Bezmaksas referāti skolai: Cenu diferencēšana.

1. Horizontālā cenu diferencēšana.

Monopolists var paaugstināt savu peļņu ar tādu papildus pasākumu kā cenu diferencēšana. Ja prece tiek pārdota par dažādām cenām viena tirgus ietvaros, to sauc par horizontālo cenu diferencēšanu. Šajā gadījumā ražotājs izpēta katra pircēja vai dažādu pircēju grupu pieprasījumu, nosaka katra pircēja vai pircēju grupas renti (ieguvumu) un atbilstoši diferencē cenu. Līdz ar to prece tiek pārdota par dažādām cenām.

2. Pirmās pakāpes cenu diferencēšana.

Ražotājs var preci arī nedaudz pārveidot atbilstoši šo atsevišķo tirgu pircēju vajadzībām un ienākumu līmenim. Šāds darījums ražotājam parasti ir izdevīgs, ja papildu ieņēmumi ir lielāki par papildu izmaksām, kuras rodas, pārveidojot standartpreci. Piemēram, pēc fermera norādījuma traktoru var daļēji pārveidot vai papildināt ar darba ierīcēm atbilstoši viņa vajadzībām un pārdot par augstāku cenu. Šīs papildu izmaksas ir zemākas par cenas un tātad arī ieņēmumu pieaugumu, kas gūti, pādodot pārveidotās preces. Monopola gadījumā, līdz ar tirgus sadalīšanu atsevišķos mazākos tirgos, labāk tiek izmantots kopējais pieprasījums uz patērētāja rentes rēķina. Patērētāja renti (ieguvumu) var izmantot vai nu pilnībā vai arī daļēji. Diferencējot cenu katram pircējam atsevišķi, var iegūt papildu peļņu, izmantojot visu patērētāja renti. Grafiski tas parādīts 1.1. attēlā un atbilst trijstūra laukumam Abc_m. To sauc arī par pirmās pakāpes cenu diferencēšanu.

RR, RI

c_nB

c_mA

0 q_m q_n

1.1. attēls. Pirmās pakāpes cenu diferencēšana.

Praksē gan ir grūti atrast piemēru, kad patērētāja rente tiek izmantota pilnībā, lai gan pārdevējs dažreiz cenšas noteikt cenu katram pircējam individuāli. Pieredzējis tirgotājs pēc pircēja ārējām pazīmēm intuitīvi var dažreiz diezgan precīzi noteikt pircēja maksātspēju un atbilstoši tam arī preces cenu, par kuru tas ir ar mieru doto preci iegādāties. Protams, ne katrreiz izdodas nosaukt maksimālo cenu, kuru subjektīvi ir noteicis un ir ar mieru maksāt pircējs, tāpēc iegūt visu paterētāja renti parasti nav iespējams.

3. Otrās pakāpes cenu diferencēšana.

Reālāks variants ir pircēju sadala grupās, ņemot vērā rādītājus, kuri nosaka to renti. Piemēram, ienākumi, kas raksturo to pirktspēju un līdz ar to veido patērētāja renti. To sauc arī par otrās pakāpes cenu diferencēšanu. Šajā gadījumā patērētāja rente tiks izmantota daļēji (1.2. attēls). Tā atbilst trijstūra Abc_m iesvītrotajai daļai.

RR, RI,

c_n B

c_m A

RR P

0 q_m ` q_n

1.2.attēls. Otrās pakāpes cenu diferencēšana.

4. Trešās pakāpes cenu diferencēšana.

Ja prece tiek piedāvāta dažādos tirgos, notiek vertikālā cenu diferencēšana. Piemēram, daļu preces pārdod iekšējā tirgū, un daļu – ārējā tirgū (1.3.attēls). To sauc arī par trešās pakāpes cenu diferencēšanu.

RI,RR Iekšējais tirgus RI,RR, Ārējais tirgus RI,RR, Kopējai tirgus

c_nc_n c_n

c₂ A₂ c₀ B_0,A₀

c₀A₁ P₁₊₂

c₁c₀ RR₂ RI RI

RR₁P₂ RP₁₊₂

0 q₁q₂ q_n 0 q₁ q₂ q_n0 q₀ qn

1.3.attēls. Vertikālā cenu diferencēšana.

Tā tiek īstenota, ievērojot šādus nosacījumus:

1. preču tirgus tiek sadalīts mazākos tirgos vai arī tiek izmantoti atsevišķi preces tirgi, kas jau izveidojušies, un katrā no tiem viena un tā pati prece tiek pārdota par dažādām cenām;

2. katrā šajā tirgū tiek noteikta cena un preces pieprasījums (noiets), kas dod maksimālo peļņu.

