Dažas ziņas par Franciju

Dažas ziņas par Franciju.

Vispārīgās ziņas.

Platība - 544tk./ kv. km (bez aizjūras valdījumiem.)

Iedzīvotāji - 56 miljoni.

         Galvaspilsēta - Parīze.

         Administratīvais iedalījums - 96 departamenti (ieskaitot Korsiku),

                                                                          5 aizjūras departamenti,

                                                                          3 aizjūras teritorijas.

Oficiālā valoda - franču.

Naudas vienība - Francijas franks.

Ģeogrāfiskais stāvoklis, novietojums.

                Francija ir Rietumeiropas valsts ,kas robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. No Lielbritānijas to šķir Lamanša un Pedekalē šaurums, valsts Rietumdaļu apskalo Atlantijas okeāna Biskajas līča ūdeņi, Ziemeļdaļu - Ziemeļjūra, Dienviddaļā -Vidusjūra. Francijas sastāvā ietilpst arī Korsika un vairākas nelielas Vidusjūras piekrastes salas. Tā ir lielākā valsts Rietumeiropā, iedzīvotāju skaita ziņā atpaliekot tikai no Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas.

Klimats un daba.

                Lielākā daļa Francijas teritorijas atrodas mērenās klimata joslas platlapju mežu zonā, Vidusjūras piekraste - subtropu joslā. Ainavas veido pārsvarā zemi krasti ar plašiem līčiem, kas neiesniedzas tālu sauszemē. Lamanša un Pedekalē šaurumam raksturīgi stāvi abrāzijas krasti, Kontantēnas un Bretaņas pussalā - riasu krasti, bet Vidusjūras piekrastei uz austrumiem no Lionas līča - Alpu atzaru klinšainie krasti. Krasta līnija samērā līdzena izņemot Kontēnas un Bretaņas teritorijas. Francijas reljefu pārsvarā veido zemie un augstieņu līdzenumi(apmēram 2/3 teritorijas), galvenokārt valsts ziemeļu, centrālajos un rietumu apgabalos.

                Lielākajā daļā Francijas teritorijas valda mērens jūras klimats. Vidusjūras piekrastei, Ronas zemienes dienviddaļai un Korsikai raksturīgs subtropu klimats, bet Alpos un Pirenejos , atkarībā no absolūtā augstuma, klimats mainās. Vidējā temperatūra janvārī un februārī ir  3-90C , jūlijā un augustā temperatūra svārstās no16 - 240 C.

                Francijā ir ļoti daudz upju(lielākā daļa no tām ir arī kuģojamas), bet maz ezeru. Apmēram piekto daļu valsts teritorijas aizņem meži.

                Francijā ir apmēram 3000 aizsargājamu teritoriju. Nacionālie parki un rezervāti atrodas galvenokārt kalnos.

Vēsturiskais apskats.

                Ap 1000 g. p.m.ē. Akmens laikmeta beigas. Alu gleznojumi Dienvidfrancijā (Lascaux u.c.).

                58-51 g. p.m.ē. Cēzars iekaro Galliju. Romieši dibina pilsētas.

                440-751 g. Meroningu dinastijas valdīšanas laiks.

                751-986 g. Karolingu valdīšanas laiks.

                1209-1229 g. Ludviga IC valdīšanas laiks. Gotikas laikmets.

                1337-1453 g. Simtgadu karð ar Angliju.

                Ap1589 g. Indriķa IV valdīšanas laiks.

                1589-1715 g. Ludviga CIV valdīšanas laiks.

                1789-1792 g. Lielā franču revolūcija.

                1799-1815 g. Napoleona I valdīšanas laiks.

                1814-1848 g. Restaurācija.

                1848-1870 g. Napoleona III valdīšanas laiks.

                1914-1945 g. 1.pasaules karð un 2.pasaules karð.

                1946-1958 g. Ceturtā republika.

                1958 g. Piektā republika.

                1994 g. Lamanša tuneļa atklāšana.

Lielākās pilsētas.

Parīze.

Ievērojamākās vietas.

                Lielā arka(L'Arche de la Defénse).

                Futūrisma stilā veidots pretstats Triumfa arkai. Atrodas debesskrāpju rajonā. Atklāta 1989. gadā. Augstums - 100m.

               

                Elizejas lauki (Champs-Elvsées).

                Ļoti grezna, nepilnus divus kilometrus gara iela. Sākās Konkordijas laukumā (Tur atrodas slavenais, 3000 gadus vecais Luksoras obelisks), beidzas Zvaigznes laukumā.

               

                Eifeļa tornis (Tour Eiffel).

                Dzelzī kaltais Parīzes simbols. Atklāts 1889. Gadā. Augstums - 320,75 m. Svars - 7175 tonnas. Tornis sastiprināts ar 2 500 000 kniedēm. Labs restorāns, no kura paveras aizraujošs skats.

                Karaļpils dārzs (Jardin du Palais Royal).

                Atrodas pils iekšpagalmā, kolonāžu azsegā. Pils celta kardinālam Rišeljē no 1624-1639 g. Vēlāk pārgājusi karaļa ģimenes īpašumā.

                Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame).

