VĀCIJAS TŪRISMA ĢEOGRĀFIJA

Latvijas Universitātes

Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultātes

2.  kursa studentes

Ievas Tančeres

REFERĀTS

TŪRISMA ĢEOGRĀFIJĀ

VĀCIJAS  TŪRISMA ĢEOGRĀFIJA

(ZIEMEĻVĀCIJA un CENTRĀLVĀCIJA)

RĪGA 2000
SATURS

1)      Tūrisma attīstības priekšnoteikumi un resursi,

2)      Galvenie tūrisma rajoni un centri,

3)      Tūrisma industrija (tūrisma tirgi, vietējais un starptautiskais tūrisms),

4)      Ievērojamākie objekti,

5)      Tūrisma attīstības problēmas.



TŪRISMA ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI UN RESURSI

Vispārīgas ziņas

Platība 357 021 kvadrātkilometrs

Iedzīvotāju skaits 82 057 000

Galvaspilsēta - Berlīne

Robežojas ar Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Holandi, Poliju, Šveici un Zviedriju.

Vācija iedalās 16 pavalstīs:

Bādene-Virtemberga, Bavārija, Berlīne, Brandenburga, Brēmene, Hamburga, Hesse, Meklenburga-Rietumu Pomerania, Lejas-Saksija, Ziemeļreina-Vestfālene, Saksija u.c.

Krasta līnija 2 389 km. 31% teritorijas klāta ar mežiem.

Vācija ir valsts, kurai nav nekādu dabisku barjeru ne uz rietumiem, ne austrumiem un tā atrodas Eiropas pašā vidū. Lielā kaimiņvalstu ietekme izskaidro Vācijas kultūras bagātību un neviendabību. Vācija priecē ar dažādām ainavām  - skaisto Reinas upes ieleju,  mežainajiem Harcas kalniem, Baltijas jūras pludmalēm. Vācieši ciena un sargā šo dabas bagātību. Tūristi no visas pasaules brauc ieslīgt šajā romantisma šūpulī.

Vācijas tūrisma attīstību veicina tas, ka dodoties uz citām Rietumeiropas valstīm pa sauszemi, gandrīz neizbēgami nākas šķērsot Vācijas teritoriju. Autoceļu kopgarums ir 633 000 km. Caur Berlīni, Leipcigu, Drēzdeni un Hannoveri ved galvenās dzelzceļa līnijas. Dzelzceļa kopgarums ir 43 966 km. Vāciskā precizitāte un inženieru asais prāts šajā valstī ļāvis izveidot Eiropas perfektāko ātrvilcienu tīklu - Nord Express, ICE, City Nightline. Galvenie industrijas rajoni ir Reinas ieleja, Hamburga, Berlīne. Lielākās pilsētas, svarīgākie lēmumu pieņemšanas un ekonomiskās aktivitātes centri ir Berlīne, Ķelne.

Baltijas jūra un Ziemeļjūra nodrošina Vāciju ar dažādiem kūrortiem, kas piesaista tūristus - Travemünde, Westerland, Rügen un Usedom. Lielākā osta ir Hamburga, no kuras notiek regulāra kuģu satiksme. Berlīnē, Hamburgā un Diseldorfā darbojas galvenās starptautiskās lidostas.

Jāuzsver, ka līgums par bezvīzu režīmu strikti paredz: ja persona iebrauc valstī ar nodomu tur strādāt, mācīties vai cita iemesla dēļ uzturēties ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā, iebraukšanai nepieciešama vīza. Būtiski ir apzināties, ka pēc ieceļošanas Vācijā kā tūristam un uzturoties valstī šādā statusā, Vācijas kompetentās iestādēs uzturēšanās atļaujas neizsniedz.

Galvenie tūrisma veidi Vācijā ir - aktīvais tūrisms, kūrorti ar dziedniecības avotiem, kultūras ceļojumi, īsie ceļojumi un pilsētu ekskursijas, ģimeņu izbraucieni, biznesa ceļojumi un invalīdu izbraucieni.

