BRĪVĀ EKONOMISKĀ ZONA

Ventspils Augstskolas

Pārvaldības nodaļas

II kursa studenšu

Zanes Dreifeldes

Ances Rozes

Referāts

 

 

 

 

 

 

BRĪVĀ EKONOMISKĀ ZONA

Ventspils, 1999

Saturs

 

 

Zonu būtība  …………………………………………………..             1

BEZ modeļi un to iedalījums……………………………………………      2

Saimniecisko saikņu un saistību sistēma starp zonu un valsts teritoriju... 5

BEZ funkcionēšanas priekšnosacījumi …………………………………     6

Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā ……………………………………...    8

Rīgas tirdzniecības osta – Latvijas brīvostu celmlauzis………………..     9

Ventspils brīvosta – lielākā Baltijā……………………………………... 10

Speciālās ekonomiskās zonas likums ļauj Liepājai atdzimt……………. 12

 

Zonu būtība

Brīvā ekonomiskā zona – tā ir valsts vai tās teritorija, kurā reģistrētās firmas ir vai nu daļēji, vai pilnībā atbrīvotas no nodokļiem. Šādā valstī vai zonā  reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām vai off-shore kompānijām, bet brīvās ekonomiskās zonas par off-shore zonām.

Ar beznodokļu sabiedrībām saprot sabiedrības, kuras reģistrētas brīvajās ekonomiskajās zonās - valstīs, kuru likumdošanā ir īpašas tiesiskas normas, kas regulē zonu un beznodokļu sabiedrību statusu šajās valstīs. To darbība brīvajās ekonomiskajās zonās ir pilnīgi likumīga, bet valstīs, kurās beznodokļu sabiedrības veic uzņēmējdarbību, tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgo valstu likumdošanu.

Kā beznodokļu sabiedrības tiek reģistrētas gan auditorfirmas, gan pasaulslavenas juridiskās firmas un starpnacionālās korporācijas, gan arī salīdzinoši nelieli uzņēmumi un pat individuāli uzņēmēji.

Pasaulē ir plašs beznodokļu sabiedrības lauks: māksla, lauksaimniecība, bankas un finansiālie pakalpojumi, rūpniecība, celtniecība, elektronika un elektrotehnika, firmu produkcija, preču imports, eksports, vairumtirdzniecība, apdrošināšana, dabas resursu ieguve, kuģniecība, tekstilrūpniecība, tirdzniecība u.c.

BEZ pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam un valstij kopumā.

Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu.

Brīvo ekonomisko zonu modeļi un to iedalījums

Pasaulē brīvajām ekonomiskajām zonām pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, valsts vai tās reģiona saimnieciskās attīstības līmeņa tiek izdalīti trīs modeļi.

1.                 Rūpniecības un tirdzniecības attīstības modelis – valstīs, tajā skaitā vāji attīstītās vai to reģionos.

2.                 Tirdzniecības modelis – noieta vides veidošana transporta ceļu tuvumā (jūras, kanālu, tranzītupju, starptautisko lidojumu centros).

3.                 Starptautiskās tirdzniecības maiņas, tranzīta atvieglošanas un aktivizēšanas modelis – modernas, uz eksportu orientētas rūpniecības veidošana.

Zonu iedalījums.

1.                 Klasiskajās BEZ visbiežāk nodokļi vispār neeksistē un par beznodokļu sabiedrībām pieņemts uzskatīt visas tur reģistrētās firmas.

2.                 Zemes, kurās no nodokļiem atbrīvo tikai tās firmas, kuras darbojas konkrētā nozarē.

3.                 Par BEZ nosacīti var uzskatīt valstis, kurās nodokļu atvieglojumi piešķirti tikai tā saucamajām nerezidentu sabiedrībām – firmām, kuras dibinājuši ārzemnieki un kuras darbojas tikai aiz attiecīgās valsts robežām.