                Parīzes galvenā baznīca atrodas uz Sitē salas. Tā celta gotiskā stilā no 1163. gada līdz 14. gadsimta vidum. No 1841. līdz 1864. gadam katedrāle nopietni restaurēta. Atjaunotas arī revolūcijas laikā nopostītās figūras.

                Perlašēzas kapsēta (Pére Lachaise).

                Šajā Parīzes lielākajā kapsētā savu pēdējo atdusas vietu atradušas daudzas slavenas personas - Moljērs, Balzaks, Prusts, Šopēns, Piafa.

                Vogēzu laukums (Place des Vosges).

                Arhitektūras dārgakmens vecajā, dižciltīgajā Marē kvartālā. Izveidots Indriķa IV laikā.

                Latīņu kvartāls (Quartler Latin).

                Vecajā studentu kvartālā vienmēr valda rosība. Turpat atrodas arī Sanmišela bulvāris, kā arī ieliņas un laukumi ap Sarbonnas universitāti. Šeit ir arī daudz veikalu un kinoteātru.

Muzeji.

                Parīzē ir tieši 100 muzeju un iepazīties ar viesiem nav iespējams. Muzeju darba laiki ir atšķirīgi. Ieteicams iegādāties rādītāju, kurā iekļauti 65 muzeji un pieminekļi. Tas dabūjams muzejos, tūristu birojos un metro stacijās.

                Eižena  Delakruā muzejs (Musée Eugéne Delacroix).

                Māja Senžermendefrē ar idillisku dārzu ir neliela, īsti muzejiska pērle. Gleznotājs šeit pavadījis vecumdienas. Apskatāmas meistara darinātās skices, zīmējumi, gleznas.

                Parīzes vēstures muzejs (Grand Carnavalet).

                Atrodas krāšņā pilī Marē kvartālā. Tā kolekcijas aptver viduslaikus, Lielo franču revolūciju un jauno laiku notikumus. Daudz personīgo piemiņas lietu (Napoleons, Robespjērs, Prusts).

                Luvra (Louvre).

                Apmeklēt Luvru ir kļuvis par katra tūrista pienākumu, lai gan visas septiņas nodaļas aptvert nav iespējams. Var apskatīt dažas nodaļas pēc izvēles. Piemēram, 18. gs. Franču glezniecības kolekciju vai ļoti skaisto Ēģiptes nodaļu.

                Nacionālais modernās mākslas muzejs Pompidū centrā (Musée National d'Art Moderne, Centre Georges Pompidou).

                Šī celtne, ko var uzskatīt par arhitektūras parādisma izpausmi, tiek dēvēta arī par "pilsētas kultūras mašīnu". Tā aizņem 100 000 kv. m lielu platību.

                Nacionālais Pikaso muzejs (Musée National Picasso).

                Atrodas skaistā 17. gs. ēkā Marē kvartālā. Izstādīta Pablo  Pikaso darbu kolekcija, kas aptver visus viņa daiļrades periodus.

                Zinātnes un tehnikas muzejs (La Cité des Sciences et de l'Industrie de la Villete).

                Modernās tehnikas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Restorāni.

                Kafejnīcu, bistro un izsmalcinātu restorānu Parīzē ir fantastiski daudz. Populārākajos restorānos galdiņš noteikti jāpasūta iepriekš !

                "Balzar"

                Īsta alus zāle. Ir arī kafejnīca. 2.kategorija.

                "Brasserie Lipp"

                Elzasiešu alus zāle. Sena mākslinieku tikšanās vieta. 2.kategorija.

                "Café de Flore"

                Kafejnīcas parole šeit jau kopš Sartra un Kanū laikiem ir - "citus apskatīt un sevi parādīt". 1.kategorija.

                "La Coupole"

                Milzīga, skaļa un vienmēr pilna - tāda ir Parīzes lielākā alus zāle. 2.kategorija.

                "Pharamond"

                Šāds bistro ar seno flīžu sienām un nesatricināmi tradicionālo virtuvi. Vienīgais tāda veida Parīzē. 1-2.kategorija.

                "Le Rabelais"

                Šefpavārs Patriks Pažē, kura dzimtene ir Dienvidfrancija, iepriecinās jebkuru klientu ar savas dzimtās provinces ēdieniem. 2.kategorija.

Viesnīcas.

                "Bretonnerie"

                Komfortabla un ļoti labi uzturēta viesnīca, skaistas istabas. Netālu atrodas rātsnams un Marē kvartāls. 1-2.kategorija.

                "Ermitage"

                Šarmanta, laba viesnīca Monmartā. Netālu atrodas baznīca. 2.kategorija.

                "Esmeralda"

                Savdabīgi iekārtota viesnīca Latīņu kvartālā netālu no Parīzes Dievmātes katedrāles. 2. kategorija.

                "Des Grandes Ecoles"

                Viesnīca atrodas pašā Latīņu kvartāla vidū aiz Panteona. 2.kategorija.

                "Nesle"

                Neliela viesnīca ar vienkāršu komfortu. Atrodas pie Sanmišela bulvāra. 3.kategorija.

Izklaides pasākumi.