‚

GALVENIE TŪRISMA RAJONI UN CENTRI

ZIEMEĻVĀCIJA

Lejasreinas ieleja un Vestfālene - svaigs, zaļš un plašs, aizsargāts no plūdiem, Lejasreinas līdzenums ar tā omulīgajām mājiņām atgādina kaimiņa Holandes ainavu. Līdzīga ainava paveras ap Minsteri Vestfālenes līdzenumā, kur daudzas aramzemes norobežotas ar žogiem un kokiem piedāvā papildus dažādas pilis kā apskates objektus.

Lielais Ziemeļu līdzenums - neskatoties uz tā vienmuļību, tā milzīgā platība piedāvā milzīgu ainavu dažādību.

Dienvidos zem Weser un Harcas kalnu piekājēm Börde zeme atrodas starp Weseras un Elbas upēm - reģions klāts ar aluviālo augsnes virskārtu, kuras vecums ir leģendārs. Saimniecības un dārzniecības, kas audzē tirgum  plaukst un zeļ šajā blīvi apdzīvotajā zonā, kas ir slavena ar to, ka minerālu nogulumi ir bagāti ar dzelzi un kāliju.

Ziemeļjūras krasts - Vācijas divas lielākās jūras ostas - Hamburga un Brēmene atrodas Elbas un Weseras upju grīvas iekšējās beigās.

Šlesviga - Holšteina - Šeit ir liels kontrasts starp Vācijas Ziemeļjūras krastu, okeāna vēju izpūsts un parasti vētru apdraudēts, un Baltijas krasta līnija, kurā plaša, mežaina ainava ir jūras pārsātināta, un uz mierīgo ūdeņu fona gleznainas zvejnieku mājiņas un smilšu pludmales. Dabiski, ka galvenās pilsētas ir celtas uz šīs salas austrumu puses. Daudzo ezeru un mežu dēļ Holšteinu dēvē par “Mazo Zviedriju”, kamēr tālāk uz rietumiem parādās atlantiskais klimats - šeit ir kāpu, purvu un tīreļu mija.

CENTRĀLVĀCIJA

Reinas Slānekļu Masīvs - Šo vecā ģeoloģiskā masīvu šķeļ Reina - Vienīgais reālais komunikāciju kanāls starp pavalsts ziemeļiem un dienvidiem. Augšējā Sauerland, ar bieziem mežiem, kalnains reģions (841 m), kas  darbojas kā ūdens rezerve priekš Rūras rūpnieciskā rajona, Augšhessenes un Weseras kalni - Starp Reinas Slānekļu masīvu un Tīringas mežiem atrodas sajauktas augstumu amalgamas, dažas no tām vulkāniskas un depresijas, kuras Vācijas iebrucēji izmantoja kā lielceļus, kas savieno ziemeļus un dienvidus.

Harcas kalni - Relatīvais augstuma līmenis (1142 m) priecē ar īstu kalnu klimatu, kas ziemā raksturojas ar lieliem sniegputeņiem.

ƒ

TŪRISMA INDUSTRIJA

(tūrisma tirgi, vietējais un starptautiskais tūrisms)

Vācija vienmēr ir bijusi tā Rietumeiropas valsts, ko Latvijas iedzīvotāji apmeklē visvairāk.

Gadu pirms pašas Federatīvās Republikas dzimšanas viņi nodibināja Vācu tūrisma centrāli. Tā pirmie ārzemju biroji tika izvietoti Ņujorkā, Parīzē un Londonā, ne bez nolūka neseno ienaidnieku, kā arī visas pārējās pasaules acīs veidot labsirdīga vācieša un miermīlīgas Vācijas tēlu. Vācu tūrisma centrāle pati ceļojumus nepārdod, bet veicina interesi par Vāciju. Aptuveni 75% tās budžetu veido valsts dotācija, pārējo sedz centrāles sadarbības partneri, galvenokārt dažādas viesnīcu, tūrisma un ceļojumu biroju savienības, apdrošināšanas savienības, bankas, transporta uzņēmumi, no kuriem vispirms jāmin Lufthansa, un vēl citi līdzbiedri.