Tips	Privilēģijas zonā	Attiecas uz	Gaidāmais efekts
Brīvmuitas, beznodokļu ostas noliktavas, pieostu joslas	- atbrīvotība no muitas maksājumiem, importa un eksporta netiešajiem nodokļiem	- visām ievedamām un izvedamām precēm	-          tirdzniecības apjoma pieaugums; -          starptautisku saimniecisku darījumu attīstība; -          pilsētas, reģiona saimnieciskā attīstība
Brīvmuitas, beznodokļu tirdzniecības zonas (brīvmuitas veikali)	- atbrīvotība no muitas maksājumiem un netiešajiem nodokļiem	- precēm, kuras tiek pārdotas, lai izvestu uz ārzemēm	- preču pārdošanas operāciju pieaugums brīvmuitas zonās
Atklātās banku zonas	-          atbrīvotība no valūtas kontroles; -          atbrīvotība no noteiktu rezervju lieluma uzturēšanas; -          brīva procentu likmes noteikšana; -          brīva valūtas kursa noteikšana		- ārzemju kapitālieguldījumu piesaistīšana
Atklātās apdrošināšanas zonas	- atbrīvotība no valstī esošajiem apdrošināšanas priekšrakstiem	- apdrošināšanas firmām, kuras darbojas reģionā un apkalpo ārzemju klientus	- valstī esošo apdrošināšanas firmu konkurētspēju celšana
Brīvmuitas proeksporta ražošanas zonas	-          atbrīvotība no muitas maksājumiem, tiešajiem ienākuma un netiešajiem nodokļiem; -          atvieglotas formālās procedūras ārzemju investīcijām	- visām firmām zonas teritorijā, kuras ražo produkciju eksportam	-          valūtas ienākumu augšana; -          nodarbinātības pieaugums; -          jaunas tehnoloģijas ieplūšana
Speciālās ekonomiskās zonas ar ražošanas ievirzi	-          - atbrīvotība no muitas maksājumiem un nodokļu atvieglojumi; -          zemes zemais rentes līmenis; -          labvēlīgs režīms ārzemju investīcijām	- visām firmām zonas teritorijā	- reģiona saimnieciskā attīstība

BEZ nosacīti var iedalīt divās grupās: zonas ar ražošanas ievirzi un zonas ar tirdzniecības un pakalpojumu ievirzi.

Zonas ar ražošanas ievirzi iedalāmas atklātajās eksporta zonās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Atklātās eksporta zonas ir speciālo ekonomisko zonu paveids, jo praktiski skar tikai tos zonas uzņēmumus, kuri ražo produkciju eksportam. Atklāto ekonomisko zonu atvieglojumi ir lielāki.

Speciālās ekonomiskās zonas ir joslas ar sīkāku sistēmtiesisko organizatorisko un ekonomisko regulējumu attiecībā pret pārējo valsts teritoriju. Sistēmnosacījumu īstenošanās padara iespējamu subjektam, kas uzsācis ekonomisko darbību zonas teritorijā, ārkārtēju ekonomisku izdevīguma un neekonomisku priekšrocību gūšanu. Saimnieciskā darbība tajā attīstās ar priviliģētu palīdzību. Parasti tās tiek izvietotas lidostu vai ostu tuvumā, t.i., transporta artēriju tuvumā, pa kurām tiek importētas ārzemju investīciju preces, ražošanas detaļas, izejvielas.

Speciālo ekonomisko zonu darbībai ir nepieciešami savi nosacījumi:

ü    Produkcijas ražošana eksportam.

ü    Ārzemju investīciju piesaistīšana.

Nacionālais kapitāls zonas uzņēmumu darbībā tiek ieguldīts reti un nelielos apmēros. Jāatzīmē, ka ārzemju kapitāla ieplūšanai SEZ ir savas īpatnības. Ārzemju kapitāls tiek ieguldīt zonas uzņēmumos, meklējot īpašu izdevīgumu. Tā nav interese par konkrētās valsts ekonomiku, vēlēšanās investēt tieši šajā valstī, bet gan ātras ieguldītā kapitāla atmaksāšanās, peļņas gūšanas iespēju meklējumi.

ü    Ražošanas nozaru izvēle.

Parasti tie ir divi galvenie varianti – darbietilpības nozares ( automobiļu, elektrisko iekārtu montāža, detaļu ražošana, apģērbu, apavu ražošana, t.i., nozares, kurās iespējama konveijeru jeb automātisko plūsmas līniju ražošana) un vietējo izejvielu pārstrāde (ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde u.c.)

ü    Zemās darbaspēka izmaksas.

Tas ir viens no svarīgākajiem saimnieciskās darbības aktivitātes nosacījumiem ārzemju investoriem. Tādēļ tiek izvēlētas darbietilpīgās nozares. Pie tam ārzemju investoriem būtiski ir tas, ka zonā nav stingru ierobežojumu darba likumdošanā – darba dienas un darba nedēļas garums, atvaļinājuma ilgums utt. Nav arī obligāto kolektīvo līgumu slēgšana, kurus attīstītās valstīs slēdz uzņēmējs ar arodbiedrībām. Tas viss kopā pazemina darba izmaksas uzņēmējiem. Lai arī darba algas zonas uzņēmumos dinamiski pieaug, tomēr darbā ražīgums aug straujāk.

ü    Speciāla nodokļu aplikšanas kārtība.

Uzņēmumi kuri atrodas zonā, parasti maksā valstij nelielus peļņas vai apgrozības nodokļus. Taču uzņēmumi var būt vispār atbrīvoti no nodokļu maksāšanas. Šāda atbrīvotība var būt tikai uz laku, līdz 10 gadiem, taču arī pēc noteiktā termiņa izbeigšanās nodokļu režīmam jābūt labvēlīgam uzņēmējiem.

ü    Elastīga likumdošanas īstenošana.