                Parīzieši grib un prot svinēt svētkus. Cauru gadu notiek dažādi festivāli, kad laiks tiek pavadīts jautri un tautiskā garā. Svētki ir visur - ielās, baznīcās, lielos un mazos laukumos.

                14. jūlijā - Bastīlijas ieņemšanas gadadienā - pie Bastīlijas notiek grandioza balle, bet Elizejas laukos - tikpat grandioza parāde.

                No septembra līdz decembra vidum notiek - viens no visinteresantākajiem festivāliem, kurā piedalās daudzi slaveni aktieri un mūziķi.

               

                Izcila slava ir arī Parīzes džeza festivālam, kas sākas oktobra beigās un noslēdzas novembra sākumā.

                u.c . pasākumi.

Parīzes apkārtne.

                Šantijī (Chantilly).

                Grezna renesanses laikmeta pils, atrodas 40 km uz ziemeļiem no Parīzes. Slavena ar saviem parkiem. Notiek zirgu skriešanās sacensības.

                Fontemblo (Fontainebleau).

                Renesanses pils mežu ielokā, atrodas 60 km uz dienvidaustrumiem no Parīzes. Pili 1528 gadā cēlis karalis Francisks I. Tā slavena ar karaļa vārdā nosaukto galeriju (1544).

                Sendenī katedrāle (St-Denis).

                Šī milzīgā gotiskskā katedrāle, kuras pamatakmens likts 1136 gadā, viduslaikos bija Francijas karaļu apbedīšanas vieta. Atrodas 10 km uz ziemeļiem no Parīzes.

                Volevikomta (Voux-le-Vicomte).

                Karaļa Ludviķa XIV mantzinis Nikolā Fukē 1656 gadā uzdeva arhitektiem Levo, Lebranam un Lenotram celt šo pili un ierīkot pils dārzus. Celtniecību pabeidza 1661 gadā.

                Verseļa (Versailles).

                Laikā no 1622 līdz 1789 gadam šī pils bija Francijas karaļa rezidence. Pils atrodas 20 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.

Strasbūra.

                Strasbūra (252 000 iedz.) ir Elzasas un arī Eiropas garīgā un saimnieciskā metropole. Kopš 1949 gada Strasbūra ir Eiropas Padomes mītne. Reizi divos gados jaunuzceltajā parlamenta ēkā kopā sanāk Eiropas parlaments. Pilsētā valda kosmopolītiskā atmosfēra, viduslaiku celtnes centrā patīkami papildina jaunāko rajonu modernā arhitektūra.

                Tūristi, protams, vispirms apskata katedrāli, pēc tam izstaigā iekšpilsētu - līdz pat kvartālam Petite France, kur var nokļūt pār daudziem tiltiņiem un aplūkot īstas arhitektūras pērles - pildrežģa tehnikā celtas mājas.

                Pie tam Strasbūra piedāvā tik lielu izvēli gardēžiem, ka dažs labs tikai šā iemesla dēļ vien dodas ceļojumā.

Ievērojamākās vietas.

                Strasbūras vecpilsēta.

                Senais ādmiņu kvartāls (Le Petite France) ir gājēju paradīze, kur, netraucēti pastaigājoties, no sirds var aplūkot viduslaiku pildrežģa tehnikā celto namu fasādes. Bez slavenās katedrāles šeit atrodas arī daudzi plaši pazīstami restorāni - piemēram, "Maison Kammerzell" un "Au Crocodile".

                Dievmātes katedrāle (Catrhedrale Notre-Dame)

                Strasbūras Dievmātes katedrāle tiek uzskatīta par sevišķi skaistu vācu gotikas paraugu. Pie tam šeit skaidri izsekojama pāreja no romānikas uz vēlo gotiku. Grezno rietumu fasādi no 1277 līdz 1318 gadam cēlis meistars Ervins fon Šteinbahs, ziemeļu astoņstūveidīgo torni - no1399 līdz 1419 gadam Ulmas meistars Ulrihs fon Ensingens. 142 m augstā torņa celtniecību no 1410 līdz 1439 gadam pabeidza Johans Hilcs. Katedrāles iekštelpas ir 103 m garas 41 m platas un 31.5 m augstas. Interesantas 12-15gs. Logu vitrāžas, dienvidpuses sānu jomā no 1230 - 1240 g. veidotais eņģeļu papīrs. Īpaši pieminams ir no 1838 līdz 1842 gadam radītais astronomiskais pulkstenis. No katedrāles torņa paveras skaists skats.

                Sv. Tomasa baznīca (Eglise St-Thomas).

                Vienīgā protestantu baznīca Elzasā, kurai izbūvēti vairāki vienāda augstuma jomi. Celta no 1230 līdz 1330 gadam. Baznīcā atrodas maršala Saksijas Morica kapavieta, kuru rotā mākslinieka Pigala veidotā marmora skulptūru grupa. Baznīca atrodas Sv. Tomasa laukumā (place St-Thomas).

                Eiropas institūcijas.

                Eiropas Parlamenta sēdes notiek Eiropas pilī (Palais de l'Europe).Ēku projektējis arhitekts Henrijs Bernards un tās būve izmaksāja 100 miljonus vācu marku. Trīs reizes gadā Eiropas pilī notiek Eiropas Padomes sēdes.

