzība vai palīdzība jaunietim, kuram radušās grūtības skolā vai darbā.

Likumā paredzēta pakāpeniska pasākumu realizēšana, ņemot vērā dažādās palīdzības sistēmas, kam pamatā valstisku un nevalstisku palīdzības iestāžu sadarbība.

Ambulatorās palīdzības veidi:

- Konsultācijas audzināšanas jautājumos. Konsultāciju iestādes atbalsta bērnus, jaunus cilvēkus un vecākus individuālu un ģimenes problēmu noskaidrošanā un palīdz tās pārvarēt.

- Sociālais darbs grupās, individuālais audzināšanas darbs, audzināšana kādas iestādes dienas grupā. Sociālais darbs grupās paredzēts bērniem un pusaudžiem, tas orientēts uz sociālo apmācību.

-.Audzinātāja vai sociālā darbinieka palīgs kopīgi ar bērnu vai pusaudzi risina problēmas, viņam paliekot ierastajā vidē.

·     Sociāli - pedagoģiskā palīdzība ģimenēm

Tā ir viena no intensīvākajām ambulatorās palīdzības formām, jo tā dziļi un ilgstoši ietekmē ģimenes dzīvi, sastopoties ar dažādām bērnu un vecāku problēmām. Pateicoties mūsdienīgai ģimenes palīga darbībai, iespējams daudzos gadījumos palielināt ģimenes pašpalīdzības potenciālu.

·     alternatīvas internātam

Kā papildinājums klasiskajam dzīves veidam internātos, tiek ieteiktas arī dažādas citas formas - uzraudzība, dzīvojot patstāvīgi, pedagogu uzraudzība, dzīvojot grupās, kā arī intensīvs individuālais sociāli - pedagoģiskais darbs ar dažādām bīstamām situācijām īpaši uzņēmīgiem pusaudžiem.

Sociāli - adaptējošo un audzinošo pasākumu ietvaros tiek praktizēts, ka kāds pusaudzis vai neliela jauniešu grupa dzīvo viņiem speciāli noīrētā dzīvoklī (to var apmaksāt valstiskas vai nevalstiskas organizācijas, kuras darbojas palīdzības jaunatnei sfērā); pie kam 1-3 reizes nedēļā sociālais darbinieks vai pedagogs, nepieciešamības gadījumā arī cits speciālists, apmeklē jauniešus un apspriež dažādus jautājumus, kā audzināšanas, tā arī sadzīves jautājumus. Nepieciešamības gadījumā iespējams, ka kāds sociālais darbinieks pastāvīgi uzturas kopā ar šo jauniešu grupu. Šāda forma beidzamajā laikā attīstās kā alternatīva internāta iestādēm vai arī kā atbalsta veids tiem, kas beidz dzīvot internātā. Jebkurā no minētajiem gadījumiem nepieciešams nodrošināt kvalificētu uzraudzību.

Bērnus aprūpējošās ģimenes

Mazāk tiek gādāts par uzraudzību, svarīgāk ir katrā gadījumā saņemt padomu un gatavību palīdzēt. Tomēr pat tāda sistēma, kura orientējas uz preventīvu un gimeni uzturošu palīdzību, nevar atteikties no audzināšanas un palīdzības pasākumiem ārpus vecāku mājas, ja vecāki paši nevar nodrošināt pietiekošu labklājības līmeni bērnam vai pusaudzim. Ja bērni nepārceļas uz internātu, bieži tiek izmantota tāda forma, kā audzināšana “Pflegefamilie”(“aprūpes ģimene”) Šajā gadījumā bērna interesēs ir orientācija uz drīzu atgriešanos īstajā ģimenē, vai arī uz ciešāku saistību ar aprūpējošo ģimeni, kas jau ir līdzīga adopcijai.

Šajā sakarā tiek paredzēts:

          - bērna ģimenes konsultācija pirms viņa pāriešanas uz aprūpējošo ģimeni;

          - kvalificēta aprūpējošās ģimenes izraudzīšanās;

          - kopīga iespējamās atgriešanās jautājuma apspriešana, orientējošo                   termiņu noteikšana;

          - palīdzības plāna sastādīšana;

          - kontakta uzturēšana starp bērnu un vecākiem arī tad, ja bērns ģimenē    nevar atgriezties;

          - aprūpējošās ģimenes konsultācija;

          - nepieciešamā tiesiskā statusa piešķiršana bērna aprūpētājiem.

3. tabula.Bērni internātos un aprūpējošajās ģimenēs

gads	nepilngadīgo skaits vecumā līdz 18	bērni un jaunieši, kas nedzīvo ģimenē	no tiem dzīvo internātā	%	no tiem aprūpējošās ģimenēs
1970	16.514.799	136.305	97.231	71.3	39.074
1975	15.900.774	141.056	77.749	55.1	63.307
1980	14.215.562	132.713	63.385	47.8	69.328
1985	11.830.065	93.025	47.673	51.2	45.108
1986	11.527.204	88.746	44.799	50.5	43.696
1987	11.233.911	87.524	44.370	50.7	42.840
1988	11.224.205	86.413	43.885	50.8	42.528
1989	11.410.873	86.541	43.947	50.8	42.594

to bērnu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes, pastāvīgi sarūk, bet tas ir saistīts ar vispārējo bērnu skaita samazināšanos. Ja 1970. gadā 2/3 bija izvietoti internāta iestādēs, bet 1/3 aprūpes ģimenēs, tad sākot ar 1981. gadu, šī attiecība gandrīz izlīdzinājusies. Ļoti samazinājies internātā ievietoto zīdaiņu un mazu bērnu skaits. Ja 1970. gadā puse pirmsskolas vecuma bērnu, kuri nevarēja dzīvot pie vecākiem, tika ievietoti internāta iestādēs (15 724 no 33 191), tad 1989. gadā vairs tikai 1/5 (3401 no 17 012).

“Starta” palīdzība jaunajiem pieaugušajiem

Jaunajiem pieaugušajiem jānodrošina palīdzība viņu personības attīstībā un dzīves organizēšanā, kas veicina viņu pašu atbildības veidošanu.

Jaunie pieaugušie - tā ir vecuma grupa no 18 līdz 27 .gadu vecumam.

Palīdzība jāsaņem arī tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri nav gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi pēc pilngadības sasniegšanas. Visbiežāk tie ir jaunieši, kas auguši internātos, kuriem nav bijis vecāku atbalsta. Viņiem ir grūtības ar integrāciju sabiedrības struktūrās, un ja netiek jau sākumā pedāvāta palīdzība, tad iespējamais iznākums ir, ka viņiem arī turpmāk būs jāpārtiek no sociālās palīdzības, vai arī krimināla “karjera”.

Preventīva palīdzība

Izglītība un nodarbinātība sociālās palīdzības vietā - tā varētu formulēt beidzamo gadu tendenci, kura iestrādāta arī likumdošanā. Palīdzību var saņemt arī pilngadīgi jauni cilvēki, kuriem grūti aklimatizēties profesionālajā un sociālajā vidē. Tie var būt jaunieši, kuri sākuši strādāt tūlīt pēc skolas, bet vēlāk sapratuši, ka daudz var dot izglītība. Problēmas ir arī jauniešiem, kuri ilgi turpina dzīvot kopā ar vecākiem, un vairs nesaņemot viņu atbalstu, nonāk lielās grūtībās.

Arī ģimenes konfliktu gadījumā iespējams saņemt ambulatoru vai daļēji stacionāru palīdzību.

Ja nav iespējams dzīvot pie vecākiem vai patstāvīgi īrētā dzīvesvietā, ir iespēja apmesties jauniešu kopmītnēs.

Vecuma ierobežojumi

Ir ļoti svarīgi, lai jauni cilvēki kļūtu pēc iespējas ātrāk patstāvīgi. Visas palīdzības iespējas domātas galvenokārt vecumā līdz 21 gadam, bet nepieciešamības gadījumā arī ilgāk, galējā robeža ir 27 gadu vecums.

Viens no galvenajiem palīdzības jaunatnei mērķiem ir virzīt jauno cilvēku uz patstāvību un atbildību par savu rīcību. Tāpēc pēc palīdzības pasākuma izbeigšanās, piemēram, beidzot internātu vai beidzoties apmācības kursam, jānodrošina palīdzību, meklējot dzīvokli vai darbu. Šiem pasākumiem būtu jānodrošina pilnīgu jaunā cilvēka integrāciju sabiedrībā.

Kad var kļūt par pieaugušo

Vecākiem pabalstu izmaksā līdz bērnu 27 gadu vecumam, ja tie līdz šim laikam turpina mācīties. Jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuri strādā pilnu darba dienu, ir maz. No 760 000, kuri 1989. gadā beidza skolu 1/3 bija gatavības apliecības vai beiguši institūtu, 1/3 - apliecība par reālskolas beigšanu, apmēram 210 000 bija sekmīgi beiguši vidusskolu.

Novērojama tendence, ka jauni cilvēki ilgāk turpina izglītību, lielāks ir arī skolas beidzēju (abiturientu) skaits. 70% vēlas turpināt izglītību.

sociālais darbs ar jaunatni

Pusaudžiem nepieciešama vieta, kur viņus neviens netraucētu. Kur ir iespējas muzicēt, vingrināties, spēlēt u.tml. Nepieciešama vieta, kur izgāzt enerģiju, atzīmēt savus svētkus.

Jauniem cilvēkiem parasti netrūkst ideju, tās vienīgi var būt sarežģīti realizēt, un šajā jomā var palīdzēt jaunatnes dienests. Sociālie darbinieki ir nepastarpināti saistīti ar pilsētas varas iestādēm, viņiem ir iespējas atrast atbilstošas telpas, un viņi var kopīgi ar jauniešiem izstrādāt koncepciju, ko pēc tam īstenot. Tam bieži nav nepieciešami lieli līdzekļi - vienīgi darbarīki un materiāli, pārējo var izdarīt jaunieši saviem spēkiem.

darba ar jaunatni uzdevumi

- ārpusskolas izglītība (vispārējā, politiskā, sociālā, sanitāri-higiēiskā, kultūras, estētiskā un tehniskā izglītošana);

- sports, spēles un komunikācijas;

- profesionālā, skolas un ģimenes sfēra;

- internacionālais darbs;

- atpūta;

- konsultācijas.

sociālais darbs ar jaunatni

Rūpējas par tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri sevišķi atkarīgi no palīdzības un atbalsta. Piedāvā konsultācijas, iespējas iegūt skolas vai profesionālo izglītību un palīdz integrēties sabiedrībā.

Mūsdienās arvien svarīgāka darba iegūšanā ir izglītība un kvalifikācija.

Tehnikas augošā attīstība, kas rada darbavietas, prasa arī speciālas zināšanas, un līdz ar to samazinās tā saucamā vienkāršā darba pieprasījums.

Tas nostāda vēl sliktākā situācijā tos, kuriem bijis maz iespēju izglītoties un celt kvalifikāciju. Šo problēmu asi izjūt ārvalstu iebraucēji Vācijas biezi apdzīvotajās vietās, starp kuriem daudz jaunu cilvēku, kuri devušies vienkārša darba meklējumos.

Kaut arī šīs grupas ir uzmanības centrā, tomēr nav ieteicams pārāk koncentrēt palīdzības pasākumus vienīgi šajā virzienā. Tās mērķim vajadzētu būt tādam, lai katrs varētu patstāvīgi organizēt savu dzīvi un nopelnīt savu iztiku.

Jauniešu bezdarbs

Vecuma grupā līdz 20 gadiem bezdarba līmenis beidzamajā laikā ir būtiski samazinājies. 1990. gadā bezdarbnieki šajā vecuma grupā bija 3.6% no kopējā skaita. Salīdzinājumam - 1984. gadā tie bija 8.3% no kopējā skaita.

Dati liecina, ka problēma saglabājas ar to pašu jauniešu grupu - kuriem ir problēmas ar apmācību.

Viena šāda grupa ir jaunie pieaugušie  20-25 gadu vecumā, kuriem paaugstināta jauniešu bezdarba apstākļos bija maz iespēju apmācībai. Viņiem šobrīd ļoti grūti atrast ceļu iekļūšanai darba tirgū.

Šobrīd situācija apmācības sfērā ir uzlabojusies dažādu iespēju ir vairāk. Ir arī lielāks piedāvājums par pieprasījumu, un šajā situācijā palīdzības pasākumus iespējams organizēt efektīvi.

Palīdzība jaunatnei un jaunatnes aizsardzība

Ar jaunatnes aizsardzības jēdzienu parasti saista šauru jaunatnes publisko tiesību aizsardzību un likumus, kas to regulē. Bet bērnu un jaunu cilvēku aizsardzība no nelabvēlīgām situācijām ir jāizprot arī plašākā tās nozīmē.

Aizsargāties no dažādām bērniem un jauniešiem nelabvēlīgām situācijām un draudiem var pirmkārt ar informācijas, konsultāciju palīdzību.

Palīdzība jaunatnei un tās audzinošais darbs var būt kā labs impulss pret:

      - draudiem, kādus rada video- un teleprodukcija, mūsdienu spēļu zāles;

      - dažādu sektu un okultisma kustību psihiskajām manipulācijām;

      - narkotiku piedāvājumiem.

Šādi pasākumi attiecas arī uz bērnu vecākiem, viņu izglītošanu.

Sabiedrības spēku līdzdalība palīdzībā jaunatnei

Ir daudzi gadījumi, kad vecāki paši pēc savas iniciatīvas organizējas dažādu pasākumu veikšanai, kā piemēram izveido bērnudārzu vai pagarinātās dienas grupu kāda kluba vai citās maz izmantotās telpās. Jaunieši, kurus vieno iepriekšējā atkarība no dažādām vielām vai alkohola, izveido kafejnīcu, kurā tikties, lai pārvarētu vientulības sajūtu.

Likumā paredzēta valsts palīdzība šādām organizācijām, kuras izveidotas pēc sabiedrības iniciatīvas.

Organizācijām, kuras grib pretendēt uz valsts atbalstu, jāatbilst vairākiem nosacījumiem:

      - Jāievēro profesionāli pasākumu plānošanas nosacījumi;

      - jābūt mērķtiecīgas un ekonomiskas līdzekļu izmantošanas garantijai;

      - pasākumam jākalpo sabiedriski lietderīgiem mērķiem;

      - pasākuma organizētājam jāatskaitās par rezultātu, mērķim jāveicina                pamatlikuma par palīdzību mērķu realizāciju.

Tradicionālie nevalstiskās palīdzības īstenotāji ir baznīcas, jaunatnes un labdarības organizācijas, kuras arī turpmāk būs nevalstiskās palīdzības veidošanas pamats. Ir tendence palielināties arī pašpalīdzības grupu, vecāku iniciatīvas un jaunatnes klubu skaitam.

Šo pasākumu ideju realizācija lielā mērā atkarīga no valsts asignācijām. Likums paredz dažādu organizāciju pieeju jaunatnes lietu komitejai un līdzdalībai palīdzības pasākumu plānošanā un finansēšanā.

Finansējums

Jaunatnes federācija

Federācijas palīdzībai ir starpreģionāls raksturs, kas ietver centrālo iestāžu finansējumu un starptautiskos uzdevumus. Līdzekļi no federācijas pieauguši no 80mlj.DM 1970. gadā līdz 751mlj.DM 1990. gadā, no tiem:

486.0mlj garantijas fonds (palīdzība skolas, profesionālajā un sociālajā                            adaptācijā jaunajiem pārceļotājiem vai starptautisku uzdevumu                          atbalstam)

  83.0mlj centrālo specializēto organizāciju dotācijas pārceļotāju adaptācijai

  15.7mlj Otto Beneke fonds (palīdzība jaunajiem pārceļotājiem izglītībā un             adaptācijā)

   6.0mlj  celtniecības programma (jaunatnes viesnīcas, mācību centri)

  19.7mlj Vācijas-Francijas jauniešu apmaiņas programmas

130.2mlj federālais jaunatnes fonds (starpreģionālie un centrālie federālie                pasākumi palīdzībā jaunatnei un darbā ar jaunatni)

   8.1mlj  reģionālajai palīdzībai.

Palīdzības jaunatnei likums sociālās likumdošanas ietvaros

Sociālās likumdošanas krājumā apkopotas pirms tam ar atsevišķiem likumiem regulētās sociālās tiesības.

Pamatojums - tiesību sfērai jākļūst saprotamākai un savstarpēji saskaņotākai. Jāatbrīvojas no situācijas, ka dažādas iestādes darbojas neatkarīgi viena no otras, bez koordinācijas.

4. Bçrnu un jaunatnes Situâcija Latvijâ

Stâvokïa raksturojums

Lai pilnvērtīgi izvērtētu pašreizējo bērnu un jaunatnes sitāciju Latvijā, trūkst datu. Galvenokārt izmantota informācija, kura ir pētījumā “Bērni un ģimenes Latvijā.1994”, kurš veikts pēc Latvijas Nacionālās UNICEF komisijas ierosmes. Tajā apkopoti dažādi dati, kas atspoguļo ģimeņu un bērnu situāciju Latvijā, kopš 1989. gada.

Pētījums pagaidām nav oficiāli publicēts.

Jaunatnes politika nosacīti attiecināma uz grupu no 0-30 gadu vecumam. Kā lielākas grupas šeit var izdalīt bērnus līdz skolas vecumam, pirmskolniekus un pusaudžus, pilngadīgos jauniešus. Dažās valstīs jaunatnes politika tiek realizēta, plānojot atbalstu kā jauniešiem līdz pat 35 gadu vecumam. Vācijā jaunatnes palīdzība attiecas uz jauniešiem līdz 21 gada vecumam, nepieciešamības gadījumā līdz pat 27 gadu vecumam. Latvijā varētu reāli runāt par palīdzības un atbalsta pasākumiem attiecībā uz vecuma grupu no 0-25 gadu vecumam, bet šim vērtējumam nepieciešams nopietnāks pamatojums, maksimālais gadu skaits dažādās sfērās, kurās nepieciešams atbalsts un palīdzība, varētu būt atšķirīgs.

·     Bērnu un ģimeņu ekonomiskais stāvoklis Latvijā

(Bērni un ģimenes Latvijā.1994.; Latvija:Galvenie statistikas rādītāji)

Par ģimenēm svarīgāko faktoru visās sfērās, kas labvēlīgi ietekmē to attīstību, varētu nosaukt stabilitāti. Situācijai Latvijā raksturīgas daudzas negatīvas iezīmes:

- nestabila politiskā, ekonomiskā situācija;

- vāji attīstīts darba tirgus, pieaugošs bezdarbs;

- vāji attīstīta sociālā infrastruktūra;

Cilvēki nav gatavi piemēroties pārmaiņām, trūkst pieredzes un uzņēmības.