3. izmaksas un robežmaksas cenu diferencēšanas rezultātā paliek nemainīgas vai arī to pieaugums ir mazāks par cenas pieaugumu.

Kā redzams 1.3. attēlā, kopējais tirgus veidojas no diviem atsevišķiem tirgiem. Kopējā pieprasījuma līkne ir abu tirgus pieprasījumu summa. Tā kā iekšējā un ārējā tirgus pieprasījumu taisnes krusto ordinātu asi pie dažādām cenu nozīmēm, kopējai pieprasījuma līknei ir lauzums punktā B₀. Kopējā tirgū atbilstoši Kurno punktam A₀ maksimālā peļņa atbilst cenai c₀ un pieprasījumam q₀. Var noteikt Kurno punktus iekšējā un ārējā tirgū (punkti A₁un A₂). Tiem atbilst pieprasītie preces daudzumi q₁un q₂. Attēlā redzams, ka tie nav vienādi ar preces daudzumiem, pārdodot preci par kopējā tirgus cenu c₀, proti, q¹₀< q₁, q²₀>q₂.

Līdz ar to aplūkotajā piemērā ir lietderīgi iekšējā tirgū preces cenu c₀ pazemināt, bet ārējā tirgū paaugstināt, kamēr iekšējā un ārējā tirģu tiek sasniegta Kurno punktam atbilstošā cena c₁ un c₂, kas nodrošina šajos tirgos maksimālo peļņu. Līdz ar to, diferencējot cenas, arī kopējā peļņa būs augstāka. var noskaidrot matemātiski, kā panākama kopējā maksimālā peļņa, pārdodot preci dažādos tirgos par diferencētu cenu. To var izteikt šādi: peļņas maksimums kopējā tirgū iestājas, ja:

RP=RR-RI=0; RR=RI. Attiecīgi iekšējā tirgū: RP₁= RR₁-RI=0;

(1.1.) RR₁= RI,

bet ārējā tirgū RP₂= RR₂-RI=0;

(1.2.) RR₂= RI.

No vienādojumiem (1.1.) un (1.2.) izriet, ka

(1.3.) RR₁= RR₂=RI.

Tā kā kopējo tirgu var iedalīt daudzos mazākos tirgos, vienādojumu (1.3.) vispārējā veidā var pierakstīt šādi:

(1.4.) RR₁= RR₂=…=RR_n= RI.

Tātad maksimālā peļņa izolētos tirgos iestājas, kad atsevišķo tirgu robežieņēmumi ir vienādi ar robežizmaksām, kuras ir nemainīgas visos apskatāmajos tirgos.Nepieciešamo preces cenu dažādos tirgos var noteikt arī ar cenu elastību e_pc.Izmantojot vienādojumu (1.4.) un Amoroso-Robinsones formulu, iegūst:

(1.5.)

Skatot tikai tirgu i un tirgu j, izmantojo vienādojumu (7.5.), iegūstam šādu šo tirgu cenu un elastības savstarpējo sakarību:

(1.6.)

5. Cenu diferencēšana nav lietderīga.

No vienādojuma (1.6.0 izriet: jo elastīgāks ir tirgus pieprasījums, jo cena tajā ir zemāka. Pieņemam, ka iekšējā tirgū pieprasījuma cenas elastība e¹_pc=-2, bet ārējā tirgū e²_pc=-1,5. Ievietojot dotās elastības skaitliskās nozīmes vienādojumā (1.6.), iegūst:

Tātad cena iekšējā tirgū, kur elastība ir augstāka, būs zemāka nekā ārējā tirgū: 0,33<0,5; c₁< c₂. Ja elastība abos tirgos būtu vienāda, piemēram, e¹_pc=e²_pc=-2, tad saskaņā ar (1.6.)

,c₁= c₂.

RI,RR Iekšējais tirgus RI,RR, Ārējais tirgus RI,RR, Kopējai tirgus

c_nc_n c_n

c₂ A₂ c₀ A₀

c₀A₁

c₁c₀ RI RI

RR₁RR₂P₂ RP₁₊₂ P₁₊₂

0 q₁ q_n 0 q₁ q₂ q_n0 q₀ qn

1.4.attēls. Cenu diferencēšana nav lietderīga.