Muzeji.

                Musée Alsacien (Elzasas muzejs).

                Sastāv no trim pildrežģa tehnikā celtām ēkām un tajās apskatāma Elzasas tautas māksla.

                Musé d'Art Moderne (Modernās mākslas muzejs).

                Piedāvā lieliskas mākslas darbu kolekcijas.

                Ch?teau de Rohan

                Pilī atrodas trīs interesanti muzeji: Arheoloģiskais muzejs; Lietišķās mākslas muzejs; Mākslas muzejs.

Restorāni.

                "Au Crocodile"

                Strasbūras labākais restorāns. Firmas ēdiens: zosu aknas. Arī pārējie ēdieni ir izmeklēti un neatkārtojami. 1 kategorija.

                "Buerehiesel"

                Atrodas skaistā, pildrežģa tehnikā celtā ēkā parka vidū. 1 kategorija.

                "Maison Kammerzell"

                Sens elzasiešu restorāns. Atrodas pildrežģa tehnikā celtā ēkā pie Dievmātes katedrāles. 2 kategorija.

Viesnīcas.

                "Couvent du Franciseain"

                Viesnīca vecpilsētā. Labs komforts. Restorāna nav. 3 kategorija.

                "Europe et Vignetle"

                Viesnīca vecpilsētā ar tipisku Elzasas interjeru. 2 kategorija.

                "Gutenberg"

                Viesnīca pilsētas centrā. Izsmalcināts standarts. 2 kategorija.

Vakarā.

                Uzņēmīgus "naktsputnus" negaida lielpilsētas naktsdzīve. Ir diskotēkas "Le Chalet" vai "Route de la Wantzenau", tāpat arī "Rocks". Starptautiskais naktsklubs ir "Pinobar-Bistro".

Strasbūras apkārtne.

                Vīna ceļš. (route du vin).

                210 km garumā ved caur daudziem ciemiem un pilsētiņām. Pilis un Vogēzu kalnu ainavas vienmēr vilina ceļotājus izbraukt ārpus Strasbūras.

                Altdorfa (Altdorf).

                974 gadā dibinātās bijušās benediktīniešu abatijas baznīca St-Curiac - skaists romāņu un baroka arhitektūras piemineklis.

                Andlava (Andlau).

                Gleznainā ielejā esošās pilsētiņas seju veido pildrežģa tehnikā celtās ēkas. 887 gadā dibinātās bijušās benediktīniešu abatijas baznīcas fasādi portālu rotā fantastiski, akmenī kalti reljefi.

                Barra (Barr).

                Lejaselzasas vīnkopības centrs. Apskates vērta vecpilsēta - daudz pildrežģa tehnikā celtu ēku, 1640 gadā celtais rātsnams.

                Kolmāra (Colmar).

                Trešā lielākā pilsēta Elzasā, kur hormoniski savienojas pagātne ar tagadni.Kolmāras vecpilsēta tika pamatīgi restaurēta, un līdz ar to ir saglabājies tāds mākslas darbu mantojums, kuram grūti atrast līdzīgu.

                Muzejā Musee d' Unterlinden apskatāms Matiasa Grīnevalda gleznotais Izenheimas altāris. Turpat apskatāmas arī Elzasas tautas mākslas kolekcijas un senvācu gleznas.

                Skaists gotiskās arhitektūras paraugs ir Dominikāņu baznīca, kurā glabājas slavenā, Šengauera gleznotā "Madonna ar rozēm".

                Viena no pilsētas izcilākajām ēkām ir Maison Pfister.

                Egisheima (Eguisheim).

                Netālu no Kolmāras. "Elzasas vīnkopības šūpulis". Vidū - grāfa fon Egisheima dzimtas pils. Pāri visam paceļas divu piļu drupas ar trīs nesagrautiem torņiem. Restorāns - "Le Caveau".

                Kēnigsburga (Haut- Koenigsbourg).

                Pēc tam, kad 1633 gadā zviedri pili bija nopostījuši, Vilhelms II lika to uzcelt no jauna. Par rezultātu var strīdēties, bet apskatīt ir vērts.

                Kaizersberga (Kaysersberg).

                Šajā jaukajā vīnkopju pilsētiņā 1875 gadā dzimis pazīstamais ārsts Alberts Šveicers. Mājā, kurā viņš dzimis, iekārtots muzejs.

                Obernē (Obernai).

                Šī viduslaiku pilsētiņa ir viens no skaistākajiem pieturas punktiem "vīna ceļā". Saglabājušies viduslaiku nocietinājumu mūri, noslēgts tirgus laukums, brīnišķīgā "Sešu spaiņu strūklaka", 1554 gadā celtā ēka (šodien muzejs), Sv. Paula un Sv. Pjēra baznīca

.

Liona.