Savas ģimenes materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums pārsvarā ir negatīvs. Pētījumā par ģimeņu materiālo stāvokli, 82% aptaujāto ģimeņu atzīmē, ka izjūt nopietnas materiālās grūtības, 57% nevar sabalansēt budžetu, 11% tērējuši ietaupījumus, 14% nonākuši parādos. 13% atbild, ka dzīvo bez rūpēm.

Ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērni, 92% atzīst, ka dzīvo grūtos apstākļos.

·     demogrāfiskā situācija

Augstais mirstības līmenis un tā pieaugums, dzimstības samazināšanās ir novedusi pie depopulācijas. Šāda situācija ir jau vairākus gadus. 1993. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās vidēji par 4.9 uz 1000 iedzīvotājiem, vairāk pilsētās, mazāk laukos.

1994. gadā 24.9% Latvijas iedzīvotāju ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Pēdējo 5 gadu laikā nepilngadīgo skaits valstī samazinājies par 6.1%.

Vecuma grupu sadalījums 0-18

vecums	%
0-4	6.3
5-9	7.7
10-14	7.0
15-17	3.9
kopā	24.9
0-2	3.5
3-6	5.9
7-15	12.9
4. tabula   16-17	2.6

1994. gada sākumā visjaunākā grupa izrādījās skaitliski vismazākā. Vislielākā novirze no samēra, kāds nepieciešams normālai paaudžu nomaiņai, vērojama pilsētās. Latvijā 1993. gadā dzimstības līmenis bija 10.3 uz 1000 iedzīvotājiem. Var uzskatīt, ka dzimstība mazinājusies, pilsētās atturoties galvenokārt no otrā bērna, bet laukos - no trešā. Liels ir pirmo bērnu īpatsvars - vidēji 50.6% no gada laiā dzimušajiem, pilsētās pat 57.6%. Tas palielina bērnu mirstību, jo pirmie bērni ir apdraudētāki, salīdzinājumā ar otrajiem un trešajiem. Kopējā bērnu mirstība Latvijā 1993. gadā bija 15.9 uz 1000 jaundzimušajiem. Galvenokārt mirstības pieaugumu izraisa nedabiskās mirstības gadījumu palielināšanās, kur bieži vainojamas alkohola lietošanas sekas. Mazāka saistība mirstībai ir ar daļējas maksas medicīnas ieviešanu un medikamentu cenu pieaugumu.(Tautsaimniecība 1994. gada deviņos mēnešos: cenas pieaug, ražošanas apjomi samazinās)

Dzemdē galvenokārt jaunas sievietes 20 - 29 gadu vecumā. Tas saasina ekonomiskās problēmas jaunajām, vēl bieži materiāli nepatstāvīgajām ģimenēm.

5.tabula Bērnu skaits ģimenēs

	kopā pilsētās un laukos		pilsētās		laukos
	ģimeņu skaits	bērnu skaits	ģimeņu skaits	bērnu skaits	ģimeņu skaits	bērnu skaits
Visas ģimenes ar bērniem	402337	643035	292737	442406	109600	200620
tajā skaitā
ar 1 bērnu	216312	216312	168301	168301	48011	48011
ar 2 bērniem	146689	293378	104958	209916	41731	33462
ar 3 bērniem	29695	89085	15732	47196	13963	41889
ar 4 bērniem	6030	24120	2448	9792	3582	14328
ar 5 un vairāk bērniem	3611	20140	1298	7201	2313	12939

Laulību šķiršana

Galvenie laulības šķiršanas cēloņi ir vieglprātīga stāšanās laulībā, aprēķina laulības, alkohola lietošana, vardarbība un cietsirdība pret ģimenes locekļiem.

·     Noziedzība un antisociāla darbība

Situācijas, kurām būtu nepieciešams steidzami meklēt atrisinājumu, pēc pētījumā aptaujāto domām ir:

- sistemātiska alkohola lietošana un vecāku vai personu, kuras tos aizvieto, amorāla uzvedība- 78.1% aptaujāto;

- aktīva pieaugušo rīcība, iesaistot nepilngadīgos noziedzīgās vai citās antisociālās darbībās, t.sk. dzeršanā - 62.5%;

- anisociāls vecāku vai aprūpējošo personu dzīvesveids - 60.7%;

- nepilngadīgu meiteņu iesaistīšana prostitūcijā - 58.0%;

- pieaugušo nežēlīga izturēšanās pret bērniem un pusaudžiem - 56.7%;

Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka tieši šie faktori ir kaitīgi tālākajai bērnu attīstībai un determinē pusaudžu noziedzību. Būtu jānosaka šīs riska situācijas, jāatrod iespēju bērnus un pusaudžus no šīs vides izolēt, ievietojot pieņemamos apstākļos. Ja šādi pasākumi netiks veikti, jārēķinās ar to, ka nepilngadīgo noziedzības tendences turpinās pieaugt.

Latvijas kriminoloģisko pētījumu centra pētījumu rezultāti liecina, ka, neskatoties uz pusaudžu kriminālnodarījumu augsto sabiedrisko bīstamību, specifiku to atklāšanā, izmeklēšanā un novēršanā, policijas darbinieku metodiskā nodrošinājuma līmenis pagaidām ir zems.

(UNICEF izdevums, izmantoti LZA Ekon. institūta aptaujas dati)

·     Valsts sociālā politika un tās realizācija

Ar valsts sociālās aizsardzības politikas izstrādāšanu un realizāciju nodarbojas Labklājības ministrija, arī ar sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes programmām, tā izstrādā un pilnveido sociālās palīdzības pasākumu un sociālo garantiju sistēmu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, bāreņiem, invalīdiem u.c.; pārrauga likumdošanas un normatīvo aktu izpildi pašvaldībās.

Pēc Eiropā pastāvošajiem standartiem optimāli nepieciešams vismaz 1 sociālais darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem, uz Latvijas 2565.9 tūkstošiem iedzīvotāju bija 571 sociālās palīdzības darbinieks (1994. gada dati), kas ir apmēram 22% no vēlamā.

Galvenie pakalpojumu veidi, kurus reāli nodrošina sociālās palīdzības dienesti, ir sociālās palīdzības pabalstu izsniegšana, aprūpe mājās, ievietošana dažādās aprūpes iestādēs (pansionātos, bērnu audzināšanas iestādēs, patversmēs u.c.). Pašreizējā periodā sniedzamā sociālā palīdzība orientēta tikai uz iedzīvotāju pamatvajadzību (pārtika, apģērbs, mājoklis) minimālā līmeņa nodrošināšanu, pie kam šī palīdzība arī netiek pilnīgi nodrošināta.

Kā viena no sociālās politikas prioritātēm iezīmējas bērnu, t.sk. bāreņu, bērnu bez vecāku apgādības, bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, aprūpe un audzināšana.

Ir izveidota datu bāze par valsts iestādēs esošiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas tiek izmantota gadījumos, ja kāds vēlas adoptēt bērnu. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu Latvijā ir noteikta minimālās algas apmērā - 1994. gada oktobrī tā bija Ls28. Šī atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Aizbildniecībā atrodas aptuveni 4700 bērnu.

Latvijā darbojas 25 bērnu nami - patversmes, 4 bērnu bāreņu aprūpes centri, Rīgas reģionālā bāreņu patversme.

Dienas centrus bērniem un jauniešiem veido pašvaldības atkarībā no savām finansialajām iespējām. Šāds dienas centrs mazturīgo ģimeņu bērniem izveidots Rīgas Latgales priekšpilsētā. Tiek veidotas arī tādas formas iestādes, kā dienas viesnīcas bērniem.

Valsts finansē pansionātus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šādi bērni atrodas bāreņu aprūpes centros un bērnu psihoneiroloģiskajos pansionātos “Veģi” un “Baldone” (kopā 450 vietas), Rīgas 1. pansionāta garīgi atpalikušo pusaudžu nodaļā (55 vietas) un specializētajā jauniešu centrā “Ziedkalne” (125 vietas).

Atbalsts ģimenēm ar bērniem -

Sievietēm kopš bērna piedzimšanas ir tiesības saņemt:

1. vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu;

2. bērna kopšanas pabalstu;

3. valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem;

4. sievietēm, kuras strādā - grūtniecības un dzemdību pabalsts;

·     Likumdošana par bērna tiesībām Latvijā

(ANO Konvencija par bērna tiesībām un Latvijas likumdošana)

Latvija pievienojusies dažādiem starptautisko tiesību dokumentiem, tajā skaitā:

          - 1948. gada Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai;

          - 1985. gada ANO standartnoteikumiem par nepilngadīgo tiesisko stāvokli;

          - 1959. gada Bērnu tiesību deklarācijai;

          - 1975. gada Deklarācijai par invalīdu tiesībām;

          - 1989. gada ANO konvencijai par bērna tiesībām;

1992. gadā pieņemts lēmums “Par “Vispasaules deklarācijas par bērnu izdzīvošanu, aizsardzību un attīstību”pieņemšanu”.

Darbs pie bērnu tiesību aizsardzības programmas reāli uzsākts 1994. gadā. Tika izveidota pie MK Bērnu tiesību aizsardzības komisija, kuras pamatmērķis - īstenot bērnu tiesību aizsardzības politiku Latvijā saskaņā ar ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, Vispasaules deklarāciju par bērnu izdzīvošanu, aizsardzību un attīstību un citiem starptautisko tiesību dokumentiem.

Komisijas galvenie uzdevumi:

- bērnu tiesību aizsardzības nacionālo programmu izstrādāšanas koordinācija ANO Konvencijas īstenošanai;

- bērnu tiesību aizsardzības struktūras veidošana un tās reorganizācija valsts un pašvaldību līmenī;

- informācijas sniegšana valsts un starptautiskajām organizācijām par bērna tiesību normu izpildi Latvijā.

Komisija var deleģēt pārstāvjus uz valdības sēdēm, ja tajās izskata ar bērna tiesību un sociālo aizsardzību saistītos jautājumus, uzaicināt uz sēdēm amatpersonas, valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai saņemtu kompetencei atbilstošu informāciju par normatīvo aktu izpildi. Bērnu tiesību pārkāpumu gadījumos, kad tas apdraud konkrētu bērnu vai bērnu grupas intereses, komisijai ir tiesības pieprasīt šādu faktu pārbaudi.

Bērnu tiesību aizsardzības komisija koordinē arī sadarbību starp ministrijām un Saeimas komisijām, kas bieži ir vājāk organizēta, kā valstisko un nevalstisko organizāciju sadarbība atsevišķos rajonos.

Katrai ministrijai ir savas funkcijas, kas ietekmē ģimenes un bērnu stāvokli valstī, sevišķi svarīga ir koordinācija starp Labklājības, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu, Tieslietu ministrijām un Prokuratūru. Rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībās bērnu tiesību jautājumus pārzin skolu valžu bērnu tiesību inspektori, sociālie, izglītības, tiesas, prokuratūras un policijas darbinieki. Šī sistēma tomēr nav labi koordinēta un nedarbojas efektīvi, bieži pašvaldību līmenī galvenā loma šajā darbā ir personīgajai iniciatīvai.

Latvijā nav arī īpaša likuma, kas noteiktu bērna tiesisko statusu, bērnu tiesības un pienākumi ietverti dažādos likumos. Veidojot likumus bērnu un jaunatnes aizsardzībai, par palīdzību bērniem un jaunatnei u.c., tos nepieciešams saistīt ar likumu par bērnu tiesībām.

Rekomendâcijas valsts Jaunatnes politikas veidoðanai Latvijâ

          Vācijas likumu un citu normatīvo aktu analīze par palīdzības un atbalsta sistēmu bērniem un jaunatnei, kā arī par pasākumiem bērnu un jaunatnes aizsardzībai sabiedrībā, liek secināt, ka šo normatīvo aktu un ar to saistītās darba sistēmas tieša adaptācija Latvijā, kā tas sākotnēji bija domāts Jaunatnes lietu departamentā, praktiski nav iespējama vairāku faktoru dēļ:

          - minētie likumi atspoguļo citu sabiedrības sociālās attīstības līmeni, atšķirīgu izpratne par sociālajām vajadzībām, tajā skaitā par bērnu un jaunatnes  sociālajām vajadzībām;(ir daudz lielākas finansiālas iespējas, var lielus resursus veltīt profilaksei u.c.)

          - palīdzība bērniem un jaunatnei Vācijā ir labi veidota institūciju un sadarbības koordinācijas struktūra, kas pēc nozaru un teritoriālā principa savieno valsts un pašvaldību, tai skaitā nevalstisko sabiedrisko organizāciju un iestāžu, iespējas, resursus, iniciatīvas;

          - resursu sadali, kontroli par to izmantošanas efektivitāti, atbilstoši valsts politikas prioritātēm, realizē speciāla institūcija - Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrija;

          - palīdzību bērniem un jaunatnei, tai skaitā viņu ģimenēm sniedz profesionāli sagatavoti sociālie darbinieki, sociālpedagogi, psihologi, juristi, pedagogi u.c. speciālisti, kurus gatavo augstākās mācību iestādes;

          - palīdzība bērniem un jaunatnei attīstās uz kopumā izvērstas sociālās palīdzības sistēmas bāzes, uz plašas sociālos jautājumus risinošas infrastruktūras bāzes (sociālie dienesti utt.);

          - Vācijā īpaša uzmanība tiek veltīta valsts un sabiedrības sadarbības attīstībai, sabiedrisko organizāciju, privātpersonu līdzdalība palīdzības sniegšanā bērniem un jaunatnei tiek mērķtiecīgi veicināta kā organizatoriski, tā arī finansiāli.

Iespējama arī cita pieeja:

          - pirmkārt, sagatavot likumu par bērnu un jaunatnes aizsardzību sabiedrībā (jaunatnes aizsardzība no uzturēšanās nevēlamās vietās, no veselībai kaitīgo vielu lietošanas, no apziņu piesārņojošiem un vērtību sistēmu kropļojošiem garīgiem produktiem - filmām, videofilmām, datorspēlēm, rakstiem).

          -.otrkārt, pakāpeniska koncepcijas, organizatoriskas reformas, likuma sagatavošana par palīdzību un atbalstu bērniem un jaunatnei. Šī darba ietvaros būtu jārealizē sekojoši uzdevumi:

1. Latvijā ir nepieciešams izveidot ministriju bērnu un jaunantnes lietu risināšanai, jo:

1) bērnu tiesību aizsardzības sistēma valstī pilnīgi neatbilst bērnu tiesību aizsardzības vajadzībām:

          - pēc 1990. gada ģimeņu un bērnu stāvoklis Latvijā ir pasliktinājies:(Bērni un ģimenes Latvijā.1994) daudzas ģimenes ir trūcīgas, pieaudzis bezdarbnieku un to cilvēku skaits, kuriem nav patstāvīga darba - tas izraisa sociālo spriedzi un konfliktu situācijas ģimenēs, no kurām visbiežāk cieš bērni, pieaugusi fiziska vardarbība pret bērniem, daļa bērnu cieš no nepietiekama uztura, nereti var sastapt ubagojošus un klaiņojošus bērnus, izplatīta ir nepilngadīgo prostitūcija, krasi samazinājies bērnu pirmskolas iestāžu un to audzēkņu skaits, nepilngadīgo noziedzībā arvien vairāk ir bērnu 10-12 gadu vecumā, samazinājies bezmaksas brīvā laika nodarbību skaits bērniem utml.;

          - ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanu nodarbojas skolu valžu bērnu tiesību aizsardzības inspektori, policijas nepilngadīgo lietu inspektori, sociālie darbinieki, tiesa, prokuratūra, patversmes u.c. Šo organizāciju un iestāžu darbība gan pagastos, gan rajonos un pilsētās, gan republikā kopumā ir savstarpēji vāji koordinēta;

          - darba horizontālās un vertikālās koordinācijas trūkums padara šo darbu haotisku un maz efektīvu, jo dažas funkcijas vienlaicīgi pilda vairākas iestādes, bet citas - praktiski neviena;

          - bērnu tiesību aizsardzības sfērā strādā darbinieki ar dažādu izglītības un profesionālās kompetences līmeni. Nenotiek mērķtiecīga kadru sagatavošana darbam šajā sfērā. Nav organizēta speciāla apmācība un kvalifikācijas pilnveidošana. Tā rezultātā vairākums šī sfēras darbinieku nav gatavi profesionāli risināt bērnu socializācijas un sociālās reintegrācijas problēmas, noformēt dokumentus, sniegt konsultācijas sociālpedagoģiskos un juridiskos jautājumos;

          - bērnu tiesību aizsardzības sistēma ir jāizmaina, bet tā kā tas skar dažādu nozaru ministriju pakļautības iestādes, tad šī reformas veikšana nav LR Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departamenta patreizējā kompetencē - nepieciešamās reformas mērogi un sarežģītība prasa tās nopietnu konceptuālu un organizatorisku sagatavošanu.

          2) Transformācijas periodā Latvijā jaunatnes aizsardzība un palīdzība jaunatnei joprojām nav apzināta kā valstiska prioritāte. Patreizējā LR Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departamenta funkcionālā kompetence neatļauj risināt būtiskākās jaunatnes sociālās problēmas, tai skaitā izglītības un profesionālās apmācības iespējas un kvalitāte, jaunatnes bezdarbs un nodarbinātība, atbalsts jaunajām ģimenēm, atbalsts pilngadīgajiem bāreņiem, atbalsts jauniešiem ar vērtību orientācijas un uzvedības novirzēm, atbalsts bērniem invalīdiem, narkomāniem, alkoholiķiem, likumpārkāpējiem u.c. Valstī nav nevienas citas iestādes, kas kompleksi analizētu un risinātu jaunatnes problēmas.

          3) Latvijā ir nevalstiskās organizācijas, kas nopietni un plānveidīgi nodarbojas ar bērnu un viņu ģimeņu problēmu risināšanu: UNICEF, Latvijas bērnu fonds, "Glābiet bērnus",  daudzbērnu ģimeņu apvienības, Bērnu invalīdu vecāku organizācija "Rūpju bērns u.c. Pamatā to darbību atbalsta ārvalstu nevalstiskās organizācijas, bet nevis Latvijas ministrijas un valsts iestādes. Šobrīd tiek veikts pētījums par sabiedriskajām organizācijām, kura mērķis ir izveidot katalogu (šo darbu veic augstsk.”Attīstība” sadarbībā ar Labklājības ministriju un ārvalstu palīdzību), kā arī perspektīvā izstrādāt koncepciju par valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Pirms šī darba veikšanas grūti runāt par sadarbības uzlabošanu Jaunatnes jomā atsevišķi.