Tā ir gan formalitāšu maksimāla vienkāršošana, gan lēmumu pieņemšana galvenokārt tikai zonas vadībā.

ü    Valūtas apgrozības brīvība.

ü    Peļņas repatriācijas iespējas.

Uzņēmumu darbības rezultātā gūto peļņu saņem kapitāla ieguldītājs. Tā kā zonu darbības pamatā ir ārzemju kapitāls, tad iegūtā peļņa aizplūst uz ārzemēm. Izņēmums ir reti gadījumi, kad zonas uzņēmumos tiek investēts arī nacionālais kapitāls.

ü    Infrastruktūras nodrošinājums.

Tās ir kvalitatīvas ostas, lidostas, sakaru līdzekļi, apdrošināšanas sistēma, elektroenerģētikā un ūdens apgāde, kanalizācija, satiksmes ceļi. Zonu teritorija ir apdzīvota, ieeja zonā ir brīva.

ü    Garantijas.

Valsts garantē labvēlīgu nodokļu režīmu, kredītus. Svarīgas ir dotās garantijas, kas zonas uzņēmumi netiks pakļauti iespējamai nacionalizācijai.

Ņemot vērā šos speciālo ekonomisko zonu darbības nosacījumus, būs iespējams izsecināt zonu darbības sniegto saimniecisko efektu:

·        zonas darbība veicina visas valsts saimniecisko attīstību;

·        rodas jaunas darbavietas ne tikai zonā, bet arī ārpuszonas uzņēmumos, kuri veic piegādes zonai u.c.;

·        šāda uzņēmuma darbība zonā ļauj samazināt ražošanas izmaksas un pazemināt produkcijas cenas – tas uzlabo šo preču pozīcijas ārējā tirgū;

·        palielinās eksports, līdz ar to uzlabojas kopējā valsts saimniecības bilance.

Saimniecisko saikņu un saistību sistēma starp zonu un valsts teritoriju.

Starp zonu un valsts teritoriju veidojas saimniecisko saikņu un saistību sistēma. Parasti tā it saistīta ar preču un pakalpojumu pārplūšanu starp zonu un valsti. Var atzīmēt šādus saikņu aspektus starp zonu un valsti.

1.     Finansiālais aspekts.

Lielākā daļa uzņēmumu, kas darbojas zonā, kļūst par ārzemnieku īpašumu. Tādējādi šo uzņēmumu peļņa un arī izmaksas neietilpst valsts aprēķinos. Parasti pašu valsts saimniecisko subjektu kapitāla daļa ir niecīga, tāpēc tipisks modelis zonas darbībai ir balstīts uz privātām ārzemju kapitāla investīcijām ražošanai un citām to saimnieciskajām darbībām, bet valsts investīcijas tiek ieguldītas zonas infrastruktūrā. Šo investīciju izdevumus parasti ietilpina valsts investētā kapitāla struktūrā. Finansiāli ir aprēķināmi ienākumi, ko valsts gūst no zonas darbības.

2.     Valūtas ienākumi.

Tā kā valūtas ienākumu gūšana no zonas darbības ir viens no būtiskākajiem zonu atvēršanas cēloņiem, šo rādītāju uzskata par zonas darbības efektivitātes vērtējumu. Gūtie valūtas ienākumi ietekmē valsts valūtas krājumus un kopējo saimniecisko attīstību. Valūtas ienākumi valstij ir balstīti uz zonā darbojošos firmu maksājumiem. Tā kā visa zonā saražotā produkcija ir paredzēta eksportam, tad visi firmu ienākumi ir valūtā. Bieži, lai kārtotu finansiālās saistības ar valsti, valūta ir jāmaina pret nacionālo naudu. Pat šādā gadījumā valsts saņem ienākumus, jo nauda tiek mainīta centrālajā bankā.

3.     Nodarbinātība.

Gan vāji, gan vidēji attīstītās valstīs zonu veidošana ir līdzeklis jaunu darbavietu iegūšanai. Nacionālā mērogā tas izmaksās lētāk nekā jaunu, mākslīgu darbavietu veidošana pārējā valsts teritorijā. Tā ir starpība starp darba vērtību , kas iegūta zonā , un darbaspēka tirgus cenu valstī. Bezdarba apstākļos valstī sabiedriskās izmaksas produkcijas ražošanā ir nelielas, taču zona dod savu ieguldījumu valsts kopprodukta radīšanā. Aprēķinot darbaspēka tirgus cenas un darbaspēka pašreizējās cenas starpību, iegūst ienākuma efektu uz vienu nodarbināto zonā. Turklāt vērā ņemams ir izdevīgums, kas valstij rodas, izmantojot kādreiz zonā strādājošos, - tā ir kvalifikācija un gūtās iemaņas, kas segs zudumus, pat ja darba izmaksas zonā būs bijušas lielākas nekā valstī.