                Liona, trešā lielākā pilsēta Francijā ceļotājam var piedāvāt daudz interesanta. Lionu sauc par "pasaules gastronomijas metropoli", un šī slava pilsētai ir atnesusi jaunu spozmi. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Liona jau pirms mūsu ēras bija visu Cēzara iekaroto gallu cilšu galvaspilsēta. 16 gs. tur strauji attīstījās zīda austuves un grāmatu iespiešana. Liona kļuva par banku un gadatirgu pilsētu. Par to liecina skaistās renesanses pilis klusajā, vecajā kvartālā un pilsētas laukumi, piemēram, centrālais - Place Bellecour. Pastaigājoties pa pilsētu, tūristi galvenokārt iegriežas tieši šajās vietās.

Ievērojamākās vietas.

Vecpilsēta

                Atrodas Sonas labajā krastā. Pilsētas kvartālā pie Sv. Žanna katedrāles burtiski drūzmējās skaistas renesanses laika ēkas, kuru fasādēs jūtama spēcīga Florences arhitektūras ietekme. Daudz mākslas darbu veikalu, tējas salonu un kafejnīcu. Uz ziemeļiem atrodas Place du Change - kādreizējais Eiropas naudas tirdzniecības centrs.

                Furvjē bazilika (Basilique de Fourviene).

                Bazilika celta uz 175 m augsta granīta kalna Sonas krastā. Uz bijušo romiešu pilsētas daļu var nokļūt pa trosu ceļu. Dievmātes katedrāles bazilika ir apburošs un fantastisks dažnedažādu arhitektūras stilu sajaukums.

                Rātsnams (Hytel de Ville).

                Rātsnams celts no 1646. līdz 1655. gadam un ir viens no ievērojamākajiem Francijā.

                Sv Žanna katedrāle (KathedraleSt-Jean).

                Interesantas agrīnās gotikas vitrāžas, 14. gs. darināts astronomiskais pulkstenis, Burbonu kapela katedrāles sānu jomā ir ievērības cienīgi objekti.

Muzeji.

                Lietišķās mākslas muzejs (Musee des Arts Decoratifs).

                Izstādītas Parīzes galdniekmeistaru darinātas izmeklēti smalkas 18 gs. mēbeles, fajansa un majolikas kolekcijas.

                Mākslas muzejs (Musee des Beaux Arts).

                Viens no vadošajiem mākslas muzejiem Francijā. Lielas antīko mākslas darbu kolekcijas, skulptūru un gleznu kolekcija.

                Musee des Tissus

                Šis ir audumu muzejs, kur atrodams viss par audumiem - par tiem, kas senos laikos atvesti no tālām zemēm, un par tiem, kas tapuši Lionas zīda austuvēs.

Bordo.

                Žirondas departamenta galvaspilsēta ir ļoti iespaidīga - tā atrodas platās, kuģojamās Garonnas krastos, pilsētas panorāmas galvenais akcents ir 18 gs lieliskās celtnes. Pirmajā brīdī Bordo šķiet auksta un lepna, iepazīstot pilsētu tuvāk, tā iekaro sirdis - šauras ieliņas, rūpīgi restaurēta vecpilsēta ar maziem veikaliem un jaukiem lokāliem, lieliskiem muzejiem un smalkiem restorāniem.

                Var iegriezties Maison du Vin, kas no 12 gs līdz pat mūsdienām piedāvā labākos pasaules vīnus. Bordo ir gan vīna tirdzniecības un eksporta centrs, gan zvejas osta. Un tajā pašā laikā - Eiropas zinātnes centrs.

                Rūpniecības lielākais devums ir aviorūpniecības (kara lidmašīnas) un tekstilmašīnbūves produkcija.

Ievērojamākās vietas.

                Elegantu pilsētas centru veido liels trijstūris, kuru norobežo trīs ielas: Cours Clemenceau, Allees de Tourny un Cours de l'Intendance. Trijstūra smailē - Komēdijas laukumā ir no 1773 līdz 1780. gadam celtais Lielais teātris (Grand Theatre). Tā ēka savā ziņā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Francijā. Cours de Chapeau Rouge ved uz ostas kvartālu Garonnas krastā ar 18. gs. celtajām mājām. Iespaidīga ir ostas rajoniem raksturīgā arhitektūra 1828. gadā veidotajā Esplanade des Quinconces. 126 00kv. m lielā esplanāde ir vislielākā Eiropā. Aiz skaistā Place de la Bourse plešas vecpilsēta Vieux-Bordeaux ar šaurām ieliņām, maziem veikaliņiem un mājīgiem lokāliem. 12-16 gs. celtās St-Andre katedrāles vārtos iestrādātas gotikas skulptūras, kas līdzvērtīgas Reimsas un Amjēnas skulpturālajiem rotājumiem.

Muzeji.

                Musee d'Aquitaine

                Muzeja kolekcijas stāsta par Akvitānijas un Bordo vēsturi, tirdzniecību un lauksaimniecību.

                Musee d'Art Contemporaine

                Nekonvenciāls mūsdienu mākslas centrs.

                Musee des Beaux Arts

                Īpaša šīs mākslas muzeja iezīme ir Venēcijas skolas gleznu kolekcija, Holandes mākslinieku darbi, 19 gs. franču glezniecības kolekcija.

