CILVĒKA DZĪVES STADIJU SALĪDZINĀJUMS

 

PĒC ERIKA ERIKSONA PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS UN  ANTROPOZOFISKĀS PSIHOLOĢIJAS IEDALĪJUMA.

E. Eriksona viedoklis	Antropozofiskais viedoklis
1.       ZĪDAIŅA VECUMS Atslēgvārds - cerība Pirmā attīstības stadija – 1. dzīves gads. Eriksons to sauc par inkorporācijas (iekļaušanās) stadiju. Bērnā veidojas -       uzticēšanās (iekšēja drošības izjūta, paļāvība) rodas tad, ja bērna fizioloģiskās     vajadzības tiek apmierinātas, ja bērns jūt, ka to mīl. -            neuzticēšanās  rodas, ja attieksme ir noraidoša, ja bērna vajadzības netiek apmierinātas, ja viņš jūtas atstumts. Tā ir iekšēja baiļu un nedrošības sajūta. Šajā vecumā veidojas cilvēka spēja kaut ko dot otram bez skaudības, bez žēluma un arī kaut ko pieņemt no otra bez pazemojuma izjūtas. Eriksons uzskata, ka pirmais dzīves gads ir pats nozīmīgākais cilvēka dzīves posms.	1.         BĒRNĪBA Vecumā no 0 – 7 gadiem Fantāziju sfēra. Galvenās vajadzības bērnam: -          mīlestība visapkārt, bērnam jājūt, ka viņš tiek mīlēts, līdz ar to viņš uzticas apkārtējai pasaulei -          jānodarbina bērna fantāzija – veidojas radošs cilvēks, no dzīves grūtībām māk atrast izeju – ļoti daudz jālasa pasaku, lai rastos viņa domu pasaule jāattīsta tauste, jušana, tāpēc pēc iespējas vairāk ar basām kājām bērnam staigāt – tā ir sava veida informācijas uztveršana
2.         AGRĀS BĒRNĪBAS STADIJA Atslēgvārds - griba 2. – 3. dzīves gads. Uzskata, ka bērnā veidojas -          pozitīvais – patstāvība (ir ļoti svarīgi lai pieaugušie atbalstītu bērna patstāvību – lai tas patstāvīgi pārvietotos, spēlētos, veiktu elementāras pašapkalpošanās funkcijas, tas viss nostiprina bērnā uzņēmību) -          negatīvais – patstāvība kauna un šaubu izjūta, rodas, ja bērnam neļauj būt patstāvīgam, pieaugušie turpina darīt visu viņa vietā vai arī bērns dzird nepārtrauktus pārmetumus. Eriksons uzskata, ka šis ir vecums, kad bērnu radina iet uz podiņa. Ātrāk tas varētu bērnam būt par nesaprotamu. Cik daudz rietumnieciskajā kultūrā raksturīga kaunināšana (E. E.), par to mēs varam spriest pēc saviem sapņiem. Ja bieži cilvēks sapņos redz sevi visnepiemērotākajā vietā un laikā bez drēbēm, tad bērns esot pārmērīgi kaunināts šinī periodā. Ja pret bērnu izvirzītās prasības un sodi viņam šķiet pārāk netaisnīgi un bargi, viņš ar laiku kļūst agresīvs. Pēc Eriksona domām patstāvību, vajadzību un prasību, normu ievērošanu, kas bērnam veidojas agrās bērnības stadijā , sabiedrībā uztur likumdošana. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai likumi būtu cilvēkam saprotami, pieņemami un taisnīgi, lai tie neradītu iekšēju protestu cilvēkā.	-          bērnam jājūt, ka viņš pasaulē ir gaidīts Negatīvais : -          TV un kompjūterspēļu ietekme uz bērnu – tie nerosina bērna fantāziju, it kā iedod visu gatavu, bet nevienmēr tas ir pareizais variants, vēlākos dzīves posmos cilvēks nevarēs atrisināt savas problēmas, pieņemt lēmumus, jo viņam nav iztēles. -          pārlieku liela stingrība bērnībā  atstāj iespaidu uz bērna veselību un psihiloģisko attīstību. Šis periods negatīvi ietekmē 40 gadu vecumposmu. Tad veidojas dziļākas depresijas, kā arī atstāj negatīvu ietekmi un cilvēka veselību ( 70% depresīvo cilvēku ir slimas aknas) -          veidojas alerģijas, ja nesastop to mīlestību, ko gaidījis  -    mazs bērns saplūst kopā ar to, ko viņš vēro, vēl neprot izdalīt savu ES no              apkārtējiem priekšmetiem.
