Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības pasākumiem Latvijā

Ventspils Augstskola

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa

 

Referāts nodokļos un nodevās

Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības pasākumiem Latvijā

Ventspils Augstskolas

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas

3.kursa students

Ģirts Poļikovs

Ventspils 2000

Dabas resursu nodokļa ietekme uz dabas aizsardzības procesiem Latvijā

Nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. Visi no nodokļu maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību. Nodokļa maksātāji ir visas juridiskas un fiziskas personas, kas LR teritorijā (vai kontinentālajā sfērā) iegūst ar nodokli apliekamu piesārņojumu, vai realizē pašražotas vai ieved (importē) videi kaitīgas preces un produktus (riepas, pārtikas produktu un dzērienu iepakojumu, vienreiz lietojamos plastmasas traukus un galda piederumus u.c.) un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ir saņēmušas atļauju veikt šādas darbības.

No 1997. Gada 1. Janvāra dabas resursu nodokli par importēto vai iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu maksā pilnīgi visi ražotāji, kuru preces paredzētas iekšējam tirgum, kā arī importētāji.

Nodokļa ieņēmumi

Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.

Nodokļu maksātāji

Nodokļu maksātāji ir visas juridiskas vai fiziskas personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju:

·        Latvijas Republikas teritorijā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus

·        LR teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu,

·        Ieved (importē) videi kaitīgas, preces vai produktus videi kaitīgā iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

·        LR realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus videi kaitīgā iepakojumā.

Ar nodokli apliekamie objekti

Ar nodokli apliek:

·        Iegūstamos dabas resursus:

1. Augsne m3 0.20

2. Smilšmāls un mālsmilts m3 0.01

3. Smilts būvniecībai m3 0.05

4. Smilts stiklam un veidnēm m3 0.20

5. Smilts - grants, grants būvniecībai m3 0.10

6. Māls cementam un ķieģeļiem m3 0.10

7. Māls keramikai un keramzītam m3 0.13

8. Dolomīts šķembām, dolomītmiltiem, būvkaļķim un cementam m3 0.06

9. Dolomīts apdarei, stiklam un metalurģijai m3 0.25

10. Kaļķakmens cementam, būvkaļķiem m3 0.10

11. Kaļķiezis, saldūdens irdenais, augšņu kaļķošanai m3 0.10

12. Kaļķakmens metalurģijai, stikla un cukura ražošanai m3 0.18

13. Kaļķiezis, saldūdens saistītais (šūnakmens), apdarei m3 1.00

14. Ģipšakmens cementam m3 0.20

15. Ģipšakmens būvģipsim m3 0.25

16. Laukakmeņi (no atradnēm) būvniecībai m3 0.15

17. Krāsu zeme krāsvielām m3 0.10

18. Augsto vai pārejas purvu kūdra (mitrums - 40%) tonna 0.13

19. Zemo purvu kūdra (mitrums - 50%) tonna 0.07

20. Sapropelis lauksaimniecībai (mitrums - 60%) tonna 0.10

21. Sapropelis un dūņas dziedniecībai tonna 0.50

·        Ūdeņu ieguves avots vai veids Mērvienība Likme (Ls)

1.  Pazemes ūdeņi m3 0.01

2. Virszemes ūdeņi m3 0.002

3. Ārstnieciskie minerālūdeņi m3 0.10

4. Galda minerālūdeņi m3 0.15 5. Termālie ūdeņi.

·                    Vides piesārņojumu – atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas,

·                    Videi kaitīgas preces un produktus

·                    Importēto un iekšzemē ražoto preču vai iepakojumu.

Nodokļa likmes

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis jau likumā teiktajos apmēros. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes

augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm.

Dabas resursu lietošanas limitēšana

·        Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju

·        Jebkuram nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem atļauja. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas.

·        Atļaujas dabas resursu ieguvei (arī ūdeņu izmantošanai), piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu uzglabāšanai poligonos piešķir tiem uzņēmumiem, kas ar Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteikti par poligonu apsaimniekotājiem.

·        Atļauja nav nepieciešama dabas resursu lietotājiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustamā īpašuma robežās, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā (resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā), kā arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides pārmaiņas ārpus nekustamā īpašuma robežām. Šā noteikuma ierobežojumus nosaka likums "Par vides aizsardzību" un likums "Par zemes dzīlēm"

·        Ja dabas resursu lietotājs tehnisku (procedūras) iemeslu dēļ likumā paredzētajā kārtībā un termiņos nav saņēmis nepieciešamo atļauju, atbildīgajai institūcijai ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem, pagarināt iepriekšējās atļaujas derīguma termiņu.