                Musee des Chartrons

                Viss, kas saistās un ir nozīmīgs vīna tirdzniecībai - sākot ar iesaiņojumu un taru, līdz pat dokumentācijai.

Tulūza.

                Tulūza, saukta ville rose, ir ceturtā lielākā Francijas pilsēta. Šādu nosaukumu pilsēta ieguvusi tādēļ, ka tās nami celti no rozā ķieģeļiem. Tulūza ir ļoti simpātiska pilsēta, kas saista ar dienvidniecisko atmosfēru un nevērīgu lielpilsētas rosmi. Neraugoties uz to, ka satiksme ir ļoti intensīva, vecpilsēta tomēr ir kājāmgājēju paradīze. Tā apbur ar glītajiem pilsoņu namiem, itāļu stilam līdzīgi celto agrīnās tirdzniecības burzuāzijas pili un centrālo laukumu.

                Jau 12 gs. grāfs piešķīra pilsoņiem plašu autonomiju, un tie paši valdīja savā pilsētā. Tulūza bija līdzīga Itālijas pilsētrepublikai. Augstākais varas orgāns bija vēlētie rātskungi.

                1444. gadā tur tika ievēlēts pirmais parlaments ārpus Parīzes. 1229. gadā dibinātā universitāte ir otrā lielākā universitāte Francijā, un tā Tulūzu padara par tipiski jaunu pilsētu. Taču pirmām kārtām Tulūzas vārds kļuvis slavens tādēļ, ka tā ir nozīmīgs Francijas tehnoloģiskai centrs. Tulūza ir aviācijas un kosmosa kuģu galvaspilsēta Eiropā, ar Tulūzas vārdu saistās ne tikai raķete "Ariane", arī "Caravelle" un "Concorde" savas kristības saņēma tieši šeit. Ārpilsētā izvietojušies nākotnes rūpniecības - mikroelektronikas, robottehnikas, biotehnoloģijas - pētniecības centri un ražotnes.

Ievērojamākās vietas.

                Vecpilsēta.

                No kapitolija laukuma gājēju ielas Rue St-Rome un Rue des Changes ved tieši uz Place Esquirol. Tās ir viduslaiku un renesanses laikmeta ielas ar hoteļiem, bagāto pilsoņu pilīm.

                Rātsnams.

                Rātsnams celts 1753. gadā un ieņem centrālo vietu Pace du Capitole. Zem arkādēm izvietojušies veikali, kafejnīcas un restorāni. Zem laukuma izbūvēta pazemes garāža. Aiz rātsnama atrodas donžoans (aizsargtornis), celts 1529. gadā. Tornī izvietojies tūrisma birojs.

                Jakobīņu klosteris.

                Dominikāņu baznīca un klosteris ir vislabāk saglabājies ansamblis Francijā. 1974. gadā baznīca un tās skaistā krustēja tika rūpīgi restaurēta. Astoņstūra 45 m augstais zvanu tornis ir viens no skaistākajiem Tulūzā. Ansamblis atrodas rue Lakanal.

Muzeji.

                Augustīna muzejs.

                Skaistākais Tulūzas muzejs, romāņu un viduslaiku skulptūru krātuve. Atrodas bijušajā augustīniešu klosterī.

                Musee Georges-Labit

                Izvietots lielā, pagodu stilā celtā villā. Bagātas Āzijas mākslas kolekcijas - Ķīnas porcelāns, Japānas, Nepālas, Indijas skulptūras, ēģiptiešu papirusi un daudz kas cits.

Dažādas ziņas, kuras būtu jāzina tūristam.

Iepirkšanās un suvenīri.

                Tieši tirgos meklējami reģionā ražotie produkti un suvenīri, kurus ikviens tūrists labprāt iegādājas ciemkukulim.

                Iepirkties tirgū, kas katrā Francijas pilsētiņā darbojas vienu dienu nedēļā, ir patiess prieks. Tur ir viss, kas veido franču virtuves labo slavu. Visu - dārzeņus, augļus, sierus, gaļas izstrādājumus, medu, maizes izstrādājumus un vīnus - ražo vietējie ražotāji un piedāvā vietējie tirgotāji.

                Tirgū ir arī iespēja iepazīties ar novada lietišķo mākslu. Plašs ir mājsaimniecības priekšmetu piedāvājums - grozi, māla trauki un apģērbi.

                Lielākā daļā vidēji lielu pilsētu ir tirgus paviljoni, kas atvērti katru dienu. Nav labākas iepirkšanās vietas, kur iegādāties pārtikas preces un novadam raksturīgas lietas. Viss zem viena jumta. Tādi paši ir arī lielie tirgi pilsētu nomalēs, kas paredzēti, lai ģimene ērti varētu izdarīt daudzus pirkumus vienā reizē. No ārpuses šie tirgi šķiet moderni un pat sterili, bet iekšā gaida bagātīgs samērā lētu un novadam raksturīgu preču sortiments.

                Veikaliem Francijā nav stingri noteikta darba laika. Parasti darba dienās un sestdienās veikali ir atvērti  9.00 - 12.30 un 14.30 - 19.00. Pārtikas veikali, maiznīcas, tabakas preču un suvenīru veikali strādā arī svētdienās līdz pusdienlaikam. Parīzē daudzi veikali strādā bez pusdienas pārtraukuma.