4.     Tehnoloģijas transfērs.

Tā ir zonā apgūtās tehnoloģijas pārņemšana pārējā valsts teritorijā. Tomēr praksē šis faktors nedarbojas. Tā kā zonas uzņēmumi parasti ir atdalīti no pārējās valsts saimniecības, tad ražošanai patērētais laiks un produkcijas kvalitāte zonas uzņēmumos nav salīdzināma ar valstī esošo uzņēmumu darbību.

5.     Zonā saražoto preču pārdošana valsts tirgū.

Speciālo ekonomisko zonu produkcija domāta ārzemju tirgum. Tomēr daļa preču nokļūst valsts iekšējā tirgū. Tie var gūt gadījumi, piemēram, kad produkcijas noņēmējs ārzemēs pēkšņi atsaka vai lauž līgumu. Zonas produkcijas ieplūšana iekšējā tirgū traktējama kā imports uz valsti. Līdz ar to tiek iekasēta muitas nodeva normālos apmēros.

6.     Atklātā zona kā valstī saražotās produkcijas noņēmējs.

Parasti to valstu valdības, kuru teritorijā ir izveidotas zonas, pieprasa, lai zonas uzņēmumi pirktu izejvielas, pusfabrikātus, kapitāla preces valsts iekšējā tirgū. Cenas mēdz būt nesamērīgi augstas. Piegādes no pašu valsts konkurē ar importa piegādēm uz zonas teritoriju.

7.     Kreditēšana.

Lai piesaistītu ārzemju investīcijas zonai, valsts var radīt iespēju saņemt kredītus valsts teritorijā. Šo iespēju garantē valdība. Tas iespējams tikai tajās valstīs, kurās valsts kapitāla tirgus ir atvērts ārzemju kapitāla ieplūdei. Gadījumā, ja valsts kapitāla tirgus ir slēgts, tajā būs pazemināta aizdevumu procentu norma. Šajā situācijā valsts izmaksas, kreditējot ārzemju firmas, būs lielākas nekā gūtie ienākumi.

8.     Ienākumi no nodokļiem.

Protams, nodokļu ieņēmumi no zonas uzņēmumiem ir nelieli – tas ir zonas darbības pamatā. Taču šo ieņēmumu vispār nebūtu, ja zona nepastāvētu. Zonas darbība ir balstīta uz ārzemju investīcijām, uz izdevīgumu ārzemju kapitāliem. Ja zonas nebūtu, ārzemju investīciju apjoms valsts ekonomikā būtu niecīgs.

9.     Būvniecības un infrastruktūras ieguvums valstij.

Zonu darbības nodrošināšanai bieži tiek būvēti speciāli ceļi, tilti, tiek attīstīta komunikācijas tehnika utt. Šos objektus ekspluatē arī pārējie ārpus zonas saimniekojošie subjekti, iedzīvotāji. Pat gadījumā, ja zona tiks likvidēta, šie objekti paliks valsts saimniecībā.

Brīvo ekonomisko zonu funkcionēšanas priekšnosacījumi.

Zonas funkcionēšanai nepieciešams radīt virkni priekšnosacījumu.

Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis pie Baltijas jūras simtiem gadu ir bijis viens no svarīgākajiem faktoriem tās attīstībā. Latvija, kura atrodas rietumu un austrumu krustcelēs, viemnēr ir bijusi pievilcīga daudzām pasaules valstīm. Jau Hanzas savienības pastāvēšanas laikā daudzas Latvijas pilsētas bija tās sastāvā. Kopā ar citām valstīm, tas spēlēja lielu lomu tā laika tirdzniecības transporta tīkla attīstībā. Svarīga osta Rīgas jūras līča piekrastes Daugavas grīvā bija Rīgas osta, kas ieņēma ļoti svarīgu vietu tirdzniecības attistībā starp Krieviju un Eiropas valstīm.

1.     Dabiskie nosacījumi:

ü teritorijas vispārpiemērotība saimnieciskās darbības veikšanai;

ü izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis saimnieciskā un transporta iespēju aspektā;

ü zema zemes rentes maksa;

ü ir kvalificēts un salīdzinoši lēts darbaspēks.

2.     Nosacījumi, saistīti ar zonas apkalpošanu:

ü jau ir labi zināma infrastruktūras bāze;

ü ir mūsdienīga noliktavu – veikalu bāze;

ü labi izvietoti transporta mezgli;

ü izdevīgi transporta sakari;

ü attīstīta sakaru sistēma(telefons, telekss, fakss, Internets) gan ar pārējo valsts teritoriju, gan ar ārzemēm;

ü pietiekami laba dzīvokļu – viesnīcu bāze, pakalpojumu tīkls ārzemju partneru apkalpošanai.