No 80 miljoniem vāciešu 65% gadā vismaz reizi dodas ceļojumā uz ārzemēm. Uz kurieni tad labprātāk ceļo vācieši? Joprojām uz Austriju. Arī tur runā vāciski, bet tomēr tās ir ārzemes. Spānija un Grieķija ir gandrīz tikpat pievilcīgas. Arī uz Vāciju visvairāk tūristu brauc no kaimiņvalsts. Lai cik tas arī dīvaini - no nelielās Nīderlandes. Otrajā vietā liekamas ASV, trešajā Apvienotā Karaliste. No Baltijas valstīm Vāciju pērn apciemojuši aptuveni 200 000 tūristu. Tas ir diezgan daudz. No Somijas, kur šī firma strādā jau desmit gadus, ieradušies tikai 320 000. Galvenokārt apmeklē Dienvidvāciju, Ziemeļvācija vēl nav tik atraktīva, toties Berlīne gan pēc gadiem pieciem būs skaista pilsēta.

Vācija ir dažādu tirgu un izstāžu zeme. Katru gadu janvārī Berlīnē notiek pasaulē lielākā pārtikas produktu, dārzkopības un lauksaimniecības izstāde “Zaļā nedēļa”. Katras valsts pārstāvji izstādē ierodas ar saviem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas produktiem, lai ikviens, kas vēlas, tos varētu nobaudīt. 2000. gada nozīmīgākais pasākums būs EXPO 2000 Hanoverē. Grandiozi iecerētajā izstādē sevi pieteiks gandrīz 200 valstis. Vairāku mēnešu garumā tās tieksies apliecināt savas tradīcijas, raksturu un panākumus. īpaši izbūvētajos valstu paviljonos ik dienas notiks dažnedažādi pasākumi, nacionālās virtuves dienas... No 11. - 15. martam Berlīnē notiks starptautiskā tūrisma izstāde “ITB 2000”, kas ir nozīmīgākais tūrisma gadatirgus Eiropā.

„

IEVĒROJAMĀKIE OBJEKTI

BERLĪNE

Berlīne atrodas Brandenburgas pavalsts centrā, netālu no neskaitāmajiem ezeriem, vēsturiskām pilīm, klosteriem, priežu mežiem, upju ielejām un koku ieskautajiem lauku ceļiem.

Reihstāgs - uguns nopostīja šo neo - Renesanses laika pili 1933. gadā. Tā dažādos laikos ir atjaunota. Tajā pašlaik mājo Vācijas Nacionālā Asambleja.

Brandenburgas vārti - Berlīnes simbols. Celti 1788 - 91. Pirms Berlīnes mūra krišanas šie monumentālie vārti simbolizēja pilsētas šķelšanos

Berlīnes Katedrāle - šī Neo-Baroka celtne bija galvenā Prūšu Protestantisma baznīca.

Svētā Nikolasa Baznīca - Vecākā baznīca Berlīnē. Pilsētas centrā dominē divi Svētā Nikolasa baznīcas zvanutorņi.

Berlīnē mājo bagāta nacionālo muzeju kolekcija.

 Pergamona muzejs - šis muzejs ir iedalīts 5 daļās: senlietu kolekcija, Vidējo austrumu muzejs, Islama muzejs, Ķīnas un Japānas porcelāns un keramika, populārās mākslas muzejs.

Nacionālā galerija - šajā ēkā atrodas 19. un 20. gs. mākslinieku - Ādolfa van Mensela, Maksa Lībermana un Franča Krīgera gleznas un skulptūras.

Vecais muzejs - Berlīnes pirmais publiskais muzejs, kas ir populārs tā 87 m garās neo-klasiskās kolonādes dēļ.