3.         ROTAĻU VECUMS Atslēgvārds - mērķis Tas ir aptuveni 4. – 5. dzīves gads. Nosaucis to par lokomotoro stadiju – pārvietošanās telpā. Šinī periodā svarīgas ir bērna fiziskās aktivitātes. Eriksons šīs fiziskās aktivitātes saista ar agresivitāti – iesist, pagrūst vienaudžus, vecākus. Tas ir ļoti tipiski. Kā agresijas veids ir arī bērna nepārtrauktā runāšana, to nevar apturēt, viņš visu laiku runā, uzdod jautājumus utt. Tā ir kā ziņkārības apmierināšana, kā sava veida ielaušanās līdz šim nezināmajā pasaulē, vēlēšanās to izdibināt un saprast. Šajā periodā bērnā veidojas: -          pozitīvais – iniciatīva rodas, ja bērns saņem atbildes uz saviem jautājumiem, ja pieaugušiem saprotoši izturas pret viņa aktivitātēm, ja saņem atbalstu. -          negatīvais – patstāvīga vainas izjūta rodas, ja bērns izjūt, ka viņš vienkārši maisās pa kājām, viņa rotaļas ir muļķīgas un jautājumi uzbāzīgi, viņš nevienam nav vajadzīgs, viņš tikai traucē. Bērnam rodas neērtības sajūta citu cilvēku priekšā, ja cilvēki to nav redzējuši, tad kauna sajūtas nav. Tātad kauns rodas tad, kad esam “ pieķerti ”. Tas turpmākajā dzīvē izpaužas kā neērtība sevis priekšā, jo vainas izjūta pārņem mūs arī tad, kad nav neviena liecinieka.
4.         SKOLAS VECUMA STADIJA Atslēgvārds - kompetence Attiecas uz  6. – 11. gadu vecumu. Šis ir izziņas vecums. Bērnā veidojas: -          pozitīvais – spēja radīt kaut ko noderīgu. Bērnā sāk veidoties apziņa, ka viņš spēj paveikt kaut ko noderīgu citiem. -          negatīvais – mazvērtības izjūta. Ja skolā ir labi skolotāji, tad tie vēl var kompensēt šo izjūtu.  Šis vecums ir ārkārtīgi nozīmīgs spēju un interešu attīstībā. Tad bērniem ir ļoti plašas un daudzveidīgas intereses. Viņš ātri var pārslēgties no vienas sfēras uz otru. Tas ir interešu meklējumu laiks. Noturīga interese liecina par spējām noteiktā jomā. Interese par kultūru un mākslu rodas šajā vecumā vai arī neparādās nekad. Eriksons šo posmu dēvē par skolas vecumu, jo blakus ģimenes ietekmei parādās skolas un audzinātāja ietekme. Šis ir vecums, kad viss vēl ir iespējams. Ja bērns izjūt uzmanības trūkumu, mazvērtības sajūtu, tad var parādīties hiperkompensācija – viens var kaut ko uztaisīt, bet es varu to izpostīt, es varu sadod pa degunu – t.i. es sevi apliecinu tādā veidā , tādejādi pārvarot savu mazvērtības izjūtu, ka esmu sliktāks, nespējīgāks.	2.       PUBERTITĀTES VECUMS Tas ir vecuma posms no 7 – 14 gadiem Nobriešanas krīze. -          sāk veidoties apziņa, ka viņš spēj paveikt kaut ko noderīgu  -          veidojas ES identifikācija -          svarīgi ir atrast kopsakarības starp ķermenisko seksualitāti un iekšējo erosu (dvēselisko) -          veidojas homoseksuāla interese- redz savu dzimumu -          veidojas ideālu meklēšana – tas var būt cilvēks, grāmatas vai filmas varonis, , kam viņš grib līdzināties -          ja šinī laikā nerodas personība, tad bērns var palikt atkarīgs no sabiedrības vai neadekvāti protestēs šai sabiedrībai -          Galvenie jautājumi: “Kas ES esmu? Ko ES gribu? Ko ES varu?