Ja pieprasījuma taisne nešķērso cenas asi dažādos punktos (1.4.attēls), tad cenu diferencēšana nav lietderīga, jo maksimālā peļņa tiek sasniegta ar vienu un topašu cenu kākopējā tirgū, tā arī atsevišķos tirgos (1.4.attēls).Diagrammā redzams, ka Kurno punkti visiem trim tirgiem atrodas vienā cenu līmenī, proti c₁= c₂=c₀. Cenu diferencēšanas formas ir ļoti daudzveidīgas. Biežāk sastopamās dotas 1.1. tabulā.

1.1. Cenu diferencēšanas lietošanas formas

Cenu diferencēšanas formas

Piemēri

Laika cenu diferencēšana

Reģionālā (telpiskā vai ģeogrāfiskā) cenu diferencēšana

Pēc pircēju pazīmēm

Pēc preču īpašībām

· Biļetes dienasseansiem ir lētākas nekā uz vakara seansiem

· Ziemas un vasaras beigās preces pārdot lētāk

· Tarifi par telefonsarunām sestdienās, svetdienās un svētu dienās ir atšķirīgi no darbadienu tarifiem

· Preces iekšējā un ārējā tirgū pārdot par dažādām cenām

· Ārsts diferencē honorāru atkarībā no pacienta ienākumiem

· Luksusa un modes precēm cena ir augstāka

TESTS.

1) Par horizontālo cenu diferencēšanu sauc:

a) Ja prece tiek pārdota par dažādām cenām viena tirgus ietvaros.

b) Ja prece tiek pārdota par vienādām cenām viena tirgus ietvaros.

c) Ja prece tiek pārdota par vienādām cenām daudzu tirgus ietvaros.

2) Kā savādāk sauc horizontālo cenu diferencēšanu:

a) Par pirmās pakāpes cenu diferencēšanu.

b) Par otrās pakāpes cenu diferencēšanu.

c) Par trešās pakāpes cenu diferencēšanu.

3) Ja patērētāja rente tiek izmantota daļēji, tad tā ir:

a) Par pirmās pakāpes cenu diferencēšanu.

b) Par otrās pakāpes cenu diferencēšanu.

c) Par trešās pakāpes cenu diferencēšanu.

4) Maksimālā peļņa izolētos tirgos iestājas:

a) Kad atsevišķo tirgu robežieņēmumi ir vienādi ar robežizmaksām.

b) Kad atsevišķo tirgu robežieņēmumi ir augstāki par robežizmaksām.

c) Kad atsevišķo tirgu robežieņēmumi ir zemāki par robežizmaksām.

5) Vertikālā cenu diferencēšanā peļņas maksimums kopējā tirgū iestājas, ja:

a) RP=RR-RI=0.

b) RP₁= RR₁-RI=0.

c) RP₂= RR₂-RI=0.

RI,RR Iekšējais tirgus RI,RR, Ārējais tirgus RI,RR, Kopējai tirgus

c_nc_n c_n

c₂ A₂ c₀ B_0,A₀

c₀A₁ P₁₊₂

c₁c₀ RR₂ RI RI

RR₁P₂ RP₁₊₂

0 q₁q₂ q_n 0 q₁ q₂ q_n0 q₀ qn

Vertikālā cenu diferencēšana.

6) Cik cenu diferencēšanas pakāpes ir:

a) 3

b) 4

c) 5

7) Pirmās pakāpes cenu diferencēšana grafiski parādīta:

a) ABc_m.

b) ABC

C) BCc_m.

RR, RI

c_nB

c_m C A

0 q_m q_n

Pirmās pakāpes cenu diferencēšana.

8) Ja tarifi par telefonsarunām sestdienās, svētdienās un svētku dienās ir atšķirīgi no darba dienu tarifiem, tad tā ir:

a) Telpiskā cenu diferencēšana.

b) Ģeogrāfiskā cenu diferencēšana.

c) Laika cenu diferencēšana.

9) Vertikālā cenu diferencēšana tiek īstenota, ievērotjot šādus nosacījumus:

a) Preču tirgus tiek sadalīts mazākos tirgos vai arī tiek izmantoti atsevišķi preces tirgi, kas jau izveidojušies, un katrā no tiem viena un tā pati prece tiek pārdota par dažādām cenām;

b) Katrā šajā tirgū tiek noteikta cena un preces pieprasījums (noiets), kas dod maksimālo peļņu.

c) Izmaksas un robežmaksas cenu diferencēšanas rezultātā paliek nemainīgas vai arī to pieaugums ir mazāks par cenas pieaugumu.

d) Izmaksas un robežizmaksas cenu diferenēšanas rezultātā paliek namainīgas vai arī to pieaugums ir lielāks par cenu pieaugumu.

e) Katrā šajā tirgū tiek noteikta cena un preces pieprasījums (noiets), kas dod minimālo peļņu.