          Ministriju līmenī pastāv teorētiska jautājuma neizpratne, par visā pasaulē pieņemto attiecību modeli starp birokrātiju un sabiedrību, kurā tilta lomu, kā sabiedrības dažādu sociālo grupu vajadzību formulētājas un realizētājas, pilda nevalstiskās organizācijas. Normāla bērnu un jaunatnes lietu pārvalde valstī šodien nav iespējama, nerēķinoties ar šīm organizācijām un sociālajām grupām, kuras tās pārstāv. Resursu racionāla izmantošana prasa zināmu horizontālu koordināciju arī šajā nevalstiskajā sektorā, taču nav subjekta, kas to darītu.

          4) Latvijā ir arī jaunatnes organizācijas. Lielā mērā tās pēc savas izcelsmes ir ar šauru sociālo bāzi, elitāras un atrautas no lielākās jaunatnes daļas. Tomēr tās varētu dod savu ieguldījumu daudzu jaunatnes problēmu risinājumā, ja būtu stingri noteikta valsts politika to projektu un iniciatīvu atbalstam būtiskāko jaunatnes sociālo problēmu risināšanā. Jaunatnes organizāciju loma ir grūti saskatāma Latvijas politiskajā sistēmā. Ir nepieciešams rūpīgi izsvērt, kas ir svarīgāk - atbalstīt šo elitāro jaunatnes organizāciju darbošanos, vai arī ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību sniegt atbalstu pilnīgi citām jaunatnes grupām - viņu izdzīvošanas nodrošināšanai.

          5) Republikas rajonu un pilsētu pašvaldībās priekšstati par darbu ar bērniem un jaunatni ir visai nekonkrēti, ir jāšaubās vai arī šajā līmenī ir vajadzīgā izpratne par bērnu un jaunatnes stāvokli, problēmu risinājuma prioritātēm, kā arī profesionāli kompetenti darbinieki šī darba realizācijai.

2. Bērnu un jaunatnes lietu ministrijas izveide būtu līdzeklis palīdzības un atbalsta sistēmas bērniem un jauniešiem izveidošanai un darbības izvēršanai valstī. Ministrijas izveidošana varētu notikt pakāpeniski, balstoties uz LR Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departamenta organizatoriskā darba, kā arī:

          - Saeimas, valdības, nozaru ministriju, Augstākās tiesas, Prokuratūras darba identifikācija bērnu un jaunatnes sociālo problēmu risināšanā, tai skaitā pārskats par mērķprogrammām, projektiem, pasākumiem, lēmumiem, kas attiecas uz bērniem un jaunatni, ģimenēm; to finansēšanas apjoms resursu avoti, sadarbības partneri utt.;

          - analītisks pārskats par republikas mēroga iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar palīdzību un atbalstu bērniem un jaunatnei, tai skaitā īpaši par organizācijām, kam ir izvērsta struktūra (tīkls) pa visu republiku;

          - analītisks pārskats, izmantojot Tieslietu ministrijas sabiedrisko organizāciju reģistru un citus avotus par nevalstiskajām organizācijām, kas kā galveno vai sekundāro savas darbības mērķi izvirza palīdzību bērniem un jauniešiem;

          - analītisks pārskats par rajonu un pilsētu pašvaldību darbu ar jaunatni un bērniem, tai skaitā, pašvaldību un to izpildorgānu lēmumi, analītiski ziņojumi, struktūras un to darbinieku kvalitatīvā sastāva analīze, kas reāli risina bērnu un jaunatnes problēmu loku;

          - Koncepcijas "Par palīdzību un atbalstu bērniem un jauniešiem Latvijā" apstiprināšana valdības līmenī darba uzsākšanai;

          - Koncepcijas finansiālā pamatojuma izstrāde,

          - Bērnu un jaunatnes lietu ministrijas Nolikuma, struktūras izstrāde, balstoties uz situācijas analīzi un Koncepciju.

Daudzi no šiem jautājumiem ir diskutējami, varētu organizēt semināru par Bērnu un jaunatnes politikas veidošanu Latvijā, kurā piedalītos kā valstisko, tā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Nobeigums

Latvijā šobrīd ir vēl daudz nesakārtotības, ko izjūtam kā ekonomiskajā, tā arī sociālajā sfērā. Šobrīd valsts sistēma ir veidošanās stadijā, tiek izstrādātas attīstības un darbības koncepcijas, rakstīta likumdošana. Bieži nepieciešama starpdisciplināra pieeja - jāanalizē strukturālo, tiesisko un sociālo faktoru mijiedarbību. Es uzdevu sev jautājumu - kāda ir un varētu būt šajā procesā sociologa loma? Atbildot uz to, izejas pozīcija bija šāda - valsts vajadzīga cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Veiksmīgi būvētā valstī sabiedrība un cilvēki jūtas labāk. Ir augstāks vajadzību apmierinātības līmenis, arī dzīves attieksme veidojas pozitīvi. Uz to var tikai tiekties. Pašreizējā posmā, veidojot koncepcijas un likumdošanu, sociālie aspekti tiek aizmirsti. Pastāv uzskats, ka ideāls ir projekts, likums u.tml., kurš ir juridiski korekts un ekonomiski pamatots, ka sociālie jautājumi tad atrisināsies paši no sevis. Bet tā tas nav. Vispirms jāiepazīstas ar situāciju, jāanalizē sabiedrības domas, jāprognozē, kas varētu mainīties cilvēku dzīvē, ieviešot vienu vai otru likumu. Kārtība, par kuru cilveki nav informēti un nepieņem, nedarbojas, vai arī tās uzturēšana prasa lielas pūles.

Jaunatnes politika un likumdošana ir tieši saistīta ar sociālajiem jautājumiem, darbs tās veidošanā nav iedomājams bez dziļas sociālā stāvokļa analīzes. Arī juridiski labi domāts likums var nedarboties vai nedot vēlamo rezultātu, ja ar to mēģinās risināt tikai dziļāku sabiedrībā pastāvošu problēmu sekas. Šis darbs ir pamats Izglītības ministrijas Jaunatnes lietu darbības programmas izstrādei, turpmākajam darbam pie Latvijas jaunatnes politikas koncepcijas un likuma. Tas var būt arī kā pamats sarunām ar politiskajām partijām, kuras būtu jāieinteresē par šiem jautājumiem, jo ministrijas vai Valsts ministra vietas Jaunatnes lietās izveidošanai nepieciešams politisks lēmums.

Ir vairāki citi projekti, kuru veiksmīga attīstība un rezultāti var pozitīvi ietekmēt arī jaunatnes politikas veidošanos. Viens no tiem ir par valsts sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām uzlabošanu, kura ietvaros tiek veikts pētījums par nevalstiskajām organizācijām Latvijā, tiks izdota arī grāmata ar tā rezultātu apkopojumu. Iecerēts veidot arī nevalstisko organizāciju koordinācijas centru.

Pozitīva ietekme šeit var būt arī pasākumiem sabiedrības informēšanā par to palīdzību, kas jau ir saņemama no valsts un pašvaldībām. Daļēji tāds ir programmas “Saikne ar pilsoni” izdotie informācijas bukleti, piemēram, par grūtniecības, bērna kopšanas pabalstu un pabalsta ģimenēm ar bērniem saņemšanas kārtību. Līdzīga veida informācija par dažādām iespējām, kas ir katram pieejama, ir labs palīgs cilvēkiem problēmu risināšanā, jo lielākā problēma bieži ir nezināšana.

Noslēdzot šo darbu, man gribētos izteikt cerību, ka jau pēc gada būs daudz vairāk informācijas par Latviju un daudz garāks jau paveikto pasākumu saraksts, būs izstrādāta koncepcija un varēsim apspriest jau konkrētus Latvijas likumprojektus, jaunāko aptauju rezultātus.

Literatûras saraksts

1.       Approaching Youth Policy

          Considerations for National Youth Policy Development

          A Commonwealth Youth Programme Publication

            series: Cross - reference: Policy Development

2.       Eiropa ABCD (krievu val)

          EK izdevums par Eiropas jaunatnes organizācijām

3.       Rights and responsibilities of youth

          UNESCO

4.       Youth policy in the Slovak Republic

          Youth Department

          Ministry of Education and Science

            informatīvs materiāls

5.       “In The Eyes of The Law...”

          A Comperative Presentation of the Legal Rights of Young     People in several European Countries

          CENYC (Council of European National Youth Committees)

            Informatīva brošūra

6.       Krievijas likums par izmaiņām un papildinājumiem atsevišķos       Krievijas federācijas likumos, kuri attiecas uz jaunatni.    Projekts.(kr.val.)

7.       Likumprojekta koncepcija “Par jaunatnes un bērnu apvienībām Krievijas federācijā”

          Maskava 1993.g.

8.       Youth Policy. Theses

          Baltkrievijas jaunatnes lietu komitejas informatīvs materiāls

9.       Youth policy in Finland

          Ministry of education

            Finland 1994

            informatīvs materiāls

10.     Romanian Youth - The New Hope

          Ministry for Youth and Sports

            Aspects of Youth Policy

11.     Vācijas Sieviešu, bērnu un jaunatnes lietu ministrijas apraksts

          (vācu val.)

12.     “Vācijas sociālais likumu krājums - kas tas ir?”

          Informatīva brošūra (vācu val.)

13.     Gesetz zur Neuordnung des Kinder - und Jugendhilferechts

          (Kinder und Jugendhilfegesetz - KJHG)

          Vācija 1990.g.

14.     Das Gesetz ueber die Verbreitung jugendgefaerdender Schriften (GJS)

          Vācija 1985.g.

15.     Vācijas likums par jaunatnes aizsardzību (vācu val)

16.     “Vai pašvaldības par jaunatni domās un gādās?”

            Signe Ozoliņa,

          laikraksts “Labrīt” 1994.g.27.oktobris

17.     Bērni un ģimeņu stāvoklis Latvijā

          (pētījums)

            UNESCO; Latvija

 

18.     What is UNESCO?

            informatīva brošūra

19.     Nacionālais ziņojums par sieviešu stāvokli Latvijā

          Latvijas Sieviešu pētniecības un informācijas centrs

            Jāņa sēta, 1995.g.

20.     Latvija - galvenie statistikas rādītāji: 1992.-1994.

          LR Valsts stat. komiteja

21.     Tautsaimniecība 1994. gada deviņos mēnešos: cenas pieaug,           ražošanas apjomi samazinās

          laikraksts Dienas Bizness, 1994.g. 10.oktobris

PIELIKUMS

1. pielikums

Likums par palîdzîbu bçrniem un jaunatnei

Palīdzība bērniem un jauniešiem

Vispārējie noteikumi

·     Audzināšanas tiesības, vecāku atbildība, palīdzība bērniem un jauniešiem.

          Katram jaunam cilvēkam ir tiesības saņemt atbalstu savā attīstībā un audzināšanā, iesaistīšanās procesā sabiedrībā un atbildības veidošanā. Bērnu audzināšana un kopšana ir dabiskas vecāku tiesības un pienākums. Viņu darbību kontrolē valsts. Lai īstenotu jauno cilvēku tiesības un palīdzētu jaunatnei ir jārealizē sekojoši uzdevumi:

          - veicināt jauno cilvēku sociālo un individuālo attīstību, novērst vai mēģināt novērst pāridarījumus jauniešiem;

          - konsultēt vecākus un citas par audzināšanu atbildīgās personas audzināšanas jautājumos;

          - sargāt bērnus un jauniešus no viņus apdraudošām situācijām;

          - radīt vai mēģināt saglabāt bērniem un ģimenei labvēlīgu apkārtējo vidi un dzīves apstākļus.

·     Palīdzības jaunatnei uzdevumi.

Palīdzība jaunatnei darbojas jauno cilvēku un ģimenes labā. Palīdzība jaunatnei ietver:

          - sociālo palīdzību jaunatnei, darbu ar jaunatni, audzināšanu un      aizsardzību;

          - atbalstu audzināšanai ģimenē;

          - atbalstu bērnu diennakts vai dienas iestādēm;

          - palīdzību audzināšanā, konsultācijas;

          - palīdzību pilngadīgiem jauniešiem;

Citi palīdzības jaunatnei uzdevumi ir:

          - aizbildnības kārtošana, pārņemšana pār bērniem un jauniešiem;

          - nepieciešamības gadījumā, bērnu vai jauniešu nodošana citam      aprūpētājam bez līdzšinējā aprūpētāja piekrišanas;

          - bērna vai jaunieša aprūpes atļauju izsniegšana vai anulēšana;

          - atļaujas izsniegšana vai anulēšana bērnu iestādes darbībai uzņēmumā    un papildus norādījumu sniegšana par tās darbību un uzdevumiem;

          - darbību, kas saistītas ar palīdzību bērniem vai jauniešiem, aizliegšana;

          - līdzdalība ģimeni un aizbildniecību skarošos tiesas procesos;

          - konsultēšana par bērnu adopciju tiesas procesos;

          - līdzdalība tiesas procesos, kas skar jauniešus;

          - konsultācijas un palīdzība bērnu un jauniešu aprūpētājiem un aizbildņiem.

          - atļauju izsniegšana vai anulēšana biedrībām par aizbildniecības    uzņemšanos;

          - kontrole par jaunatnes lietu nodaļu realizēto palīdzību, aprūpi,     aizbildniecību;

          - dokumentu apstiprināšana;

          - oficiālo dokumentu apstiprināšana.

·     Brīvprātīgā un sabiedriskā palīdzība jaunatnei.

          Palīdzību jaunatnei sniedz daudzi subjekti ar atšķirīgām vērtību orientācijām, dažādām darba formām, metodēm un saturu. Palīdzību jaunatnei var sniegt brīvprātīgā un sabiedriskā kārtā. Likumā par palīdzību jaunatnei tiek pamatotas sabiedriskās palīdzības sniedzēju saistības. Sabiedriskās un brīvprātīgās palīdzības sniedzējiem, palīdzot jaunatnei, jāievēro likumā noteiktie uzdevumi.

          Jauniešu un viņu ģimeņu labā, sabiedriskās palīdzības sniedzējiem jāsadarbojas ar brīvprātīgajiem palīgiem, ievērojot viņu tiesības būt neatkarīgiem palīdzības plānu veidošanā un īstenošanā. Ja atzīti brīvprātīgie palīgi spēj realizēt piemērotus pasākumus un veidot palīdzības iestādes, tad sabiedriskajai palīdzībai jāatsakās no saviem plānotajiem pasākumiem šajos virzienos. Sabiedriskā palīdzība veicina un papildina visdažādākās pašpalīdzības formas.

Visiem jauniešiem, kam pienākas šī palīdzība, ir tiesības izvēlēties piemērotāko no palīdzības sniegšanas dienestiem un iestādēm, izteikt savus priekšlikumus par palīdzības veidošanu. Viņu priekšlikumi, ja tie nav saistīti ar pārmērīgiem papildizdevumiem, tiek ņemti vērā. Palīdzības saņēmēji tiek informēti par izvēles tiesībām.

·     Palīdzības saņēmēji.

           Saskaņā ar šo likumkrājumu palīdzība domāta jauniem cilvēkiem, viņu mātēm un tēviem vai citām viņus aprūpējošām personām. Arī ārzemnieki var pretendēt uz šo palīdzību, ja viņi likumīgi uzturas valsts teritorijā, kurā šis likums ir spēkā. Vāciešiem, kuri ir ceļojuma laikā ārzemēs, palīdzība tiek sniegta tad, ja to nedara valsts, kurā viņi atrodas. Valsti neskarošās un starptautiskās tiesības šajā likumā netiek apskatītas.

·     Bērnu un jauniešu līdzdalība.

           Bērnus un jauniešus, atbilstoši viņu attīstības līmenim, ir jāiesaista visu lēmumu pieņemšanā par viņiem domāto palīdzību. viņi jāiepazīstina ar noteiktajiem administratīvajiem paņēmieniem un izturēšanos aizbildniecības tiesā. Bērniem un jauniešiem ir tiesības risināt viņu attīstības un audzināšanas jautājumus jaunatnes lietu pārvaldēs. Nepieciešamības gadījumā, tai skaitā konfliktu situācijās, atļauts konsultēt bērnus un jauniešus, par to neinformējot par aprūpi atbildīgo personu.

·     Audzināšanas pamatvirziens, zēnu un meiteņu vienlīdzība.

Plānojot un īstenojot palīdzības mērķus un uzdevumus, jāievēro:

          - Par audzināšanu atbildīgās personas noteiktais audzināšanas pamatvirziens, kā arī bērna vai jaunieša un par viņa aprūpi atbildīgās personas tiesības uz reliģisko audzināšanu.

          - Bērna vai jaunieša pieaugošās spējas, tieksmes un nepieciešamība rīkoties patstāvīgi un izjust atbildību par savu rīcību, kā arī jauno cilvēku un viņu ģimeņu sociālās un kultūras atšķirības.

          - Atšķirības starp meitenēm un zēniem dzimumaudzināšanā, kā arī viņu sociālā vienlīdzība.

·     Saskarsme ar citiem palīdzības sniedzējiem.

           Netiek noraidīta citu sociālās palīdzības sniedzēju, sevišķi alimentu maksātāju, palīdzība, taču viņu pienākumi šajā likumkrājumā nav sīkāk apskatīti. Aprakstītā palīdzība jaunatnei pamatojas uz Vācijas sociālās palīdzības likumu. Palīdzība fiziski vai garīgi atpalikušiem bērniem un jauniešiem, kā arī tādiem, kuriem šī atpalicība varētu draudēt nākotnē, tiek sniegta, kamēr tā ir nepieciešama. Palīdzības sniegšanā piedalās arī Jaunatnes lietu nodaļa, kas veido kopējo darbības plānu un iesaista visus sociālās palīdzības sniedzējus tā realizācijā.

Palīdzības jaunatnei īstenošana

·     Darbs ar jaunatni.

Darbs ar jaunatni balstās uz jaunu cilvēku interesēm, atsaucību, līdzdalību. Tā mērķis ir realizēt jaunatnes pašnoteikšanās tiesības, rosināt tās līdzdalību sabiedrībā un norādīt uz tās sociālajām saistībām. Ar jaunatnes darbu nodarbojas jaunatnes apvienības un grupas, politiskās palīdzības jaunatnei sniedzēji un citi.

Darbs ar jaunatni ietver sevī sekojošus pasākumus:

          1. Jaunatnes ārpusskolas izglītošanu politikā, socioloģijā, kultūrā, vēsturē, dabas zinātnēs, tehnikā.

          2. Veselību veicinošas nodarbības, vingrošanu, sporta spēles.

          3. Ģimenes, skolas un darba jautājumu izskaidrošanu un risināšanu.

          4. Darbu ar jaunatni valstī un ārpus tās robežām.

          5. Bērnu un jauniešu atpūtas organizēšanu.

          6. Konsultācijas jauniešiem.

·     Jaunatnes organizāciju atbalstīšana.

Jaunatnes apvienībās jaunieši paši organizē savu darbu un ir par to atbildīgi. Jaunatnes apvienības pārstāv jaunu cilvēku intereses. Apvienību darbība var attiekties gan uz to dalībniekiem, gan uz citiem jauniešiem, tā var būt saistīta ar jaunatnes darba uzdevumiem.