3.     Sistēmnosacījumi (izriet no sociālekonomiskās sistēmas noteikumiem):

ü demonopolizācijas un debirokrātijas nepieciešamība ārējās tirdzniecības funkcionēšana;

ü zonas uzskatīt par pasaules tirgus daļu (visi saimniekojošie subjekti un darbības sfēras kā vienlīdzīgas, saimniecisko barjeru liberalizēšana, protekcionisma ierobežošana, brīva valūtas kustība);

ü piegādes no valsts uz zonu uzskatīt par eksportu, kura darījumi samaksājami valūtā;

ü debirokratizācija, liberalizācija, jebkuru administratīvo , pasu režīma u.c. formalitāšu kārtošana.

Lai zona varētu funkcionēt, tās pamatā jābūt izdevīgumam, kas parāda saimniekošanas iespēju priekšrocības zonā salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Šāds izdevīgums izriet no ekonomiskām priekšrocībām un juridiskām garantijām.

Galvenais izdevīguma faktors ir muitas brīvība, tādēļ zonas tiek sauktas par “atklātajām”, “brīvmuitas” u.tml. zonām. Muitas brīvība paredz preču neierobežotu ievešanu no ārzemēm (ja vien konkrētās preces principā nav atļauts ievest dotajā valstī) bez muitas maksām vai nodevām līdz noteiktai teritorijai valstī – zonai, joslai. Preču ievedums tiek fiksēts vienīgi statiski. Zonas teritorijā preces tiek uzglabātas , uzlabotas , montētas, pārveidotas utt. Un atkal izvestas uz ārzemēm bez muitas maksām un nodevām. Turpretī ievešana no zonas pārējā valsts teritorijā vai preču izvešana no valsts uz zonu pielīdzināta muitas robežas šķērsošanai un tiek aplikta ar muitas nodokli. Muitas brīvība zonā attiecas tikai uz saimnieciskās darbības subjektiem, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, rūpniecisko darbību zonas teritorijā. Šī muitas brīvība neattiecas uz civilpersonām. Klasiskajā noteiksmē muitas zona redzama ostā, kur brīvmuitas teritorija no akvatoriju puses ir atklāta un iesniedzas valsts sauszemes teritorijā. Līdzīgi tas ir lidostās.

Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā

Latvijā uz šo brīdi ir nodibinātas četras šāda tipa ekonomiskās zonas.

1996.gada 21.novembrī  ir pieņemts “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”. Likums nosaka, ka Rīgas tirdzniecības brīvosta ir noteikta, norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai pieguļošā iekšējo ūdeņu daļa. Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Muitas kodeksa izpratnē.

1997.gada 3.janvārī ir pieņemts “Ventspils brīvostas likums”. Likums nosaka Ventspils brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecība, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbavietu radīšanu. Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās muitas zonas režīmā.

1997.gada 17.februārī Latvijas Republikas Saeimā pieņemts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”, kas nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu, muitu lietu īpatnības, rīcību ar nekustamo īpašumu un ārvalsta darba īpatnības Liepājas SEZ. Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Latvijā.

Kā pēdējais 1997.gada 1.oktobrī Latvijas Republikas Saeimā ir pieņemts “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums”, kas nosaka Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu, muitas lietu īpatnības, rīcību ar nekustamo īpašumu un ārvalstnieku darba īpatnības Rēzeknes SEZ. Šī zona ir izveidota ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču importu un eksportu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai. Rēzeknes speciālajai ekonomiskai zonai ir jāveicina visa Latgales reģiona attīstība.

RĪGAS TIRDZNIECĪBAS OSTA - Latvijas brīvostu celmlauzis

Rīgas tirdzniecības osta bija pirmā osta, kas uzdrīkstējās izveidot savā teritorijā zonu, kurā paši būtu saimnieki, ievērojot LR likumdošanu. Rīgas Tirdzniecības brīvostas likums Saeimā tika pieņemts 1996.gada 06.novembrī (pielikumā Rīgas Tirdzniecības brīvostas likums). Pieņemšanas dokumentu sagatavošanā ir ieguldīts milzīgs darbs, plānojot tās perspektīvo attīstību. Šī nozīmīgā darba veikšanā bija iesaistīti daudzi starptautiski atzīti speciālisti, kas savu prasmi jau apliecinājuši kā pasaules lakāko ostu plānotāji.

Svarīgi arī tas, ka ieceru pamatā likts iepriekš veiktais inženiertehniskais darbs un infrastruktūras analīze, raugoties no visiem aspektiem. Tā veikta, sadarbojoties ar visām organizācijām, kas ieintersētas Rīgas Tirdzniecības brīvostas attīstībā un izaugsmē.

Kopš likuma par Rīgas Tirdzniecības brīvostu pieņemšanu a/s “Rīgas tirdzniecības osta” tagad ir atbildīga par visas brīvostas teritorijas attīstību, un tas attiecas ne tikai uz kravu apstrādi.

Darbības jomas, par kurām šobrīd atbild Rīgas Tirdzniecības osta:

·        brīvostas teitorijas vispārējas infrastruktūras attīstība;

·        plānošana, licenču izsniegšana un jaunu biznesa darbību piesaistīšana, piemēram, preču pārstrāde, uzglabāšana un ražošana;

·        neizmantoto teritoriju turpmākas izmantošanas noteikšana;

·        šo neizmantot teritoriju apgūšanai nepieciešamo vajadzību definēšana;

·        tendera noteikumu izstrādāšana neizmantotajām zemes teritorijām;

·        brīvostas attīstības un brīvostas teritorijā esošo uzņēmumu darbības pārraudzība;

·        īpašu funkciju veikšana uzņēmumos SIA Rīgas Centrālais termināls un SIA Baltic Container terminal.

Ostas attīstības ģenerālplānā paralēli ietverta gan detalizēta katra rajona attīstība, gan arī tiek noteikts zonējums stividoru darbībai, tāpat arī plānojums noliktavu saimniecības un ražošanas objektu attīstībai.

Ir ļoti svarīgi, ka Rīgas Ostas valdes apstiprinātajā “Rīgas Ostas attīstības programmā 1996.-2010. gadam” ir paredzēti vērienīgi darbi Daugavas gultnes padziļināšanai.

Programmas realizācija paredz nodrošināt 14 metru dziļumu pie upes grīvas, 13,5 metru dziļumu - pie SIA BALTIC CONTAINER TERMINAL piestātnēm un 12,5 metrus dziļumu - pie Eksporta rajona 9.-15. piestātnēm. šī prigramma paredz arī Eksporta rajona piestātņu rekonstrukciju, lai radītu iespējas to padziļināšanai līdz 14 metriem. Tā kā pie 16. un 17. piestātnes galvenokārt apstrādās saldētus un atdzesētus pārtikas produktus, tad visu ģenerālo kravu apstrāde koncentrēsies 6.-15., 18., un 19. piestātnēs.

Tāpēc laikā līdz 2002. gadam virzienā uz dienvidiem, sākot ar 14. piestātni, pakāpeniski tiks pārbūvēts 9.-14.piestātnes. darbs sācies jau 1997.gada ostrajā ceturksnī, bet līdz 1998. gada vidum būs pabeigta ieplānoto darbu pirmā kārta. Tā kā līguma veids tiek rūpīgi izvērtēts un konkursa veidā uzmanīgi tika veikta darbuzņēmēju atlase, lai šāds liela apjoma darbs tiktu veikts uz iespējami izdevīgiem noteikumiem, tiek darīti zināmi paredzamie darbu apjomi, kas uzņēmējiem varētu būt interesanti jau tagad.

Lai risinātu jautājumu par transporta plūsmas palielināšanu, jāveic daudzi uzlabojumi pievedceļos. Brīvostā šos darbus apmaksā pati osta, taču piekļūšanas iespējas brīvostai pa pilsētas autoceļiem un dzezceļu būs jānodrošina tām organizācijām, kam RTO likumdošanā noteiktajā kārtībā gadu gadiem pārskaita milzīgi lielas naudas summas.

VENTSPILS BRĪVOSTA - LIELĀKĀ BALTIJĀ

Ventspils unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis tika novērtēts jau 16. gadsimtā, bet 20.gadsimta sākumā Krievijas impērijas plānoja attīstīt Ventspils ostu par lielāko ostu Eiropā. Tas notika laikā, kad Krievija bija okupējusi Milzu teritorijas no Polijas līdz Somijai un varēja izvēlēties vislabāko vietu, lai uzbūvētu stratēģiski svarīgu ostu.

Eiropas politiskajā kartē notikušas daudzas izmaiņas, bet Ventspils izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis vienmēr ticis novērtēts. tādēļ bijuvajā Padomju Savienībā lielākais naftas eksporta termināls tika uzbūvēts tieši Ventspilī. Ventspilī tika uzbūvēts lielākais šķidro ķimikāliju termināls Baltijā un lielākais kālija minerālmēslu termināls pasaulē.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā Ventspils osta turpina veiksmīgi attīstīties. No 1992.gada līdz 1997.gadam Ventspils brīvostas pārvalde investējusi 82 milj.USD ostas infrastruktūras attīstībā, bet ostas kompānijas investējušas 100 milj.USD ostas attīstībai, lai Ventspils osta saviem klientiem varētu piedāvāt vislabākos apstākļus biznesam. Investīciju apjomi nesamzinās arī pašlaik.

Ventspils brīvostas likumprojekta sagatavošana ilga 4 gadus, pie tā strādāja Attīstības aģentūra, ostas valde izvēlējas koncepcijas pamatmetus. tālāk likumprojekts tika skatīts Satiksmes ministrijas darbinieku un neatkarīgo juristu vidū. Saeimā tas tika pieņemts 1996.gada 19.decembrī (pielikumā “Ventspils brīvotas likums”).