5.    AGRĀS JAUNĪBAS STADIJA Atslēgvārds - uzticība Aptver vecumu no 12 – 18 gadiem. Galvenās psiholoģiskās īpatnības : Pozitīvās: -          maksimālisms – šeit un tagad, tūlīt vai nekad -          ideālu meklēšana – tas var būt cilvēks, grāmatas vai filmas varonis, , kam viņš grib līdzināties -          norobežošanās no apkārtējiem – tāpēc pusaudži bieži nonāk konfliktā ar vecākiem, skolotājiem. Pusaudzim gribas būt pieaugušam , gribas lai pret viņu izturas kā pret pieaugušo, un iegūt visas tās privilēģijas, kas ir pieaugušajam. Vienlaicīgi paliek vēlēšanās nešķirties no savas bērnības , saglabāt bērna bezrūpību un bezatbildību. -          Savas subkultūras veidošana – tā izpaužas savas modes, savas gaumes, savas valodas veidošanā. Parasti veido pēc iespējas jo trakāk, jo labāk, lai norobežotos no apkārtējiem. -          izdzīvo savu pirmo nopietnāko krīzi – identitātes krīzi. Tā ir sava “ES” nepārtrauktības un stabilitātes izjūtu. Autors uzskata , ka šinī laikā pusaudzis pirmo reizi savā dzīvē nostājas patstāvīgas izvēles priekšā, līdz tam tā nav bijusi ( viņš nav noteicis, kurā ģimenē viņš piedzims, kad sāks iet bērnudārzā, skolā). Negatīvās: -          maksimālisms – raksturīga tendence noliegt vērtības, kas ir apkārt. Tāpēc pusaudzis meklē dzīves skolotāju kaut kur ārpus ierastās vides. -          Pusaudžu periods ir atmaskošanas periods. P: Jūs runājat tā, bet dariet pavisam ko citu. Es tā negribu dzīvot kā Jūs. -          Ja pusaudzis nevar atrast varoni, tas atrod antivaroni. Tā rezultātā jaunietis var izvēlēties tādas lomas kā zaglis, alkoholiķis, prostitūta, utt. -          Identitātes difūzija – izkliedēta sevis apzināšanās. Cilvēks īsti nespēj dot atbildi, kas es esmu, kas es gribu būt? Tas nozīmē, ka krīzi viņš nav pārvarējis un tā turpinās neatkarīgi no vecuma. Visas šīs tendences ir normālas parādības – tā uzskata E. Eriksons, ja tās notiek līdz zināmam vecumam. Ja cilvēkam ir 20 - 25 gadi un visas tendences saglabājas, tad tā ir personības attīstības aizkavēšanās. Autors uzskata, ka 20 – 25 gadi ir pārejas vecums.	3.       JAUNĪBA Attiecas uz jauniešiem vecumā no 14 – 21 gadam -          turpinās seksualitātes krīze, kaislību spēks paātrina intensīvāku attīstību -           ir pieredzes trūkums, realitātes pretestība -          ļoti izteikta pārsteidzība lēmumu pieņemšanā (jo nepareizāka audzināšana bērnībā, jo pārsteidzīgāki lēmumi jaunībā) Šinī fāzē ir vairāki svarīgi uzdevumi: -          vispārēja emocionāla nobriešana -          heteroseksuālo interešu rašanās -          vispārēja sociālā nobriešana -          emancipācija no vecāku mājām -          intelektuālā nobriešana -          profesijas izvēle -          iemācīties rīkoties ar brīvo laiku -          izveidot dzīves psiholoģiju, kas balstās uz sirdsapziņu un pienākumu apziņu -          ES identifikācija - atrisinot virkni uzdevumu jaunietis var pāriet pieaugušo    pasaulē. Jāmācās uzņemties atbildību, tam ir vajadzīga sava ES attīstība ( bērnībā – jāapzinās, skolā – jāpārdzīvo, jaunībā – jārealizē) t.i. jāatrod sava vieta starp pusaudžiem. Jaunībā valda divi principi: -          absolūtais -          pārejošais Abi valda vienlaicīgi. Ap 20 gadiem jaunietis sāk justies atbildīgs, atrod profesiju, aprecas, audzina bērnus Ja tas tā neizveidojas, tad rodas iekšējās nepilnvērtības sajūta. Jaunietis ir atkarīgs no citu uzslavām un atzinības.