·     Sociālais darbs ar jaunatni.

Jauniešiem, kuriem nodarītas pārestības, kuriem ir slikts sociālais stāvoklis un visvairāk nepieciešams atbalsts, jāpiedāvā sociālpedagoģisku palīdzību, lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā, jārada iespējas mācīties un strādāt. Iesaistoties dažādās programmās, bērniem un jauniešiem tiek nodrošināta pajumte. Jebkuru šādu izglītības vai papildizglītības projektu jāsaskaņo ar skolas pārvaldi, valsts nodarbinātības dienestu un citām iestādēm, kuru kompetencē ir šādi jautājumi.

·     Bērnus un jauniešus audzinošā aizsardzība.

Audzinošā aizsardzība domāta bērniem, jauniešiem un par audzināšanu atbildīgajām personām. Tai jāveicina jaunos cilvēkus just atbildību pret līdzcilvēkiem, spēt izšķirties, kritizēt un atbildēt par savu rīcību. Tās mērķis ir palīdzēt jauniešiem pašu spēkiem izvairīties no nelabvēlīgām ietekmēm un palīdzēt vecākiem un atbildīgajiem par audzināšanu labāk pasargāt bērnus un jauniešus no kaitīgām ietekmēm.

Audzināšanas veicināšana ģimenē

·     Vispārēja ģimenes audzināšanas veicināšana.

          Tā domāta mātēm, tēviem, atbildīgajiem par audzināšanu un jauniem cilvēkiem. Tā vērsta uz to, lai vecāki un atbildīgie par audzināšanu labāk ievērotu un saprastu savu atbildību par audzināšanu. Ģimenes audzināšana veicina ģimenes aktīvu līdzdalību dažādu situāciju risināšanā, ģimenes iesaistīšanos visos audzināšanas procesos un tās spēju palīdzēt  sev un  citiem. Tiek veikti pasākumi, kas sagatavo jaunus cilvēkus laulībām, bērna piedzimšanai, kopdzīvei, tiek sniegtas konsultācijas par vispārējiem audzināšanas un attīstības jautājumiem. Īpaši sarežģītās situācijās tiek piedāvāta kopēja atpūta ģimenes lokā, tā sauktais ģimenes atvaļinājums. Šī atbalsta saturu un apjomu sīkāk regulē vietējās tiesības.

·     Konsultācijas saimniecības sadalīšanas un laulības šķiršanas jautājumos.

          Mātēm un tēviem tiek piedāvātas konsultācijas, kuru mērķis ir uz sadarbības balstītas, stipras kopdzīves izveidošana, ģimenes krīžu un konfliktu novēršana, kā arī atbildības sajūtas veidošana par laulības šķiršanas un ģimenes krīžu negatīvo ietekmi uz bērna veselību un attīstību. Šķiršanās vai laulību šķiršanas gadījumā konsultanti palīdz izstrādāt uz abu vecāku vienošanos balstītu konceptu, kas vēlāk noder, risinot jautājumu par to, kam pēc laulības šķiršanas būs bērna aprūpēšanas un audzināšanas tiesības.

·     Konsultācijas  un atbalsts tiem, kas rūpējas par bērnu vai jaunieti.

          Tiem tēviem un mātēm, kas vieni gādā par bērnu vai jaunieti, ir tiesības saņemt konsultācijas un atbalstu viņu aprūpēšanā, viņi drīkst izvirzīt pretenzijas un prasības sakarā ar sliktu bērnu un jauniešu uzturu. Mātei ir tiesības pirms ārlaulības bērna dzimšanas ar izziņu un citu pasākumu palīdzību noskaidrot bērna tēva paternitāti. Taču tas nav atļauts gadījumā, ja bērna aprūpēšana uzticēta noteiktam aizgādnim vai ja aizbildniecības tiesa devusi rīkojumu nesākt bērna aizbildniecību. Ārlaulības bērna mātei ir tiesības izvirzīt prasības par uztura un dzemdību izdevumu atlīdzināšanu atbilstoši Civilkodeksam. Bērnu mātes un tēvi, kuriem atņemtas vecāku tiesības, drīkst saņemt atbalstu un konsultācijas par tiesībām apmeklēt un kontaktēties ar bērnu.

·     Pajumte mātēm vai tēviem un bērniem.

Mātēm vai tēviem, kuri vieni rūpējas par bērnu vecumā līdz 6 gadiem, tiek piedāvāta pajumte kopā ar bērnu, kamēr tāds atbalsts ir nepieciešams bērna attīstībai, aprūpei, audzināšanai. Uzturoties šajās iestādēs, mātēm vai tēviem tiek piedāvāts uzsākt vai turpināt arodizglītību vai izglītību.

·     Bērna aprūpe un apgāde ārkārtas situācijās.

          Ja viens no vecākiem, kurš pamatā gādājis par bērnu, beidz bērna aprūpi piespiedu apstākļu vai veselības stāvokļa dēļ, tad turpmāk to, ar mērķi uzlabot bērna pašsajūtu, jāuzņemas otram vecākam. Otrs no vecākiem tiek atbalstīts, ja viņš darba dēļ spiests uzturēties dažādās vietās un pastāvīgi nevar būt kopā ar bērnu. Lai atvieglotu situāciju, tiek piedāvāta bērna uzturēšanās dienas iestādēs līdz laikam, kad viens no vecākiem var gādāt par viņu mājas apstākļos.

·     Palīdzība, iekārtojot obligātajās mācību iestādēs.

          Ja bērna vai jaunieša aprūpētājs biežas dzīves vietas maiņas dēļ sakarā ar profesiju nespēj nodrošināt viņam obligātās izglītības iegūšanu, tad aprūpētājam tiek sniegts atbalsts un materiāla palīdzība pārceļoties uz citu dzīves vietu, kā arī var tikt nodrošināta skola un pajumte.

Dienas novietnes bērniem un to apgāde

·     Dienas novietnes atbalstam bērniem un to pamatprincipi.

          Bērnudārzos, pagarinātās dienas grupās un citās dienas iestādēs, kur bērns uzturas pusi dienas vai visu dienu, tiek gādāts par viņa attīstību un cienītas individuālās īpašības. Šī iestāde ievēro bērnu un vecāku vajadzības, piedāvā aprūpi, izglītību un audzināšanu. Bērnu labsajūtu iestādes vadītājs, darbinieki un līdzstrādnieki nodrošina savstarpēji sadarbojoties. Būtisku iestādes darbības jautājumu izlemšanā piedalās arī par bērna audzināšanu atbildīgās personas.

·     Bērnu dienas aprūpe.

          Bērna aprūpi, īpaši pirmajos dzīves gados, var uzticēt kādai personai, kura dienas daļu vai visu dienu aprūpē bērnu viņa vai savā dzīves vietā. Šī persona, lai veicinātu bērna attīstību, sadarbojas ar bērna audzinātāju un saņem atlīdzību naudā par bērna uzraudzību.

          Visiem bērniem, kam nepieciešama dienas aprūpe vai dienas novietne, jāsniedz nepieciešamā palīdzība. Federālās zemes nodrošina šāda atbalsta sniegšanu un nosaka aprūpes pamatprincipus ar to likumiem.

·     Atbalsts patstāvīgai, bērna attīstību veicinošai, darbībai.

          Ir jāatbalsta un jākonsultē tie tēvi, mātes un par audzināšanu atbildīgās personas, kas patstāvīgi vēlas veicināt bērnu attīstību.

Palīdzība audzināšanā, palīdzība pilngadīgiem jauniešiem

·     Palīdzība audzināšanā.

          Ja par aprūpi atbildīgā persona bērnam vai jaunietim nespēj piedāvāt atbilstošu audzināšanu, tai ir tiesības lūgt nepieciešamo palīdzību Palīdzības veids un apjoms mainās atkarībā no bērna vai jaunieša konkrētā sociālā stāvokļa. Tiek piedāvāta terapeitiska un pedagoģiska palīdzība audzināšanā. Palīdzība audzināšanā ir ietverta arī Valsts sociālās palīdzības likumā.

·     Konsultācijas audzināšanā.

          Audzināšanas konsultāciju dienestu mērķis ir palīdzēt bērniem, jauniešiem, vecākiem, aizgādņiem noskaidrot un atrisināt ģimenes problēmas, atrast to cēloņus, risināt ar audzināšanu saistītos jautājumus šķiršanās un laulības šķiršanās gadījumā.

·     Darbs sociālajās grupās.

          Sociālo grupu darbā pamatā piedalās vecāki, bērni un jaunieši. Tā pamatā ir sociālpedagoģisks koncepts. Līdzdalība sociālo grupu darbā palīdz bērniem un jauniešiem pārvarēt attīstības grūtības un ar cilvēku attiecībām saistītās problēmas.

·     Palīdzība audzināšanā un konsultēšana.

          To mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem risināt problēmas, sniegt sociālu atbalstu un veicināt viņu patstāvību.

·     Sociālpedagoģiskā palīdzība ģimenei.

          Sociālpedagoģiskā palīdzība ģimenei ir domāta ilgam laika posmam un tās mērķis ir veicināt ģimenes locekīu sadarbību ikdienas problēmu risināšanā, krīzes situācijās un konfliktos; atbalstīt ģimenes kontaktus ar iestādēm un institūcijām, kas palīdz jaunatnei.

·     Audzināšana dienas grupā.

          Audzināšana dienas grupā veicina bērna vai jaunieša attīstību un izglītību mācību grupās, sekmē darbu ar vecākiem un labas, rosinošas attiecības ģimenē.

·     Pastāvīgā aprūpe.

          Atkarībā no bērna vai jaunieša vecuma un attīstības līmeņa, attiecībām ar citiem cilvēkiem, tiek sniegta pastāvīga aprūpes palīdzība. Tā uzlabo audzināšanas apstākļus līdzšinējā ģimenē vai pārceļ, uz noteiktu nelielu vai ilgāku laiku, bērnu vai jaunieti citā ģimenē.

·     Audzināšana bērnu patversmēs.

          Bērnu patversmēs un tām līdzīgās uzturēšanās iestādēs tiek sniegta pastāvīga dienas un nakts palīdzība audzināšanā. Ikdienas dzīvē, realizējot pedagoģiskus un terapeitiskus pasākumus, tiek veicināta bērna attīstība un uzlaboti viņu audzināšanas apstākļi, salīdzinājumā ar apstākļiem līdzšinējā ģimenē.

Uzturoties patversmē, bērni tiek sagatavoti:

                   1) mēģinājumam atgriezties ģimenē;

                   2) turpmākai audzināšanai citā ģimenē vai iestādē, kas balstās uz             ģimenei līdzīgām audzināšanas formām;

                   3) patstāvīgākai dzīvei (vecākie jaunieši).

·     Intensīvas individuālas sociālpedagoģiskas konsultācijas.

          Tās domātas jauniešiem, kuriem nepieciešams atbalsts viņu sociālajā integrācijā un, uz personīgo atbildību balstītas, dzīves veidošanā. Šī palīdzība notiek ilgāku laiku. Tiek ņemtas vērā bērna vai jaunieša individuālās prasības un vajadzības.

·     Palīdzības plāns, līdzdalība.

          Bērnu vai jaunieti un par viņa aprūpi atbildīgo konsultē, lai izšķirtos par kādu noteiktu palīdzības veidu, vai mainot to un tā apjomu. To dara ievērojot konkrētā audzināšanas palīdzības veida ietekmi uz bērnu. Pirms palīdzības sniegšanas ārpus ģimenes loka ir jāpārbauda, kādu ietekmi tā atstāj uz bērnu vai jaunieti. Mainot palīdzības audzināšanā formu, jāņem vērā bērna, jaunieša, par aprūpi atbildīgās personas vēlmes, izvēle, ja vien tās nav saistītas ar nepamatotiem naudas izdevumiem. Ja palīdzība audzināšanā domāta ilgākam laikam, tad bērns vai jaunietis, atbildīgais par aprūpi un vairāki speciālisti kopīgi izveido palīdzības plānu, kurā nosaka vispiemērotāko palīdzības veidu un tā īstenošanas iespējas. viņi periodiski pārbauda, vai izdarītā izvēle bērnam ir vispiemērotākā. Palīdzības plāna izveidošanā un turpmākā pārbaudīšanā piedalās arī citas atbildīgas personas, dienesti, iestādes, to darbinieki, kā arī ārsts, veselības dienests, federālās zemes ārsts saskaņā ar Valsts sociālās palīdzības likumu, sociālās palīdzības valsts dienests un tā darbinieki.

·     Ārpusģimenes palīdzības dienestu sadarbība.

          Aprūpētājpersonai, vecākiem un par audzināšanu atbildīgajām personām jāsadarbojas bērna vai jaunieša labad. Atbalstot un konsultējot ir jāmēģina uzlabot bērna audzināšanas apstākļi viņa līdzšinējā ģimenē tā, lai būtu iespējams bērnu vai jaunieti arī turpmāk audzināt ģimenē un lai tiktu stiprinātas tieši ģimenes saites. Taču, ja nav iespējams uzlabot audzināšanas apstākļus līdzšinējā ģimenē līdz vajadzīgajam līmenim, tad visas iesaistītās personas kopīgi izstrādā  audzināšanas plānu perspektīvai. Bērnu aprūpējošai personai ir tiesības saņemt konsultācijas un atbalstu pirms aprūpes uzsākšanas un tās  laikā, pie tam jāievēro 23. pants. Katrā atsevišķā gadījumā jaunatnes lietu nodaļa uz vietas pārbauda, vai aprūpētājs realizē bērnam vai jaunietim labvēlīgu audzināšanu. Aprūpētājs ziņo jaunatnes lietu nodaļai par visiem ar bērnu vai jaunieti saistītiem būtiskiem notikumiem.

·     Aprūpes realizācija.

Kamēr par bērna vai jaunieša  aprūpi atbildīgais nav deklarējis kādu citu personu vai aizbildnības tiesa nav devusi kādu citu rīkojumu, bērna vai jaunieša aizbildnim un atbildīgajām personām audzināšanas iestādēs ir tiesības atbildīgās personas vietā veikt bērna vai jaunieša vecāku pienākumus - pārzināt jaunieša apdrošināšanu, uzturu, aprūpi, viņa darba algu, izvirzīt prasības par labāku uzturu vai par tiesas prāvas uzsākšanu vai pārtraukšanu par labu bērnam vai jaunietim. Aizvietojot vecākus, iespējams viņu vietā lemt par bērna vai jaunieša mācību iestādi, arodskolu vai darbavietu, tūlīt informējot par to  atbildīgo personu.

Ja par aprūpi atbildīgā persona ierobežo kopējpersonu vai audzināšanas iestādes atbildīgās personas tik ļoti, ka viņi vairs nespēj piedāvāt vajadzīgo audzināšanu, tad palīdzības tālākā veidošanā jāiesaistās arī jaunatnes lietu nodaļai. Tiesas prāvā, kurā nepieciešama aizbildniecības tiesas aizbildņa atļauja, visas pirmajā rindkopā pieminētās personas iesaista arī bērna vai jaunieša likumīgo pārstāvi, kura atļauja šīs tiesas prāvas notikšanai ir nepieciešama.

·     Bērna vai jaunieša uzturs.

          Sniedzot palīdzību bērnam vai jaunietim ārpus vecāku mājām, svarīgi ir nodrošināt bērnus vai jauniešus ar pienācīgu uzturu. Katra bērna vai jaunieša uzturam paredzētās summas lielumu atbilstoši vecumam nosaka attiecīgā jaunatnes lietu nodaļas iestāde, vadoties arī pēc Vācijas zemēs pastāvošajiem noteikumiem. Dienu un nakti uzturoties kādā audzināšanas iestādē, noteiktā summa, kurā ietilpst maksa par audzināšanu un uzturu, tiek segta ar nepārtrauktiem maksājumiem, kuru apmērs nedrīkst būt pārmērīgi liels. Mainot jaunā cilvēka audzināšanas iestādi, summas apjoms mainās atkarībā no jaunajiem apstākļiem. Vienreizēji nelieli pabalsti vai piemaksas tiek izmantoti šīs iestādes nelielai labiekārtošanai vai bērna vai jaunieša atpūtas ceļojumiem, brīvdienas ekskursijām.

·     Palīdzība slimniekiem.

          Bērniem un jauniešiem, kuri tiek audzināti ārpus vecāku mājām -audzināšanas iestādēs, paredzēta palīdzība slimības gadījumā.

·     Palīdzība pilngadīgiem jauniešiem.

          Šīs palīdzības uzdevums ir veicināt patstāvīgas, par sevi atbildīgas dzīves veidošanu tik ilgi, cik tas nepieciešams katrā individuālajā gadījumā. Parasti tā tiek sniegta jauniešiem līdz 21 gada vecumam, bet iespējams to turpināt arī vēlāk. Arī pēc palīdzības izbeigšanās ir nepieciešams jauniešus atbalstīt un konsultēt.

Pasākumi bērnu un jauniešu aizsardzībai

·     Bērnu un jauniešu ņemšana aizbildnībā.

Ar bērnu un jauniešu ņemšanu aizbildnībā saprot :

          1.viņu nodošanu konkrētas personas ziņā;

          2.viņu ievietošanu kādā audzināšanas iestādē;

          3.viņu ievietošanu aprūpē citā dzīves vietā.

Pārņemot aizbildnību, jaunatnes lietu nodaļai ir tiesības pārraudzīt audzināšanu un uzturēšanās apstākļus, tai pat laikā ievērojot par aprūpi atbildīgās personas vai atbildīgā audzinātāja vēlmes un intereses. Jaunatnes lietu nodaļa rūpējas par bērna labsajūtu, sniedz viņam atbalstu un palīdzību. Ja bērns vai jaunietis lūdz jaunatnes lietu nodaļai aizbildnību, tās uzdevums ir viņam to sniegt. Ņemot bērnu vai jaunieti aizbildnībā, obligāti tiek informēts atbildīgais audzinātājs un par aprūpi atbildīgā persona. Ja viņi iebilst pret aizbildnības nodošanu citam, tad bērns vai jaunietis tiek nodots atbildīgā audzinātāja vai atbildīgā par aprūpi ziņā, vai arī tiek uzsākta tiesas prāva par aizbildniecību, kura būtu vislabākā bērnam vai jaunietim.

Arī gadījumā, ja bērnam vai jaunietim draud briesmas, brīvības atņemšana tiek pieļauta vienīgi ar mērķi novērst iespējamos miesas bojājumus un draudus dzīvībai, tā nedrīkst būt ilgāka kā viena diennakts.

·     Bērna vai jaunieša pārvietošana bez par aprūpi atbildīgā piekrišanas.