Brīvostas statuss pirmāmkārtām dos priekšrocības ostā darbojošamies stividorkompānijām un kravu īpašniekiem. Ventspils brīvostas uzdevums - nodrošināt lētu un izdevīgu tranzīta koridoru caur Ventspils ostu no Austrumiem un Rietumiem un otrādi. Kuģu īpašniekus brīvostas likums neskar. Ja nu vienīgi, ostai ražīgāk strādājot, būs nepieciešamība kuģiem biežāk Ventspilī iegriezties.

Ventspils atrodas ļoti izdevīgā vietā, kur Austrumi tiekas ar Rietumiem. Ventspils brīvosta ir neaizsalstoša, un tā kravu apgrozījuma ziņā ir lielākā Baltijas jūras osta (1997.gadā - 37 mil.t) un viena no 15 lielākajām ostām Eiropā. Tā apstrādā 20% no pasaules kālija kravām, 15 % no Krievijas naftas eksporta un 74% no Latvijas tranzīta.

1998.gadā plānots investēt vēl 100 milj.USD ostas attīstībā. Ventspils brīvostas pārvalde plāno investēt 35 milj.USD infrastruktūras attīstībā (divu jaun piestātņu celtniecība un esošo piestātņu rekonstrukcija jauna konteineru termināta atvēršanai). Tiks padziļināts kuģu ceļš uz sauskravu kuģu piestātnēm, lai tur apstrādātu kuģus ar 70000 t lielu kravnesību.

Ostas kompānijas ostas attīstība investēs 65 milj.USD, ieskaitot 50 milj. USD lejamkravu terminālu attīstībai.

Ventspils brīvosta šodien ir moderna, dinamiska uz biznesu orientēta osta, kuras kravu pārkraušanas termināli ir privātas kompānijas. Ostu vada Ventspils brīvostas pārvalde, kura pieņem lēmumus par infrastruktūras attīstību, paraksta ilgtermīna zemes nomas līgumus un piestātņu nomas līgumus ar ostas uzņēmumiem.

Ostas padome pārvalda 1728 ha lielu teritoriju. Aptuveni 1400 ha ir izmantojami biznesa vajadzībām, turklāt šīs biznesa aktivitātes var nebūt tieši saistītas ar ostas pakalpojumiem. Atsaucoties uz to, ka uzņēmums atrodas Ventspils brīvostas zonā, tam tiek pieškirti ievērojami nodokļu atvieglojumi, investīcijas un rūpnieciskā produkcija tiek atbrīvota no PVN, muitas un akcīzes nodokļiem.

Ostā ir 25 piestātnes, no kurām 9 tiek izmantotas šķidro kravu pārkraušanai. Šķidro kravu piestātņu jauda ir 55 milj.t gadā, bet tā tiek izmantota tikai par 52%.

Ventspils ostas attīstība ir virzīta uz to, lai sniegtu klientiem visaugstākās kvalitātes pakalpojumus.

Viens no svarīgākajiem aspektiem ir kuģu kravnesība. Tādēļ ostas padome īsteno lielu padziļināšanas projektu, lai varētu apkalpot vislielākos kuģus, kas caur Dānijas šaurumiem spēj ienākt Baltijas jūrā (Aframax tipa tankkuģi ar kravnesību 100000 - 120000 t).

Zemie ostas tarifi un navigācijas iespējas padara kravas transportēšanu caur Ventspils ostu par vienu no izdevīgākajiem vai pat visizdevīgāko Baltijas jūrā.

Runājot par Ventspils brīvostu, noteikti jāpiemin ostas kompānijās un ostas vadībā strādājošie augsti kvalificētie un pieredzes bagātie darbinieki. Ostas speciālistu darba tradīcijas, vadības pieredze un plašie sakari ar partneriem Austrumos un Rietumos nodrošina Ventspils brīvostas kā starptautiskās transporta sistēmas daļas efektīvu funkcionēšanu.

Lai saglabātu konkurētspēju un nodrošinātu klientus ar elastīgu augstas kvalitātes pakalpojumu sistēmu, termināli nepārtraukti uzlabo darbību, palielina kravu uzglabāšanas jaudas, modernizē piestātnes un kravu piestrādes iekārtas un tehniku.

Ostas modernizācijas mērķis ir apkalpot lielos Aframax un Panamx tipa kuģus ar dedveitu līdz 120 000 tonnām.

