Балтийский Русский Институт

Лиепайское Отделение

Теория конституционизма и конституционное право Латвии

Контрольная работа

Тема : Президент Латвийской Республики его функции

Студента 1 курса

РОБЕРТА ЮРКИСА

Студ. Удост . № L91322

Специальность: Правоведение

Преподаватель : В.Ю.Агешин

Лиепая , 2000 г.

IEVADS.

Šajā darbā apskatīšu Latvijas Republikas prezidenta institūtu, tā vēsturisko izveidošanos . Valsts prezidenta funkcijas un vietu valsts pārvaldes struktūrā .

Sākumā apskatīšu prezidenta institūta veidošanos un vēsturi. Nedaudz salīdzinot dažādu valstu prezidentu institūtus salīdzinājumā ar Latvijas Republikas prezidentu.

Valsts prezidents mūsdienu demokrātiskā valstī ir viens no redzamākajiem valsts institūtiem.

Ko nozīmē pats vārds “prezidents”. No latīņu valodas “ praesidere” - aizstāvēt, būt par priekšsēdētāju, pavēlēt, vadīt; “praesidens” - priekšā sēdošais.[1]

Jau nosaukums vien liecina par šī institūta nozīmīgumu. Dažādās pasaules valstīs, kas atrodas uz dažādiem attīstības līmeņiem, šis institūts veidojies savādāk. Prezidenta ievēlēšana, viņa pilnvaras, attiecības ar likumdošanas u.c. varu institūcijām, pilnvaru laiks un daudzas citas iezīmes dažādās valstīs ir atšķirīgas. To nosaka vēsturiskās īpatnības, politiskās tradīcijas spēku attiecībā starp prezidentu u.c. varas institūtiem, dažādajām politiskajām un sabiedriskajām grupām un daudziem citiem faktoriem.

Prezidentūras vēsture, ja ņem pasaules mērogā, nebūt neliecina par to, ka šis institūts ir kritērijs demokrātiskas valsts un politiskajai uzbūvei tādā vai citādā veidā. Var minēt vairākus piemērus, kas liecina par to, ka aiz prezidentūras formas nereti slēpjas atklāti autoritāri vai totalitāri režīmi. Tomēr prezidenta institūts allaž ir saistāms ar tiesiskas valsts iekārtu. Par prezidenta institūta popularitātes pieaugumu liecina tas, ka pēc Padomju Savienības sabrukšanas bijušajās padomju republikās tika izveidots prezidenta institūts.

PREZIDENTA INSTITŪTA VEIDOŠANĀS LATVIJĀ

Latvijas Prezidenti

Konkrēti runājot par prezidenta institūtu Latvija, interesanti atzīmēt, ka Satversmes pieņemšanas laikā (1922.g.) Satversmes sapulcē izraisījās strīdi par valsts prezidenta amatu. Izskanēja priekšlikumi vispār atteikties no prezidenta posteņa, viņa pilnvaras uzticot Saeimas priekšsēdētājam. No otras puses bija ierosinājums veidot stipru prezidenta institūtu, ko ievēlētu visas tautas nobalsošanā uz pieciem gadiem. Satversmes sapulce nostiprināja parlamentārajās republikās pieņemto variantu - prezidentu ievēlēja Saeima uz laiku, kas sakrita ar tās darbības laiku (3gadi), tagad šis termiņš ir pagarināts līdz 4 gadiem. (Satversmes 35. pants 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 31.12.97)

Prezidenta amats Latvijas Republikā tika ieviests pieņemot 15.02.1922 gadā Latvijas Republikas Satversmes Sapulcei pieņemot Latvijas Republikas Satversmi, kas stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī .

Pirmais Latvijas Republikas prezidents bija Jānis Čakste, par prezidentu ievēlēts 1922.gada 14. novembrī, prezidenta amatā ievēlēts atkārtoti, bija prezidents līdz savai nāvei 1927.gada martam.