                Provincēs ir cita kārtība. Veikali pirmdienās ir slēgti, lai gan jūlijā un augustā, kas skaitās vasaras atvaļinājumu laiks, šis noteikums bieži vien netiek ievērots.

                Novadam raksturīgus ražojumus var iegādāties veikalos, kuri saucās "Produits regionaux".

Ceļošana.

Autobraucējiem

                Autostrādes ir kā tilti pār lieliem attālumiem, bet nodevas ar vien palielinās. Šoseju tīkls ir biezs, pa tām brauc samērā maz mašīnu. Uz lielajām maģistrālēm satiksmē ir ļoti dzīva.

Atļautais braukšanas ātrums:

- pa autostrādēm - 130 km/h, lietainā laikā - 110 km/h;

- pa ceļiem, kur atļauts liels kustības ātrums, - 110 km/h, lietainā laikā - 100km/h;

- pa nacionālajiem un departamentu ceļiem - 90 km/h, lietainā laikā - 80 km/h;

- apdzīvotās vietās - 50 km/h.

Visiem pasažieriem un braucējiem jālieto drošības jostas.

Motocikliem arī dienā ir jābrauc ar tuvajām gaismām.

Lietū un miglā ar tuvajām gaismām jābrauc arī automašīnām.

                Francijā bieži vien braukšanas ātrums netiek ievērots. Policijas kontroles notiek reti, bet, ja kāds tiek pieķerts, pat par nelielu ātruma pārsniegšanu jāmaksā liels sods. Kad notiek satiksmes negadījums, policija iejaucas tikai tad, ja kāds no braucējiem irt ievainots.

                Automašīnas bieži tiek apzagtas, tādēļ drošāk tās novietot viesnīcu garāžās vai apsargājamās stāvvietās, bagāžu labāk izņemt.

                Nelielus defektus ātri un samērā lēti novērš benzīna uzpildes staciju montdarbnīcās.

Dzelzceļš un autobusi

                Valsts dzelzceļš galvenokārt nodrošina ātru satiksmi starp lielām pilsētām. Ātrvilciens (TVG-Train a Grande Vitesse) brauc:

- no Parīzes līdz Londonai - 2 stundas;

- no Parīzes līdz Marseļai - 4 stundas 40 minūtes;

- no Parīzes līdz Bordo - 3 stundas.

Ātrums - līdz 300 km/h.

                Ir 1. un 2. klases vagoni. Biļetes uz šiem TVG - vilcieniem ir tikai nedaudz dārgākas nekā uz parastajiem ātrvilcieniem. Vietu rezervēšana ir obligāta. Ātri un precīzi kursē arī pārējie tālsatiksmes vilcieni. Taču vietās, kas nav biezi apdzīvotas, ar vilcienu nokļūt nevar. Ārkārtīgi moderna un ātra ir dzelzceļa satiksme posmā "Parīze - Brisele - Londona" ar "Eirostar" pa tuneli zem Lamanša. Brauciens ilgst 3 stundas 6 minūtes. Pa tuneli vilciens brauc ar ātrumu 160 kkm/h.

Ceļošanas laiks

                Franciju var apceļot visu gadu. Parīzē vislielākais tūristu pieplūdums ir agrā pavasarī un rudenī, ziemeļu provincēs - no maija beigām līdz septembra vidum, dienvidos - no Lieldienām līdz oktobrim.

Praktiski padomi

Kempingi

                Kempingu netrūkst, un tie ir visdažādākie - no vienkāršām apmetnēm kādā pļavā līdz četru zvaigžņu līmenim Azūra krastā.

                Taču labākās vietas piekrastēs un citās iecienītās vietās sezonas laikā ir stipri pārpildītas. Ieteicams laikus rezervēt vietas.

                Uz savu roku apmesties kādā vietā ir atļauts tikai, ievērojot tikai zināmus noteikumus: par to jāinteresējas tūrisma birojā, mērijā vai jālūdz atļauja zemes īpašniekam.

               

Viesnīcas jauniešiem

                Jauniešiem (no 14 gadiem) ideālas apmešanās vietas ir jauniešu viesnīcas, kas atrodamas jebkurā Francijas vietā. Ārzemniekiem nepieciešamas speciālas nacionālas vai internacionālas jauniešu organizācijas apliecības.

Strāvas stiprums

                Parasti 220 voltu. Austrumeiropā ierastās kontaktdakšas nav piemērotas kontaktligzdām bez īpaša adaptera.

Dzeramnauda

                Dzeramnaudu dod bieži: restorāna rēķinu pieņemts noapaļot par 10 procentiem. Viesnīcā dzeramnaudu dod par dažādiem pakalpojumiem - istabenēm, portjē u.c. Tā nedēļā sastāda apmēram 50 frankus. Taksometrā parasti dod dzeramnaudu 10 procentu apmērā, vietu ierādītājai kino un privātajos teātros - ne mazāk par 3 frankiem, garderobistam - ne mazāk par 5 frankiem, gidam - no 5 līdz 10 frankiem.