·        Ar atļauju piešķiršanu saistītos strīdus izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ieinteresētā persona strīda izskatīšanā pieņemto lēmumu ir tiesīga pārsūdzēt tiesā.

Varētu teikt, ka visiem pasākumiem, kur tiek izmantotas dabai kaitīgas vielas vai tiek ņemts kaut kas no dabas krājumiem, tad ir vajadzīga speciāla licence, kas padara šo pasākumu likumīgu. Zināmā mērā, tas palīdz kontrolēt dabas piesārņotāju rīcību un vēl iekasē par to noteiktu nodokli, protams, ir arī kaut normas, kuras ir noteiktas MK noteikumos.

Nodokļa aprēķināšana

          Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

·        Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem.

·        Par dabas resursu lietošanu limitos noteiktajos apjomos nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm.

·        Par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, ja tie uzrādīti pārskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.

Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)

·        Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem.

·         Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

·        Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to muitas vērtības.

·        Nodokli par preču un produktu iepakakojumu, ja tam ir dokumenti attiecīgās nodokļa likmes piemērošanai, aprēķina pēc šādām pazīmēm:

1.     nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla fizisko vienību (svaru), ja iepakojuma materiālu daudzums atbilstoši likumā noteiktajai klasifikācijai ir pamatots ar kravas sertifikātu importētām precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotām precēm;

2.     pēc nodokļa likmēm par katru iepakotās preces vai produkta fizisko vienību (svaru vai tilpumu) atbilstoši ievedmuitas deklarācijā uzrādītajiem datiem par importētām precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotām precēm;

3.      nodokļa likmēm procentos no importēto preču iepakojuma muitas vērtības (ja iepakojums muitas iestādēs tiek deklarēts ar atsevišķu deklarāciju) vai procentos no iepakojuma ražošanas izmaksām (uzņēmumos, kas nodrošina izmaksu dalītu uzskaiti);

4.     pēc nodokļa likmēm procentos no importēto preču muitas vērtības vai iekšzemē ražotu preču realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides vides piesārņošanu limitos noteiktos apjomos ieskaita

·        40% ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

·        60% ieskaita to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

·        Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

·        Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

Licenču tirgus izmantošana nodokļa administrēšanā

Licencēšanas ieviešana nodokļa administrēšanā

(1) Latvijas reģionos ar nelabvēlīgām vides stāvokļa izmaiņu tendencēm, reģionos ar nelīdzsvarotu saimnieciskās darbības un vides pašatjaunošanās potenciāla attiecību, kā arī atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas ir kaitīgi vai potenciāli bīstami videi, nodokļa administrēšanā var ieviest licenču tirgus mehānismu. Licenču izdošanas, apmaksas (dzēšanas) kārtību un darbības ar licencēm reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja nodokļa administrēšanā ieviests licenču tirgus mehānisms, tas izslēdz citu nodokļa administrēšanas metožu piemērošanu attiecīgajam ar nodokli apliekamajam objektam. Maksājumus par licencēm ieskaita budžetos atbilstoši nodokļa maksāšanas vispārējai kārtībai saskaņā ar likuma noteikumiem.

(3) Licences izdod regulāros un ierobežotos laidienos. Licencēšanu var noteikt atsevišķiem dabas resursu vai piesārņojuma veidiem vai to grupām noteikta reģiona robežās vai noteiktiem uzņēmējdarbības veidiem.

Licencēšanu var noteikt arī atsevišķu videi kaitīgu preču vai produktu realizācijas un ievešanas (importa) regulēšanai. Dažāda veida licences nav savstarpēji aizstājamas.

Licences funkcijas

(1) Iegādātā licence ir līdzvērtīga nodokļa nomaksai par tiem ar dabas resursu nodokli apliekamajiem objektiem, kuriem šī licence paredzēta, un tādā apjomā, kādā šī licence ir apmaksāta (dzēsta). Licenču turētāja rīcībā esošo licenču kopapjoms uzskatāms par dabas resursu ieguves vai vides piesārņojuma limitu.

(2) Ja faktiskie dabas resursu ieguves vai piesārņojuma apjomi pārsniedz ar apmaksātām (dzēstām) licencēm nosegto apjomu, tad dabas resursu lietotājam par pārsniegumu jāmaksā nodoklis pēc pamatlikmēm un papildlikmēm vispārējā nodokļa administrēšanas kārtībā tāpat kā par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma vai par virslimita piesārņojumu.