Otrais Latvijas Republikas prezidents bija Gustavs Zemgals ievēlēts 1927.gada 8.aprīlī prezidenta pilnvaras beidzās 1930.gada 9.aprīli , kad par prezidentu ievēlēja Albertu Kviesi, kurš bija prezidenta amatā līdz 1933.gada 4.aprīlim un tad tika ievēlēts uz otro termiņu.

Alberta Kvieša pilnvaras beidzās 1936 gadā , kad 11. aprīlī, kad Kārlis Ulmanis pats sevi pasludināja par prezidentu. ( Viņš nebija leģitīms prezidents jo nebija ievēlēts , bet pats sevi iecēla prezidenta amatā ).

Prezidenta amats Latvijas Republikā pastāvēja līdz 1940.gada 17. jūnija padomju okupācijai. Pēdējais prezidents 1940 .gadā bija Kārlis Ulmanis

Pēc LR neatkarības atgūšanas un saeimas ievēlēšanas 1993 gadā un līdz ar Satversmes darbības atjaunošanu tika atjaunots arī Latvijas Republikas prezidenta amats . Par pirmo Latvijas Republikas prezidentu 1993. gada 7. jūlijā 5. Saeima ievēlēja Gunti Ulmani . Guntis Ulmanis dzimis Rīgā, 1939. gada 13. septembrī.

6. Saeima atkārtoti ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu 1996. gada 18. jūnijā.

Pēc neatkarības atjaunošanas otrā Latvijas Republikas prezidente ir Vaira Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.g. 1.decembrī Rīgā. Par Latvijas Republikas prezidenti ievēlēta 1999.gada 17.jūnijā un stājusies amatā 8. jūlijā uz četriem gadiem.

PREZIDENTA IVELĒŠNAS KĀRTĪBA UN FUNKCIJAS

Latvijas Republikas Satversmē ir noteikta prezidenta ievēlēšanas kārtība:

· Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu (Satversmes 35.pants)

· Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. . (Satversmes 37.pants)

· Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras. (Satversmes 38.pants)

· Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas. (Satversmes 39.pants)

Prezidentu LR ievēl Saeima no deputātu izvirzītajiem kandidātiem ,balsošana notiek vienā vai vairākās kārtās , kamēr viens no kandidātiem saņem vajadzīgo balsu skaitu . Ja pēc atkārtotas balsošanas neviens no kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu ,tad deputāti izvirza jaunus kandidātus un balsošana atkārtojas

Latviju kā parlamentāru republiku raksturo arī prezidenta atlaišanas iespēja , kas nav tik sarežģīta vai pat neiespējama , kā tas ir prezidentālās republikās ( Krievija , AVS), kur prezidenta impīčmenta ( atlaišanas ) procedūra ir stipri komplicēta un grūti realizējama .

LR Satversme paredz sekojošu kārtību kādā var atlaist prezidentu :

· Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.

Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu. ( Satversmes 51.pants )

Stājoties amatā, pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, dod šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” (Satversmes 40.pants)

LR Satversmē nav norādes, kas raksturotu valsts prezidenta stāvokli citu valsts varas institūtu starpā un dotu jēdzienu par viņa kompetenci arī bez atsevišķu funkciju uzskaitīšanas. Nereti citu valstu konstitūcijās šis institūts tiek raksturots ar kādu vispār pieņemtu formulu (piem., ASV konstitūcijas 2.pants). manuprāt, visizdevīgāk raksturot parlamentārās republikas - Latvijas - prezidenta vietu citu valstu vidū būtu, izejot no K.Dišlera dotajām prezidenta funkcijām.[2] šo atsevišķo funkciju Satversmē ir samērā daudz. Vispirms, attiecībās starp prezidentu un likumdošanas varu (parlamentu -Saeimu). Te pēc Dišlera domām, ir konstruktīvā un leģitatīvā funkcija:

· prezidentam ir likumdošanas ierosināšanas tiesības (Satversmes 47.pants, “Saeimas kārtības rullis” 79.pants). tam ministra konsignācija nav nepieciešama, šo tiesību prezidents var izlietot pilnīgi neatkarīgi no valdības (MK).

· tiesības pieprasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu (Satversmes 71.pants, “Saeimas kārtības rullis” 95.,115.,116.pants), t.s. suspensīvā veto tiesība - tiesība aizturēt kāda likuma spēkā stāšanos. Lielākā nozīme šeit ir prezidenta norādījumiem Saeimai, kurā tas min nepieciešamos grozījumus. ŠĪ tiesība ir sava veida tiesība piedalīties likuma teksta izstrādāšanā, jo prezidentam, kam konstitūcija piešķir tiesību pieprasīt likuma otrreizēju caurskatīšanu, ir tiesība prasīt, lai viņa domas tiktu uzklausītas pie likuma teksta izstrādāšanas.

· likumu publicēšana (satversmes 69.,70.pants)

· likuma apturēšana referenduma nolūkā. Satversme neparedz fakultatīvo referendumu pēc Šveices parauga, kur kantonos noteiktu kategoriju likumi neiegūst spēku 2-3 mēnešu laikā, lai tauta šinī laikā varētu ierosināt tautas nobalsošanu. Pēc LR Satversmes tautas nobalsošana par Saeimas pieņemtu likumu var notikt tikai tādā gadījumā, kad valsts prezidents Saeimas pieņemto likumu aptur uz 2 mēnešiem (Satversmes 72.pants). Tas ir vēl viens veids, kā prezidents var kontrolēt likumdošanas varu.

· tauta caur prezidentu var realizēt savas likumdošanas tiesības pēc Satversmes 78.panta.

Attiecībā pret Saeimu darbojas prezidenta korelatīvā funkcija negatīvā izpausmē - Saeimas atlaišanas ierosināšana (48.pants). Arī šo funkciju var pielietot pilnīgi brīvi (bez kontrasignācijas). Tomēr es šaubos, ka Saeimas atlaišanas ierosināšana varētu kļūt par dzīvē pielietojamu institūtu. Valsts prezidentam jābūt pārliecinātam, ka sekojošā tautas nobalsošanā gūs tautas balsu vairākumu. Pretējā gadījumā no amata jāatkāpjas pašam prezidentam. Ja Satversmes 48.pants tiešām tiktu piemērots un “izvests dzīvē”, tad varētu veidoties “prezidenta referenduma” institūts, līdzīgi kā Anglijā ir “kabineta referenduma” institūts. Ar to nenoliedzami pieaugtu izpildvaras (respektīvi - prezidenta) spēks salīdzinājumā ar likumdošanas varu, kam pašlaik ir daudz lielāks spēks citu valsts varu vidū. Manuprāt, tīri simboliska ir prezidenta Saeimas sasaukšanas tiesība. Turklāt tā ir pieļaujama tikai divos gadījumos:

· pielietojot nepieciešamos militārās aizsardzības soļus laikā, kad Saeima nedarbojas.

· kad tautas no balsošanā ir nolemts par Saeimas atlaišanu, bet jauna vēl nav ievēlēta.

Dažkārt sabiedrībā izskan doma, ka pašlaik valsti faktiski vada ministru prezidents, kaut arī tam vajadzētu būt valsts prezidentam. Tik tiešām, daudzas prezidenta funkcijas ir tīri simboliskas, un attiecībā uz valdību un tās vadītāju, pēdējais ir daudz pārāks par prezidentu. Praktiski visā prezidenta darbībā redzams MK iespaids. Satversmes 53.pants nosaka, ka visiem valsts prezidenta rīkojumiem (ar dažiem izņēmumiem) jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri arī par to uzņemas atbildību. Var likties, ka prezidenta tiesības izvirzīt ministru prezidenta kandidātu, varētu būt sava veida ietekmes pierādījums. Taču arī šajā jautājumā galveno lomu spēlē Saeima, kas lemj par uzticības izteikšanu.