Dekoratīvās mākslas muzejs

Filharmonijas halle

Šarlotenburga - Frederiks I veltīja šo celtni savai sievai Sofijai - Šarlotei. Šī pils sevī glabā svarīgas istabas - Porcelāna istaba, Romantisma galerija, Zelta galerija, Franču 18. gs. gleznu kolekcijas asambleja.

Zooloģiskais dārzs - ir viens no lielākajiem zooloģiskajiem dārziem pasaulē ar 14 000 dzīvnieku.

Chorin klosteris - 13. gs.

Reinsburgas pils - 1734. g. Frederihs Vilhelms I nopirks Reinsburgas cietoksni savam dēlam Frederiham II.

BRĒMENE

Brēmene ir vecāka piejūras pilsēta. Brēmenes muzikantu pilsēta.

Marktplatz - tirgus laukums atrodas vecpilsētas centrā. Tajā atrodas pilsētas vecākās ēkas, celtas flāmu stilā, Rolanda statuja.

Rathaus - rātsnams - Gotikas stilā celta ēka. Tā Rietumu spārna stūrī atrodas statuja, kas simbolizē Brēmenes muzikantus no brāļu Grimmu pasakas.

St.Petri-Dom - katedrāle

Böttcherstrasse - šī vienreizējā iela ietver muzejus, teātrus, grāmatu veikalus, galerijas un krodziņus.

Schnoor - mazu ieliņu pūlis ar restorāniem, galerijām un veikaliem. Vakaros tā atdzīvojas.

Bremerhavene

Brēmenes dziļjūras osta tika uzbūvēta 1827. gadā. Pielikumā šai lielo kravas kuģu ostai, Bremenhaven`ei pieder kuģu stacija un zvejas osta.

Nacionālais Jūrniecības muzejs - piedāvā Vācijas flotes un jūras tirdzniecības vēsturi. Skatāmi dažādu gadsimtu burukuģi, pasažieru kuģi un tirdzniecības kuģi.

DRĒZDENE

Drēzdene kļuvusi par Eiropas prestižāko mākslas un kultūras centriem, zināmu kā “Elbas Florence”. Diemžēl pilsēta 1945. gada 13 - 14 februārī gaisa uzlidojumu laikā tika stipri izpostīta, nogalinot vairāk kā 100 000 cilvēku un sagraujot daudzas celtnes.

Zwinger pils - svarīgākā Baroka laika celtne Vācijā

Porcelāna kolekcija

Semper opera - modelēta pēc vēlās Renesanses laika, viena no svarīgākajām 19. gs teātra celtnēm.

Katoļu katedrāle - Baroka stila baznīca

Saksonijas vīna ceļš - Drēzdene atrodas Vācijas mazākā vīna taisīšanas reģiona centrā. Tēlains apvidus ar vīna ciematiem, pilīm un parkiem.

Saksonijas tvaikoņu kompānija - lielākā un vecākā tvaikoņu flote pasaulē, ar 8 tvaikoņiem.

Šveices Saksonija - augstas plakankalnes, nelīdzenas klintis un mežainas aizas, alpīnistu paradīze.

Meissen – 1 000 gadu veca pilsēta, Saksonijas vēsturiskā sirds.

HAMBURGA

Hamburga ir viena no pasaules svarīgākajām ostām.

Svētā Mihaela baznīca - šī ķieģeļu baznīca ir lielisks Ziemeļvācijas Baroka stila arhitektūras piemērs. Lielā platība un spožais interjers rada apbrīnojamu cieņas izjūtu. Tās slavenais tornis paceļas pāri Elbas upei, paverot lielisku panorāmu uz pilsētu.

Außenalster - šī lielā ūdens masa atrodas pilsētas vidū kā atpūtas un miera paradīze. Iedzīvotāji nāk tirgoties, vizināties ar kanoe, īpaši veikt laivu tūres, kas sniedz pilsētai priekšrocības.