(3) Licencēšanas sistēma neatceļ un negroza spēkā esošo vides piesārņojuma normēšanas, projektu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

Licenču brīva tirdzniecība

(1) Licenču turētājam ir tiesības realizēt neapmaksātas (nedzēstas) vai daļēji apmaksātas (daļēji dzēstas) licences, kuras tam kļuvušas nevajadzīgas uzņēmējdarbības virziena, tehnoloģisku vai citu pārmaiņu rezultātā. Licences realizē par cenu, ko nosaka, pusēm vienojoties. Licenču brīvo tirdzniecību organizē attiecīgā reģiona pašvaldības.

(2) Licenču pirkšanas un pārdošanas fakts desmit dienu laikā jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā.

(3) Zemes dzīļu izmantošanas licences (atļaujas), kas izsniegtas likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajā kārtībā, nav pārdodamas.

Nodokļa atlaides

(1) Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama šā projekta realizācijai.

(2) Nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu, var saņemt nodokļa atlaidi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta - attiecīgā pašvaldība, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.

(3) Nodokļa atlaidi var piešķirt uz visu projekta īstenošanas termiņu, bet ikgadējo atlaidi - par tādu maksimālo summu, kādu veido nodokļa maksājumi šajā gadā pēc pamatlikmēm par projektā paredzēto piesārņojuma apjoma samazinājumu.

(4) Nodokļa atlaides saņemšana neatceļ dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma limitus. Nodokļa maksājumi par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un par virslimita piesārņojumu maksājami šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Pēc ikgadējās nodokļa atlaides termiņa izbeigšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē projekta īstenošanas kvalitāti un sagatavo atzinumu Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots, atlaide jāatmaksā pilnībā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Nodokļa atmaksāšanas kārtība

 Maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu ir daļēji atmaksājami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā: 1) personām, kas šīs preces nodod utilizācijai vai atkārtotai izmantošanai;

2) uzņēmumiem, kas atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču utilizāciju vai pārstrādi.

 Nodokļa administrācijas kompetence

(1)  Dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pilnvarotas institūcijas. Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes.

(2)  Ministru kabinets nosaka:

2) dabas resursu ieguves ikgadējos apjomus un ieguves tehniskos nosacījumus atsevišķiem resursu veidiem;

3) vides piesārņojuma normatīvus un ikgadējos apjomus atsevišķiem piesārņojuma veidiem;

4) to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikāciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jāmaksā nodoklis.

Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu

Par nelikumīgo, pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču apjomu papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

Nokavējuma naudas

Nokavējuma naudas aprēķina un iekasē atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajai kārtībai.

Pārejas noteikums

1. Veicot ieguvi zem gruntsūdens līmeņa, piemērojami nodokļa likmju atvieglojuma koeficienti šādiem resursu veidiem:

·        smilts būvniecībai, smilts stiklam un veidnēm - 0.5

·        smilts - grants, grants būvniecībai - 0.7

2. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesā, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojājumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinumā uzrādītajam izrakteņa veidam un kondīcijai, nodoklis maksājams pēc pamatlikmes un papildlikmes kā par virslimita ieguvi.

3. Nodokļa likme par augsnes ieguvi piemērojama šā dabas resursa realizācijas gadījumos vai arī nosakot maksājumus par tā bojāšanu vai nelietderīgiem zudumiem atbilstoši iepriekšējā punktā minētajiem noteikumiem.

4. Ja augsto vai pārejas purvu kūdru, zemo purvu kūdru, sapropeli lauksaimniecībai izmanto augsnes auglības paaugstināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojams nodokļa likmju atvieglojuma koeficients 0.3.

5. Attiecībā uz valsts nozīmes dabas resursu atradnēm un valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var paredzēt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa un aizstāt to ar cita veida maksājumiem, ko nosaka Ministru kabinets vai licences līgums.

Apkopojot iepriekš rakstīto var secināt, ka dabas resursu nodoklis ir tas ar kura palīdzību tiek kontrolēts tas, lai daba netiktu piesārņota. Vienkārši šī nodokļa iekasētāji rūpējas par to, lai viss tiktu kontrolēts. Un likumos ir noteiktas normas, kas ierobežo izmantot dabu kaitnieciskos nolūkos. Varētu teikt tā, ja tu kaut ko ņem no dabas, tad tev arī par to ir jāmaksā, bet, protams, visa ir jābūt saprāta robežās.

Izmantotā literatūra:

1)    http://www.vid.gov.lv/5likumi/lik.asp?KId=14

2)    Uzziņu krājums jaunatnei “Kur palikusi mana nauda?”