          Ja bērns vai jaunietis ar atbildīgā par aprūpi piekrišanu uzturas pie citas personas vai citā iestādē, tad jaunatnes lietu nodaļa pārvieto bērnu vai jaunieti citas piemērotas personas rokās vai atbilstošā aprūpē citā dzīves vietā. Par šiem pasākumiem jaunatnes lietu nodaļa obligāti informē atbildīgo par aprūpi. Ja viņš nepiekrīt, tad jautājums tiek izšķirts aizbildnības tiesā.

Bērnu un jauniešu aizsardzība ģimenē un iestādēs

·     Aprūpēšanas un kopšanas atļaujas.

Ja persona, kas aprūpē bērnu vai jaunieti,  grib viņu aprūpēt ārpus viņa mājām vai citā viņam svešā pajumtē, tad nepieciešama atļauja. Atļauja nav nepieciešama, ja :

          1.tas notiek skolu vai jauniešu apmaiņas ietvaros;

          2.ilgst ne vairāk kā 8 nedēļas;

          3.notiek dienas gaitā darba dēļ;

          4.viņu aprūpē un izmitina pie radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei;

          5.tiek sniegta palīdzība audzināšanā, saskaņā ar jaunatnes lietu nodaļas rīkojumu;

          6.tas tiek veikts kā aprūpējošās personas darba sastāvdaļa.

Ja uzturēšanās jaunajā aprūpes vietā nenāk bērnam par labu, un ja aprūpējošā persona nespēj novērst viņam draudošās briesmas, aprūpēšanas atļauja tiek atcelta. Ja kāda ģimene ir saņēmusi aprūpēšanas atļauju bērna vai jaunieša aprūpei ģimenē, tad tā informē jaunatnes lietu nodaļu par aprūpes norisi. Jaunatnes lietu nodaļa uz vietas kontrolē katru gadījumu, lai uzzinātu, vai pastāv priekšnoteikumi turpmākai aprūpes atļaujas izsniegšanai.

·     Atļaujas bērnu institūciju izveidošanai uzņēmumos.

          Lai uzņēmumā tiktu iekārtota iestāde, kurā tiek dota pajumte bērniem vai jauniešiem vai kurā viņi uzturas dienas daļu vai visu dienu, nepieciešama atbildīgās iestādes atļauja. Atļauja nav nepieciešama, lai iekārtotu internātskolu, vasaras nometni, jaunatnes mācību vietu, jaunatnes kopmītni un citas audzināšanas iestādes, kā arī skolēnu kopmītni, kas ir pakļauta skolai. Tā nav nepieciešama, lai bērnus vai jauniešus izvietotu viesnīcā, uzņemtu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vai lai īstenotu kādu jaunatnes palīdzības plānā neietilpstošu pasākumu, uzdevumu, kam pamatā ir likumīgs nolūks.

Atļauja tiek atcelta, ja iestāde ar saviem spēkiem nespēj aprūpēt bērnus vai jauniešus un nodrošināt viņu labsajūtu; ja iestādē tiek apdraudēta bērnu vai jauniešu drošība un iestādes darbinieki nespēj šīs briesmas novērst. Pretenzijas pret atļaujas atcelšanu nespēj šo lēmumu grozīt.

·     Vietējā pārbaude.

          Atbildīgā iestāde uz vietas pārbauda, vai konkrētajā gadījumā pastāv nosacījumi, lai atļautu bērnu un jauniešu aprūpes iestādei turpināt darbu. Pārbaudē piedalās jaunatnes lietu nodaļas pārstāvis un  šīs iestādes dibinātājs - brīvprātīgais palīdzības jaunatnei īstenotājs. Šīs personas apskata un kontrolē iestādes telpas un zemes īpašumu, veic pārrunas iestādē ar bērniem un jauniešiem par dienas kārtību un nodarbību norisi. Iestādes darbinieki nedrīkst pretoties pārbaudēm.

Atļautās iestādes darbinieku pienākums ir paziņot atbildīgajām iestādēm sekojošus datus: iestādes veidu un atrašanās vietu, pilnu adresi, darbinieku vārdus, vietu skaitu iestādē, kā arī informēt par iespējamo iestādes slēgšanu un minēto datu izmaiņām vismaz vienreiz gadā. Uzņemot bērnu vai jaunieti diennakts iestādē, kur viņš uzturēsies ilgāku laiku, atbildīgā valsts iestāde sniedz datus par personu, par viņas līdzšinējo uzturēšanās vietu, par nosūtītājvietu jeb nosūtītājpersonu un vienreiz gadā ziņas par bērna iespējamo adoptēšanu vai nākamo aizbildni.

·     Darbības aizliegums.

Atbildīgā valsts iestāde atļautas iestādes vadītājam, darbiniekam, līdzstrādniekam var aizliegt tā nodarbošanos vispār, aizliegt atsevišķas funkcijas vai darbības, ja tās tiek novērtētas kā nederīgas un nepiemērotas.

Līdzdalība tiesas procesos

·     Līdzdalība tiesas sēdēs par ģimeni un aizbildnību.

          Jaunatnes lietu nodaļa atbalsta ģimenes tiesu un aizbildniecības tiesu visos pasākumos, kas skar bērnus un jauniešus aprūpējošās personas. Saskaņā ar likumu par tiesas varas brīvību jaunatnes lietu nodaļa piedalās tiesas sēdēs par ģimeni un aizbildnību. Tā norāda uz turpmākas palīdzības iespējām, izsaka savu viedokli par veikto palīdzību, audzināšanu un sociālo atbalstu. Jaunatnes lietu nodaļa var būt tiesas procesa iniciators.

·     Konsultēšana un pamācības bērna adopcijas gadījumā.

          Saskaņā ar Civilkodeksu, jaunatnes lietu nodaļa informē vienu no vecākiem par otra vecāka varas iespējamo aizstāšanu, par bērna adopciju. Aizbildnības tiesa savu piekrišanu adopcijai drīkst dot ne ātrāk kā 3 mēnešus pēc vecāku apmācības beigām. Jaunatnes lietu nodaļa nerealizē šīs apmācības, ja ir mainīta adrese un 3 mēnešu laikā nav uzrādīta jaunā, kaut arī šajā posmā tiktu vairākkārt mēģināts jauno adresi uzzināt. Apmācības termiņi nedrīkst beigties ātrāk kā 5 mēnešus pirms bērna piedzimšanas.

Jaunatnes lietu nodaļa konsultē vecākus par palīdzības iespējām un audzināšanu ģimenē, informē ārlaulības bērna tēvu par viņa tiesībām, palīdz izšķirties par vai pret laulības noslēgšanu, pirms bērns tiek nodots adopcijai.

·     Jaunatnes tiesu likums par līdzdalību tiesas procesos.

          Saskaņā ar Jaunatnes tiesu likumu, jaunatnes lietu nodaļa piedalās jaunatnes tiesas procesos un savlaicīgi pārbauda, vai sniedzot palīdzību  tiek ievērotas bērna vai jaunieša intereses. Saskaņā ar šo likumu brīvprātīgais uzsāktās palīdzības jaunatnei īstenotājs un jaunatnes lietu nodaļas līdzstrādnieks konsultē jaunieti vai bērnu tiesas procesa gaitā, informē tiesnesi vai prokuroru par paveikto un sniedz palīdzību.

Bērnu un jauniešu aizgādnība un aizbildnība

          Jaunatnes lietu nodaļa aizbildnības tiesai iesaka piemērotas personas vai personu grupas, kas varētu uzņemties aizbildnību. Bērnu un jauniešu aprūpētāji un aizbildņi saņem konsultācijas audzināšanas jautājumos. Jaunatnes lietu nodaļa savā darbībā orientējas uz to, lai līdzšinējie trūkumi katrā atsevišķā gadījumā tiktu novērsti saskaņā ar aizbildni vai aprūpētāju. Ja tomēr viņu kopējā darbība nenovērš līdzšinējos trūkumus, tad viņi griežas pēc palīdzības pie aizbildnības tiesas, sniedz tai informāciju par trūkumu cēloņiem, attīstību un sekām.

·     Aizbildniecības atļauja sabiedriskai organizācijai.

Oficiāli reģistrēta sabiedriska organizācija drīkst uzņemties aizbildnību, ja tā ir saņēmusi atļauju no federālās zemes jaunatnes lietu nodaļas. Šī atļauja tiek piešķirta, ja sabiedriskā organizācija spēj piedāvāt pietiekamu nodrošinājumu pret nelabvēlīgu ietekmi, un ja tā nodrošina pietiekamu skaitu bērnu un jauniešu audzinātājus un to līdzstrādniekus. Šīs aizbildnības atļaujas sabiedriskajām organizācijām tiek dotas ar nolūku, lai tās atrastu un censtos atrast bērnam vai jaunietim konkrētu aizbildni vai aprūpētāju un palīdzētu šīm atrastajām personām uzņemties turpmāko aizbildnību, aprūpi vai aizgādnību. Bez tam sabiedrisko organizāciju darbiniekiem plānveidīgi jāapgūst pieredze. Aizbildnības atļauja sabiedriskai organizācijai ir spēkā tās konkrētās federālās zemes robežās, kur atrodas noteiktas sabiedriskās organizācijas mītne. Sīkāk to regulē federālo zemju likumi.

·     Dienesta aizbildnība

          Dienesta aizbildnības gadījumos (kā to paredz civilkodekss ) jaunatnes lietu nodaļa kļūst par aizbildni vai aprūpētāju. Tā uztic aprūpi vai aizbildniecību atsevišķam dienesta darbiniekam vai ierēdnim, kurš kļūst par bērna vai jaunieša likumīgo pārstāvi.

          Attiecībā uz dienesta aizbildnības izpildi un norisi jāievēro civilkodeksa norādījumi, ja vien šis likums nenosaka ko citu. Federālo zemju likumi nosaka, cik lielā mērā Civilkodekss attiecas vai neattiecas uz konkrēto gadījumu, nosaka izņēmuma gadījumus. Aizbildnībā esošam bērnam vai jaunietim paredzētā nauda, ar aizbildniecības tiesas piekrišanu, tiek pievienota summai jaunatnes lietu nodaļas kopējā kontā. Nauda aizbildnībā esošam bērnam tiek izlietota viņa vajadzībām un interesēm. To iespējams saskaņā ar Civilkodeksu izlietot koorporācijas labā, ko izveidojusi jaunatnes lietu nodaļa. Jaunatnes lietu nodaļa katru gadu ziņo aizbildnības dienestam par to, vai jaunatnes lietu nodaļas vai kādas sabiedriskās organizācijas veiktā aizbildnība, aizgādnība, aprūpe nāk par labu bērnam vai jaunietim, un pārbauda, vai tiek aktīvi meklēta iespēja nodot bērnu vai jaunieti konkrēta aizbildņa rokās.

·     Dzimtsarakstu biroja darbinieka līdzdalība.

          Saskaņā ar likumu par brīvprātīgo tiesu varu, dzimtsarakstu biroja darbinieka pienākums ir steidzami paziņot jaunatnes lietu nodaļai par ārlaulības bērna piedzimšanu un par bērna mātes konfesiju, ja tā uzrādīta attiecīgajos dokumentos. jaunatnes lietu nodaļa nodod šos datus aizbildnības tiesas rīcībā un paziņo šim ierēdnim par uzsākto aizbildnību vai bērna aprūpi.

Dokumenti, to apliecināšana un apstiprināšana

·     Dokumentu apliecināšana un apstiprināšana.

Jaunatnes lietu nodaļa pilnvaro ierēdņus :

1.apstiprināt paternitāti ar mātes, bērna vai jaunieša piekrišanu, likumīgā pārstāvja piekrišanu paternitātes noteikšanai, kā arī ar dokumentiem apliecināt noskaidrotos rezultātus;

2.ar dokumentiem apliecināt mātes stāvokli, personību, cik lielā mērā to pieļauj mātes pilnvarotais pārstāvis;

3.ar dokumentiem pierādīt bērna vai jaunieša pretenzijas par uzturu un noteikt nepieciešamo kompensāciju;

4.ar dokumentiem pierādīt sievietes pretenzijas un pamatot viņas prasības par labāku uzturu un dzemdību izdevumu atlīdzināšanu;

5.noskaidrot un apstiprināt ārlaulības bērna uzvārdu;

6.ar dokumentiem pierādīt bērna adopcijas atsaukumu;

7.ar dokumentiem pierādīt ārlaulības tēva atteikšanos no bērna vai no bērna piedzimšanas laulībā.

·     Dokumenti.

          Ja persona, kas ir vainīga  par bērna sliktu uzturu, nepakļaujas juridiskās personas ar dokumentiem apstiprinātajai deklarācijai un nemaksā tajā noteikto kompensāciju, tad spriedumu atļauts izpildīt piespiedu kārtā. Atbildīgajam ierēdnim jānodod vainīgā rokās deklarācijas noraksts. Atbilstoši Civilkodeksa kārtībai tiek pielietoti šādi pasākumi sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā : ierēdnis noformē dokumentus, kuros atspoguļojas saistību pierādījums, par jaunatnes lietām atbildīgā dienesta tiesa izskata iebildumus, kas attiecas uz sprieduma izpildīšanas kārtību un noformē dokumentus.

Personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzību, to pielietošanu, iegūšanu, pārstrādāšanu nosaka sociālo likumu krājuma vairākas nodaļas. Personīgo datu iegūšana, pārstrādāšana, pielietošana un aizsardzība, kas saistīta ar jaunatnes lietu nodaļu kā aprūpētāju un aizbildni, aprakststīta atsevišķā likuma pantā.

Ja brīvprātīgo palīdzību īstenojošās personas, dienesti un institūcijas nodarbojas ar personīgo datu iegūšanu, pielietošanu, arī viņiem jāņem vērā personas datu aizsardzības nepieciešamība.

·     Datu vākšana.

Personas datus drīkst vākt ar nosacījumu, ka to ieguve var palīdzēt izpildīt noteiktu uzdevumu. To vākšanā piedalās arī pati persona, uz kuru šie dati attiecas. Tā tiek informēta par datu vākšanas juridisko pamatu un to lietošanas nolūku. Bez šīs personas līdzdalības datus atļauts vākt tikai tad, ja to nepieciešamība ir juridiski apstiprināta un ja tos nav izdevies noskaidrot no iesaistītās personas vai, ja iesaistītās personas sniegtā informācija nedod gaidītos rezultātus un atbalsta punktus. Ja iesaistītā persona datu vākšanā nepiedalās, tos atļauts uzzināt no šīs personas pārstāvja vai citas iesaistītas personas.

Personas dati tiek ievākoti aktos un uzglabāti, kamēr tie ir nepieciešami kāda uzdevuma izpildei. Personas datus, kas savākti dažādiem sabiedriskās palīdzības jaunatnei mērķiem, atļauts apkopot aktos vai citā veidā, kamēr tie nepieciešami konkrētiem nolūkiem. Tos personas datus, kas ievākti bez iesaistītās personas līdzdalības, atļauts apkopot tikai ar nosacījumu, ka tie nepieciešami noteiktā uzdevuma veikšanai.

·     Datu izmantošana un to atklāšanas tiesības.

          Personas datus atļauts izmantot tiem nolūkiem, kuriem tie ievākti. Nepieciešamības gadījumā atļauts ievākt personas datus, lai pārbaudītu rēķinus vai organizācijas darbību, un lai pilnvarotās personas varētu veikt kontroli un uzraudzību. Šos datus atļauts izmantot vienīgi konkrētajam mērķim (pārbaudei, kontrolei, uzraudzībai). Sabiedriskās palīdzības jaunatnei īstenotājs drīkst izmantot uz personu attiecināmos datus, lai izveidotu palīdzības plānu.

·     Datu par personas audzināšanu un palīdzību tai,.glabāšana

          Personu datus, kas uzticēti sabiedriskās palīdzības jaunatnei īstenotājiem, atļauts nodot atklātībā tikai ar tās personas piekrišanu, kas tos jaunatnes palīdzības veicējiem uzticējusi. Personu dati tiek uzticēti aizbildniecības tiesai vai ģimenes tiesai, ja tas var palīdzēt novērst bērnam vai jaunietim draudošās briesmas.

          Personas dati netiek izdzēsti, bet gan aizturēta to iegūšana, ja pastāv pamats nosacījumam, ka datu izdzēšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt iesaistītās personas intereses, būt pretrunā ar šīs personas interesēm. Tie tiek aizturēti, nevis izdzēsti arī tad, ja to izdzēšana būtu saistīta ar nesamērīgi lieliem izdevumiem.

Personai, uz kuru attiecas savāktie personas dati, tiek ziņots par to vākšanu un saglabāšanu saskaņā ar Valsts datu aizsardzības likumu.

·     Personu datu izmantošana dienesta aizbildnībai un aprūpei.

          Dienesta aizbildnības un aprūpes laikā ir atļauts vākt personas datus, lai tos izmantotu konkrēta uzdevuma izpildei. Sasniedzot 18 gadu vecumu persona, kuras aprūpi un aizbildnību dienests veica, drīkst uzzināt par sevi savākto informāciju, ja vien tas nevar kaitēt kādas trešās personas interesēm. Līdz 18 gadu vecumam atļauts uzzināt šādu informāciju atkarībā no bērna vai jaunieša spējām, spriedumiem, uzskatiem un ieskatiem.

Palīdzības jaunatnei realizētāji, to sadarbība un kopējā atbildība

Sabiedriskās palīdzības realizētāji

Tie ir - palīdzība jaunatnei, sabiedriskās palīdzības jaunatnei realizētāji, jaunatnes lietu nodaļas. Apdzīvotajās vietās sabiedrisko palīdzību jaunatnei veic rajoni un pilsētas, bet starprajonu mērogā sabiedriskās palīdzības realizētājus nosaka Vācijas federālo zemju likums. Ar federālās zemes atļauju arī ciems drīkst kļūt par sabiedriskās palīdzības īstenotāju. Ja apriņķis nespēj sniegt vajadzīgo palīdzību jaunatnei, tad šo pienākumu uztic apriņķa ciemiem. Šai gadījumā palīdzības īstenotājs apriņķī nav apriņķis, bet gan ciemi.

Katrā apriņķī jauniem cilvēkiem un viņu ģimenēm tiek veidota Jaunatnes lietu pārvalde, bet starp apriņķiem - federālās zemes Jaunatnes lietu pārvalde. Palīdzības īstenotāji apriņķos sadarbojas ar starpapriņķu palīdzības īstenotājiem no dažādām federālajām zemēm, lai kopīgi veidotu kādu dienestu, iestādi jeb veiktu kādu uzdevumu. Apriņķu ciemi un pagasti darbojas vienīgi sava apriņķa robežās un ar apriņķi kā sabiedriskās palīdzības īstenotāju saskaņo savas darbības pamatprincipus.