Kunsthalle - Šis mūsdienās rekonstruētais mākslas muzejs ir viens no lielākajiem Vācijā.

Pasta muzejs - šis muzejs piedāvā vēstuļu pārvadāšanas vēsturi kopš 16. gs. Muzejā atrodama arī telegrāfu, telefonu, trauksmes sistēmu, faksa mašīnu un radio iekārtu kolekcija.

Osta - tā apbur tūristu ar savu milzīgo kuģubūvētavu.

Altonas un Ziemeļvācijas muzejs - Atrodas Altonas pilsētā. Šajā muzejā kopā savākta kolekcija ar rotājumiem cilvēka vai dzīvnieka galvas veidā senlaicīgu kuģu priekšgalā no 18 un 19. gs.

HANNOVERE

Jaunais rātsnams

Berggarten - Botāniskie dārzi ar lielāko orhideju kolekciju, kaktusu mājām un tropiskiem augiem.

Vecais rātsnams - neoklasiskā operas māja, iekļauta Londonas operu gida pasaules operu divdesmitniekā.

Hanoveres zooloģiskais dārzs - ar Gorillu kalnu, džungļiem un savannām. EXPO 2000 izstādē tiks izveidots, lai dotu jaunu brīnišķīgu pieredzi bērniem.

Baroka halle - Galerijas ēkā, savvaļas zirgi un mežacūkas.

Vēstures muzejs

Valsts muzejs

Sprengela muzejs - 20-tā gs. māksla

Ballhof`a strūklaka

Grosser Garten parks - ar Eiropas augstāko dārza strūklaku (82 m)

LĪBEKA

Vecpilsēta

Holstentor - divi milzīgi vienādi torņi veido šos nocietinājuma vārtus, celtus starp 1469 un 1478. gadu.

Svētās Marijas baznīca - šī Gotiskā ķieģeļu baznīca ir viena no jaukākajām Vācijā.

Jūrnieku Ģildes māja - Šī Renesanses ēka pārveidota par restorānu ar tradicionālu Jūras braucēju krodziņa interjeru.

Svētā Jēkaba baznīca - šī Gotiskā baznīca var ieinteresēt ar divām ērģelēm, veidotām 16. un 17. gs.

POTSDAMA

Potsdama atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Berlīnes.

Sans-Souci pils un parks

Šo parku veidojis Pēteris Jozefs Lenné - populārs Prūšu ainavu mākslinieks. Grandiozās ēkas celtas laikā starp 1744. un 1860. gadu.

Gleznu galerija - Šajās pompozi dekorētās Rokoko istabās atrodas vecākā vācu muzeja gleznu eksponāti no Itālijas, Francijas un Flāmu valstīm.

Sans-Souci pils - Kāpjot pa lielajām kāpnēm nākas šķērsot sarindotas terases, lai varētu redzēt majestātisko fasādi. Interjers demonstrē mākslinieku virtuozitāti, kuri izveidoja šo grezno Rokoko dekoru.

Ķīniešu tējas māja - 18. gs Ķīniešu kultūra bija daudz bagātīgāka kā šī tējas māja piedāvā. Pie ieejas paviljonā stāv vesela grupa ar apzeltītām dažāda lieluma Ķīniešu statuetēm.

ROSTOKA

Rostoka ir slavena ar savu starptautisko kuģu ostu. Pilsēta ir iesaukta par “Ziemeļu gaisma”. Rostokas interesantākie objekti ir Marienkirche (Church of Our Lady) - 14. gs. baznīca; Skatu panorāma paveras uzkāpjot 18. gs. tornī. Tas ir iespaidīgi augsts. Tajā atrodas astronomiskais pulkstenis no 1472. gada un smalki veidotas bronzas baptistu strūklakas, izveidotas no četru vīru statujām.

Navigācijas muzejs - modeļi. zīmējumi un navigācijas instrumenti, kas liecina par jūrniecības vēsturi ir saglabājušies kopš Vikingu laikiem.