6.    JAUNĪBAS STADIJA Atslēgvārds - mīlestība Tas ir vecums no 19 – 25 gadiem Jaunības stadijā veidojas: -          pozitīvais – spēja nodibināt patiesi tuvas attiecības ar otru cilvēku -          negatīvais – izolētības, vientulības sajūta. Šādiem cilvēkiem pastāvīgi ir vainas izjūta, mazvērtības kompleksi. Viņiem SUPEREGO ir ārkārtīgi stiprs, tāpēc tie ir ļoti bikli, nedroši, kautrīgi. Ja  SUPEREGO ir ļoti vājš, tad šiem cilvēkiem nav vairs sirdsapziņas. Tos var apskaust tāpēc, ka viņiem nav vainas izjūtas. Šie cilvēki nespēj izjust cieņu pret otru cilvēku, rūpes, atbildību, izpratni. Tieši šinī periodā cilvēks kļūst patiešām iekšēji vientuļš un atsvešinās no citiem cilvēkiem. Ja cilvēks visās iepriekšējās stadijām ir atradis pareizo risinājumu, tad viņam nav bailes tuvoties otram un nav bailes pazaudēt sevi, jo viņš zina, kas viņš ir. Ja cilvēkā valda apjukums par savu ES, tad viņš ir pārāk nodarbināts ar sevi un citi cilvēki viņam liekas sveši.	4.       EMOCIONĀLĀ FĀZE Atslēgvārds – sajūta dvēsele Aptver vecumu no 21 – 28 GADIEM Viss tiek izdzīvots caur sajūtām. Veidojas jauna izjūta – pašaizliedzība. Lai tā veidotos ir jābūt attīstītam Esam. Ja ES nav attīstīts, tad nevar veidoties pašaizliedzība, jo tad nav ko aizliegt. Parasti šī izjūta veidojas ap 35 gadiem, jo līdz 21 gadam ESu veidojuši skolotāji, vecāki, utt. Tikai tagad rodas iespēja pašam to veidot. Šinī laika posmā vislabāk ir dzīvot atsevišķi no vecākiem, braukt uz ārzemēm, un tikai pēc tam dibināt ģimeni Galvenais motīvs: Ko pasaule man var dot, kā mani var bagātināt? Laulības dzīvē un profesijā tā neko nevar dot – tas jāsasniedz pašam cilvēkam Šis ir biogrāfijas visromantiskākais un visjutekliskākais laiks Svarīgus dzīves lēmumus labāk pieņemt pēdējā trešdaļā (no 25 –28 gadiem)
7.         PERSONĪBAS BRIEDUMA STADIJA Atslēgvārds - gādība Klasiskajā variantā tas ir 25 – 50 gadi. Galvenais notikums – Dzīves vidus krīze.          Tas ir vecums, kad cilvēka dzīve it kā sasniedz savu kulminācijas punktu un sāk iet lejup. (aptuveni 45 gadi) Cilvēks skaidri apzinās, ka viņa dzīve nav bezgalīga, to, ka viņu nākotnē gaida nāve. Viņš ieslīgst depresijā, nospiestā garastāvoklī, apātijā. Rodas nevēlēšanās neko nedarīt.         Pašvērtējums ir ļoti zems – vai tas ir viss, ko es varēju izdarīt. Tās pašas šaubas attiecībās ar tuviem cilvēkiem un jaunu attiecību meklēšana kaut kur ārpus ierastā loka. Vieniem krīze pāriet viegli, citiem tas ilgst gadiem. Raksturīgāk vīriešiem. Šinī periodā cilvēki visbiežāk šķiras, arī maina darba vietas. -          pozitīvais jaunveidojums – produktīva jaunrade. Tā rezultātā mainās attieksme pret sevi, apkārtējiem, dzīvi kopumā. Cilvēks sāk apzināties savu vietu un lomu sabiedrībā. Viņa intereses paplašinās un padziļinās. Radoša attieksme pret dzīvi kopumā. Negatīvais: –         stagnācija.  Dzīve apstājas, apstājas personības attīstība, nespēj pieņemt jaunus uzskatus, domas, idejas. Notiek strauja interešu sašaurināšanās. Viņu neinteresē nekas cits, kā vienīgi viņš pats. Ārkārtīgi kategorisks savos spiedumos.	5.         