·     Jaunatnes lietu pārvaldes, to organizācija.

          Apriņķu jaunatnes lietu pārvaldes ir pakļautas "Palīdzība jaunatnei" komisijai un Jaunatnes lietu pārvaldes vadībai. Jaunatnes lietu pārvaldes vadītāja uzdevumā palīdzības jaunatnei jautājumus kārto apriņķa apvienības vadītājs, kas darbojas saskaņā ar apvienības statūtiem un lēmumiem, kā arī "Palīdzība jaunatnei" komisijas spriedumiem.

Federālo zemju Jaunatnes lietu pārvaldes pakļautas federālās zemes "Palīdzība jaunatnei" komisijai un federālās zemes Jaunatnes lietu pārvaldes vadībai, tās darbojas saskaņā ar statūtiem un Jaunatnes lietu pārvaldi. Ar palīdzību jaunatnei saistītos darījumus kārto federālās zemes Jaunatnes lietu pārvaldes vadītājs.

·     Palīdzības jaunatnei komisija apriņķī un federālajā zemē.

          3/5 no balsstiesīgajiem komisijas dalībniekiem sastāda sabiedriskās palīdzības jaunatnei pārstāvji vai viņu izvēlētas kompetentas personas, bet 2/5 - sabiedriskās palīdzības jaunatnei realizētāju izvēlēti brīvprātīgie palīgi. Sastādot komisiju, tiek ņemti vērā jaunatnes sabiedrisko organizāciju un labdarības biedrību priekšlikumi. Palīdzības jaunatnei komisijai ir lēmējtiesības statūtu un pieņemto lēmumu ietvaros. Pirms katra lēmuma pieņemšanas, kas skar palīdzību jaunatnei, un pirms jauna jaunatnes lietu pārvaldes vadītāja iecelšanas amatā tiek uzklausīta Palīdzības jaunatnei komisija, kurai ir tiesības iesniegt priekšlikumus un izteikt iebildumus. 2/5 no balsstiesīgajiem komisijas locekļiem ir federālās zemes Palīdzības jaunatnei jomā strādājošie, brīvprātīgie palīgi. Pārējos komisijas locekļus ieceļ atbilstoši federālo zemju likumam, kas nosaka, vai apgabala Jaunatnes lietu pārvaldes vadītājam un apriņķa Jaunatnes lietu pārvaldes vadītājam ir balsstiesības.

·     Darbinieki, darbinieku kvalifikācijas celšana.

          Jaunatnes lietu pārvaldes ir darbinieku pamatdarbavieta. Šai darbā tiek pieņemtas tikai personas ar ilgstošu pieredzi sociālajā darbā, kuras piemērotas šādam darbam un ieguvušas speciālo izglītību šajā nozarē. Svarīgākajos Jaunatnes lietu pārvalžu posteņos drīkst strādāt vienīgi speciālisti. Darbinieku tālāka izglītība un praktiskā konsultēšana veicina viņu pieredzi un kvalifikācijas celšanu.

Sadarbība ar brīvprātīgajiem jaunatnes palīgiem, goda biedru darbība

·     Brīvprātīgo jaunatnes palīgu atbalstīšana.

          Brīvprātīgie palīgi veicina brīvprātīgās palīdzības jaunatnei attīstību un izplatību. viņi veic priekšdarbus plānotajiem pasākumiem, garantē līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu, darbojas sabiedrībai derīgu mērķu labā, saskaņā ar Valsts pamatlikumu. Brīvprātīgo palīgu izveidotie dienesti, pasākumi, iestādes balstās uz zēnu un meiteņu vienlīdzības principa un sadarbojas ar sabiedriskās palīdzības dienestiem un iestādēm.

Atbalsta veidu jauniešiem un tā apjomu, ievērojot taupību budžeta līdzekļu tērēšanā, apsver un pieņem sabiedriskās palīdzības pārstāvji. Ja vienlaicīgi tiek iesniegti vairāki priekšlikumi jaunatnes atbalstam, tad jāīsteno bērniem un jauniešiem piemērotākais.

Ja vienus un tos pašus vai līdzīgus pasākumus veic gan brīvprātīgie, gan sabiedriskā palīdzība jaunatnei, tad pēc sabiedriskās palīdzības pamatprincipiem atbalsta apjomu un tā finansiālos apmērus nosaka arī brīvprātīgajiem palīgiem.

Brīvprātīgo palīgu atbalstam tiek piesaistīti līdzekļi nozares darbinieku, līdzstrādnieku un Goda biedru kvalifikācijas celšanai, kā arī līdzekļi jaunatnes izglītošanai, atpūtas vietām un uzturam.

·     Brīvprātīgie palīgi

          Par brīvprātīgiem palīgiem jaunatnei tiek atzītas personas, kas nodarbojas ar palīdzību jaunatnei sabiedrībai derīgu mērķu labad, ir spējīgas pildīt noteiktos uzdevumus un dot ieguldījumu palīdzībā jaunatnei un garantē savas darbības atbilstību pamatlikumiem. Izņemot šos nosacījumus, personai arī jāstrādā vismaz 3 gadus palīdzības jaunatnei sfērā. Pie brīprātīgiem jaunatnes palīgiem tiek pieskaitītas arī baznīcas, reliģiskās apvienības un labdarības biedrības.

Sabiedriskās palīdzības īstenotāji iesaista pazīstamus brīvprātīgos palīgus projektos un uzdevumos, kas saistīti ar palīdzību jaunatnei, un ievēro brīvprātīgo palīgu intereses. Uzsākot sadarbību, sabiedriskās palīdzības īstenotājs ir atbildīgs par tās tālāku norisi un sekām. Iesaistot darbībā arī brīvprātīgos dienestus un institūcijas, brīvprātīgā un sabiedriskā palīdzība savstarpēji vienojas par izdevumu lielumu. Sīkāk to regulē federālo zemju likumi. Palīdzības jaunatnei sabiedriskie īstenotāji stimulē tāda darbinieku kolektīva izveidošanos, kurā ietilpst gan brīvprātīgie palīgi, gan atbalsta pasākumu dalībnieki un īstenotāji.

Kopējā atbildība, palīdzības jaunatnei plānošana

          Palīdzības jaunatnei sabiedriskie īstenotāji ir atbildīgi par šajā likumu sējumā uzskaitīto uzdevumu izpildi un plānošanu. viņiem jārūpējas par to, lai nepieciešamā persona (aprūpētājs, aizbildnis), iestāde, dienests būtu pieejami attiecīgajā brīdī un vietā. viņi rūpējas arī par jaunatnes lietu pārvaldēm apriņķos un federālajās zemēs, to veidošanos un nodrošināšanu ar pietiekamu darbinieku skaitu.

·     Palīdzības jaunatnei plānošana.

          Plānojot palīdzību jaunatnei, palīdzības sabiedriskie īstenotāji ievāc informāciju esošajos dienestos un iestādēs, noskaidro jauniešu, bērnu un par viņu aprūpi atbildīgo personu vēlmes, intereses un vajadzības attiecīgajā laika posmā un  izplāno, kā varētu sniegt nepieciešamo palīdzību. Dienestus un iestādes plāno tā, lai varētu veidoties un saglabāties sociālie apstākļi un kontakti ģimenes lokā, lai veiktie pasākumi bērnu un jaunatnes labā būtu daudzveidīgi, ietekmīgi un savstarpēji saskaņoti, lai tiktu sniegts īpašs atbalsts jauniem cilvēkiem un ģimenēm grūtos dzīves apstākļos un lai mātēm un tēviem būtu vieglāk atrast iespēju apvienot ģimeni un darbu.

          Sabiedriskās palīdzības īstenotāji ir atbildīgi par palīdzības īstenošanu jaunatnei. viņi iesaista plānošanā arī brīvprātīgos palīgus, Palīdzības jaunatnei komisijas apriņķos un federālajās zemēs. Savstarpēji jāsaskaņo palīdzības plānošana jaunatnei apriņķos un federālajās zemēs. Plānojot sevišķi tiek akcentēta  tā atbilstība bērnu, jauniešu un viņu ģimeņu interesēm.

          Palīdzības jaunatnei sabiedriskie īstenotāji sadarbojas ar skolām, skolu valdēm, arodskolām un citām profesionālās apmācības iestādēm, ar policiju un kārtības sargāšanas dienestiem, speciālām izglītības iestādēm. Šo sadarbību veicina sociālās likumdošanas apkopojums.

Centrālie uzdevumi

·     Federālo zemju uzdevumi.

          Federālās zemes augstākā jaunatnes iestāde uzrauga un veicina palīdzības jaunatnei tālāku attīstību un palīdzības brīvprātīgo un sabiedrisko realizētāju darbību. Federālās zemes regulē vienmērīgu Jaunatnes lietu pārvalžu sadalījumu un izplatību apriņķos un  atbalsta viņu darbību.

·     Valsts uzdevumi, valsts jaunatnes lietu pārraudzība.

Valsts augstākā atbildīgā iestāde uzrauga un veicina to palīdzības jaunatnei daļu, kurai ir starpreģionāla nozīme un ko saviem spēkiem federālā zeme nespēj pietiekami sekmīgi pārvaldīt.

No speciālistiem izveidotā Valsts jaunatnes lietu komisija sniedz valdībai konsultācijas galvenajos jaunatnei veltītās palīdzības jautājumos.

·     Ziņojumi par palīdzību jaunatnei.

Valdībā regulāri tiek gatavoti ziņojumi par bērnu un jauniešu stāvokli, centieniem un veikumu palīdzībā jaunatnei, analizēta pašreizējā situācija un izteikti priekšlikumi par palīdzības jaunatnei tālāku attīstību. Katrs trešais ziņojums sniedz vispārēju pārskatu par situāciju palīdzības jaunatnei jomā.

Atbildība

Visos jautājumos par palīdzības piedāvāšanu bērniem, jauniešiem vai viņu vecākiem un tās īstenošanu, ir atbildīga tā apriņķa Jaunatnes lietu pārvalde, kurā ir viņu dzīvesvieta. Ja vecāki uzturas vairākās vietās, tad viņiem sniegtā palīdzība ir tās Jaunatnes lietu pārvaldes kompetencē, kuras ietekmes sfērā pēdējos 3 mēnešus pirms attiecīgā pasākuma īstenošanas uzturējušies bērns vai jaunietis un viņu vecāki. Ja šo 3 mēnešu laikā vecāki nav uzturējušies vienā vietā ar bērnu vai jaunieti, tad tas ir tās Jaunatnes lietu pārvaldes kompetencē, kuras ietekmes teritorijā šajā laikā uzturējies bērns vai jaunietis.

Ja vecāki attiecīgā pasākuma īstenošanas laikā šķīrušies, tad tas ir tās vietējās Jaunatnes lietu pārvaldes kompetencē, kuras ietekmes teritorijā uzturas tas no vecākiem, pie kura pamatā uzturas bērns vai jaunietis.

Ja bērns vai jaunietis ir nodzīvojis 2 gadus pie audžuvecākiem un zināms, ka uzturēsies pie viņiem vēl ilgu laiku, tas ir tās vietējās Jaunatnes lietu pārvaldes kompetencē, kuras ietekmes teritorijā uzturas audžuvecāki.

Jaunatnes lietu pārvaldes pienākums ir paziņot vecākiem un par aprūpi atbildīgajai personai par atbildības maiņu.

          Bērnu vai jaunieti noteikta aizbildņa vai iestādes rokās nodod tā Jaunatnes lietu pārvalde, kuras ietekmes teritorijā patiesi uzturas bērns vai jaunietis. Katrai Jaunatnes lietu pārvaldei ir tiesības apstiprināt dokumentus. Ja aizbildnības tiesas vai ģimenes tiesas procesa laikā izmainās vietējā atbildība, attiecīgā Jaunatnes lietu pārvalde ir kompetenta par šo tiesas procesu, līdz tā tiesai rakstiski paziņo par savas atbildības beigšanos (neesamību). Šī likumkrājuma ietvaros par citu palīdzības jaunatnei uzdevumu īstenošanu kompetence jāuzņemas tās Federālās zemes Jaunatnes lietu pārvaldei, kurā bērns vai jaunietis piedzimis. Ja bērns vai jaunietis aizceļo, tad atbildība joprojām gulstas uz Jaunatnes lietu pārvaldi tajā teritorijā, kurā viņam pēdējo reizi tika sniegta palīdzība. Par palīdzību pilngadīgiem jauniešiem kompetenta tā Jaunatnes lietu pārvalde, kuras teritorijā viņi parasti uzturas.

          Par ārlaulības bērna aizbildnību un aprūpi kopš viņa piedzimšanas ir atbildīga tā Jaunatnes lietu pārvalde, kuras ietekmes teritorijā pamatā uzturas bērna māte. Ja tiesā ir pierādīts, ka tas ir ārlaulības bērns, noteicošā loma ir tās teritorijas Jaunatnes lietu pārvaldei, kurā tika pieņemts šis tiesas lēmums. Tiklīdz bērns vai jaunietis sāk pastāvīgi uzturēties citas jaunatnes lietu pārvaldes ietekmes teritorijā, tā Jaunatnes lietu pārvalde, kas līdz šim bija atbildīga par dienesta aprūpi un aizbildnību, drīkst rakstiski pieprasīt, lai viņas līdzšinējos pienākumus uzņemas cita Jaunatnes lietu pārvalde. Šādu ierosinājumu atļauts izteikt arī citām par bērna dienesta aizbildnību, aizgādnību ieinteresētām personām vai iestādēm. Šī ierosinājuma noraidīšanas gadījumā tiek uzsākts tiesas process aizbildnības tiesā.

Piešķirot vai anulējot atļauju audzināt bērnu vai jaunieti audžuvecāku ģimenē galvenā atbildība jāuzņemas vietējai Jaunatnes lietu pārvaldei audžuvecāku dzīvesvietā. Federālās zemes Jaunatnes lietu pārvalde vai Federālās zemes likuma noteiktā iestāde ir atbildīga par iestādes kontrolēšanu, par reģistrēšanu un izņemšanu, par iestādes vadītāja vai darbinieku tālākas darbības aizliegšanu. Jautājumos par atļauju kādai sabiedriskai organizācijai uzņemties aprūpi, aizbildnību atbildīga ir tā Jaunatnes lietu pārvalde, kuras pārvaldāmajā teritorijā atrodas šīs organizācijas mītne.

·     Lietišķā kompetence.

          Par jautājumiem, kuri neietilpst Federālās zemes jaunatnes lietu pārvaldes vai visas valsts augstākās Jaunatnes iestādes pārziņā, lietišķi kompetenta ir vietējā Jaunatnes lietu pārvalde. Federālās zemes jaunatnes lietu pārvaldei lietišķā kompetence jāuzņemas sekojošos gadījumos:

1. pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, izsakot priekšlikumus par palīdzības jaunatnei veidošanu, konsultējot Jaunatnes lietu pārvaldes;

2. veicinot sadarbību starp Jaunatnes lietu pārvaldēm un brīvprātīgo palīgu iesaistīšanos audzināšanā;

3.veicinot vispārizglītojošu mācību iestāžu un arodskolu veidošanos un pastāvēšanu;

4. plānojot tālāku palīdzības jaunatnei izpildi un izsakot priekšlikumus;

5. konsultējot Jaunatnes lietu pārvaldi atsevišķos gadījumos par palīdzību audzināšanā, par audzināšanas iestādes vai audžuvecāku izvēli;

6. īstenojot bērnu un jauniešu aizsardzībai domātos pasākumus;

7. konsultējot audzināšanas iestāžu darbiniekus par iestādes darbības virzienu plānošanu;

8. iesaistot tos, kas palīdz jaunatnei, kvalifikācijas celšanā;

9. palīdzot vāciešiem ārpus šī likumkrājuma ietekmes sfēras robežām;

10. piešķirot kādai sabiedriskai organizācijai atļauju uzņemties aizgādnību un aprūpi.

Izdevumu atlīdzināšana

·     Dalības maksas savākšana.

          Lai īstenotu plānoto palīdzību jaunatnei , veicinātu audzināšanu ģimenē un dienas audzināšanas iestādēs, tiek noteikta dalības maksa  un nodokļi. Dalības maksa palīdzībai jaunatnei, audzināšanai ģimenēs un audzināšanas iestādēm var tikt atcelta pilnīgi vai daļēji, to var pārņemt sabiedriskās palīdzības realizētāji gadījumā, ja bērns, jaunietis un viņu vecāki nespēj to samaksāt, bet palīdzība ir tiešām nepieciešama.

·     Dalība izdevumu atlīdzināšanā.

Bērnam, jaunietim un viņa vecākiem jāatlīdzina daļa no izdevumiem, ja bērns vai jaunietis tiek ievietots dienas grupā, diennakts aprūpes grupā, internātā vai kopmītnē, tiek pieņemts aizbildniecībā, aprūpē, tiek pārvests uz citurieni bez atbildīgā par aprūpi piekrišanas, saņem intensīvas individuālas sociālpedagoģiskas konsultācijas, atrodas pēc sociālpedagoģiskiem principiem organizētā patversmē, saņem mītni un konsultācijas sevišķās situācijās vai ir patversmē kopā ar vecākiem, tiek pārvests uz piemērotāku mācību vietu. Pilngadīgiem jauniešiem jāpiedalās izdevumu segšanā par palīdzību citiem jauniem pilngadīgajiem un viņu ievietošanu uzturēšanās vietā ar sociālpedagoģisku nodrošinājumu.

·     Iemaksu un izdevumu segšana.

          Izdevumus par pasākumiem, ja to nav spējīgi veikt bērni, jaunieši, viņu vecāki vai pilngadīgie jaunieši paši, sedz palīdzības jaunatnei sabiedriskie realizētāji. Taču, ja palīdzības saņēmēji ir spējīgi segt izdevumus, tad daļa izdevumu ir jāsedz viņiem pašiem. Šo iemaksu apjomu izdevumu segšanai nosaka oficiāls lēmums.

          Iemaksu apjomu nosaka atbilstoši Valsts sociālās palīdzības likuma pantiem, ņemot vērā vecāku ienākumu apjomu un finansiālo stāvokli. Arī bērni, jaunieši, it sevišķi pilngadīgi jaunieši, piedalās izdevumu atlīdzināšanā. No vecākiem tiek piedzīta iemaksa uzturēšanās izdevumu apjomā par to laika posmu, kad bērns vai jaunietis uzturējies audzināšanas iestādē.

·     Prasību realizācija.

          Ja bērnam, jaunietim, viņa vecākiem, pilngadīgam jaunietim ir pretenzijas pret kādu personu vai iestādi, kas nepieder pie palīdzības īstenotājiem, par iemaksu, tad sabiedriskās palīdzības realizētāji ar rakstisku paziņojumu palīdzību mēģina panākt, lai šīs iemaksas tiktu regulāri un bez pārtraukumiem izdarītas un nonāktu pie īstā adresāta.

Pretenzijas pret personu, kurai jāmaksā alimenti, var izvirzīt tad, ja ir runa par bērnu vai jaunieti un viņa tuvu radinieku. Piedzenot alimentus aizliegts pielietot varu.

Sabiedriskās palīdzības realizētāji, kuriem jāmaksā par izdevumiem, prasa apliecināt sniegtās sociālās palīdzības apjomu.

·     Informācijas sniegšana.

          Darba devēju un personu, kas uztur bērnus un jauniešus, pienākums, ir sniegt informāciju Jaunatnes lietu pārvaldei par bērna, jaunieša, jaunā pilngadīgā, vecāku ienākumiem un finansiālajām iespējām, lai aprēķinātu palīdzībai domātās iemaksas apjomu. Šīs personas drīkst nesniegt informāciju, ja tās atklāšana var novest līdz krimināltiesai vai ja tā ir pretlikumīga rīcība.

·     Izdevumu segšana.

          Tā jaunatnes lietu pārvalde, kuras kompetencē līdz šim ietilpa palīdzība bērnam vai jaunietim, norēķinās par izdevumiem ar to jaunatnes lietu pārvaldi, kas turpmāk uzņemsies atbildību. Tā samaksā jaunajai pārvaldei izdevumus, kas saistīti ar bērna vai jaunieša nodošanu citas personas aizgādnībā, ievietošanu audzināšanas iestādē vai nodošanu aprūpē.

Federālās zemes jaunatnes lietu pārvalde atlīdzina vietējai jaunatnes lietu pārvaldei izdevumus, kas saistīti ar bērna vai jaunieša uzturēšanos ilgtermiņa aprūpes vietā, kopmītnē, īpašā uzturēšanās vietā ar intensīvu sociālpedagoģisku konsultēšanu.

Ja kāds bērns vai jaunietis no citas valsts nokļūst teritorijā, kurā šis likums ir spēkā, un nākošā mēneša laikā saņem palīdzību, tad izdevumus sedz tās federālās zemes jaunatnes lietu pārvalde, kuras kompetences teritorijā viņš ir piedzimis. Netiek piedzītas summas, kas zemākas par 2000 DM. Par nokavētu maksājumu nedrīkst prasīt soda naudu.

Statistika par palīdzību bērniem un jauniešiem

·     Nodevu iekasēšanas apjoms un mērķi.

Lai novērtētu likumkrājuma īstenošanu praksē un to tālāku attīstīšanu, tiek vākta statistika par nodevu iekasēšanu valstī un tās mērķiem. Tiek iekasētas nodevas, kas domātas palīdzībai audzināšanā jauniem pilngadīgajiem, bērnībā adoptētiem bērniem un jauniešiem; dienestu aizbildnībā, aizgādnībā esošajiem jauniešiem, paternitātes noteikšanai, palīdzības jaunatnei dienestos, iestādēs nodarbinātajiem, projektiem par palīdzību jaunatnei, sabiedriskās palīdzības jaunatnei izdevumiem un ieņēmumiem.

·     Nodevu iekasēšanas pazīmes (kritēriji).

Nosakot nodevu par palīdzību audzināšanā apjomu, palīdzības saņēmēji (bērni, jaunieši, vecāki, jauni pilngadīgie) tiek iedalīti pēc:

          -dzimuma;

          -dzimšanas gada;

          -pilsonības;

          -uzturēšanās vietas

palīdzības sniegšanas laikā. Vecāki tiek grupēti pēc laulības noslēgšanas un ģimenes izveides datiem, bērnu skaita ģimenē, jaunākā un vecākā bērna dzimšanas gada. Tiek ņemts vērā, kādas personas vai institūcijas ierosināja sākt palīdzību, kad palīdzība tika uzsākta un pabeigta, cik ilga tā bija, kāds bija tās īstenošanas iemesls, kas to īstenoja.

Svarīgas pazīmes ir vecāku vai viņu aizstājēju sociālais stāvoklis, aprūpēšanas tiesību atņemšana vecākiem, viena vai abu vecāku nāve, aizbildnības tiesas lēmums par bērna vai jaunieša pārvešanu, pārvietošanu uz noteiktu uzturēšanās vietu; skolas vai citas mācību iestādes nomaiņa pārvietošanās dēļ; uzturēšanās audzināšanas vai aprūpes iestādē; kopumā sniegtās palīdzības apjoms, tās izbeigšanas datums, gads.

Iekasējot nodevas par sniegtajām konsultācijām attiecīgajās iestādēs vai dienestos, tiek ņemta vērā konsultāciju forma, terapijas veids, tās uzsākšanas iemesls, konsultāciju sākuma un izbeigšanas gads, mēnesis. Bērni, jaunieši, jaunie pilngadīgie kā personas, kurām šīs konsultācijas tiek sniegtas, tiek iedalīti pēc dzimuma, vecuma, pilsonības, uzturēšanās vietas pirms konsultāciju sākuma, brāīu un māsu skaita ģimenē.

Adoptējot bērnu vai jaunieti, svarīgākās nodevu iekasēšanas pazīmes ir bērna vai jaunieša dzimums, dzimšanas gads, izcelšanās, pilsonība, vecāku finansiālais stāvoklis, vecāku nāve pirms adoptēšanas, atļauja adoptēt bērnu vai jaunieti, adoptētāja pilsonība un radniecība ar adoptējamo. Tiek noteikts sekmīgi izdevušos adoptēšanas gadījumu skaits un priekšlaicīgi atcelto, anulēto gadījumu skaits, kā arī adopcijā iesaistīto personu skaits.

Par dienesta aizgādnību un dienesta aprūpi piedzenamo nodokļu svarīgākie kritēriji ir palīdzības saņēmēju personu (bērnu, jauniešu, pilngadīgu jauniešu) skaits, viņu pilsonība, jaunatnes lietu pārvaldes darbības virziens.

Iekasējot nodokļus, par aprūpes atļaujas izsniegšanu, tiek ievērots aprūpes veids, bērna vai jaunieša dzimums un aprūpējamo personu skaits.

Noskaidrojot paternitāti, ir svarīgi, kādā veidā tas tiek veikts un cik gadījumos nav izdevies iegūt pārliecinošus rezultātus.

Par tiesiskajiem pasākumiem bērnu un jauniešu aprūpes jomā iekasējamo nodevu apjoms tiek novērtēts pēc bērnu un jauniešu skaita, kuru vecākiem daļēji vai pilnīgi atņemtas aprūpēšanas tiesības, aprūpes dēļ notikušo tiesas procesu skaita un tā, cik reizes bērnu vai jauniešu aprūpes tiesības bija jāuzņemas Jaunatnes lietu dienestam.

Par darbu ar jaunatni iekasēto nodevu apjoms tiek nosacīts pēc palīdzības sniedzēju ieguldītā darba apjoma, tā ilguma, bērnu un jauniešu skaita, dzimuma, atpūtas un ārpusskolas izglītības pasākumiem, internacionālā darba jaunatni.

Svarīgākās pazīmes, iekasējot nodevas no palīdzību jaunatnei īstenojošām iestādēm un tajos strādājošām personām, ir šo iestāžu un bērniem vai jauniešiem pieejamo vietu skaits, iestāžu darbības virziens, brīvprātīgās un sabiedriskās palīdzības realizētāju skaits, kā arī nodarbināto personu vai līdzstrādnieku profesionālās izglītības grāds, ieņemamais amats, pieredze un darba stāžs. Iekasējot nodevas no sabiedriskās palīdzības jaunatnei izdevumiem un ieņēmumiem, svarīgākā pazīmes ir individuālajai un kolektīvajai palīdzībai jaunatnei iztērētās naudas apjoms, izdevumu un ieņēmumu veids, palīdzības iestāžu izdevumu un ienākumu lielums, apkalpojošajam personālam domāto izdevumu apjoms.

·     Palīdzības pazīmes.

Tās ir: informācijas sniedzēja:

          - vārds,uzvārds

          - adrese

          - palīdzību īstenojošās iestādes indekss (nodevu iekasēšanai),           kontaktpersonas telefons un uzvārds.

·     Nodevu maksāšanas iedalījums laika posmos.

          No iestādēm un personām, kas veic palīdzību jaunatnei, tiek iekasētas nodevas tikai kopš 1994. gada ik pēc 4 gadiem.

Noteiktā laika posmā jāsniedz informācija par nodevu ievākšanu: brīdī, kad tiek izbeigta palīdzība audzināšanā un pārtraukta konsultēšana, kad tiek mainīta uzturēšanās vieta, kad notiek tiesas process par adopciju.

Nodevas nosaka katrus 5 gadus.

          Par nodevām ir jāsniedz informāciju. Tas jādara vietējiem publiskās palīdzības īstenotājiem, starpreģionāliem publiskās palīdzības īstenotājiem, augstākai jaunatnes lietu iestādei federālajā zemē, profesionālajām augstākajām atbildīgajām valsts iestādēm, apriņķu ciemiem un pagastiem, brīvprātīgajiem palīgiem, Palīdzības jaunatnei iestāžu vadītājiem.

Sabiedriskās palīdzības veicēji uztic vākt statistiku par nodevu iekasēšanu federālo zemju statistikas iestādēm.

·     Statistikas datu nodošana.

          No Valsts statistikas iestādes vai federālo zemju statistikas iestādēm datus atļauts nodot augstākās atbildīgās specializētās valsts vai federālās zemes iestāžu rokās ar nosacījumu, ka tie tiek izmantoti likumdošanas izstrādāšanā vai palīdzības jaunatnei plānošanā, nevis atsevišķu gadījumu nokārtošanai. Statistikas datus, kas atspoguļo tikai atsevišķu gadījumu, drīkst nodot kāda rīcībā tikai pēc datu apstrādes.

Sodi un soda naudas

          Pretlikumīgi darbojas katrs, kas bez atļaujas aprūpē bērnu vai jaunieti, vai ņem to savā pajumtē, bez atļaujas organizē uzņēmumā iestādi, kur bērni un jaunieši ilgāku laiku saņem pajumti, aprūpi un audzināšanu, kā arī katrs darbadevējs, kas sniedz nepareizu, daļēju vai vispār nesniedz prasīto informāciju, kura palīdzētu noteikt iemaksas apjomu par iztērēto līdzekīu atlīdzināšanu. Bez atļaujas organizētas iestādes dibinātājus iespējams sodīt ar soda naudu līdz 30000DM. Par pretlikumīgu rīcību, kas saistīta ar informācijas sniegšanu un ar bērna vai jaunieša aprūpi, izmitināšanu bez nepieciešamās atļaujas, tiek iekasēta soda nauda apmērā līdz 1000 DM.

          Ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam vai ar naudas sodu tiek sodīts katrs, kurš bez atļaujas organizē bērnu vai jauniešu iestādi vai bez atļaujas aprūpē un izmitina bērnu vai jaunieti, un, tādējādi nodara pāri vai smagi apdraud bērna vai jaunieša fizisko vai garīgo attīstību, un katrs, kurš šīs rīcības izdara atkārtoti.

2. pielikums

Likums par jaunatnes aizsardzîbu sabiedrîbâ

·     Par nevēlamām uzturēšanās vietām

Tiek risināts jautājums par bērnu vai jauniešu uzturēšanos vietās, kurās apdraudēta viņu garīgā vai fiziskā labklājība, veselība. Attiecīgu iestāžu uzdevums ir veikt nepieciešamos pasākumus briesmu novēršanai. Ja nepieciešams, tad:

1. Gādāt par to, lai bērni vai jaunieši atstātu viņus apdraudošās vietas;

2. Nogādāt viņus pie par audzināšanu atbildīgās personas vai atbilstoša dienesta/ iestādes uzraudzībā.

Sabiedrībai būtu jāinformē atbildīgās jaunatnes iestādes par jaunatnei nevēlamām uzturēšanās vietām.

·     Jaunatnes vecuma grupas /

atbildīgie par audzināšanu

          Šajā likumā par bērnu tiek uzskatīts katrs, kurš jaunāks par 14 gadiem, bet par jaunieti - katrs, kuram jau ir 14 gadi, bet vēl nav 18. Par audzināšanu atbildīgā persona ir katra persona, kura viena vai kopā ar citu personu (ģimene) saskaņā ar civilkodeksu atbildīga par aprūpi. Atbildīgas par audzināšanu var būt arī visas pārējās personas, kas vecākas par 18 gadiem, ja vien tās ņem vērā ar aprūpi saistītos noteikumus, vienojoties ar personas aprūpētāju, apliecina ievērot aizgādņa uzdevumus. Jāvienojas arī ar viņa aizgādni izglītības vai palīdzības ietvaros.

          Atbildīgais par audzināšanu ir tiesīgs pieprasīt informāciju augšminētajām personām, to pienākums ir izskaidrot viņu tiesības šaubu gadījumā.

·     Par uzturēšanos restorānos un kafejnīcās

          Bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem, atļauts uzturēties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs (restorānos, kafejnīcās, bāros u.tml.) tikai atbildīgā audzinātāja klātbūtnē. šis nosacījums nav spēkā, ja viņi piedalās jauniešu sarīkojumā, atrodas ceļojumā, vai tur ietur maltīti un dzesē slāpes.

           Jauniešiem vecākiem par 16 gadiem atļauts uzturēties sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs bez par audzināšanu atbildīgo personu klātbūtnes līdz plkst.24:00. Uzturēšanās naktsklubos vai naktsbāros un tamlīdzīgās izklaides vietās bērniem un jauniešiem aizliegta.

·     Alkohola tirgošana jauniešiem

          Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, veikalos vai citās tirdzniecības vietās aizliegts pārdot alkoholiskus dzērienus patēriņam jauniešiem, degvīnu, dzērienus un pārtikas produktus, kas pat niecīgā daudzumā satur degvīnu.

Aizliegts pārdot jebkādus alkoholiskus dzērienus bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Nav atļauta alkohola tirdzniecība no automātiem. Šis aizliegums neattiecas uz automātiem, kuros uzstādītas speciālas ierīces, vai kuri nepārtraukti tiek uzraudzīti, lai netiktu pieļauta iespēja, ka bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam tajos var iegādāties alkoholiskus dzērienus.

·     Dejas un sarīkojumi

          Bez atbildīgā par audzināšanu klātbūtnes bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam nedrīkst uzturēties publiskos deju sarīkojumos, bet jaunieši no 16. gadu vecuma - ne ilgāk kā līdz plkst.24:00. Izņēmuma nosacījums attiecībā uz 1. punktu - bērni līdz plkst. 22., bet jaunieši līdz plkst. 24. drīkst uzturēties deju sarīkojumos, kurus organizē vispārzināms jauniešu organizācijas ierēdnis vai kuri attiecināmi uz tautas paražām.

·     Filmu demonstrēšana

          Bērni un jaunieši drīkst noskatīties tikai tās filmas, kuras atbildīgā valsts iestāde nav aizliegusi demonstrēt. Bērniem vecumā līdz 16 gadiem publiskās filmu demonstrēšanas vietas atļauts apmeklēt tikai par audzināšanu atbildīgās personas pavadībā. Aizliegts demonstrēt filmas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt nepilngadīgo fizisko vai garīgo pašsajūtu.

Atbildīgā augstākā valsts iestāde sekojoši ierobežo filmas skatītāju vecumu:

          - Attiecībā uz filmas demonstrēšanu nav vecuma ierobežojumu.

          - Atļauts skatīties no 6 gadu vecuma.

          - Atļauts skatīties no 12 gadu vecuma.

          - Atļauts skatīties no 16 gadu vecuma.

          - Līdz 18 gadu vecumam skatīties aizliegts.

Soda piemērošana - par likuma neievērošanu paredzēta krimnālatbildība

           Bez atbildīgās personas klātbūtnes publiskās filmu demonstrēšanas vietās atļauts uzturēties:

          - Bērniem, ja seanss beidzas pirms plkst.21.

          - Jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, ja seanss beidzas līdz plkst.22.

          - Jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ja seanss beidzas līdz plkst.24.

Tas attiecas uz pilnīgi visu filmu demonstrēšanu un to visdažādākajām reprodukcijām vai ierakstiem, kā arī uz TV reklāmām un programmu pielikumiem, bet neattiecas uz filmām, kas netiek radītas kinorūpniecībai un netiek kinorūpniecībā izmantotas (amatieru filmas u.tml). Uz filmām, kuras augstākstāvošā atbildīgā iestāde oficiāli atļāvusi demonstrēt visu vecumu skatītājiem, neattiecas likuma panti par jaunatnei nelabvēlīgiem tekstiem.

·     Video un plakāti

          Tikai pēc tam, kad augstākā atbildīgā iestāde demonstrēšanai paredzētās videofilmu kasetes (t.sk. disketes vai citus attēla nesējus) pārbaudījusi un atļāvusi demonstrēt tās bērniem un jauniešiem, tās drīkst nonākt viņu rīcībā. Uz kasetes jābūt pret viltojumu nodrošinātai zīmei par vecuma ierobežojumiem, kas attiecas uz tās saturu. Zīmei jābūt kā uz kasetes, tā uz apvalka pamanāmā vietā jau pirms tās pārdošanas vai citādas izmantošanas.

          Kasetes, kuras attiecīgā iestāde aizliegusi rādīt bērniem un jauniešiem, vai kuras tā raksturojusi kā “Līdz 18 gadiem skatīties aizliegts” aizliegts:

          - piedāvāt un atļaut izvēlēties bērniem un jauniešiem;

          - tirgot privāti ārpus veikaliem, kioskos vai citās pārdotuvēs, kur pircējs           parasti neiegriežas, kā arī piedāvāt tās pārdot nosūtot pa pastu.

          - Ierakstītās videokasetes aizliegts piedāvāt publiski no automātiem.

·     Spēļu zāles. Spēles. Spēļu automāti

          Bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanās publiskās spēļu zālēs vai tamlīdzīgās iestādēs ir aizliegta. Tautas svētkos, tirgos, gadatirgos un tamlīdzīgos sarīkojumos bērni un jaunieši drīkst piedalīties tikai tādās atrakcijās, kuru iespējamā vinnesta mantiskā vērtība ir pavisam neliela.

          Spēļu automātus ar elektroniskiem ekrāniem kā maksas laika kavēkļus bez iespējas vinnēt aizliegts uzstādīt:

          - Bērniem un jauniešiem pieejamās publiskās saiešanās vietās.

          - Ārpus ražošanas, veikala vai dienesta vajadzībām izmantotām telpām.

Automātus aizliegts uzstādīt priekštelpās, gaiteņos un kāpņu laukumos, kas netiek uzraudzīti. Bērniem un jauniešiem vecumā līdz 16 gadiem atļauts spēlēt šos automātus tikai par audzināšanu atbildīgās personas klātbūtnē.

