Dānija

Dānijas karaliste – valsts Eiropas ZR. Tajā ietilpst liela dziļa Jitlandes un ~500 salu (apdzīvotas ~100): Dānijas arhipelāgs, Ziemeļfrīzu salu Z daļa, Brohloma Z un R daļā pss. Apskalo Ziemeļjūra, A – Baltijas jūra, Skageraks šķir pussalu no Norvēģijas, Kategats un Eresuns – no Zviedrijas D. robežojas ar VFR (68 km.). Pussalai pieder Grenlande un Farēru salas.

Valsts iekārta Pss. ir konst. monarhija. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1953.5.6. Valsts galva – karalis (karaliene).Karalis apstiprina valdību, atlaiž parlamentu, ir bruņoto spēku virspavēlnieks, baznīcas galva. Likumdošanas vara ir karalim un vienpalātas parlamentam – folketingam, ko uz 4 gadiem ievēlē vispirms un tiešās vēlēšanas, aizklāti balsojot. Izpildvaru realizē karalis un valdība, kas ir atbildīga folketingam. Valsts padomē ietilpst ministri, karalis un troņmantnieks, tā apspriež likumprojektus u.c. jautājumus.Viet. pārvaldi āmetēs realizē amtmaņi, ko ieceļ karalis, un vēlētās pad..Lauku komūnās iedz. Ievēlē pad., pilsētās – pilsētas padomi.Tiesu sistēmā ietilpst Augst. Tiesa, 2 otrās instances tiesas.Lietas par ministru apsūdzību valsts nodevībā izskata valsts tiesa.Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 21 gadu vecuma.

Daba.Pss. atrodas mērenās joslas platlapju mežu zonā.Krasta līnija maz izrobota, daudz sēkļu, A – izrobota, daudz līču, šaurumu.Reljefu veidojis gk. Pleistocēna apledojums.Lielākā daļa teritorijas atrodas 30 – 50 m vjl. Jitlandes pss. R daļā smilšu, sandru un morēnu līdzenumi, DR piekrastē auglīgas māršu pļavas un vati, Z un A morēnu paugurainie (augst. Līdz 173 m).Bronhomas salā kristālisku iežu klintis.Derīgie izrakteņi: lignīts, kūdra, diatomīts, kaļķakmens, māli, vārāmā sāls;Bronholmā : brūnogles, kaolīns, granīts; Ziemeļjūras kontinentā :šelfā nafta (krāj. 300 mlj t 1980) un dabasgāzes. Mērenās joslas jūras klim.Vasara vēsa, ziema maiga, nepastāvīga.Gada vidējā temperatūra 7,5oC.Veģet.perods 150 – 225 dienas.Nokrišņi R un DR daļā 800 mm gadā, A – 600mm

Bieži migla.Biezs upju tīkls.Upes īsas ūdenīgas.Garākā upe – Gūdeno (158 km) Jitlandes pussalā.Ieplakās daudz nelielu glaciālu ezeru.

Jitlandes R – velēnu podzolētās, A un salās mežu brūnās, piekrastē aluviālās augsnes.Jitlandes R un Z daļā daudz purvu. Meži ~10% terit.;liel. masīvi (60 kvadr. km) Jitlandes Z daļā. Aug skābarži, ozoli, R un Z – stādītās egles, priedes, lapegles.

Dzīvnieki: stirnas, staltbrieži, alņi, lapsas, zaķi, vāveres. Piekrastē daudz putnu.Liel. rezervāti : Ranbelhede, Skalingena, Tiperne, Klegbankens.

Iedzīvotāji.~99% iedzīvotāju ir dāņi.Dzīvo arī vācieši (~40 tk, Jitlandes D pie VFR robežas), zviedri (~10 tk), norvēģi, Ziemeļfrīzu salās – frīzi (~3 tk), Farēru salās – farēri (~41 tk), Grenlandē – eskimosi (~50 tk).

Galvenā reliģija ir luterisms, izplatīts arī katolisms.No 19 gs. 70.gadiem iedzīvotāju skaits palielinājies 3,5 reizes.Iedzīvotāju pieaugums gadā apmēram 0,7%.70 gadu sākumā iedzīvotāju vidējais mūža ilgums bija apmēram 73gadi.

Vidējais apdzīvotāju blīvums 119 cilv./km2 (1980). 2/3 iedzīvotāju dzīvo salās.Visblīvāk apdzīvota Zēlande – vair.270 cilv./km2 (16% Pss. Teritorijas 2/5 iedzīv.)