ORGANIZATORISKĀ FĀZE Pasaules sakārtošanas  periods Tas ir vecums no 28 – 35. To sauc arī par ziedu laiku. Atslēgvārds – saprāta dvēsele Jaunība beigusies  - sākas brieduma gadi. -          izveidojas stabila situācija -          cilvēkam liekas, ka iepriekšējā dzīve bijusi izmēģinājumu laiks, tikai tagad sākas īstā -          ceļš dzīvē jāmeklē pašam, neviens mums vairs nepalīdzēs -          pats atrod motīvus savai rīcībai -          visu varam panākt ar savu gribu -          šajā fāzē jau jāmāk loģiski spriest Pēc 30 gadu vecuma vajadzētu būt patstāvīgai profesijai, tad izaugsme karjerā. Līdz 35 gadiem sasniedz augstāko virsotni (kvantitātes). Parasti profesija šajā periodā netiek mainīta. Tas pats attiecas uz darbu un partneru maiņu. -          šinī periodā cilvēks nenoslēdz draudzību – viņam rodas tikai noderīgi paziņas -          uzskata sevi par unikālu, grib uzņemties atbildību -          šī perioda galvenā tēma – pasaules sakārtošana -                                                    grēkāža meklēšana -          pasaules iekarošana – caur materiālo sfēru, ietekmes sfēru . Galvenais šajā septiņgadē – saprāts. 6.         VĒRTĪBU KRĪZE Vecuma periods no 35 – 42 gadiem Atslēgvārds – apzinīgā dvēsele Valda iepriekšējais praktiskums, bet iezogas šaubas par savu laulību, par to vai es daru to, ko man būtu jādara. -          mērķiem nav vairs tik lielas jēgas, tie šķiet mazsvarīgi -          parādās bailes – tās neizskaidrojot rodas disharmonija ar sevi, ģimeni, kolēģiem -          vai tas ir viss, ko es varu dot pasaulei -          zūd ilūzijas par savām spējām, arī par to, ka citiem zūd ilūzijas par mani         visdziļākais inkarnācijas posms- es esmu tālu no tā, ko es varētu izdarīt dzīvē -          rodas nepieciešamība paskatīties patiesībai acīs, izanalizēt sevi, tikai tad var sasniegt patiesības izjūtu -          tad iedarbojas atvieglojoši -          cilvēks atrodas kā krustcelēs, paveras daudz iespēju, tikai tad, ja pratīs saskatīt savā dzīvē jauko 7 . BIOLOĢISKĀ LEJUPSLĪDE UN GARĪGĀS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS. Vecums no 42 – 47 gadiem Otrs dzimumnobriešanas laiks – sākas orgānu sabrukums, hormonu līdzsvara nobīde, utt. -          atjaunošanās izejot no pārpersoniskās perspektīvas- vai cilvēkam izdevies atrast jaunas garīgās iespējas -          ir jāizlemj savi mērķi , uzdevumi, vai tie nogrimst zemapziņā uz visu mūžu -          ja līdz šim nav sevi veltījis garīgai dzīvei, ļoti smagi pārdzīvo šo fāzi -          jāprot atbrīvoties no pārspīlētā EGO -          redz dzīves galu, līdz ar to laiks steidzas ātrāk un cilvēks var kļūt varaskārs -          jo ātrāk mainās informācijas plūsma, jo ātrāk sākas šī krīze Negatīvais, kas var veidoties -          dogmātiskais sastingums -          velēšanās būt visgudram un vienmēr mācīt citus -          bailes no jauniem cilvēkiem kā konkurentiem -          tālāko dzīvi var dzīvot pagātnē
8.       PERSONĪBAS INTEGRĀCIJAS STADIJA. Atslēgvārds - gudrība Sākas apmēram 50 – 60 gadu vecumā. -          Pozitīvais – savas personības kā vienota veseluma izjūta (dvēseles miers, iekšēja harmonija, saskaņa pašam ar sevi) -          Negatīvais – izmisums un bezcerības izjūta rodas, ja dzīve ir bijusi nepiepildīta. Ja viņi visu laiku grib palikt jauni un nevar pieņem savu vecumu tādu, kāds tas ir. Eriksons uzskata, ka šinī stadijā cilvēks bauda iepriekšējo stadiju augļus. Tā ir pilnīgi atkarīga no visām iepriekšējām stadijām, no tā, pa kādu ceļu personība ir attīstījusies.	8.       AUGSTĀKĀ ES VECUMS Vecuma posms no 49 – 56 gadiem -          Rodas vajadzība pēc pašaizliedzības - iespēja kalpot citiem, t.i. sabiedrībai, ideāliem -          svarīgi ir tas, vai Tu vari attiekties no privātīpašnieciskā, no tā, kas ir tavs privātais, personiskais -          rodas iespēja atteikties no visa nebūtiskā  un koncentrēties tikai uz būtisko, ja to nespēj, tad dzīvo pagātnē (augstākā ES vecums) -          cilvēkam veidojas lielas iekšējās vērtības – spēj izprast vai ir ko sasniedzis -          prot novērtēt to ,ka dzīve ir interesanta arī tagad -          ir iespēja pieņemt jaunos pasaules uzskatus -          jāatsakās no šķietamajiem pagātnes sasniegumiem -          jāatsakās no jaunības -          var atklāties garīgais kodols, ja nē – dzīvo pagātnē -          vajadzēt radīt interesi par  jaunām dzīves jomām – ja darbojas fiziski → garīgās zināšanas un otrādi -          ja ir pārvarējis 40. gadu Negatīvais -          idealizē savu stāvokli -          neuzņem jauno -          krasi ↓ dzimumspēja (Spoguļojas 3 septiņgadē) 9.       NO 56 – 63 GADIEM -          norit jaunas vētras, jo it kā priekšā nav nākotnes -          svarīga loma dzīvē aiziešanai pensijā un tuvā nāve -          3 mēness mezgli (ļoti daudzi nomirst ar pēkšņām slimībām, neskaidrām) -          veic dzīves inventarizāciju – pārbauda atrastās vērtības -          pastāv iespēja atjaunoties iekšēji, saikne ar fizisko pasauli pamazām zūd -          sliktāk orientējas ārējā pasaulē Šie gadi atspoguļojas 2 septiņgadē – sākas skola – tagad beidzas aktīvā dzīve -          nepieciešams atrast sociālos uzdevumus – p: mazbērni -          izprast nodzīvoto dzīvi garīgi -          nav seksuālo principu – otru cilvēku uztver caur garīgo būtību 10.    NO 63 – 70 GADIEM -       aktīvais darbs tiek pārtraukts -          pamostas intuīcija – garīgās domāšanas veids -          līdzīga uztvere ar bērniem -          svarīgi sakārtot dzīves bilanci, lai rodas skaidrība, ja kašķīgi, tad nav spējuši to sakārtot pēc 63 gadiem neko kvalitatīvi jaunu nevar uzsākt

 

 

SECINĀJUMS

Salīdzinot Erika Eriksona un antrozofisko viedokli var secināt to, ka visā visumā tie ir līdzīgi. Lai arī iedalījums nesakrīt pilnībā cilvēka raksturīgās iezīmes tā dzīves laikā principā sakrīt. Lai gan E. Eriksons uzskata, ka cilvēka attīstība notiek visa mūža garumā, vissīkāk un smalkāk viņš apraksta dzīves sākuma periodus. Šāda veida sadalījums norāda uz to, ka uz to, ka liela ietekmes viņa dzīvē ir bijusi Annai Freidai  Bet dzīves pārējos posmus apvienojot vienā lielā (P: no 25- 50 gadiem ).Šeit es uzskatu, ka precīzākais un pareizākais ir antropozofiskais iedalījums , sadalot dzīvi pa sīkākiem periodiem. Jo dzīves uzskatu atšķirības ir acīm redzamas. Principā jebkuram cilvēkam ir tā , kas pirms kāda laika ir bijis liels un svarīgs, pēc dažiem gadiem šķiet mazsvarīgs vai pat lieks. Arī vērtību skala visu laiku aug un attīstās. Ja Eriksona sadalījums pieaugušam cilvēkam būtu sīkāks, tad tas tiešām būtu tuvu līdzīgs antropozofiskam viedoklim.

            Pati sevi vairāk vērtēju pēc antropozofiskā iedalījuma un varētu teikt, ka tieši tur ir rakstīts par mani. Kā būs turpmāk – redzēsim.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.      Guna Svence  “Personības attīstības psiholoģija” , Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola 1998. gads

2.      Viesturs Reņģe    “ Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas”  , Zvaigzne ABC  1999. Gads

3.      Ārija Karpova   “Personība. Teorijas un to rādītāji”,  Zvaigzne ABC  1998. gads