Dāņu lauksaimniecība

Ievads

Patlaban lauksaimniecība ir viena no Dānijas galvenajām saimniecības nozarēm. Lauksaimnieku sadarbība ir galvenais Dānijas lauksaimniecības veiksmīgās attīstības cēlonis. Katram zemniekam ir vesela uzdevumu virkne, ne tikai nodrošināt sekmīgu ikdienas darbu savā saimniecībā, bet arī apkārtējā pasaulē – tirgus un tehniskā attīstība, ražošanas organizācijas un noieta politiskie nosacījumi. Dāņu  lauksaimnieki ir izstrādājuši dažādus organizatoriskus paņēmienus kopīgo problēmu risināšanai.

Dāņu zemnieki ir piena, gaļas pārstrādes un citu uzņēmumu īpašnieki. Lauksaimnieku organizācijas organizē profesionālu darbu, iesaistot konsultantus, kuri dod lauksaimniekiem padomu ražošanas un ekonomiskas funkcionēšanas jautājumos. Lauksaimnieku organizācijas vada politisko darbu, tas ir nodarbojas ar likumdošanas nodaļām, kuras attiecas tieši uz viņiem – likumi par nodokļiem, vides aizsardzību, sociālajām attiecībām un EK tirgus regulēšanu. Tādā veidā iespējams analizēt esošo likumdošanu, informēt lauksaimniekus, kā arī dot iespēju noskaidrot to vēlmes attiecībā uz likumiem, un visbeidzot, veikt sarunas ar valdību, lai ietekmētu likumdošanu. Lauksaimnieku ekonomiskās intereses ir koncentrētas tirgus sfērā, kas radīja priekšnoteikumus kooperatīvo sabiedrību izveidošanai. Kooperatīvās sabiedrības – tie ir komercuzņēmumi, kuru īpašnieki ir zemnieki, kooperatīvu biedri.

Lauksaimniecība sevī ietver daudz sīku uzņēmumu, kā arī atsevišķas saimniecības. Katram lauksaimniekam savu produkciju ir jāpārdod tirgū. Pastāvot normālai tirgus ekonomikai, kad cenu nosaka tirgus, zemnieks vienmēr spēj pārdot saražoto cūkgaļu, pienu vai graudus. Jautājums – par kādu cenu? Pārdodot privāti saražoto produkciju, piemēram lopkautuvei, tā vienmēr centīsies samaksāt pēc iespējas zemāku cenu, aizbildinoties, ka no cita saimnieka varot nopirkt daudz lētāku cūkgaļu. Protams arī gaļas pārstrādes rūpnīcas/lopkautuves var sadurties ar problēmu, ko darīt, ja zemniekiem nebūs cūku, ko pārdot? Tomēr šāda situācija parasti neveidojas un tā nu sanāk, ka  zemnieki reti kad uzvar šai spēlē. Ir dažādi veidi, lai nodrošinātu stabilitāti. Gaļas pārstrādes rūpnīca pati var nodarboties ar cūku audzēšanu, vai arī noslēgt  ražošanas līgumus ar zemniekiem. Arī zemnieki var slēgt līgumus ar rūpnīcu, vai arī paši var būt lopkautuves īpašnieki.

19. gs. otrajā pusē pieauga dāņu bekona eksports uz Angliju. Zemnieki redzēja kā privātuzņēmēji un uzpircēji iedzīvojas uz pārdošanas rēķina. Dāņu lauksaimnieki izlēma, ka viņiem pašiem ir jābūt lopkautuvju īpašniekiem. Ideja izrādījās diezgan vienkārša. Tā vietā, lai katrs zemnieks atsevišķi pārdotu savu produkciju tirgū, tiem ir kopīgi jāorganizē produkcijas realizācija. tā nav izejvielu, bet gan gatavās produkcijas pārdošana. Ražošanas uzņēmums – ir kā gara zemnieka roka, kura pieņem, pārstrādā un pārdod biedrības locekļu saražoto produkciju. Pateicoties daudz augstākām cenām, zemniekiem ir lielāka peļņa. Diemžēl kooperatīvie uzņēmumi nevar garantēt peļņu, nedz augstas cenas. Zemniekiem pašiem pieder uzņēmumi un viņi paši pieņem lēmumus par organizāciju un uzņēmuma darbību. Viņi noslēdz līgumus par sadarbību, kas paredz zināmas tiesības, kā arī pienākumus.

Pirms 100 gadiem zemnieki sāka veidot pirmās kopīgās pienotavas. Pirmais kooperatīvais piena pārstrādes uzņēmums tika uzcelts pirms kooperatīvās lopkautuves. Tas ir arī saprotams – nepieciešamība apvienoties piena ražotājiem ir acīm redzama, jo piens ir jāpārdod katru dienu. Vēlākajos etapos zemnieki izveidoja kooperatīvos veikalus, kur viņi kopīgi uzpirka lopbarību, minerālmēslus un citus ražošanas līdzekļus.

1. Dāņu modelis

1.1.  Dānijas vēsture

19. gs. otrajā pusē Dānijā radās ļoti labi priekšnoteikumi sekmīgai kooperatīvu kustību attīstībai un straujam kooperatīvo uzņēmumu skaita pieaugumam – sākumā piena un vēlāk gaļas. Tiek uzskatīts, ka Grundvigs un dāņu tautas augstskolas bija par pamatu kooperatīvu kustības panākumam. Tautas augstskola ir skola pieaugušajiem, kur studenti dzīvo un mācās visu apmācību laiku (piem. pusotru gadu). Tautas augstskolās studēja daudzu zemnieku dēli un meitas, kur tie apguva ne tikai konkrētas zinātnes, bet mācījās brīvas sabiedrības zinātnes – vēsturi, prasmi diskutēt, sabiedrības likumsakarības un aktīvu līdzdalību demokratizācijas procesā. Tā radās iespējas pareizi orientēties apkārtējā dzīvē. Jaunie zemnieki saprata, ka viņi paši ir atbildīgi par savu nākotni. Tādā veidā radās humanitārais pamats kooperatīvu kustībai. Vienlaicīgi zemnieki saņēma nepieciešamās zināšanas vispārējās izglītības skolās. Tika radīta arī tehniskā bāze kooperatīvo uzņēmumu attīstībai. Jaunums bija centrbēdzes separators, kas ir pamats mūsdienīgai sviesta ražošanai.

Radās tirgus – preču pārdošanai. Līdz ar sviesta un bekona eksporta pieaugumu uz Angliju, atklājās priekšrocības, ko deva apvienošanās vienā organizācijā – konkurētspēju pieaugums attiecībā uz privātajiem tirgotājiem.

1882. g. radās pirmais sviesta ražošanas kooperatīvs. 1887. g. – pirmais kooperatīvais gaļas pārstrādes uzņēmums. Kopējie piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi radās neatkarīgi viens no otra. Katrai biedrībai bija sava, stingri ierobežota darbības sfēra. Tādā veidā radās iespēja sakrāt vajadzīgo kapitālu jaunu iekārtu iegādei. Ik katrs lauksaimnieks varēja saņemt kredītu tādēļ, ka viņam piederēja saimniecība. Zemnieki kopīgi garantēja aizņēmumu, lai varētu uzsākt jaunu uzņēmumu. Līdztekus savas situācijas izpratnei, zemnieki sāka saprast, ka viņu spēks ir saliedētā darbībā. Iekšējie  apstākļi tam bija ļoti labvēlīgi. Tas bija pārvērtību laiks un vairums zemnieku saprata, ka viņiem jābūt pirmajiem.

1.2. Dāņu kooperatīvie uzņēmumi mūsdienās

Kooperatīvie uzņēmumi izrādījās visspēcīgākie divās, uz eksportu orientētās nozarēs – cūkkopībā un piena ražošanā (praktiski 100 % no šī sektora ir kooperatīvie uzņēmumi). Turpretim no liellopu audzēšanas sektora tikai 66% ir kooperatīvie uzņēmumi. Kooperatīvie uzņēmumi ir spēcīgi arī tādā nozarē, kā vilnas un sēklu audzēšanā. Lopbarības sektors – uzņēmumi, kas nodarbojas ar graudu pārdošanu, kā arī lopbarības, mākslīgo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļu ražošanu – 50% ir kooperatīvie uzņēmumi. Tādās nozarēs, kā apgāde ar lauksaimniecības mašīnām un būvmateriālu ražošanā, kooperatīvi nav populāri.

Kooperatīva lauksaimniecība ir vienmēr bijis retums – zemnieki Dānijā nekad nav atzinuši kopīgas saimniecības. Iepazīstoties ar dažiem fermeriem Dānijā bija skaidri redzama nostāja, ka zemnieks pērk tehniku tikai priekš savas fermas un nemaz nedomā ar to dalīties ar citu zemnieku, vienīgā reālā sadarbība notiek ģimeņu kooperatīvu starpā.  Tajā pašā laikā Dānijā ļoti efektīvi darbojas pārstrādes uzņēmumu kooperatīvā sistēma. Katram Dānijas lauksaimnieku kooperatīvam ir savs stingrs darbības virziens. Lielākus panākumus gūst tie, kas kopīgi risina kvalitātes uzlabošanas un pārdošanas problēmas, lai pēc iespējas vairāk eksportētu. Kooperatīvie uzņēmumi, kas nodarbojas ar piena un cūkgaļas ražošanu ir konkurētspējīgi starptautiskajā mērogā. Divas piena un piecas gaļas sabiedrības praktiski apvieno visu piena un gaļas ražošanu Dānijā.

Kooperatīvie uzņēmumi attīstās konkurences ietvaros ar privātajiem uzņēmumiem, kas bieži ir akciju sabiedrības. Tirgū savā starpā var konkurēt arī atsevišķi kooperatīvie uzņēmumi. Vēstures gaitā var sastapt vairākus gadījumus, kad piena un gaļas pārstrādes kooperatīvie uzņēmumi pēc konkurences perioda apvienojas, bet protams saskaņā ar biedru pieņemto lēmumu.

Dānijā vēl nav bijis gadījums, kad kāds kooperatīvais uzņēmums bankrotētu un nonāktu kreditoru rokās. Ja kooperatīvais uzņēmums pārtrauc eksistēt, tas saplūst kopā ar citiem uzņēmumiem.

1.3. Kooperatīvais sektors šodien

Dānijā nav speciāla likuma par kooperatīvajām sabiedrībām. Konstitūcija nodrošina vienību un klubu brīvību: brīvību organizēt filatēlistu klubus, futbola biedrības, politiskās apvienības u.t.t., kas dāņiem tik mīļas. Likumi stingri jāievēro biedrībām, kurām pieder uzņēmumi: nodokļu, darba tirgus un dabas aizsardzības likumi. Dāņu lauksaimniekiem vienmēr ir bijušas spēcīgas tradīcijas darboties dažādās organizācijās, ar to arī saistīts kooperatīvu kustības spēks. Visi zemnieki ir vai nu Lauksaimnieku Savienības vai arī Ģimeņu Lauksaimniecības / Mazo Zemnieku biedri.

Šīm aroda – politiskajām biedrībām vienlaicīgi ir arī tehniska ievirze, kā piemēram, organizēt zemnieku profesionālās organizācijas. Daži kooperatīvie uzņēmumi nolīgst darbiniekus, kas zemniekiem var sniegt profesionālu konsultāciju ražošanas un produkcijas kvalitātes jautājumos. Tomēr tas Dānijā nav sevišķi izplatīts, jo zemnieki šīs speciālās konsultācijas labprātāk gan organizē pieminēto biedrību ietvaros. Praksē kooperatīvo biedrību darbība ir vairāk koncentrēta uz komerciāliem, tātad biznesa jautājumiem.

2. Kā darbojas kooperatīvā sabiedrība?

Lauksaimnieku grupai, kas veido savu privātu kooperatīvu uzņēmumu, jābūt vienotiem vairākos jautājumos. Priekšrocība ir kopīgai produktu realizācijai, kopīga uzņēmuma mērķis ir iegūt pēc iespējas augstākas cenas par zemnieka saražoto produkciju, vai arī nodrošināt pēc iespējas zemākas ražošanas izmaksas. Uzņēmums ir mērķa sasniegšanas līdzeklis, bet nav pats mērķis. Tas atspoguļojas arī vispārējos starptautiskajos kooperācijas principos.

Lauksaimnieka, kā arī kooperatīva biedra un līdzīpašnieka pienākumus un tiesības var raksturot, kā priekšrocības, tā arī trūkumus.

Tiesības vai priekšrocības:

Ø  Drošs produkcijas noiets (sabiedrība ir spiesta pirkt).

Ø  Augsta cena un līdzdalība peļņas sadalē.

Ø  Kopīga uzņēmuma pārvalde.

Pienākumi vai trūkumi:

Ø  Obligātas piegādes sabiedrībai.

Ø  Nav iespējas “tirgoties” par cenu.

Ø  Kopīga atbildība par uzņēmuma parādiem un vadīšanu.

Ja lauksaimnieki vēlas veidot kooperatīvu uzņēmumu, visiem šiem momentiem ir jābūt izprastiem un apspriestiem. Šādā gadījumā ir jābūt vienprātībai, ne tikai attiecībā uz pienākumiem, bet arī uz tiesībām. Dāņu kooperatīvajās pienotavās un lopkautuvēs pastāv obligāts piegādes un pieņemšanas pienākums. Tātad kooperatīva biedriem ir aizliegts pārdot pienu un gaļu citur, kā vienīgi savam kooperatīvam. Turpretim zemnieks var pats izlemt, cik daudz produkcijas ražot, un kooperatīvam ir jāpieņem visa šī produkcija. Zemnieks “netirgojas” par cenām, visiem locekļiem tās ir vienādas. Cena var būt atšķirīga no citu kooperatīvo uzņēmumu cenām, kā arī vai tie ir privāti vai kooperatīvi uzņēmumi.

Cenu nosaka tirgus, tā ir atkarīga no Dānijas, kā arī eksporta tirgus piedāvājuma un pieprasījuma. Šāda noteikta cena var būt vienāda visā Dānijā, tā tas, piemēram, ir cūkkopībā. Šeit lauksaimniekam par cūkām tiek izmaksāta noteikta cena. Bet gada beigās zemnieks saņem savu pārpalikuma samaksu. Šī samaksa ir tas ienākums/summa, kas palicis pāri gada rezultātu un rēķinu apkopošanas beigās. Tātad ienākums ir kā atalgojums tiem zemniekiem, kas saražojoši vairāk un uzņēmumā ir radies pārpalikums. Pārpalikums tiek sadalīts zemnieku starpā, atkarībā cik daudz katrs saražojis. Viena veida kooperatīvie uzņēmumi (piem. lopkautuves) ir atšķirīgi ar pārpalikuma samaksas lielumu. Pārpalikuma samaksa ir vislielākā tajos uzņēmumos, kas mācējuši strādāt visracionālāk.

Atsevišķi kooperatīvie uzņēmumi organizēti savādāk – tas ir, kā nolēmuši paši zemnieki. Visi dāņu piena un gaļas kooperatīvie uzņēmumi strādā saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem. Lopbarības ražošanas apvienībās nepastāv nekādu likumu par obligātu pirkšanu un pārdošanu. Apvienība ir zemnieku kopīgais īpašums. Ievēlētā valde nosaka ražošanas politiku, kvalitāti un cenas. Valdes pienākumos arī ietilpst noteikt, kā pēc iespējas racionālāk izmantot pārpalikuma summu. Lopbarības ražošanas apvienības biedri nav spiesti pirkt lopbarību un mēslojumu savā apvienībā, kā arī viņiem nav pienākuma tur savus graudus pārdot. Protams, jo vairāk zemnieki tirgosies ar savu apvienību, jo labāka kļūs apvienības ekonomika, un tālab ir lielākas iespējas sasniegt lielāku pārpalikumu. Uzņēmuma biedri visi kopā ir tā īpašnieki, taču nevienam zemniekam uzņēmums nepieder tādā mērā, ka tas varētu pārdot savu uzņēmuma daļu. Biedrošanās mērķis ir nodrošināt produkcijas noietu un iegūt pēc iespējas lielāku peļņu. Šeit neiet runa par ienākumu no kapitāla, kas ieguldīts uzņēmumā.

Dažās valstīs zemnieki ir savu kooperatīvo sabiedrību akciju īpašnieki. Dānijā tas netiek praktizēts. Par biedrības locekļiem var kļūt tikai tie lauksaimnieki, kas ir tieši ieinteresēti uzņēmumā. Citiem vārdiem sakot, kooperatīva biedri pērk savā uzņēmumā vai pārdod / piegādā tam savu produkciju. Kolektīvā atbildība par uzņēmuma darbību un parādiem realizējas caur demokrātiski pieņemtiem lēmumiem. Šajā nolūkā tiek iecelts atbildīgais direktors, kopīgi tiek izstrādāti uzņēmuma darbības principi un stratēģija. Visi principiālie lēmumi par ražošanas reorganizāciju tiek pieņemti kopīgi, saskaņā ar visiem kooperatīva biedriem. Dāņu kooperatīva sabiedrībās, kā galvenie, tiek ievēroti divi nosacījumi. Biedrs nedrīkst pirkt vai pārdot savu kopuzņēmuma daļu. Demokrātiskā organizācijā spēkā ir princips – viens cilvēks, viena balss.

Visām kooperatīvajām sabiedrībām, kā minimums ir divi veiksmes kritēriji:

1.      Aktīva biedru līdzdalība demokrātiskā lēmumu pieņemšanā.

2.      Pārvaldes efektivitāte.

3. Kooperatīvās sabiedrības nolikums

Ja zemnieku grupa pieņem lēmumu organizēt kooperatīvu sabiedrību, nepieciešams izstrādāt pamata likumu vai nolikumu. Atsevišķi biedrību nolikumi nosaka “spēles noteikumus” konkrēti šai sabiedrībai, tas nozīmē, mijiedarbības raksturu starp īpašniekiem / biedriem un pašu sabiedrību. Daļa likumu attiecas uz biedru līdzdalību lēmumu pieņemšanā caur demokrātiskiem orgāniem, kā arī komerciālās attiecībās starp sabiedrību biedriem. Pirmajos dāņu kooperatīvu kustības gados, zemnieki ņēma par pamatu standarta nolikumus un pielāgoja tos pēc saviem ieskatiem. Standarta nolikums ir nolikumu saraksts, kurš jāizskata noteiktā secībā. Darbs ar standarta nolikumiem vienmēr ir bijis kopuzņēmumu svarīgs uzdevums, ko apstiprinājušas kooperatīvās sabiedrības. Dānijas valdība ar to nekad nav nodarbojusies.

3.1. Svarīgākie nolikuma punkti

1.      Sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta.

2.      Nodibināšanas mērķis. Piemēram: “Biedrības mērķis ir  pieņemt, pārstrādāt un pārdot kooperatīva biedru saražoto piena produkciju, nodrošināt ar to saistīto darbību, pilnībā radīt labvēlīgus apstākļus piena ražošanai.”, “Biedrības mērķis ir visefektīvākā veidā nodrošināt produkcijas realizāciju: cūkas, sivēnmātes un citus mājlopus”, “… kā arī biedrība var iegādāties daļu akciju citās sabiedrībās, kurām ir līdzīgs darbības mērķis, kā arī cita profila sabiedrībās, ja tas ir kooperatīva biedru interesēs.”, “Biedrības mērķis – nodrošināt tās locekļiem pēc iespējas kvalitatīvāku un lētāku lopbarības piegādi, kā arī citas lauksaimniecības preces. Palīdzēt ar maksimāli izdevīgām iespējām pārdot biedrības locekļu saražotos graudus un citus produktus. Tirgoties iespējams caur līdzdalību citās lauksaimnieku biedrībās un organizācijās.”. Galvenā tomēr ir sabiedrības komercdarbība. Pamata nolikums ir formulēts vispārēja plāna veidā, kas dod plašas iespējas darboties.

3.      Biedri / locekļi. Piemēram: “Par biedru var kļūt jebkurš piena ražotājs, ja viņa saimniecība atrodas  …”, “Par biedru var tikt uzņemts jebkurš pilngadīgs pilsonis, kam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kura komercdarbība ir kooperatīva darbības ietvaros, kā arī, kurš izmanto preces no šī kooperatīva sortimenta.”, “Katrs biedrs apstiprina savu līdzdalību ar parakstu un apņemas pildīt statūtus.”

Biedrība ir atklāta. Ja nolikums atļauj cilvēkam kļūt par kooperatīva locekli, neviens nevar tam atteikt. Nav nepieciešamība maksāt lai kļūtu par biedru. Tomēr dažreiz biedrībā ir jāiemaksā nelielu paju kapitālu. Biedrības locekļiem ir tiesības izstāties no biedrības, paziņojot to savlaicīgi. Šajā gadījumā jānokārto parādi ar kooperatīvu, bet, ja uzņēmums nes peļņu, peļņas daļa netiek izmaksāta. Pastāv arī noteikumi par biedru izslēgšanu no sabiedrības, ja tie nepilda nolikumu. Izslēgtajiem biedriem jānokārto visi parādi.

3.2. Kopsanāksme, valde, vēlēšanas

Nolikumā noteikts, kāda demokrātiska sapulce ir augstākais kooperatīvās sabiedrības orgāns. Tā var būt valde, kuras locekļi tiek ievēlēti saskaņā ar apstiprinātiem likumiem. Tiek noteikts to sasaukšanas biežums un norises kārtība. Tai skaitā: referāta un finansu apspriešana, gada darba rezumējums, valdes vēlēšanas. Tiek izstrādāti noteikumi, kādā kārtībā izdarāmi grozījumi nolikumā. Princips – viens cilvēks, viena balss, ir fiksēts visos dāņu kooperatīvu nolikumos.

Viens no galvenajiem augstākstāvošā orgāna uzdevumiem ir valdes vēlēšanas. Nolikums nosaka, cik cilvēkiem tur jābūt un kā valdi ievēlēt. Ja valdē ir liels biedru skaits, tad valdes priekšsēdētājs, tā vietnieks un trīs darbinieki, izveido rīcības komisiju. Kā likums, valdes locekļi paši ievēl priekšsēdētāju un vietnieku. Valde veic sabiedrības pārvaldi un nosaka likumus, kas regulē kalpotāju darbu. Valdei jākontrolē uzņēmuma darbība un jāseko, lai pārvalde būtu droša un atbilstoša nolikumam. Valdei ir tiesības pieņemt darbā, kā arī atlaist no darba direktoru (administratīvo uzņēmuma vadību). Direktors pieņem darbā un atbrīvo pārējos uzņēmuma kalpotājus. Valde kopā ar direktoru nosaka ražošanas darbības robežas. Vairumā dāņu kooperatīvo sabiedrību statūtos ir nolikums par līdzstrādnieku darbību pārvaldē. Saskaņā ar to, strādnieki un kalpotāji tiek ievēlēti pārstāvju komitejai un valdei. Dānijas likumdošana šo kārtību neregulē.

3.3. Komercvadība, ekonomika

Darbā pieņemtais komercvadītājs veic uzņēmuma vadīšanu un nes atbildību valdes priekšā.

4.                   Obligāta produkcijas piegāde. Piemēram: “…katram kooperatīvā uzņēmuma           loceklim viss piens, ko dod viņa veselās govis…;”, “…pienākums piegādāt kooperatīvajam uzņēmumam visu saražoto cūkgaļu, paturot cūkas, kas paredzētas ražošanas turpināšanai, kā arī nobarojamos sivēnus.” Dāņu lopbarības ražošanas uzņēmumos šādi likumi nepastāv.

5.                   Tiesības piegādāt produkciju. Piemēram: “…sabiedrībai obligāti jāpieņem tās locekļu piegādāto produkciju.”

6.                   Atbildība un pienākumi. Piemēram: “Valdei ir tiesības ņemt aizņēmumu tādos apmēros, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību. Par visiem parādiem … atbildību nes kooperatīva biedri pēc principa – “viens par visiem, visi par vienu.””, “Kooperatīvā uzņēmuma locekļi nes atbildību par visu, ko uzņēmums ir uzņēmies uz sevi, attiecībā uz trešo personu. Atsevišķiem uzņēmumiem uzņēmuma locekļiem šīs saistības nedrīkst pārsniegt …kronas par …kg.”

Ļoti svarīgs ir sabiedrības finansiālais pamats. Izveidojot sabiedrību, jāaizņemas summu, kas sastāda pašu nepieciešamāko kapitāla daļu. Banku pārstāvji, kredītorganizācijas un citi kreditori statūtos var izlasīt, kādā mērā katrs atsevišķais zemnieks ir personīgi atbildīgs par sabiedrības parādiem. Pamatojoties uz to, ka Dānijas kooperatīvie uzņēmumi kļuva aizvien lielāki un dzīvot spējīgāki, radās iespējas, nemainot kredītiespējas, izmainīt statūtus tādā veidā, lai ierobežotu katra konkrētā biedra atbildību.

3.4. Piegāde un norēķins

Šeit pieminēti daži likumi par uzņēmuma un lauksaimnieka produkcijas praktisko piegādi. Tie var būt likumi par norēķinu – samaksu biedriem, atkarībā no kvalitātes un likumiem, kas nosaka norēķinu biežumu. Jābūt noteiktiem likumiem arī par cenas noteikšanas kārtību. Tāda veida likumi nevar pastāvēt kooperatīvajos uzņēmumos, kas specializējas graudkopībā, minerālmēslu un lopbarības ražošanā. Statūtos ietilpst noteikumi par grāmatvedības dokumentāciju un obligātām finansu atskaitēm.

Dažādos nolikumos ir vairāk vai mazāk precīzi noteikumi par gada peļņas izmantošanu – t.i. summu, kas palikusi pāri pēc izdevumu aprēķina. Pastāv likumi par noguldījumu un personīgo kapitālu, piemēram: “15% atvēlēti norakstīšanai un uzkrāšanai”, vai arī “nauda nedrīkst tikt izmaksāta biediem, ja tas samazina pamatkapitālu”. Pēc nepieciešamo līdzekļu noguldīšanas, pārpalikums sadalās starp uzņēmuma locekļiem, vadoties pēc viņu produkcijas daļas apgrozībā. Vairumā sabiedrību augstākais varas orgāns pieņem lēmumu par naudas izmaksu kooperatīva biedriem. Lēmums tiek pieņemts pēc valdes ierosinājuma. Ideja par spēcīga uzņēmuma pastāvēšanu, kas spējīgs pareizi investēt kapitālu, gadu no gada saduras ar argumentu, ka zemnieki šos līdzekļus labāk izmanto privāti.

Vēl kooperatīvajās sabiedrībās darbojas likumi par neatkarīgu revīziju un finansiālo dokumentu kontroli. (Neatkarīga revīzija – revīzijas sastāvā ir cilvēki, kas nedarbojas valdē), likumi par sabiedrības un tās locekļu nesaskaņu risināšanu un likumi par to, kādā veidā var likvidēt sabiedrību.

4. Dāņu kooperatīvo sabiedrību kapitāls

Kooperatīvo sabiedrību var shematiski sadalīt, kā kooperatīvo apvienību un kā kooperatīvo uzņēmumu. Kooperatīvai apvienībai pieder komerciālais kooperatīvais uzņēmums, tālab uzņēmums ir zemnieku kopīgais īpašums – zemniekiem pieder atsevišķas uzņēmuma daļas. Zemnieku finansiālās attiecības kooperatīvajā apvienībā var aprakstīt, apskatot apvienības bilanci.

Aktīvs                                                     Pasīvs

Ēkas                                                        Parādi                                                         

Mašīnas                                                   - Bankas

Noliktavas                                               - Kreditori       60%

Tehnoloģija                                             Privātkapitāls  40%

            Gatavība kopīgam darbam     100%

Lauksaimnieki kopīgi no bankas un citiem kreditoriem ir aizņēmušies 60% kapitāla. Organizējot kooperatīvās apvienības, līdzekļu aizņemšanās bija kopīga. Zemnieki kopīgi nesa atbildību par saņemtajiem aizņēmumiem. Kooperatīvajām sabiedrībām pieaugot, radās iespēja samazināt katra biedra personīgo atbildību par aizņēmumu līdz minimumam. Labi organizēts uzņēmuma darbs un obligātas produkcijas piegādes – droša un laba garantija ikvienam kreditoram. Vairumā kooperatīvo apvienību biedri ir kooperatīva īpašuma kopīgi īpašnieki. Bet neviens no kooperatīva locekļiem nav tiesīgs pirkt un pārdot savu kooperatīva daļu. Dažās kooperatīvajās apvienībās privātais kapitāls – īpašums ir sadalīts nedalāmā, kopīgā īpašumā, kā arī personīgajā rēķinā bankā. Personīgie rēķini ir sava veida aizdevums, ko kooperatīva biedri ir aizdevuši kooperatīvam. Ja kāds no biedriem izstājas no kooperatīva, tas nesaņem daļu īpašuma, bet viņam tiek izmaksāta tā daļa kas ir viņa personīgajā rēķinā. Dažos kooperatīvajos uzņēmumos reizēm rodas nepieciešamība paaugstināt produkcijas apstrādes līmeni. Par iemeslu tam varētu būt vēlēšanās iegūt labāku kontroli pār produktu gaitu no lauka līdz galdam, tādā veidā optimāli ieinteresējot uzņēmuma biedrus tālākajam darbam. Produkcijas kvalitātes uzlabošanai dažkārt nepieciešamas diezgan lielas investīcijas, bet uzņēmumam var nebūt pietiekami liels kapitāls nedz arī vēlēšanās riskēt. Dažas Dānijas kooperatīvās sabiedrības, lai uzlabotu produkcijas pārstrādi nolēmušas izveidot akciju sabiedrības. Nepieciešamo kapitālu var iegūt bankās, apdrošināšanas firmās un pensiju kasē. Parasti kooperatīvajām akciju sabiedrībā pieder akciju kontrolpakete, bet risks ir kopējs. Zemnieki ir apvienojušies biedrībā, kurā visi lēmumi par kapitālu tiek pieņemti kopīgi, jo pats kapitāls ir kopīgs. Kopīgais īpašums ir nedalāms.

 

5. Lēmumu pieņemšanas process

kooperatīvajā apvienībā

Kooperatīvajās apvienībās un kooperatīvajos uzņēmumos bieži rodas situācijas, kad nepieciešams pieņemt lielākus vai mazākus lēmumus. Kooperatīvajās apvienībās augstākais varas orgāns ir kopsanāksme vai pārstāvju komiteja. Atbildību par kooperatīva uzņēmuma darbību nes nozīmētā vadība. Nolikumā ir jau iepriekš noteikts, kurš nes atbildību par katru darbības nozari. Visiem pieņemtajiem lēmumiem jāveicina kooperatīvo sabiedrību izveidošanu. Pirmkārt, tas ir tāpēc, lai zemnieki par sastrādāto produkciju saņemtu pēc iespējas lielāku cenu. Dažkārt pienākumu sadale starp zemnieku ievēlēto valdi un darbā pieņemto direktoru dažādās biedrībās var būt atšķirīga.

Nemainīgs ir tikai tas, ka valde nes galīgo atbildību par darbā pieņemto direktoru, tā ir tiesīga to pieņemt, gan arī atlaist. Valde ir atbildīga kooperatīvās sabiedrības augstākā varas orgāna – kopsanāksmes vai pārstāvju komitejas priekšā, kuri savukārt tiesīgi izvēlēt citu valdes sastāvu. Valdes pienākumos ietilpst būt orientētiem par lēmumiem, ko pieņem uzņēmuma komercvadība. Nopietnu jautājumu izlemšanā, kā piemēram, investīcijas, gala vārds arī pieder valdei. Kopsapulce vai pārstāvju komiteja, pēc valdes ierosinājuma apstiprina biedrības darba stratēģijas izmaiņas. Valde tieši nodarbojas arī ar zemnieku jautājumiem, kas ir: samaksa atkarībā no produkcijas kvalitātes, produkcijas piegādes kārtības u.t.t.. Riezi gadā tiek apspriesti nopietni jautājumi par peļņas sadali – sadalīt virspeļņu kooperatīva biedru starpā, vai arī to izlietot uzņēmuma stiprināšanai. Darbā pieņemtās vadības uzdevumos ir uzraudzīt, lai visi pieņemtie lēmumi tiktu realizēti. Tādos jautājumos, kā darbinieku algas, pielāgošanās tirgus prasībām, marketings, pārdošanas metodes un cenas, vadībai ir dotas iespējas rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem. Valde nenodarbojas ar tādiem jautājumiem, vai desertsiers tiks sūtīts uz vācu tirgu, vai arī angļu tirgum jāsaņem nedaudz tradicionālāka siera šķirne. Pēdējos gados Dānijā galvenie valdes un pārstāvju komitejas lēmumi bija par kooperatīvo sabiedrību savienošanu. Savienojoties divām kooperatīvajām sabiedrībām, rodas jautājums, vai visiem biedriem tiks dotas vienādas tiesības, vai arī pārejas laikā viena kooperatīva locekļi par nodoto produkciju saņems augstāku cenu nekā otra? Tāpat tika daudz diskutēts, vai kooperatīvajām sabiedrībām nevajadzētu pārtapt par akciju sabiedrībām. Kooperatīvās sabiedrības sadarbībā ar citiem investoriem ir izveidojušas akciju sabiedrības. Kooperatīvās sabiedrības ir nopirkušas akciju sabiedrības ne tikai Dānijā, bet arī ārzemēs.

5.1. Kooperatīva biedru līdzdalība pārvaldē

Dažkārt valde pieņem lēmumu kopsapulces locekļu vārdā. Ir ļoti svarīgi, lai biedri ne tikai piekristu valdes lēmumiem, bet arī izprastu un atbalstītu tos. Līdzdalība pārvaldē ir process, kura laikā valde izmantojot informāciju, tikšanos, kursus u.t.t., ir dialogā ar kooperatīva biedriem. Aktīvi līdzdarbojoties pārvaldē, kooperatīva biedri sapratīs un atbalstīs valdes lēmumus. Aktīva līdzdalība atdzīvina kooperatīvās sabiedrības darbību, un uzņēmums attīstās un darbojas saskaņā  ar locekļu vēlmēm.

Protams visi biedri piedalās arī vēlēšanās. Nelielu sabiedrību biedru līdzdalību pārvaldē raksturo atklātas / tiešas vēlēšanas.

Kopsapulce.

Sastāvs: Visi biedri. Katram biedram, viena balss.

Kompetence: Kopsapulce ir augstākais varas orgāns. Tas nozīmē, ka:

1.      Kopsapulce nosaka mērķus, tiesības iegūt aizdevumu, biedru pienākumus un ar to darba laiku, nolikumu par finansiālo atskaiti.

2.      Kopsapulce ievēl valdi.

3.      Kopsapulce ievēl sapulces vadītāju.

4.      Kopsapulce ievēl revizoru.

5.      Kopsapulce apstiprina finansu atskaiti un peļņas sadales rezultātus.

Atbildība: Biedrības locekļiem ir jāpieņem savu lēmumu rezultāts.

Valde.

Sastāvs: Valdi sastāda biedri, kurus tieši izvirza atklāti balsojot kopsapulcē.

Kompetence:

1.      Uzņēmuma augstākais varas orgāns.

2.      Pienākumu sadale starp darbā pieņemtajiem un ievēlētajiem vadītājiem.

Atbildība: Valdei visu laiku jābūt labi informētai par uzņēmuma attīstību. Valdei jānosaka iekšējās revīzijas uzdevums. Valdei jāiesaka kopējai sapulcei, kā jāsadala līdzekļus, kuri nodrošinās uzņēmuma stiprināšanu.

Daudzpakāpju vēlēšanas lielās kooperatīvajās apvienībās, kur agrāk bija 200 – 300 biedru, tagad, pēc vairāku organizāciju saplūšanas, biedru skaits sasniedz 10000. Ar 10000 biedru tiešās / atklātās vēlēšanas nav iespējamas.

Kooperatīvās organizācijas struktūra:

 

DIREKCIJA -------------

 

REVĪZIJA ------------

 

Pārstāvju komiteja:

Sastāvs: Komitejas locekļus ievēl sabiedrības biedri. Komitejas locekļu skaits ir atkarīgs no kooperatīva darbības apjoma. Katram biedram, viena balss.

Kompetence: Pārstāvju komiteja ir augstākais sabiedrības varas orgāns. Tas nozīmē, pārstāvju komiteja caur nolikumu nosaka sabiedrības mērķus, saņem valdes piekrišanu aizņēmumu iegūšanai, nosaka darbinieku pienākumus un to darba laiku, kā arī finansu atskaites noteikumus. Pārstāvju komiteja ievēl valdi. Pārstāvju komiteja bieži ievēl sapulces vadītāju un revizoru. Komitejai jāapstiprina budžets, finansu atskaites un jāpieņem lēmums par peļņas sadali.

Atbildība: Pārstāvju komiteja ir atbildīga biedru priekšā par statūtu ievērošanu un uzņēmuma ekonomisko attīstību, tai skaitā par darbības nostiprināšanu un nākotnes perspektīvām.

Valde:

Sastāvs: Valde sastāv no biedriem, kas ir ievēlēti gan reģionālajās kopsapulcēs, gan arī no pārstāvju komiteju biedru vidus, ieskaitot strādniekus uz līguma pamata.

Kompetence: Vispārējā uzņēmuma vadīšana. Direktora iecelšana. Pienākumu sadale starp nozīmēto un ievēlēto vadību.

Atbildība: Valdei jābūt pilnīgā skaidrībā par uzņēmuma attīstību. Valde nosaka ārējās revīzijas uzdevumus. Valdei jāizstrādā un jāiesaka pārstāvju komitejai ieteikumus par ienākumu sadali, kas nodrošina uzņēmuma nostiprināšanos.

Kooperatīva biedri:

Kompetence: Sapulcēs, kur var piedalīties visi biedri, tiek ievēlēti pārstāvji tuvākajam pārvaldes orgānam, piemēram reģionālai, vai pārstāvju komitejai. Katram kooperatīva biedram – viena balss.

Atbildība: Kooperatīva biedri ir atbildīgi par pārstāvju, kuriem viņi uzticas, izvirzīšanu vēlēšanām.

Informācija: Kooperatīva biedri, lasot biedrības avīzi, regulāri saņem informāciju par uzņēmuma attīstību un tiem lēmumiem, kuri tiek pieņemti. Kā arī biedri saņem informāciju no priekšsēdētāja vai direktora regulārās informatīvās sanāksmēs.

Reģionālā sanāksme:

Sastāvs: Reģionālo sanāksi sastāda pārstāvji, ko ievēl kooperatīva biedri biedru sapulcēs. Reģionālo sanāksmju biedru skaits bieži ir atkarīgs no ražošanas. Katram pārstāvim – viena balss.

Kompetence: Pārstāvju izvēle priekš pārstāvju komitejas. Reģionālās organizācijas priekšsēdētāja ievēlēšana, kurš automātiski kļūst par kooperatīvu sabiedrības locekli. Apspriež pārstāvju komitejas un valdes priekšlikumus. Reģionālā padome var kļūt par dažādu kursu iniciatoru.

Atbildība: Reģionālā sanāksme atbild par reģiona interešu nodrošināšanu. Šo interešu ievērošana tiek realizēta caur labu sakaru uzturēšanu ar biedriem un saviem pārstāvjiem, kas ievēlēti pārstāvju komitejā un valdē.

5.2. Kā nodrošināt kooperatīvā uzņēmuma pastāvēšanu

Kooperatīvu kustības dzīvotspējas nosacījums ir aktīva biedru pārvalde. Tas paredz, ka locekļu rīcībā jābūt informācijai par kooperatīvu attīstību, jāapgūst kooperatīva darbības izglītības līmeņa paaugstināšana kā organizatoriskajā darbā, tā arī vadīšanas jomā. Informācija ir progresa atslēga. Dāņu lauksaimnieki regulāri saņem informāciju, kas ir ļoti svarīga lauksaimniecībā: likumdošanas jautājumi, izmaiņas lauksaimniecības politikā EK ietvaros, starptautiskā situācija, piemēram, norises GATT (vispasaules tirdzniecības un muitas līgums), vai arī norises starp EK un Austrumeiropas zemēm. Šai jomā ir cieša sadarbība starp visām Dānijas lauksaimniecības organizācijām. Informācija līdz zemniekiem pārsvarā nonāk caur profesionāli politiskām organizācijām, tieši caur Zemnieku savienību un Dāņu Ģimeņu lauksaimniecību, tā sauktajiem “mazajiem zemniekiem”. Konkrētas kooperatīvās sabiedrības informācija skar tikai tos jautājumus, kuri tieši attiecas uz šo sabiedrību. Informācijas vērtība pieaug atkarībā no tā, cik plaši tā tiek lietota diskusijās. Īpaši aktīvi dāņu lauksaimnieki vienlaikus var ieņemt vairākus amatus. Zemnieks var vienlaicīgi būt Zemnieku savienības un kooperatīvās apvienības valdes loceklis, kā arī futbola kluba vadītājs un politiskās partijas biedrs. Kad zemnieki ievēl savus kolēģus savu organizāciju pārvaldē, neviens neapspriež, kādu politisko partiju tas atbalsta.

Zemnieku, kuri strādā vienā vai vairākās lauksaimniecības organizācijās, sagatavošana un apmācība notiek centralizēti. Dānijas lauksaimniecībai ir kopīga organizācija, LPK (lauksaimniecības paskaidrojumi un kursi), kas nodarbojas ar izglītošanu un apmācīšanu lauksaimniecības jomā. LPK nav savas ēkas, nedz savas pasniedzēju grupas. LPK kopā ar ievēlētajiem zemniekiem nosaka nepieciešamās apmācības, gatavo programmas, meklē telpas un pasniedzējus, kuri var būt darbinieki gan organizācijās, gan ministrijās. Daudzi pasniedzēji var būt zemnieki, šo kursu vadītājs vienmēr ir zemnieks. Apmācības tēmas var būt – organizācijas un vadīšana, sapulču organizēšana, grāmatvedības uzskaite, informācija un aktuālu arodbiedrību un politisku jautājumu diskutēšana, EK politika un tendences lauksaimniecības attīstībā, sadarbība ar valsts varas iestādēm, kā arī lauku apgabalu attīstība. Katru gadu tiek novadīti 700 kursu, kuros piedalās aptuveni 16000 dalībnieku. Šeit jāņem vērā, ka Dānijā ir 75000 zemnieku.

Liela daļa dāņu zemnieku strādā dažādās organizācijās, tikai daži saņem honorāru. Zemnieki strādā savu kolēģu un aktivitātes labā. Liels skaits sapulču, plaša informācija, labas diskusijas un vislabākie lēmumi veicina Dānijas lauksaimniecības attīstību. Patīkami ir apzināties to, ka kāds ir ar mieru strādāt arī citu labā, ne tikai sevis labā, kas, es domāju, būtu grūti izdarāms latviešu zemnieku sabiedrībā, bet ja kāds sāktu,  varbūt …

6. Kooperatīvu savstarpējā sadarbība

Dānijā

Līdzīgi, kā zemnieki sadarbojas atsevišķās kooperatīvajās sabiedrībās, tāpat notiek sadarbība starp pašām kooperatīvajām sabiedrībām. Komercjomā sadarbība starp kooperatīvām sabiedrībām ir neliela. Sabiedrības bieži vien ir konkurenti tirgū un dažkārt sabiedrība kļūst nepieciešama tādēļ, ka kāda sabiedrība ir kļuvusi pārāk maza, kas bieži noved pie sabiedrību saplūšanas. Dāņi lieto izteicienu: “ekonomiski uzspiesta sabiedrība”, bet tā tas vienmēr beidzas, ka zemnieki pieņem lēmumu par sabiedrību apvienošanos. Komerciālā sadarbība notiek arī tad, ja vairākām kooperatīvajām sabiedrībām kopīgi pieder akcijas. Tā piemēram, daudzas kooperatīvās cūku kautuves pieder komerciālajai tirdzniecības sabiedrībai ESS – Food. ESS – Food pārdod gaļu uz ārzemēm, kā arī tirgo gaļu, ko saņem no ārzemju piegādātājiem. ESS – Food pērk gaļu uz tirgus nosacījumiem no atsevišķām kooperatīvajām lopkautuvēm un privātām personām. Dažādu nozaru lauksaimniecības uzņēmumi sadarbojas, lai atrisinātu daudz un dažādus jautājumus. Pastāv nozaru apvienības bekona, piena, liellopu un putnu gaļas ražošanā. Šo apvienību biedri ir atsevišķi uzņēmumi no lauksaimniecības sektora. Kooperatīvie uzņēmumi un akciju sabiedrības arī sadarbojas savā starpā.

Atkarībā no tā, par kādu nozari iet runa, kopīgiem spēkiem tiek risināta uzdevumu virkne:

·         Zinātniskie pētījumi un to rezultātu izplatīšana.

·         Izmēģinājumu stacijas,  kas pēta apsēklošanas iespējas.

·         Visas Dānijas sanitārās programmas.

·         Lopu marķēšana un reģistrēšana saskaņā ar veterinārijas likumu.

·         Noieta veicināšana. (Informācijas stendi par dāņu piensaimniecību izstādēs. Padomi un receptes ēdieniem no cūkgaļas.)

·         Informācija uzņēmumiem par EK lauksaimniecības politiku, eksporta un importa likumiem, produkcijas ražošanas likumiem, marķēšanu u.c.

·         Informācija par Dānijas likumdošanu, piemēram darba nekaitīgumu, enerģijas resursiem.

·         Analīze par likumdošanas lomu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, iespējas sarunām ar valdību par šiem jautājumiem.

·         Apmaksas modeļu izstrāde atkarībā no produkcijas kvalitātes, paredzot zemniekiem pielikumu pie samaksas par labāku kvalitāti vai atskaitījumu, ja produkcija neatbilst standartiem.

·         Tiek formulēti jautājumi politiskajām diskusijām par likumdošanas jautājumiem ar valdību un politiskajām partijām.

6.1. Dāņu Kooperatīvo Sabiedrību Asociācija

Dāņu Kooperatīvo Sabiedrību Asociācija (DKSA) ir Dānijas kooperatīvu kustības centrālā organizācija. DKSA ietilpst liela daļa kooperatīvo sabiedrību un to un to organizāciju. Pirmām kārtām visas pirkšanas, pārstrādes uzlabošanas, pārdošanas un apkalpojošās sabiedrības, ietverot arī banku sistēmu un apdrošināšanu, kā arī dārzniecības kooperatīvus. Pārējās kooperatīvo sabiedrību grupas neietilpst šai asociācijā. Tas attiecas uz patērētāju kooperatīviem, darba kooperāciju, kredītsabiedrībām, elektrības un siltuma kooperatīvajiem uzņēmumiem. DKSA nodarbojas ar ārējiem uzdevumiem -  sadarbība ar pārvaldēm un citām organizācijām, kā arī ar iekšējām problēmām, kas saistītas ar biedriem un kooperatīvu organizācijām. Ārējie uzņēmuma kontakti ar parlamentu, ministrijām, un citām pārvaldēm, vispirms sevī ietver sevī spēju nodrošināt organizatoriskās un nozaru intereses kopējā kooperatīvu darbībā. Tas var skart nodokļus, uz sabiedrībām attiecināto likumdošanu, pārtikas produktu ražošanu, biznesa atbalstu, līdzstrādnieku interešu ievērošanu. Savukārt kooperatīvo organizāciju intereses tiek ņemtas vērā sadarbībā ar Lauksaimniecības Padomi, kur Dāņu Kooperatīvo Sabiedrību Asociācija ir viena no pamatorganizācijām. Kā likums tas skar komerciālās un tirdzniecības politikas intereses, kas aplūko katras nozares vadošās organizācijas – gaļas, pienotavas, uzpircēju sabiedrības u.c. DKSA ir daudzu starptautisku organizāciju loceklis. Savā iekšējā darbībā DKSA cenšas stiprināt un paplašināt kontaktus kooperatīvām organizācijām, kā arī palīdz risināt kopējus un privātus jautājumus, kas saistīti ar struktūru attīstību, organizācijas formām, statūtu izmaiņām. Kā piemēru var nosaukt jautājumus par cenu politiku, cenu diferencēšanu, izvēlēto pārstāvju apmācīšanu, vēlēšanu organizēšanas kārtību, finansēšanu u.c. DKSA sekretariāts koordinē lielu informācijas daļu, kas paredzēta ārzemēm, par dāņu kooperatīvu kustību. Liela daļa no informatīvā darba ārzemēs tiek veikta pateicoties sadarbībai ar citām organizācijām, tai skaitā Lauksaimniecības Paskaidrojumu un Uzņēmumu kursu palīdzību. DKSA ir arī savs patstāvīgs informācijas izplatīšanas līdzeklis – kooperatīva avīze, kas iznāk divas reizes nedēļā. DKSA ir viena no dāņu lauksaimniecības pamatorganizācijām. DKSA kopā ar Zemnieku savienību, Dāņu Ģimeņu Lauksaimniecību un citām specializētām lauksaimniecības organizācijām, veido dāņu lauksaimniecības pamatorganizāciju – Lauksaimniecības Padomi. DKSA organizācija pārstāv dāņu kooperatīvo sektoru dažādās starptautiskās organizācijās.

Pastāv arī citas organizācijas kas nodarbojas ar lauksaimniecības jautājumiem un kuru biedrs ir DKSA. DKSA ir Cooperative Centre Denmark (CCD) biedrs. CCD strādā ar trešās pasaules jaunattīstības valstu iesaistīšanu kooperatīvprojektos. Pēdējos gados uzsākta sadarbība arī ar Austrumeiropas valstīm. CCD strādā, lai veicinātu sadarbību kooperatīvu kustības jomā. Tiek veidota padomdošana, kā arī izglītība organizatoriskā un administratīvi vadošajā darbā. Ziemeļu Zemnieku Centrālā Padome ir forums, kura ietvaros Ziemeļu valstu lauksaimniecības un kooperatīvās organizācijas pilda kopējus uzdevumus attiecībā uz savu valstu pārvaldes iestādēm. COGECA – tā ir EK valstu lauksaimniecības kooperatīvo organizāciju apvienība – pārstāv aptuveni 40000 kooperatīvos uzņēmumus. COGECA mērķis ir aizstāvēt lauksaimnieku kooperatīvo organizāciju intereses EK varas orgānu priekšā, darīt juridiskus, ekonomiskus un finansiālus pētījumus kooperatīvu sabiedrību interesēs, veicināt sadarbību starp kooperatīvām sabiedrībām dažādās valstīs.

No vispasaules organizācijām kuras darbojas kooperatīvu labā ir ICA – Internacionālā Kooperatīvu Alianse, kas ir lielākā pasaules neatkarīgā organizācija, kuras ietvaros ir visi nacionālo kooperatīvo organizāciju sektori (lauksaimniecība, patērētāji, apdrošināšana, zvejniecība, tūrisms u.c.). organizācija dibināta 1895. gadā. Galvenais tās uzdevums ir atbalstīt kooperatīvu kustību visā pasaulē. Tas tiek realizēts caur konferencēm, semināriem, pētniecības darbu, palīdzību jaunattīstības valstīm. Šī organizācija sadarbojas ar ANO un citām starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar attīstības jautājumiem. IFAP – Starptautiskā Lauksaimniecības Produkcijas Ražotāju Savienība aizstāv ražotāju intereses, bet zināmā mērā nodarbojas arī ar kooperatīvu sektora jautājumiem.

6.2. Sasniegumi un problēmas kooperatīvās sabiedrībās

Vēsture rāda, ka kooperatīvu ideja ir dzīvotspējīga un tai ir daudz priekšrocību. Dāņu kooperatīvās sabiedrības ir kļuvušas daudz lielākas un daudz spēcīgākas, nekā tās bija pirms 100 gadiem, bet neskatoties uz to, organizatoriskie principi ir palikuši tie paši. Laiku pa laikam uzvirmo diskusijas, vai zemniekam, kurš ražo maz produkcijas, jābūt tādai pašai ietekmei kooperatīvā, ka zemniekam, kurš saražojis daudz vairāk. Tā, es uzskatu, ir diezgan sarežģīta situācija, jo lēmumu pieņemšanā piedalās visi kooperatīvās sabiedrības biedri, katrs ar vienu balsi, bet nepareizu, kļūdīgu lēmumu pieņemšanas gadījumā vairāk zaudēs lielais zemnieks. Toties vēl joprojām vairums locekļu aizstāv principu – viens cilvēks, viena balss. Spēcīgās dāņu kooperatīvās sabiedrības ir vairāk kā 100 gadu attīstības rezultāts. Protams tādas Austrumeiropas valstis kā Latvija, Lietuva u.c. vēlas iziet šo pašu ceļu un analoģiskus rezultātus sasniegt daudz ātrāk. Tas arī notiks ātrāk, ja mēs pamanīsimies paņemt no dāņiem tikai to labāko pieredzi un neatkārtot dāņu kļūdas. Apskatot pašreizējo situāciju man šķiet, ka Latvijas zemnieku vienīgā iespēja  aizstāvēt savas tiesības ir izveidojot kooperatīvus. Bet te var saskarties ar vienu problēmu: “Vai paši zemnieki vēlas ziedot savu laiku, sadarboties, dalīties…?” Latvijā Dānijas piemēru ir iespējams sasniegt tikai pie ciešas zemnieku, likumdošanas un izpildvaras sadarbības. Dānijā nepastāv speciāla likuma par kooperatīviem, bet šeit būs grūti uzsākt zemnieku kooperatīvu veidošanu bez nepieciešamās likumdošanas.

Problēmas kooperatīvajā sabiedrībā var rasties, ja:

·         Sabiedrībā ir biedri, kuriem nav nekāda sakara ar to (zobārsti, …).

·         Pārāk daudz darbības veidu.

·         Valde uzkrauj pārāk lielu atbildību, vienam cilvēkam, direktoram.

·         Valdē pietrūkst biedru, neliela aktivitāte.

·         Sabiedrība nespēj konkurēt ar privātajiem uzņēmumiem.

·         Neatbilstoša likumdošana.

Lielu lomu spēlē nodokļi un nodokļu likumi. Tirgus ekonomikā nodokļu likumdošana tieši ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli. Dānijā kooperatīvās sabiedrības maksā nodokli, kas sastāda zināmu daļu no īpašuma vērtības. Kooperatīvajām sabiedrībām nav pārpalikuma peļņas, jo ražošanas ienākumi vai zaudējumi ir pilnībā atkarīgi no cenas, kas dotajā momentā tiek noteikta lai norēķinātos ar biedriem. Pārpalikuma peļņa pieder kooperatīva locekļiem un tiek izmaksāta reizi gadā. Dānijā pastāv visiem vienādi nodokļu maksāšanas likumi, neatkarīgi, vai cilvēks ir zemnieks, kalpotājs vai kas cits. Likumdošana par kooperatīvo sabiedrību iekārtošanu balstās uz dažiem pamata principiem. Svarīgi, lai atsevišķu sabiedrību likumi varētu variēt atkarībā no biedrības uzdevumiem. Svarīgi ir arī tas, lai šie likumi būtu grozāmi pēc biedrības locekļu vēlmēm. Būtisks faktors ir iegūt kapitālu. Pārbūves periodā nedrīkst novelt risku un atbildību tikai uz vieniem zemniekiem.

Dažās rietumu zemēs pastāv kooperatīvu un akciju sabiedrību sajaukums, kuru ietvaros zemnieki, kam pieder akcijas, var tās pārdot. Pastāv arī tādas kooperatīvās sabiedrības, kur ieguldījuma kapitāls un ietekme nepieder pašiem zemniekiem, bet gan kādam citam. Turpmāk apskatītais var tikt saprasts, kā nosacījums stiprām, zemnieku vadītām, uz demokrātiju un tirgus ekonomiku pārejošām kooperatīvām sabiedrībām. Zemniekiem jāsaņem nepieciešamo informāciju. Jābūt iespējai organizēt praktiskas sapulces ar nepieciešamo diskusiju. Zemniekiem jābūt vienotiem par to, ka visiem ir kopīgas ekonomiskas intereses kooperatīvās sabiedrības veidošanā. Motivācija var būt dažāda, bet tās būtība ir, ja zemnieks izies tirgū ar savām precēm vienatnē, kurš būs tas, kas noteiks spēles noteikumus un saņems peļņu? Likumdošanai jārada kooperatīvajām sabiedrībām tādas pašas iespējas, kā citām organizācijām. Ir saprātīgi dot zemniekam priekšroku pārņemt lauksaimniecības uzņēmumus. Tikai un vienīgi zemnieku kopējā ticība, griba un spējas jebkurā gadījumā ir kooperatīvās sabiedrības galvenais veiksmīgas darbības nosacījums.

Statistiskie rādītāji Dānijas lauksaimniecībā

Algotā darbaspēka izmantošanas skaita lejupslīde ir krasāka tieši 1990. gadā. Sākot jau ar 1990.gadu lielākā daļa zemnieku saimniecību izmanto vienu algoto darbinieku. 1998.gadā aptuveni 10000 fermeru izmantoja pakalpojumu sistēmu 122 stundas uz katru fermeri. Fermeru skaits, kuri izmantoja šo pakalpojumu servisu, samazinājās tieši 1990.gadā. tas daļēji ir izskaidrojams ar to fermeru skaita samazinājumu, kuri neizmanto algotu darbaspēku, jeb pakalpojumu sistēmu. Iedzīvotāju kopskaita samazinājums lauksaimniecībā, tieši ietekmē skolnieku un studentu skaitu lauksaimniecības izglītības iestādēs. Datus par algotā darbaspēka izmantošanu lauksaimniecībā sk. 3.grafikā.

Ja aplūko liellopu un cūku izvietotību, skaita ziņā uz ha, Dānijas teritorijā, ir skaidri redzama atsevišķu reģionu specializācija (sk. 4.gafikā).

Apskatot labības ražas kopumā, dāņu speciālisti uzskata, ka 1997.gadā ir sasniegta rekordražība. Labības ražībā uz ha bija sasniegusi 62.100 kg 1997.gadā, bet tā nokritās līdz 61000 kg no ha 1998.gadā. Līdz  ar to, kopējā labības raža sastādīja 9.3 miljardi t (sk.1. tabulā). Tas izskaidrojams ar nestabilajiem laika apstākļiem Dānijā. 1999.gada ziņojumā uzrādīts ražības samazinājums par 5%. 70% kopējās labības produkcijas tiek izmantoti kā lopbarība. Pārējais tiek pārdots maltuvēm, maizes ceptuvēm un eksportēts. Pēdējos gados tiek eksportētas 1.5 miljardi t.

Iepazīstoties ar situāciju lopkopībā un apciemojot fermas, tika iegūta informācija, ka katrā fermā ir jābūt noteiktam sivēnmāšu daudzumam (tas atkarīgs no piederošās zemes daudzuma ). Lai nebūtu jāiegādājas pārāk daudz sivēnu no citām fermām, fermera galvenais mērķis ir paaugstināt sivēnmāšu ražību. Līdzīga situācija ir arī piensaimniecība. Vienīgā atšķirība ir tā, ka piensaimniecībā tiek palielināts piena izslaukums un kvalitāte (sk.5.grafikā).

Investīcijas lauksaimniecībā

Kopējās investīcijas lauksaimniecībā 1998.gadā sastāda 7.3 miljardus dāņu kronu, kas salīdzinājumā ar 1997.gadu ir samazinājušās par 3% (sk.2.tabulā). 1998.gadā kopējie ieguldījumi ēku būvē un uzlabošanā ir sasnieguši augstāko summu kopš 80.gadu vidus. Ieguldījumi tehnikā un tehnoloģijā ir attiecīgi samazinājušies. Investīciju samazinājums ir novērojams cūku fermās, kamēr liellopu fermās investīcijas palielinās. Tieši šajos gados ir sevišķi palielinātas investīcijas tieši dzīvnieku pašsajūtas un ērtību uzlabošanai, tas darbosies tieši no 2000 – 2006 gadam un paredzētās investīcijas sastāda 1.7 milj. dāņu kronas gadā. Šāda rīcība ir izskaidrojama ar jaunajiem ES noteikumiem lopkopībā, kur katram lopiņam ir paredzēta noteikta obligātā platība.

1998.gadā dāņu zemnieki nopirka 3120 jaunus traktorus, kas ir par 25% mazāk nekā 1997.gadā. dāņu zemnieki to izskaidroja ar graudaugu cenu krišanos pasaules tirgū. Arī jauno iegādāto traktoru jauda ir samazinājusies.

Zemes tirgus

1998.gadā tika pārdoti aptuveni 6000 lauksaimniecības zemju īpašumu. 1997.gadā vidējā zemes cena par ha sasniedz 76000 dāņu kronu. Kopumā skatoties ir pamanāms zemes cenas pieaugums no1997. – 1998.gadam (sk.3.tabulā). Pārdoto zemes īpašumu skaits auga līdz 1990.gadam, bet kopš 1994.gada sāka kristies līdz pat 1998.gadam, kad tika konstatēts pats zemākais pārdoto zemes īpašumu līmenis kopš 1979.gada. 1999.gadā pārdoto lauksaimniecības zemju skaits pieauga pamatojoties uz slikto ekonomisko situāciju lauksaimniecībā.

Kas ir producers price 59; 61; 62

1.     tabula

Labības ražas gadu skatījumā
Produkcija, 1000 tonnu	1990/94	1996	1997	1998	1999
Kvieši	3853	4757	4964	4928	4290
Rudzi	405	343	453	538	240
Tritikāle	0	0	70	142	260
Mieži	3964	3953	3887	3565	3940
Auzas	137	164	155	161	140
Kopā	8359	9217	9529	9334	8870

Iepazīstoties ar situāciju lopkopībā un apciemojot fermas tika iegūta informācija, ka katrā fermā ir jābūt noteiktam sivēnmāšu daudzumam (tas ir atkarīgs no piederošās zemes daudzuma). Lai nebūtu jāiegādājas pārāk daudz sivēnu no citām fermām, fermera galvenais mērķis ir paaugstināt sivēnmāšu ražību (sk. 4.grafikā). Līdzīga situācija ir arī piensaimniecībā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka piensaimniecībā tiek palielināts piena izslaukums un kvalitāte (sk. 5.grafikā).

                          4.grafiks                                                5.grafiks

7.1. Investīcijas lauksaimniecībā

Kopējās investīcijas lauksaimniecībā 1998.gadā sastāda 7.3 miljardus dāņu kronu, kas salīdzinājumā ar 1997.gadu ir samazinājušās par 3% (sk.2.tabulā). 1998.gadā kopējie ieguldījumi ēku būvē un uzlabošanā ir sasnieguši augstāko summu kopš 80.gadu vidus. Ieguldījumi tehnikā un tehnoloģijā ir samazinājušies. Investīciju samazinājums ir novērojams cūku fermās, kamēr liellopu fermās investīcijas palielinās. Dāņu lauksaimniekus jaunie ES normatīvi sevišķi neietekmēs, jo informēja Dānijas valdība jau agrāk esot izveidojusi stingras prasības lopkopjiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo liela daļa dāņu lopkopju saražotā gaļa tiek eksportēta tas nozīmē, ka gaļai ir jābūt kvalitatīvai. Piemēram, gaļas uzpircējs no Anglijas ierodas pie konkrētā dāņu lopkopja un novērtē situāciju kādā tiek turētas cūkas, tikai pēc tam tiek noslēgts līgums par gaļas pirkšanu.  Tieši šajos gados ir sevišķi palielinātas  investīcijas tieši dzīvnieku pašsajūtas un ērtību uzlabošanai, piemēram,  katrai govij nepiesietā  turēšanā ir nepieciešami 6 m² liela platība (2m² gulēšanai un 4m² kustībām) , šie ES  normatīvi  sāks  darboties  tieši  no  2000  –  2006.  gadam un paredzētās