Saimniecība.Ir attīstīta industriāli agrāra kapit. valsts. Ekonomikai raksturīga augsta kapitāla un ražošanas koncentrācija.25 liel.akciju sabiebrības kontrolē ~1/2 rūpn. Lauks., tirdzniecības un finanšu uzņēmumi:4 bankas,~1/3 rūpniecības uzņēmumu ir ārzemju kapitāla ietekmē. 1976 rūpniecība deva 25,9% kopprod.,lauksimniecība – 6,3%. Iegūstot gk. Būvmateriālus, rūpniecības izejvielas, kūdru, nedaudz vārāmo sāli.Brūnogles un lignītu (Herningas rajonā) izmanto tikai TES. 80% kurināmā importē;kopš 1972 iegūst naftu Ziemeļjūrā, 200 km no pss. krastiem.3 naftas pārstrādes rūpnīcu (Kalunborgā, Frederisijā, Orhūsā) kopējā jauda 11 miljonu tonnu gadā (1979).Elektroenerģiju ražo galvenokārt TES (liel. Letālu no Kopenhāgenas; 600 MW).Pie Gūdeno – HES.Māšīnbūve, metālapstrāde, ķīmiskās pārtikas rūpniecība, un tekstilrūpniecība.(75% visu rūpniecībā nodarbināto) dod vairāk par 4/5 rūpniecības produkta vērtības.Rūpniecības uzņēmumi galvenokārt Kopenhāgenā, Orhūsā, Odensē un Olborgā.Metālapstrādes uzņēmumi ražo 1/3 nepieciešamā tērauda un velmējumu.Māšīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi ražo ½ rūpniecības produktu un  2/5 eksportējamo rūpniecības izstrādājumus.Vecākā un svarīgākā no mašīnbūves nozarēm ir kuģubūve.Ražo arī dīzeļdzinējus, cementu, pārtikas, ādas un apavu rūpniecības iekārtas,lauksaimniecības mašīnas.Automobīļu montāža un velosopēdu ražošana Kopenhāgenā, Odensē, lokomotīvju un vagonu būvniecība Orhūsā un Ranersā.Strauji attīstās elektrotehniskā un elektronikas rūpniecība, kā arī aparātbūve (aukstuma iekārtas, elektrodzinēji, transformātori, sakaru sistēmas, kabeļi, ESM, medicīniskie aparāti, termoregulātori;Kopenhāgenā, Odensē, Horsensā).

Bruņotie spēki.Bruņotos spēkus vada aizsardzības ministrija. Augstākā virspavēlniecība ir karalis.Persolālsastāvs ~35 tk cilvēku (1980), no tiem sauszemes karaspēkā – 21 tk, GKS – 7,8 tk, JKS – 6,2 tk cilvēku.Bez regulārā karaspēka ir arī militarizētas hemverna (~71 tk cilvēku) un arī vietējā aizsardzības karaspēka vienības (24 tk cilvēku).Hemverns paredzēts aizmugures objektu aizsardzībai un tiek komplektēts no karadienestam pakļautajiem iedzīvotājiem, kas atbrīvoti no iesaukšanas armijā.Bruņotos spēkus komplektē no brīvprātīgajiem un iesauktajiem pēc likuma par vispārīgo karaklausību (iesauc vīriešus no 18 gadu vecuma).Dienesta ilgums 9 mēneši.Virsniekus gatavo pss. Un NATO valstu militārās  mācības iestādes.Bruņojums un tehnika iepirkti ārzemēs.Pss. piedalās NATO pasākumos, tās teritorijā izvietotas NATO, Grenlandē – ASV kara bāzes.

Prese, Radio, Televīzija.1972 izdotas 6547 grāmatas.1978 - ~40 galvenie dienas laikraksti.(kopējais vienreizējaus metiens ~1,8 miljoni eksemplāru).Nozīmīgākie laikraksti (1980);:

Dānijas Sociāldemokrātiskās partijas orgāns “Aktuelt” (no 1872), Kreisās partijas orgāns “Fyns Tidende” (no 1872), koncerna “Berlingske Tidende” izdevniecība “Berlingske Tidende” (no 1749) un “B.T” (no 1916), koncerna “Politiken” izdevums “Politiken” (no 1884) un “Ekstra Bladet” (no 1904), konservatīvā virziena laikraksts “Jyllands Posten” (no 1938).Dānijas KP orgāni :laikraksts “Land og Folk” (no 1941), žurnāls “Tiden” (no 1939).Informatīvā aģentūra “Ritzaus Bureau” (akciju sabiedrība) dibināta 1866 gadā.Radioraidijumi kopš 1925, TV – kopš 1951.1978 bija 11 radiostaciju, 8 TV stacijas.Valsts dienests “Dansk Radio” kontrolē visas radio un TV pārraides.