          Bērniem un jauniešiem pieejamās vietās aizliegts uzstādīt spēļu automātus, kuru spēles satur seksuālu attiecību, vardarbības pret cilvēkiem un dzīvniekiem elementus, cildina vai nekaitīgi attēlo karu un varmācību.

·     Smēķēšana

Bērnu un jauniešu, kas jaunāki par 16 gadiem, publiska smēķēšana nav atļauta.

Šo noteikumu varētu nosaukt par nepilnīgu likumu, jo tas aizliedz smēķēšanu sabiedrībā, taču pilnībā neaizliedz nodot tabakas preces bērnu un jauniešu rīcībā. Neskatoties uz šo nepilnību, likumdevēja nolūks ir pasargāt bērnus un jauniešus no veselībai kaitīgajām smēķēšanas sekām ir jāievēro gan ģimenē, gan skolā, gan uzņēmumos. Ļoti nozīmīgs paraugs varētu būt pieaugušo piemērs un rīcība. Lai apkarotu tabakas patēriņu jauniešu vidū, tiek veikti dažādi ierobežojumi. Tā, piemēram, tiek ieteikts nenodot cigaretes u.c. tabaku saturošas preces jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, pilnībā pārtraucot tirgot šādas preces no automātiem.

·     Rīkojumi - aizliegumi jaunatnei atsevišķos gadījumos

Ja kādā sabiedriskā pasākumā vai uzņēmumā rodas šajā likumā aprakstīta jauniešus apdraudošā situācija, kuru nav iespējams būtiski mainīt vai novērst, tad atbildīgā iestāde var dot rīkojumu sarīkojuma organizētājam vai uzņēmumā nodarbinātajam, ka bērniem vai jauniešiem tur piedalīties aizliegts. Šis rīkojums var ietvert vecuma vai laika ierobežojumus, kas mazina vai pilnīgi izslēdz iespējamās briesmas (narkotiku tirdzniecība un patēriņš, jaunatnes prostitūcija, noziegumi pret personību )

·     Organizētāja pienākumi

          Katra pasākuma organizētāja un rūpniecībā nodarbinātā pienākums ir darīt zināmus visus uz savu pasākumu vai iestādījumu attiecināmos priekšrakstus, pavēles, kas saistītas ar vecumu ierobežojumu, tās novietojot redzamā vietā labi salasāmā formā. (Attiecīgos ierobežojumus dara zināmus alkohola tirgotavu īpašnieki, ēdnīcu, spēļu zāļu, kinoteātru un videozāļu īpašnieki) Demonstrējot filmu publiskos sarīkojumos, filmas piedāvātāja pienākums ir savlaicīgi norādīt demonstrētājam uz attiecīgajiem vecuma ierobežojumiem. Jaunatnes iestādes apzīmēto filmu paziņojumos un reklāmās jābūt norādījumiem par to satura nevēlamību jauniešiem. Šie paziņojumi un reklāmas  nedrīkst būt izteiktas jaunatnei nelabvēlīgā formā, ar attieksmi, kas provocē tos neievērot.

·     Soda naudas, sodi

          Nelikumība var tikt novērtēta ar soda naudu apmērā līdz 30 000DM.

Ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam vai ar naudas sodu tiek sodīts katrs organizētājs vai uzņēmuma vadītājs, kurš pieļauj likuma pārkāpumus tā darbībā.

3. pielikums

Likums par jaunatnei nevçlamu rakstu izplatîðanu

Jaunatnei nevēlamie raksti

·     Rakstu iekļaušana sarakstā

          Rakstus, kas varētu sociāli apdraudēt  bērnus vai jauniešus, jāiekļauj speciālā sarakstā. Šajā sarakstā tiek iekļauti amorāli (seksuāli dezorientējoši, pornogrāfiski), brutāli (uz vardarbību un izrēķināšanos aicinoši), rasu naidu propogandējoši, nacionālsociālistiski ideoloģiski, karu propogandējoši un citi kaitīga bērniem vai jauniešiem satura raksti.

          Sarakstā aizliegts iekļaut rakstus :

- vienīgi to politiskā, sociālā, reliģiskā satura vai īpašas pasaules uztveres dēļ;

- ja tie noder apmācībai, pētījumiem, zinātnei, kultūrai;

- ja to saturs atbilst vispārsabiedriskām interesēm.

          Tas pats attiecas uz audio un video ierakstiem (videofilmas, skaņu plates, audiokasetes, kompaktdiski, datorspēļu programmas), attēliem, ilustrācijām avīzēs, žurnālos, komiksos, rokasgrāmatās, utt. Ar vārdu “raksti” šajā gadījumā apzīmēti arī visi pārējie mēdiji.

           Šajā likumā kā bērns tiek apzīmēta persona vecumā līdz nepilnu 14 gadu vecumam, bet kā jaunietis - persona vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

          Ne īpaši svarīgos gadījumos iespējams atteikties no raksta iekļaušanas sarakstā (piemēram, ja no apgrozības izņemto rakstu bērns vai jaunietis varētu iegūt nomas vai maiņas ceļā).

·     Izplatīšanas aizliegumi

          Rakstus, par kuru iekļaušanu sarakstā ir jau paziņots, aizliegts:

- piedāvāt bērniem vai jauniešiem, nodot viņu rīcībā;

- eksponēt bērniem vai jauniešiem pieejamā vietā, atklāti demonstrēt vai citādi darīt tos viņiem pieejamus;

- iznomāt tirdzniecības vietās, kas pieejamas bērniem un jauniešiem, piedāvāt un pārdot bērniem ar to ražošanā iesaistītu personu starpniecību.

·     Izplatīšanas aizliegumi ārpus tirdzniecības vietām

          Sarakstā iekļautos rakstus aizliegts pārdot, iznomāt un citādi izplatīt vai veicināt to noietu:

- mazumtirdzniecībā, ārpus tirdzniecības vietām;

- kioskos un tirgotavās, kuru iekšienē pircēji neuzturās;

- tos pārsūtot;

- maksas bibliotēkās un lasītāju pulciņos.

          Izdevējiem un starpniekiem ir aizliegts šādus rakstus piegādāt personām, kas ir privāti tirgoņi vai augšminēto uzņēmumu īpašnieki. To piegāde atļauta ar nosacījumu, ka izdevējs, starpnieks un likuma ieviesēji norādīs šo rakstu saņēmējiem par ierobežojumiem to realizācijā.

·     Reklāmas ierobežojumi

          Reklāmas izvietotājam jāraugās, lai reklamētais raksts nebūtu iekļauts attiecīgajā sarakstā. Rakstu, kurš ir sarakstā, nedrīkst atklāti piedāvāt vai ieteikt ar publikāciju starpniecību.

          Ierobežojumi neattiecas uz šo rakstu darījuma izplatīšanu, kā arī tirdzniecību vietās, kuras nav bērniem vai jauniešiem pieejamas un apskatāmas.

·     Jaunatnei sevišķi nevēlami teksti

          Šie ierobežojumi attiecas arī uz jaunatnei sevišķi nevēlamiem tekstiem, pie tam par to acīmredzami nelabvēlīgo ietekmi tirgotāji un lieltirgotāji paši pārliecinās, pat nav nepieciešams to iekļaut sarakstā vai par to publiski paziņot.

Pie jaunatnei sevišķi nevēlamiem pieder raksti, kuri rosina uz necilvēcīgu vardarbību pret citiem cilvēkiem, propogandē rupju, necilvēcīgu rīcību, izrēķināšanos, kuri ir pornogrāfiski un pārējie raksti, kuri ļoti emocionāli un negatīvi varētu iedarboties uz bērnu vai jaunieti.

·     Periodisko rakstu ilgstoša indicēšana

Regulāri iznākoši nepolitiski žurnāli, komiksi, grāmatas, sējumos izdoti romāni, rokasgrāmatas tiek iekļautas sarakstā uz 3 līdz 12 mēnešiem, ja līdzšinējo 12 mēnešu laikā vairāk nekā divi izdotie numuri ir jau iekļauti sarakstā. Par ilgstošu iekļaušanu sarakstā izlemj pārbaudes iestāde. Ilgstošas indicēšanas priekšrocība ir lielāka iespēja daļēji vai pilnīgi pārtraukt nevēlamo rakstu izplatīšanu, pie tam darīt to savlaicīgi. Ilgstoša indicēšana neattiecas uz dienas laikrakstiem un politiskiem žurnāliem.

·     Pārbaudes iestādes ierīkošana

          Pārbaudes iestāde tika ierīkota likuma uzdevumu īstenošanai, tā ir administratīva iestāde. Ar bundesrāta piekrišanu tās mītni nosaka valdība, šobrīd tā ir Bonnā un Bonn- Bad Goedesburg.

          Pārbaudes iestādes ierīkošanas izdevumus sedz valsts.

·     Pārbaudes iestādē iekļautās personas

          Pārbaudes iestādes komisijas locekļi ir:

-SBJLmin. ministra iecelts iestādes priekšsēdētājs;

-federālās zemes valdības iecelts piesēdētājs, no katras federālās zemes;

-SBJLmin. ministra iecelti piesēdētāji.

          Gan priekšsēdētājam, gan katram no ieceltajiem piesēdētājiem jābūt vismaz vienam vietniekam (aizstājējam). Priekšsēdētājam un viņa vietniekam tas ir pamatdarbs, piesēdētājiem un viņu vietniekiem- papildus uzdevums ārpus tiešā darba.

          Potenciālos piesēdētājus SBJLM ierosina iecelt dažādu nozaru pārstāvji:

-literatūra

-māksla

-grāmatu tirdzniecība

-izdevniecības

-brīvās palīdzības jaunatnei pārstāvji

-pedagogi

-baznīcas, reliģiskās apvienības,

kā arī dažādu citu organizāciju un grupu pārstāvji.

          Pārbaudes iestādē ietilpst 12 locekļi, priekšsēdētājs, 3 piesēdētāji no federālajām zemēm un viens piesēdētājs no katras augšminētās sfēras.

Ja uz sēdi neierodas kāds piesēdētājs vai viņa vietnieks, tad pārbaudes iestādei ir tiesības izlemt attiecīgo jautājumu arī mazākā skaitā- vismaz 9 cilvēku sastāvā. Svarīgi, ka jābūt klāt vismaz diviem piesēdētājiem, kas pārstāv literatūras, mākslas, grāmatu tirdzniecības un izdevējus.

          Priekšsēdētāju un piesēdētājus ieceļ augstākā jaunatnes lietu iestāde uz 3 gadiem, ir iespējama atkārtota iecelšana. Ja viņi nepiedalās pārbaudes iestādes sanāksmēs vai nepilda savus pienākumus, tad var tikt atbrīvoti priekšlaicīgi.

          Apmēram 4 - 5 tekstā uzskaitītajām organizācijām ir tiesības izvirzīt piesēdētāja un viņa vietnieka kandidatūru. Ja kāda organizācija piedāvā vairākas kandidatūras šiem amatiem, tad izšķirošā ir BJSL izvēle. Arī citas organizācijas (ne tikai tekstā minētās) drīkst izvirzīt savu kandidatūru. Katru gadu BJSL 6 nedēļas uzklausa un izskata šīs kandidatūras.

·     Dalībnieku neatkarība no norādījumiem

          Pārbaudes iestādes locekļi nav saistīti ar direktīvām (norādījumiem) par to, kā izšķirties, izlemjot attiecīgo gadījumu. Tie neregulē viņu lēmuma pieņemšanu.

Viņi nedrīkst izpaust dienesta noslēpumus un ņemt kukuļus.

·     Kompetence

          Par rakstu iekļaušanu vai neiekļaušanu sarakstā lemj Pārbaudes iestāde. Pārbaudes vieta darbojas vienīgi balstoties uz rakstisku un pamatotu priekšlikumu izskatīšanu. Šādus pieprasījumus tiesīgas iesniegt ir Augstākās jaunatnes lietu iestādes federālajās zemēs, vietējās un federālo zemju Jaunatnes lietu pārvaldes, BJSL ministrija.(kopā ap 900 iestādes.)

·     Autora un izdevēja noklausīšanās

          Raksta autoram un izdevējam jādod iespēja izteikties Pārbaudes iestādē. Vismaz divas nedēļas pirms lietas izskatīšanas autoram un izdevējam tiek paziņots izskatīšanas datums un nodots raksta iesnieguma pārbaudei noraksts. Lietas izskatīšanas process ir slēgta diskusija.

·     Lēmuma pamatojums un aizlieguma pavēle

          Lai prasītu uzņemt kādu rakstu kaitīgo rakstu sarakstā nepieciešams, lai par to nobalsotu 2/3 vairākums, kas ir vismaz 7. izvēlē līdztiesīgu Pārbaudes iestādes darbinieku vienošanās. Ja nav šāds vairākuma viedoklis, tad prasība tiek noraidīta.

          Informācija par Pārbaudes iestādes lēmumu jāpiesūta SBJL ministrijai, katrai federālajai zemei, raksta autoram un izdevējam un citām šajā lietā iesaistītajām personām, iestādēm, apvienībām.

          Lēmuma pamatojumu ir jāpiegādā reizē ar šo informāciju vai arī jāpaziņo par to nedēļas laikā.

·     Pagaidu pavēle par raksta iekļaušanu sarakstā

          Pirms kļuvis zināms Pārbaudes iestādes galīgais lēmums, Pārbaudes iestādei ir tiesības dot rīkojumu (pavēli) par raksta pagaidu iekļaušanu sarakstā gadījumā, ja ir reāli draudi, ka šo rakstu iespējams īsā laikā izlaist lielā apjomā. Pagaidu pavēli pieņem Pārbaudes iestādes priekšsēdētājs un divi no piesēdētājiem. Viens no šiem piesēdētājiem noteikti ir literatūras, mākslas, izdevēju vai grāmatas tirgotāju interešu pārstāvis. Pagaidu lēmumu atceļ mēnesi pēc tā paziņošanas, vai arī pēc tam, kad Pārbaudes iestāde ir lietu izskatījusi un devusi galīgo lēmumu par šo rakstu.

·     Vienkāršota iekļaušana sarakstā

          Rakstus sarakstā iespējams iekļaut vienkāršotā veidā (t.s. Trīs pārstāvju komisija pieņem šo lēmumu.

Trīs pārstāvju komisijā ietilpst priekšsēdētājs un divi piesēdētāji ( viens no tiem pārstāv literatūras, mākslas vai grāmatu tirgotāju un izdevēju intereses.) Ja visas trīs personas pieņem vienbalsīgu lēmumu, tad raksts tiek iekļauts sarakstā, bet ja viedokļi atšķiras, tad jautājums tiek izskatīts pilnā komisijas sastāvā.

Mēneša laikā lietā iesaistītā persona var iesniegt pretenzijas pret trīs pārstāvju komisijas lēmumu un piespiest lietu izskatīt vēlreiz pilnā komisijas sastāvā.

Sarakstu veido Pārbaudes iestādes priekšsēdētājs, kura pienākums ir rūpēties par pārskatāmību, papildinājumiem sarakstā un jauniem pielikumiem, kā arī šī saraksta publicēšanu.

Sarakstā tiek iekļauts katrs raksts, par kura iekļaušanu ir nolemts. Ja lēmums tiek atcelts vai nav vairs spēkā, tad rakstu no saraksta jāizslēdz. Ja tiesa nolemj, ka kāds raksts ir pornogrāfisks vai satur bērniem un jauniešiem nevēlamu informāciju, rada nelabvēlīgu ietekmi, Pārbaudes iestādes priekšsēdētājs iekļauj šo rakstu sarakstā saskaņā ar tiesas lēmumu.

Ja priekšsēdētājs neuzskata konkrēto rakstu par iekļaujamu sarakstā pēc tiesas lēmuma vai ja viņa rīcībā ir vairāki pretrunīgi tiesas lēmumi par vienu un to pašu rakstu, tad viņš sasauc visus Pārbaudes iestādes komisijas locekļus, lai lēmumu pieņemtu kopīgi.

Pārbaudes iestādes priekšsēdētājs iekļauj sarakstā arī tos rakstus, kuri pilnīgi vai galvenajās iezīmēs saturiski atbilst sarakstā jau iekļautajiem rakstiem. Ja viņš šaubās un nevar izlemt par iekļaušanu sarakstā vienpersonīgi, tad viņš sasauc visus 12 Pārbaudes iestādes komisijas locekļus.

Kā saturā līdzīgi vai identiski šajā gadījumā tiek apzīmēti tie raksti, kuri tiek publicēti vēlreiz ar izmainītu virsrakstu, attēliem, nedaudz pārveidotām rindkopām, no jauna pievienotām vai atmestām teksta daļām.

Raksta iekļaušana sarakstā vai izslēgšana no tā jādara zināma visā valsts teritorijā. Informācijai par to jābūt valsts reģistrā.

Pret Pārbaudes iestādes lēmumu iespējams izvirzīt sūdzību un iebildumus pēc lēmuma paziņošanas mēneša laikā, sūdzību aizliegts atcelt uz vēlāku laiku. Šī sūdzība jāvērš pret valsti un pret Pārbaudes iestādi kā tās pārstāvētāju.

·     Soda uzlikšana

          Ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar naudas sodu tiek sodītas personas, kuras sarakstā iekļauto rakstu piedāvā bērniem, jauniešiem, izstāda viņiem pieejamās vietās, iznomā, izplata ārpus tirdzniecības vietām, nodod tirgotājiem, tirgotavu īpašniekiem. (Šeit ir runa par vietām, uz kurām attiecas likumā minētie aizliegumi.)

Tāpat tiek sodīts katrs, kurš reklamē nevēlamo rakstu vai izmanto teksta iekļaušanu sarakstā reklāmas nolūkā.

Ja kāds rīkojas pretrunā ar likumā ietvertajiem aizliegumiem nolaidības dēļ, tad soda naudas apjoms un brīvības atņemšanas laiks tiek uz pusi samazināts.

Likums neattiecas uz bērnu un jauniešu vecākiem vai likumīgajiem aizbildņiem. Viņi drīkst parādīt, iedot, piedāvāt bērnam vai jaunietim nevēlamos rakstus, viņus par to nesoda. Ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu citas personas drīkst darīt pieejamus bērniem un jauniešiem šos rakstus, viņi tāpat netiek sodīti.

Atļauts atteikties no sodīšanas par nelabvēlīgu rakstu piedāvāšanu, nodošanu bērna vai jaunieša rīcībā, ja to darījis kāds jaunietis, tiešs radinieks, saderinātais(-ā), dzīves biedri, māsas, brāļi u.c. tuvi radinieki.

Pretlikumīgi rīkojas katrs, kurš apzināti vai nolaidības dēļ preces saņēmējam nepaziņo par tās tirgošanas ierobežojumiem, un tiek sodīts ar naudas sodu līdz 30 000 DM.

	IZ minstrijas JL departamenta darbības vēlamā shēma