Pasts un telefons

                Vēstules (20 g.) un pastkartes, kas tiek sūtītas uz Eiropas Savienības valstīm, Austriju un Šveici maksā - 2.80 frankus. Uz pārējām Eiropas valstīm - 2.80 frankus.

                Zvanīšana:

- vietējās sarunas - 1 franks;

- vairums Rietumeiropas valstu - 4.50 franki par minūti (Austrija - 6.57 franki).

                Uz ārzemēm zvanot, vispirms jāuzgriež 19 , tad savas valsts kods, pilsētas kods un pēc tam attiecīgais telefona numurs.

Policijas telefona numurs ir - 17.

                                                            

Nauda

Apgrozībā ir šādas banknotes: 500; 200; 100; 50; 10 - franku vērtībā.

                                                Monētas: 100; 10; 5; 2; 1 - franku vērtībā.

10 FRF  ~  2.03 USD

1 FRF = 10 santīmu = 0.10 Ls

Ko es varu nopirkt par savu naudu

                Tulūzā komfortabls viesnīcas numurs maksā 250 franku. Muzeja apmeklējumam vidēji ir vajadzīgi 25 franki.

Smalkmaizītes - 3.50 frankus;

Kafija - 6  frankus;

Alus kauss - 8 līdz 12 frankus;

Pudele laba vīna restorānā - 60 frankus, maltīte 90 līdz100 frankus.

Nakšņošana kempingā divām personām, sākot ar  40 frankiem.

Par guļvietu jauniešu apmetnēs - 35 franki.

Litrs labākā benzīna maksā 5.50 frankus.

Ievedmuitas noteikumi. 

1.Veselība. ~ Iebraucot Francijā, nav nepieciešama vakcinācija.

2.Lidostas nodoklis ~ nav.

3.Muita.

                3.1. Imports. Atļauts brīvi ievest:

a.) 200 cigaretes vai 100 cigarellas, vai 50 cigārus, vai 250 g tabakas

(sākot ar 17 gadu vecumu).

b.) 1 litru spirtoto dzērienu (virs 220) vai 2 litri spirtoto dzērienu (zem 220) un 5 litrus vīna.

c.) 50 g smaržu.

d.) Pārtiku personiskai lietošanai līdz 300 FRF uz personu.

  

   3.1.2. Zelts, Rotaslietas u.c.

Zeltlietas jādeklarē, izņemot personiskās rotaslietas, kuru kopējais svars         nepārsniedz 500 g.

3.1.3. Aizliegts importēt:

a.) Jebkādus gaļas un zivju izstrādājumus no Āfrikas;

b.) Dzīvnieku valsts produktus, kuru svars nepārsniedz 1 kg. (zivis - 2 kg.) un augu valsts produktus, kuru svars nepārsniedz 5 kg.

Īsa vārdnīca.

Vispārīgie vārdi un izteicieni

Jā / nē - Oui / non  [ui/no]

Liels paldies - Tris bien ,merci [tre bjen , merci]

Lūdzu - Sil vous plait [sil vu ple]

Labrīt - Bonjour! [bonžūr]

Labvakar - Bonsior! [bonsuār]

Uz redzēšanos! - Au revoir! [orevuār]

Kā jūs sauc? - Comment vous appelez-vous? [komo vur apel vu]

Mani sauc…  - Ie m appelle… [že mapel]

Vai runājat franciski? - Parlez-vous francais? [parle vu franse]

Es meklēju…. - Ie cherche…. [že šerš]

ES gribētu…. - Ie voudrais…. [že vudre]

Man vajag…. - I ai besion de …. [že bezvē]

Cik pulkstenis? - Q uelle heure est-il, sil vous plait? [kel ēr et il , sil vu ple]

Kur atrodas? - Ou se trouve? [u se truv]

Skaitļi

Viens - Un [en]

Divi - Deux [do]

Trīs - Trois [trua]

Četri - Quatre [katr]

Pieci - Cinq [senk]

Seði - Six [sis]

Septiņi - Sept [set]

Astoņi - Huit [uit]

Deviņi - Neuf [nef]

Desmit - Dix [dis]

Laiks

Vakar - Hier [ijēr]

Šodien - Aujourdhui [ožurdui]

Rīt - Demain [demē]

Aizvakar - Avant-hier [avantjer]

Parīt - Apris demain [apre deme]

Pagājušajā nedēļā - Semaine passie [semēnpasē]

Nākamnedēļ - Semaine prochaine [semēn prošen]

Rīts - Matin [matē]

Pusdiena - Midi [midi]

Pēcpusdiena - Apres diner [aprē dine]

Vakars - Soir [suār]

Nakts - Nuit [nui]

Pirmdiena - Lundi [lendi]

Otrdiena - Mardi [mardi]

Treðdiena - Mercredi [merkredi]

Ceturtdiena - Ieudi [žodi]

Piektdiena - Vendrēdi [vēdredi]

Sestdiena - Samedi [samedi]

Svētdiena - Dimanche [dimanš]

Pavasaris - Printemps [pretāmp]

Vasara - Ete [eti]

Rudens - Automne [oton]

Ziema - Hiver [iver]