MAGDEBURGA

Šī pilsēta divas reizes tika nopostīta, 1631. un 1631. gadā.

Svētā Maurīcija un Svētās Katrīnas Katedrāle - Šī  katedrāle reprezentē pirmo Gotikas stila mēģinājumu Vācijā. Ietekmējoties no Parīzes katedrālēm, sākot ar 13. gs.

Abbey of Our Lady - šo klosteri cēluši Augustīnu mūki. Tipisks 11. gs. 2. p. romantisma stila klosteris. Šis klosteris ir ļoti konservēts.

MINSTERE

Vestfālenes vēsturiskā galvaspilsēta. Tās daudzās Gotiskās un Romantisma fasādes ir atjaunotas, padarot pilsētu par viesmīlīgu vietu.

Dom katedrāle - Šī ēka ar diviem torņiem, ir lielisks piemērs Vestfālenes 13. gs. pārejas stilam. Astronomiskais pulkstenis no 1540. gada.

Prinzipalmarkt - pilsētas vēsturiskāka iela vēl joprojām kalpo kā Minsteres iepirkšanās centrs. Veikali un krodziņi atrodas pasāžā.

Rātsnams - fasādei ir tipiska 14. gs. Gotikas stila arhitektūra. Pieņemamā zāle ir veidota no Gotikas un Romantisma stila kokgriezumiem.

Vestfālenes muzejs un Dabas Zinātnes - Ievērojami mineraloģijas, ģeoloģijas, paleontoloģijas, botānikas un zooloģijas departamenti parāda bezgalīgu dabas un evolūcijas panorāmu.

VEIMĀRA

Veimāra daudzus gadus bijusi galma pilsēta, kas piesaistījusi ne tikai galminiekus, bet arī Vācijas labākos māksliniekus un rakstniekus. Bahs, Lists, Šillers, it īpaši Gēte pavadīja ilgu laiku Veimārā. Gētes un Šillera piemineklis stāv vēsturiskajā kapsētā.

Vēsturiskais centrs

Gētes māja - Gēte dzīvoja šajā baroka laika mājā no 1809. gada līdz viņa nāvei 1832. gadam. Kopš tā laika māja nav pārmainīta. Gētes darbistaba un bibliotēka ir atvērtas apskatei.

Šillera māja - Šillers iebrauca Veimārā 1802. gadā, lai būtu tuvāk savam draugam Gētem. Daļa no šīs mājas arī ir iekārtota kā muzejs.

Stadtschloß - pils. Šī 15. gs. pils ir ieturēta klasiskā stilā. Tajā pašreiz atrodas Vācu klasiskās literatūras Nacionālais pētniecības centrs.

Ilmas parks

Šis parks ir ieturēts angļu dārza stilā. Tas atrodas Ilmas upes krastos, kur atrodas vairākas slaveniem māksliniekiem, kuri dzīvoja Veimārā, veltītas ēkas.

Gētes paviljons, Ferenca Lista māja - mūziķis šajā vecajā dārznieku rezidencē dzīvoja no 1869. līdz 1886. gadam.

RÜGEN

 Ziemeļjūrā tā ir Vācijas lielākā sala. Rietumu krasts ir ar neregulāru krasta līniju, veidojot mazus salu līčus. Austrumu krasts ir ar smilšu pludmalēm un krīta klintīm.

Jūrmalas kūrorti -pārsvarā tie ir salas DA malā - Binz, Sellin, Baabe, Göhre - piesaista ar drošajām pludmalēm.

HARCA

Šis mežainais reģions ir ar daudzām tūristu ūdens atrakcijām. Caur Harcu iet vecmodīgs tvaika lokomotīves dzelzceļš, pa kuru braucot ceļotājs nokļūst dabas skaistuma sirdī.