10) Vertikālajā cenu diferencēšanas peļņas maksimums ārējā tirgu iestājas, ja:

a) RP=RR-RI=0, RR=RI.

b) RP₁= RR₁-RI=0, RR₁= RI.

c) RP₂= RR₂-RI=0, RR₂= RI.

RI,RR Iekšējais tirgus RI,RR, Ārējais tirgus RI,RR, Kopējai tirgus

c_nc_n c_n

c₂ A₂ c₀ B_0,A₀

c₀A₁ P₁₊₂

c₁c₀ RR₂ RI RI

RR₁P₂ RP₁₊₂

0 q₁q₂ q_n 0 q₁ q₂ q_n0 q₀ qn

Vertikālā cenu diferencēšana.

11) Kāpēc pie pirmās pakāpes cenu diferencēšanas iegūt visu patērētāja renti praktiski nav iespējams:

a) Tāpēc ka neizdodas nosaukt MIN cenu, kuru subjektīvi ir noteicis un ir ar mieru maksāt pircējs.

b) Tāpēc ka neizdodas nosaukt MAX cenu, kuru subjektīvi ir noteicis un ir ar mieru maksāt pircējs.

12) Cenu diferenēšana nav lietderīga, jo:

a) MAX peļņa tiek sasniegta ar vienu un to pašu cenu kā kopējā tirgū, tā arī atsevišķos tirgos.

b) MAX peļņa netiek sasniegta ar vienu un to pašu cenu kā kopējā tirgū, tā arī atsevišķos tirgos.

c) Kurno punkti visiem tiem tirgiem atrodas vienā cenu līmenī, c₁= c₂=c₀.

13) Ja pieprasījuma taisne nešķērso cenas asi dažādos punktos, tad:

a) Cenu diferencēšana ir lietderīga.

b) Cenu diferencēšana nav lietderīga.

c) Ir trešās pakāpes cenu diferencēšana.

RI,RR Iekšējais tirgus RI,RR, Ārējais tirgus RI,RR, Kopējai tirgus

c_nc_n c_n

c₂ A₂ c₀ A₀

c₀A₁

c₁c₀ RI RI

RR₁RR₂P₂ RP₁₊₂ P₁₊₂

0 q₁ q_n 0 q₁ q₂ q_n0 q₀ qn

14) Ja preces iekšējā un ārējā tirgū pārdod par dažādām cenām, tad tā ir:

a)Reģionālā cenu diferencēšana.

b)Laika cenu diferencēšana .

15) No vienādojuma izriet, ka:

a) Jo elastīgāks ir tirgus pieprasījums, jo cena tajā ir augstāka.

b) Jo elastīgāks ir tirgus pieprasījums, jo cena tajā ir zemāka.

c) Jo elastīgāks ir tirgus piedāvājums, jo cena tajā ir augstāka.

d) Jo elastīgāks ir tirgus piedāvājums, jo cena tajā ir augstāka.

ATBILDES.

1. a

2. c

3. b

4. a

5. a

6. a

7. a

8. c

9. a,b,c

10. c

11. b

12. a,c

13. b

14. a

15. b

Izmantotā literatūra.

Saturs.

Cenu diferencēšana................................................................................................. 1

1. Horizontālā cenu diferencēšana................................................................................ 1

2. Pirmās pakāpes cenu diferencēšana............................................................................ 1

3. Otrās pakāpes cenu diferencēšana.............................................................................. 2

4. Trešās pakāpes cenu diferencēšana............................................................................ 2

5. Cenu diferencēšana nav lietderīga............................................................................. 4

TESTS.................................................................................................................................. 6

ATBILDES......................................................................................................................... 10

Izmantotā literatūra..................................................................................................... 11

Bezmaksas referāti skolai

Cenu diferencēšana.

1. Horizontālā cenu diferencēšana.

2. Pirmās pakāpes cenu diferencēšana.

3. Otrās pakāpes cenu diferencēšana.

4. Trešās pakāpes cenu diferencēšana.

5. Cenu diferencēšana nav lietderīga.

TESTS.

ATBILDES.

Izmantotā literatūra.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru