Demogrāfiskais stāvoklis Valmieras rajonā

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Ekonomikas fakultāte

Demogrāfiskais stāvoklis Valmieras rajonā

kursa darbs mācību priekšmetā

STATISTIKA

Darba vērtētājs……………………………………..

Izpildītājs………………………………………….. 3. Kursa  0706 specialitātes students

Jelgava

1998

Satura rādītājs.

Ievads           Demogrāfiskā situācija Valmieras rajonā dažādos laika posmos - kursa darba galvenais izpētes objekts.

Iztirzājums  1. Valmieras rajona ģeogrāfiskā stāvokļa apskats.

2. Iedzīvotāji :

2.1. patstāvīgo iedzīvotājiu skaits un izmaiņas;

2.2. pilsētu un lauku īpatsvars;

2.3. iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra;

2.4. iedzīvotāju etniskais sastāvs.

3. Iedzīvotāju dabiskā kustība.

4. Dzimstība

5. Mirstība.

6. Laulības un šķiršanās.

Nobegums. Secinājumi par demogrāfiskajām norisēm Valmieras rajonā un prognozes tālākai attīstībai.

Izmantotā literatūra.

IEVADS.

Valmieras rajonu izvēlējos tāpēc, ka tas ir mans dzimtais novads un vēlāk - kaimiņu rajons.

Kursa darbā ir pētīti statistiskie dati par Valmieras rajona iedzīvotāju skaitu, dzimstību, mirstību, reģistrētajām un šķirtajām laulībām. Apsekojumi veikti pēc monogrāfiskās metodes - monogrāfisks apsekojums, jo tiek izpētīts viens atsevišķs objekts - viens rajons.

No metodēm un paņēmieniem tiek izmantots vienreizējā novērošana, kas ir nepilnīga, jo netiek reģistrētas visas pētāmā objekta vienības, kam ir nepieciešams milzīgs laika un darba apjoms, kā arī pieeja daudzajiem informācijas avotiem.

Sakarā ar pilsētu un pagastu pašvaldību lomas palielināšanos mūslaiku apstākļos, svarīga ir informācija par pilsētām un pagastiem.

Kursa darbā ir izmantotas dažādasmetodes un paņēmieni, lieluma rādītāji, to rezultāti ir atspoguļoti tabulās un diagrammās.

IZTIRZĀJUMS.

1. Valmieras rajons atrodas Vidzemes ziemeļu daļā un robežojas:

1) ziemeļos ar Igauniju (Ipiķi - republikas vistālākā vieta ziemeļos);

2) austrumos ar Valkas rajonu;

3) dienvidos ar Cēsu rajonu;

4) rietumos ar Limbažu rajonu.

Valmieras rajona platība 1998.gada sākumā bija 2373 km², kas ir 3.7% no visas valsts kopplatības. Tas ir vidēja lieluma rajons, kas ieņem 16.vietu starp 26 valsts rajoniem.

Gandrīz visa Valmieras rajona teritorija atrodas Ziemeļrietumvidzemes pacēlumā. Vidējais augstums ir 40 - 80 m virs jūras līmeņa. Rajona dienvidaustrumu daļu šķērso Gauja (41 km), kas lejpus Valmieras tek senlejā. Rajona augstākā virsotne ir Zilaiskalns, kas sasniedz 127 m virs jūras līmeņa. Lielākais ezers ir Burtnieku ezers, kas ir 12 km garš, 6 km plats un aizņem 40 km² teritoriju.

Augsnes pārsvarā ir vāji vai vidēji podzolētas, velēngleja un velēnu podzolētas gleja vai purvu augsnes. Meži aizņem 44%, purvi - 7% no teritorijas. Lielākie mežu masīvi atrodas rajona ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, Sedas baseinā un Gaujas senlejā. Pārsvarā tie ir priežu un egļu meži, priežu sili. Rajonā ira vairāk kā 20 dažādu sūnu un zāļu purvu. Valmieras rajonā atrodas daļa no Gaujas nacionālā parka, daļa no kompleksā dabas lieguma Salacas ieleja, purvu laikakmens, Gudzonu ala. Aizsargājamās teritorijas - Burtnieku parks, Dikļu parks, Mazsalacas vidusskolas parks.

Derīgie izrakteņi ir māls, grants, smilts, kūdra, saldūdens kaļķi. Valmieras rajonā ir arī minerālūdens avoti - Valmierā un Līčos.

Rajons bagāts ar skaistām tūristu atpūtas vietām, kas ir Gaujas senleja (Sietiņiezis, Stāvie krasti u.c.), Salacas krasti (Skaņaiskalns, Smilšakmens kraujas). Burtnieku ezers, Zilaiskalns u.c.

2. Valsts tautsaimniecisko spēku un lomu salīdzinot ar kaimiņvalstīm vispirms formē iedzīvotāju skaits. Valsts tēls sākas ar mazākām atruktūrām un tas šajā gadījumā ir rajons - Valmieras rajons. Iedzīvotāju kopskaits ir arī visu detalizētāko sociālo un demogrāfisko aprēķinu un slēdzienu pamatā.

2.1. Pats svarīgākais ir pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Pārējo klātesošo iedzīvotāju skaits ir svarīgs tikai izvērtējot un prognozējot preču un pakalpojumu pieprasījumu, transporta slodzi u.t.t.

Pastāvīgo iedzīvotāju absolūtais skaits, laika posmā no 1935. - 1998.gada sākumam Valmieras rajonā, kā arī blakus rajonos ir parādīts tabulā 2.1.1.

Grafiskais attēlojums redzams grafikā 2.1.1.

Pēc iepriekš sniegtajiem datiem redzams, ka kara gados iedzīvotāju skaits Valmierasrajonā samazinājās, bet sakarā ar migrāciju pēc 1959.gada iedzīvotāju skaits pārsniedz 1935.gada skaitu. Citos rajonos dati ir atšķirīgi. Pirmajos pēckara gados pieaugums bija neliels, bet līdz ar saimniecisko industrializāciju tas kļuva lielāks.

Vērtējot pēdējos gadu desmitus, demogrāfiskā lejupslīde kļuvusi krasāka ne tikai Valmieras rajonā, bet visā Latvijā. Tas saistīts ar straujajām politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, kas veicināja emigrāciju, kas ievērojami pārsniedz imigrācijas plūsmu, kā arī samazinājās iedzīvotāju dabiskais pieaugums.

Tagad atsevišķi apskatīsim Valmieras rajona iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no 1935. - 1998.gadam. Vidējais iedzīvotāju skaits šajā laika posmā ir 61532 iedzīvotāji, ko aprēķina pēc noteiktas formulas par vidējiem aprēķiniem:

S= S₀+S₁

                   2                                    kur    S - vid. Iedzīvotāju skaits;

                                                                   S₀ - skaits nov.per. sākuma;

                                                                   S₁ - skaits nov.per. beigās.

Ņemot vērā tabulu 2.1.1., pēc tur sniegtajiem datiem var salīdzināt un noteikt līmeņu attiecību starp pēdējiem gadiem (1994., 1998.). Izmantojot relatīvo lielumu metodi, par salīdzināšanas bāzi ņemot 1998.gadu, relatīvais lielums iznāk attiecīgi 0.97 (60651*62413=0.97), kas liecina ka salīdzinoši ar 1994.gadu iedzīvotāju skaits Valmieras rajonā ir samazinājies 0.97 reizes. Turpmākajā grafikā 2.1.2. (sk. Pielikumā) tiks attēlota iedzīvotāju skaita izmaiņa laika posmā no 1935. - 1998.gadam. Statistikas lielumi ir ar samērojamības mērogu 1:1000, ko apzīmē ar promili(%₀).

2.2. 1935.gada Valmieras apriņķī tikai nepilna ¼ iedzīvotāju dzīvoja sešās pilsētas, tajā pat laikā ¾ - laucinieki. Pirmajos desmit pēckara gados pilsētu un lauku iedzīvotāju ēpatsvars mainījās maz ( sk. Pielikumā 2.2.1.grafiku). Tomēr līdz 1990. Gada sākumam ātri pieauga pilsētnieku skaits un īpatsvars, jo Valmieras pilsētā strauji attīstījās rūpniecība un tā ietekmē samazinājaš laucinieku skaits, jo visi tiecās strādāt rūpnīcās. Ar pillsētu izaugsmes apsīkumu kopš 1991.gada ppilsētnieku skaits samazinājās. 1997.gadā pilsētnieki vidēji sastādīja 57% no iedzīvotāju kopskaita rajonā. Pēc šiem rādītājiem Valmieras rajons ieņem 3.vietu valstī un 1.vietu Vidzemē un ir viens no urbanizētākajiem lauku rajoniem valstī.

Vērtējot iedzīvotāju īpatsvaru 1997.gadā var teikt, ka pilsētnieki 1.32 reizes pārsniedz lauku iedzīvotāju skaitu. Šo aprēķina pēc relatīvo lielumu metodes, ko pieminēju iepriekš, kas raksturo kāda objekta divas savstarpēji būtiski saistītas sastāvdaļas, tās savā starpā izdalot, vispirms izvēloties kādu par salīdzinājuma bāzi (šoreiz - pilsētnieku skaits). Izsakot šo pašu relāciju procentos (salīdzinājumu relatīvo lielumu metode), konstatēts, ka pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz lauciniekus par 32%. Pamatojoties uz šāda veida aprēķiniem izveidota 2.2.1.tabula, kur procentu veidā parādās skaitļi, kas raksturo urbanizācijas pakāpi rajonā laika posmā no 1935. - 1998.gadam.

2.3. Svarīgs demogrāfisks uzdevums ir pētīt iedzīvotāju sastāvu. Galvenā raksturojošā pazīme ir dzimums un vecums. No iedzīvotāju dzimumvecumstruktūras ir atkarīga visu dimogrāfisko procesu aktivitāte un norise.

Dzimums, principā, ir vienīgā pazīme, kas nemainās visā cilvēka mūžā, kaut gan mūsdienu attīstītajā sabiedrībā un medicīnā ir iespējamas šāda veida pārmaiņas. Ņemot vērā iepriekšminēto var teikt, ka liela loma ir likumsakarībām starp skaitliskām attiecībām starp zēniem un meitenēm.

No vecumstruktūru skaitliskajām attiecībām ir atkarīgs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, darbaspējīgo iedzīvotāju noslodze ar bērniem, pensionāriem, darbaspēku resursu apjoms u.t.t.. No iedzīvotāju vecumsastāva ir atkarīgs iedzīvotāju dzīves līmenis, jo vairāk nodokļu maksātāju, jo lielāki pabalsti un pensijas. Dzimuma un vecuma rādītāji ir attēloti 2.3.1. diagrammā (sk.pielikumā) par 1997.gadu.

Pēc piramīdas var novērot, ka sašaurinājums ir izveidojies pie tās pamatnes (0-4), kas nozīmē, ka samazinās dzimstība un tas, savukārt, norāda uz vispārējo nelabvēlīgo dimogrāfisko situāciju.

Normālā variantā būtu nepieciešams, ka katra jaunākā vecuma grupa būtu vairākumā.

Novērojams, ka rajonā vīriešu skaits ir mazāks par sievciešu skaitu (tomēr jaunākajās vecuma grupās situācija mainās). Izmantojot koordinācijas relatīvo lielumu metodi tiks aprēķināts, ka sieviešu skaits 1998.01.01. 1.16 reizes pārsniedz vīriešu skaitu, jeb aptuveni uz katru vīrieti ir 116 sievietes (32562:28089)*100=116

Vēl iedzīvotājus grupē pēc vecuma - pamatgrupās:

- līdz darbaspēju vecumam;

- darbaspēju vecums;

- pēc (virs) darbaspēju vecumam.

Turpmāk diagrammā 2.3.2. apskatīsim salīdzinājumu starp diviem laika posmiem 1935.gadu un 1998.gada sākumu.

2.4. Pēc statistikas datiem, 1935.gadā Valmieras apriņķis (rajons) bijis viens no rajoniem, kur tautiskais pārsvars bija latviešiem. Latviešu īpatsvars apriņķī sasniedza 96.4%, apriņķa pilsētās - 94.5%, laukos - 97%. Patreizējā Latvijas teritorijā latviešu īpatsvars bija 77% (1935.gadā), bet tālaika teritorijā bija 75.5%. Tagadējā Valmieras rajona teritorijā latviešu īpatsvars bija vēl lielāks.

Galvenās mazākumtautības 1935.gadā bija vācieši, poļi, igauņi (2.4.1. tabula). Tomēr neskatoties uz to, ka pēckara gados palielinājās emigrantu skaits no Austrumiem latviešu īpatsvars bija ¾ no iedzīvotājiem.

Šogad Valmieras rajons ieņem 11.vietu Latvijā pēc latviešu īpatsvara sadalījuma.

Padomju varas laikā ir izveidojies ļoti austrumniecisks iedzīvotāju sastāvs, bet var redzēt arī to, ka pēdējos gados šīs īpatnības izzūd un parādās daudz vairāk latviešu.

Salīdzinot ar kopējo situāciju Latvijā, rajona iedzīvotāju tautību skalas krasi atšķiras (2.4.1.diagramma)

3. Iedzīvotāju dabiskā kustība - demogrāfisks notikums, kas nodrošina dabisko paaudžu maiņu: dzimstību, mirstību, laulību noslēgšanu, šķiršanos. Intensitāti raksturo ar koeficientiem - bruto (iegūst dalot gada laikā dzimušo, mirušo, noslēgto un šķirto laulībuskaitu ar iedzīvotāju skaitu gada sākumā un pārrēķinot rezultātu salīdzinājumā uz vienu tūkstoti iedzīvotāju promilēs, jeb procentos. Tas attēlots 3.1.tabulā.

Visi dabiskie kustības rādīyāji pasliktinās gan Latvijā, gan Valmieras rajonā. Iedzīvotāju dabisko kustības koeficentu aprēķina :

1. nosaka S* gada vidējo iedzīvotāju skaitu, kas 1997.gadā ir  60651;

2. nosaka dzimstības koeficentu -

                             n=N/S*.1000, kur n=8,19%.;                                                 

3. nosaka mirstības koeficentu -                                                                                 m=M/S*.1000, kur m=12,86%.;

4. aprēķina dabisko pieaugumu -                                                      dp=N-M/S*.1000=N/ S*.1000-M/S*.1000=n-m

dp=8,19 - 12,86=4,67%

4. Rajonā 1997.gadā piedzima 497 bērni, kas ir par 52 bērniem mazāk nekā 1989.gadā.

Dzimstības koeficents tiek aprēķnāts:                                                                                               N/n = S*.1000, kur n - dzimstības koeficents;                                                                        N - dzimušo skaits periodā T;                                                                              S* - vidējais iedzīvotāju skaits periodā T.

Dzimstības izmaiņas var skatīt 4.1.diagrammā.

Redzams, ka dzimstība vislielākā ir laukos. Tālāk tiks apskatītas izmaiņas dzimstībā pēc pēdējiem gadiem Valmieras rajonā. Skat. 4.2.diagr.

5. Valmieras rajonā pirmo reizi mirušo skaitu 1993. Gadā (-4,9%), kas ir divus gadus vēlāk nekā Latvijā kopumā, kur šī problēma skāra jau 1991.gadā.

Mirstības koeficents :

m=M/S*.1000, kur                                                                                                                  m-mirstības koeficents;                                                                                       N - mirušo skaits periodā T;                                                                             S* - vidējais iedzīvotāju skaits.

Skat. 5.1.diagrammu.

Pēc līknes 5.1.diagrammā ir redzams, ka mirstības koeficents uz 1998. Gadu var būt vēl zemāks nekā 1997.gadā, jo līknei ir tendence virzīties uz leju.

6. Laulības pēdējos gados vairs nav aktuālas, tāpēc ir grūti konstatēt tās saucamās civilās laulības. Oficāli noformēto laulību skaits stauji sarūk, bet šķirto pāru skaits palielinās. Tā rezultātā samazinās dzimstība un demogrāfiskais stāvoklis ir sliktā stāvoklī. Šķirto laulību ziņā valmieras rajons ieņem otro vietu Latvijā 1998.gadā. uzskatamāk ši informācija ir atspoguļota tabulā 6.1.

Koeficentu aprēķnāšana :

1) l=L/S*.1000, kur l-laulības;

2) š=Š/S*.1000, kur š-šķiršanās;                                                               L-laulību skaits gadā;                                                    Š - šķiršanās skaits gadā;                                             S*-vidējais iedzīvotāju skaits g..

Nobeigums.

Vērojot visus demogrāfiskā stāvokļa rādītājus ir skaidri redzama situācija tikai rajonā un attiecībā ar visu valsti.

Nākotnē ir iezīmes uz latviešu kā tautības palielināšanos rajonā, cerams, ka noslēgto laulību skaits būs lielāks un šķirto - daudz mazāks, jāveido pienācīgi apstākļi zemniekiem un sīkzemniekiem, lai palielinātos lauku iedzīvotāju skaits.

Izmantotās literatūras saraksts.

1.Valsts statistikas komitejas rādītāji.

2.J.Vītols ‘’Statistikas vispārīgā teorija’’

3.’’Demogrāfija’’