Brokenas raganas - Maija pirmajā naktī raganas tiekas “Brokenas samitā”, lai atzīmētu viņu Sabatu, kas kļuvis populārs no “Fausta”.

Augšharca

Goslara - šī pilsēta kādreiz bija bagāta ar sudraba raktuvēm Rammelsbergā, kuras var apmeklēt tūristi un, kuras darbojas jau 1000 gadus. Šodien tā ir kļuvusi par UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļu.

Vecpilsēta - atrodas ap tirgus laukumu. To aptver mājas ar šīfera fasādēm. Rātsnams būvēts 15. gs. un kurā ir milzīga zāle, kā arī pieņemamā istaba tā 1. stāvā. To var novērtēt ar tās skaistajām dekorācijām - kokgriezumiem, Romas imperatora statujām un praviešu un evanģelistu zīmējumiem un telpas griestiem, kas veidotas kopš 1510 gada. Goslaras dienvidos Augšharcas raktuvju muzejs Cellerfeldā un vecās sudrabraktuves Svētajā Andreasbergā atgādina par šīs teritorijas vēsturi.

Austrumharca

Bode Gorge - Bodes upe plūst caur šo ieleju. Ieleja liek tai plūst caur klinšu krācēm. No Roßtrappe skatu punkta paveras plašs skats gar klinšu smaiļu pamatni un plašiem mežiem meandrējošu upi.

      

…

TŪRISMA ATTĪSTĪBAS PROBOLĒMAS

Vācija visā visumā atrodas diezgan pateicīgā vietā, lai gūtu panākumus tūrisma jomā. Vācijā atrodas vienas no lielākajām jūras ostām, lidostām un ātrvilcienu dzelzceļa līnijām. Vācija atrodas Eiropas sirdī un tas ir kā tranzītceļš tiem, kas vēlas ceļot no Dienvideiropas uz Ziemeļeiropu un otrādāk, kā arī no Rietumeiropas un Austrumeiropu un otrādāk. Pateicīgas kūrortu vietas ir Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēs. Ziemeļvācija atrodas Ziemeļeiropas līdzenumā, kas varbūt neder tiem, kas aizraujas ar kalnu tūrismu (varbūt izņemot Harcu, kurā atrodas kalnu kūrorts), savukārt tā ir raksturīga ar savām starptautiskajām izstādēm un gadatirgiem, īpaši Berlīne (šovasar Hanovere).

Vāciju ieskauj daudzas tūrismā attīstītas Eiropas valstis. Tas veicina veselīgu konkurenci šo valstu starpā. Kā vienīgais melnais punkts šajā apvidū ir Polija, kas biedē daudzus tūristus ar savu nestabilo ekonomisko kā arī diezgan augstu kriminogēno situāciju. Līdz 90-to gadu sākumam Vācijas rēgs bija Berlīnes mūris, kas sadalīja Vāciju it kā divās daļās, līdz ar to liedzot attīstīties tūrismam, bet šobrīd tā jau ir pagātne.

Vācija tūristus tik ļoti piesaista ar savu savdabību gan dabas ainavās, gan arhitektūrā, mākslā un kultūrā. Tāpēc tik ļoti attīstītas ir ekskursijas pa pilsētām, daudzajiem muzejiem un mākslas galerijām. 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. “Mishelin Green Guide To Europe” MICHELIN TYRE PLC Tourism Department. France 1997.

2. “Mishelin Green Guide To Germany” MICHELIN TYRE PLC Tourism Department. France 1993.

3.  Žurnāls “Ieva” 16.02.2000 (46., 47. lpp.)

4.  Valmieras rajona laikraksts “Liesma” 16.02.2000 (8. lpp.)

5.  Laikraksta “Diena” speciālpielikums “Diena tūrisms” 14.09.1999 (5. lpp.)

6.  Laikraksts “Diena” pielikums “Sestdiena” 08.01.2000 (14., 15. lpp.)

7.  Interneta lpp. www.deutschland-tourismus.de, www. excite.com