Arī uz tiesu varu prezidentam faktiski nav nekādas ietekmes. Var teikt, ka pat tiesa vairāk kontrolē prezidentu. Konkrētāk šeit būtu jārunā par jaunizveidoto Satversmes tiesu, kas var atcelt arī prezidenta pieņemtos aktus. Sabiedrībā plašu rezonansi guvis jautājums par nāvessoda atcelšanu Latvijā. Pēc Satversmes 45.panta prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Tikai šajā prezidenta tiesībā es saskatu viņa ietekmi uz tiesas varu.

NOBEIGUMA SECINĀJUMI

Latvijas politiskajā sabiedrībā vēl joprojām virmo jautājums par tautas vēlēta prezidentu (piem. Latvijas Zemnieku savienība vāca parakstus ) Pēc manām domām parlamentārā republikā , kāda tā ir Latvijas Republika tautas vēlētam prezidentam nebūtu lielāka nozīme, kāda tā ir šobrīd. Lai varētu runāt par tautas vēlētu prezidentu tad viņa funkcijām būtu jābūt citām .Tad būtu jāmaina Satversme paplašinot prezidenta pilnvaras . Tādējādi LR būtu jākļūst par prezidentālu republiku ar daudz plašākām prezidenta pilnvarām iedarboties uz likumdošanas un izpildvaru .

Bet vai tam mūsu sabiedrība ir gatava , manuprāt nav , jo tādai , mazai valstij kāda ir Latvija , stipra prezidenta vara var izrādīties liktenīga. Mēs jau zinām cik viegli ir manipulēt ar vēlētāju balsīm . Piemēram : Veicot labi sagatavotu un apmaksātu priekšvēlēšanu kampaņu , kāda noteikta personu vai partiju grupa var ievēlēt sev vajadzīgu un izdevīgu prezidentu, kas nodrošinās viņu intereses kāda noteikta ekonomikas vai politikas nozarē .Tādējādi valsti var pārvaldīt nekompetenti cilvēki , kuriem varu atņemt ir grūti. Jo prezidentālās republikās prezidenta atcelšana ir sarežģīta procedūra , atceramies nesenos notikumus ASV B. Klintona impīčmenta , vai B. Jeļcina Krievijā , šīs procedūras beidzās ar neveiksmi , to ierosinātājiem.

Tādēļ Latvijas Republikā prezidenta institūtam vairāk ir reprezentatīva nozīme, bet pastāvot reālai varas dalīšanai , saeima, prezidents, valdība (MK) ir reāli nodrošināt demokrātiju, un ir mazāk iespēju vienpersoniski uzurpēt varu .

Pareizi realizējot savas Satversmē noteiktā funkcijas Latvijas Republikas prezidentam ir iespējas ietekmēt politiskos notikumus valsti un prezentēt Latviju starptautiski .

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. K.Dišlers Ievads Latvijas valststiesību zinātnē, R., 1930.

2. Latviešu konversācijas vārdnīca , R., 1938.,17.sçj.,33917.lpp.

3. Ренне Давид, Камилла Жоффре-Спинози Основные правовые системи современности . М ., 1999

4. Ā. Šilde Latvijas vēsture 1914-1940 . Stokholma 197

NORMATĪVIE AKTI.

1. Latvijas Republikas Satversme; LR Saeimas un MK Ziņotâjs.-1994.-Nr.6-551.-558.lpp.

2. Saeimas kārtības rullis; LR Saeimas un MK Ziņtâjs.-1994.-Nr.24.

[1] Latviešu konversācijas vārdnīca , R., 1938.,17.sēj.,33917.lpp.

[2] K.Dišlers Ievads Latvijas valststiesību zinātnē, R., 1930.,162.lpp.

Bezmaksas referāti skolai