SPECIĀLĀS EKONOMISKĀS ZONAS LIKUMS ĻAUJ LIEPĀJAI ATDZIMT

Likums par Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) stājās spēkā 1997.gada 18. martā (pielikumā “Liepājas speciālas ekonomiskās zonas likums”), lai gan reāli darboties sāka šogad janvārī, taču var uzskatīt, ka zona jau dod pilsētai investīcijas, darba vietas, vidējā alga pilsētā SEZ ietekmē pieauga no 96 latiem līdz 112 latiem. Ar SEZ statusu ieguvušajiem 11 uzņēmumiem noslēgti līgumi par 11,5 milj. Ls ieguldījumiem 1997. un 1998. gadā un vismaz 13,4 milj.Ls nākamajos divos gados. Liepājas pašvaldības un SEZ amatpersonas pauž viedokli, ka SEZ un tajā iekļautā brīvosta ļaus Liepājai kļūt par vienu no visdinamiskāk augošajiem Latvijas reģioniem.

Speciāli ekonomiskā zona nozīmē, ka tās teritorijā darbojas atvieglots nodokļu režīms, un tās mērķis ir stimulēt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību, gaisa satiksmi un starptautisko preču apmaiņu caur Liepāju un Latviju, tādejādi veicinot savu labklājību. Liepājas SEZ aizņem 65% pilsētas, tajā ietilpst osta, kas ir lielākais un galvenais SEZ objekts, rūpnieciskās teritorijas, rezerves teritorija attīstībai un Liepājas lidosta. SEZ izveidota uz 20 gadiem: tās termiņu iespējams pagarināt.

Pēc ārzemju ekspertu atzinuma Liepājas SEZ likums ir viens no vislabākajiem Austrumeiropā. Tā noteikumi ir ļoti izdevīgi ražotājiem, uzņēmējiem. Ja SEZ uzņēmums eksportē vismaz 80% savas produkcijas, tas var saņemt 80% atlaidi no īpašuma un zemes nodokļa un no uznēmuma ienākuma nodokļa (dažos gadījumos iespējams vēl citi šo nodokļu atvieglojumi); var būt atbrīvojums ari no pievienotās vērtīnas nodokļā, muitas un akcīzes nodokļa. Vairāki nodokļu atvieglojumi vēl paredzēti brīvajās muitas zonās.

Līdz ar Liepājas SEZ likumu Liepājas ostai tiek piešķirts “Brīvostas” statuss. Tiek izveidotas brīvas muitas zonas, SEZ zonā tiek veikti īpaši muitas kontroles pasākumi. Uzņēmumi, kas ieguvuši SEZ statusu, nodokļu atvieglojumus nav centušies izmantot peļņas vairošanai, bet gan ieguldījumu palielināšanai - tātad attīstībai. Liepājas SEZ statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ņemot vērā ieguldījumus zonas teritorijā, jaunas darba vietas, jaunas tehnoloģijas, kā arī eksports un kravu apgrozījums (ostas uzņēmumiem). No pazīstamākiem Liepājas uzņēmumiem, kuriem ir SEZ statuss ir “Liepājas metalurgs”, “Lauma”. Kopumā SEZ likums pirmajā gadā ir devis pozitīvus rezultātus.

Tiesības uz sekojošiem nodokļu atvieglojumiem SEZ uzņēmējsabiedrības var saņemt, ja brīvam apgrozījumam pārējā LR teritorijā ieved ne vairāk kā 20% no preču vērtības taksācijas periodā:

1. 80% atlaide no īpašuma nodokļa un zemes nodokļa, ko pēc vietējās pašvaldības lēmuma var papildināt ar 20% atlaidi;

2. Ienākuma nodoklis:

a)                             80% atlaide no aprēķinātās ienākuma nodokļa summas;

b)                            ienākuma nodokļa aprēķināšanai vār piemērot divkāršo nolietojuma likmi līdz 100%;

c)                             ja peļņas - zaudējumu aprēķina rezultātas ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā kārtībā no nākamo 10 tāksācijas periodu apliekamā ienākuma;

d)                            var samazināt ar ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par infrastruktūras vao sociālās sfŗas objektos ieguldītām izmaksām.

3. Atbrīvojums no PVN, muitas nodokļa, alcīzes nodokļa.Turklāt:

1.                                                     Likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus SEZ uzņēmējsabiedrībām ir tiesības izmantot visu likumā noteikto laiku.

2.                                                     Šā likuma noteikumu grozīšana vai vēlāk pieņemtie likumi nevar pasliktināt SEZ darbojošos uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli un nodokļu atvieglojumus. Atvieglojumi paliek spēkā tādi, kā uz dienu, kad izsniegta SEZ pārvaldes apliecība par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

Zemi un citu nekustamo īpašumu SEZ pārvalde var atsavināt SEZ uzņēmējsabiedrībām, ja ir ieguldīta summa ne mazāk kā LS 100000 uz vienu atsavināmās zemes hektāru. Ārzemju  investīcijas Latvijā aizsargā LR likums Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā.

Nekustamā īpašuma nomas līgumi slēdzami uz laiku, kas nepārsniedz 99 gadus.

Izmantotā literatūra.

“Kapitāls” 1998.g. marts

“Diena” 1998.g. 28.aprīlis

“Jūras vēstis” 1998.g. 26.marts – 1.aprīlis