DARBA LIKUMDOŠANA LATVIJAS REPUBLIKĀ

Latvijas Universitātes

Ekonomikas un Vadības fakultātes

Grāmatvedības institūta profesionālās apmācības

Ekonomists (grāmatvedība, analīze, audits)

2. kursa G₂ studentes

Lanas Strazdiņas

REFERĀTS

Lekciju kursā “Uzņēmuma darba organizācija un vadīšana”

Par tēmu

“DARBA LIKUMDOŠANA LATVIJAS REPUBLIKĀ”

Rīgā

1999

Ievads

Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem. Darbs ar personālu un darba attiecību menedžments sastāv no trīs elementiem:

-   personāla atlase, treniņš un turpmākā apmācība,

-   personāla atalgojums un stimulēšana,

-   personāla disciplīnas uzturēšana, atlaišana no darba, štatu samazināšana un atbrīvošana sakarā ar aiziešanu pensijā.

Viss minētais jādara saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumdošanu un tādā veidā, kas apmierina darbiniekus un arodbiedrības, direktorus un akcionārus un galu galā klientus.

Bez prasmīga personāla pat datori ir tikai metāls, stikls un plastmasa. Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba devēju un darba ņēmēju attiecību regulēšanu.

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa, īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss” un citi darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku līdztiesība.

Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara grozījumus un papildinājumus.

Darba līgumi

1.1. Daži termini darba likumdošanā, attiecināmi uz darba līgumiem:

Darba līgums – divu pušu civiltiesiska vienošanās, ar ko viena puse (algots darbinieks) apņemas izpildīt noteiktu darbu otras puses (darba devēja) labā un vadībā par noteiktu atlīdzību (darba algu).

Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

Darba devējs – fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata nodarbinās vismaz vienu personu.

Galvenās darba devēja tiesības ir ietvertas “Likumā par uzņēmējdarbību”.

Darbinieks – fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba devēja.

LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.

Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbdienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības apvienoties arodu organizācijās.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu.

1.2. Darba līguma stadijas:

1.2.1. darba līguma sagatavošana,

1.2.2. noslēgšana,

1.2.3. darbība,

1.2.4. grozīšana,

1.2.5. izbeigšana.

Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā. Šis noteikums attiecināms uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie, kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk noslēgtā līguma pamata.

1.3. DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu, nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.

1.4. Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības. Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem, nozarēm utt.

1.4.1.Līguma rekvizīti:

·  Līguma nosaukums;

·  Līguma noslēgšanas vieta;

·  Līguma noslēgšanas datums;

·  Līgumslēdzējas puses (līgumā dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks dēvēta turpmāk līguma tekstā);

·  Līguma teksts jāraksta sevišķi uzmanīgi, tajā jāietver:

·                          Precīzi formulējumi, kādās attiecībās stājas līgumslēdzējas puses, kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām uzņemas (amata nos.),

·                          Saistību izpildes termiņu var norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,

·                          Savstarpējo saistību izpildes novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas noteikumi,

·                          Norēķinu veidi, termiņi, kārtība (samaksa par darbu),

·                          Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka piņemts darbā bez pārbaudes laika),

·                          Līgumslēdzēju pušu atbildība un iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu neizpildi,

·                          Iespējamās ar amatu saistītās problēmas,

·                          Strīda izskatīšanas kārtība,

·                          Līguma noteikumu izskatīšanas kārtība,

·                          Līguma noteikumu grozīšanas kārtība,

·                          Līguma laušanas vai pagarināšanas noteikumi,

·                          Citi papildu noteikumi,

·                          Līguma eksemplāru skaits, to glabāšanas vietas,

·                          Līgumslēdzēju pušu adreses un banku rekvizīti,

·  Norāde par līguma pielikumiem,

·  Līgumslēdzēju pušu paraksti,

·  Zīmogu nospiedumi.

1.4.2. Saskaņā ar DLK 16. Pantu darba līgumu var noslēgt:

-                           uz nenoteiktu laiku,

-                           uz noteiktu laiku,

-                           uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba līguma noslēgšanas laikā.

1.4.3. Pārbaudes laiks:

-                           pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,

-                           tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,

-                           pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18 gadiem,

-                           pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.

Rakstveidā līgums tiek sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs pie darbinieka.

Darba samaksa

Kā jau minēju, darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu.

2.1. Minimālā darba alga izmaksājama un garantējama darbiniekam pamata darba vietā un ar nosacījumu, ja strādā pilnu darba laiku, kura ilgums noteikts DLK. Darbiniekam, kas strādā nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli nostrādātājam laikam vai atbilstoši izstrādei.

2.2. Samaksa par papildu darbu

Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.

2.3. Samaksa par virsstundu darbu

Par virsstundām samaksā ne mazāk kā divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā.

Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties.

2.4. Latvijas Republikas Darba Likumu kodeksā ir noteikta paaugstināta darba samaksa arī :

·              par darbu vai dežūrām svētku dienās;

·              par nakts darbu.

2.5. Darba devējam ir tiesības noteikt atšķirīgu darba samaksu, ja darbinieka vainas dēļ :

·              nav izpildītas izstrādes normas (samaksā atbilstoši paveiktajam darbam);

·              izgatavota brāķa produkcija (par pilnīgu brāķi nemaksā);

·              radusies dīkstāve (nemaksā).

2.6. Darba algas izmaksas termiņi

2.6.1. DLK paredzēts, ka darba alga izmaksājama ne retāk kā katru pusmēnesi.

2.6.2. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas, darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.

Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā tiek aprēķināta darba alga.

2.7. Aprēķina termiņi atlaižot no darba

Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

2.8. Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar DLK saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par diviem pēdējiem kalendāra mēnešiem.

Arodbiedrības

3.1. Sava vieta un loma darba attiecību regulēšanā un darbinieku interešu aizsardzībā un aizstāvībā Darba likumu kodeksā paliek arodbiedrībām. Arodbiedrības ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses.

3.2. Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba devēju koplīgumu. To noslēdz rakstveidā vai nu uz noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai un ietver nosacījumus par darbu, darba samaksu un sociālo aizsardzību. Tajā ietvertās saistības attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav paredzēts citādi.

Darba devējam ar darba koplīgumu ir jāiepazīstina visi darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma pamata.

Darba koplīgumu saturu, noslēgšanas un izpildes nodrošināšanas, kā arī darba strīdu izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums “Par darba koplīgumiem”.

Darba Likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

4.1. Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:

·         speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām;

·         darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

5.1. Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Ievads................................................................. 2

1.Darba līgumi...................................................... 3-6

2.Darba samaksa................................................... 6-8

3.Arodbiedrības.................................................... 8

4.Darba Likumdošanas ievērošanas

 uzraudzība un kontrole.......................................... 8-9

5.Darba devēju un amatpersonu atbildība par

likumdošanas pārkāpumiem.................................... 9

Izmantotās literatūras saraksts............................... 10

Izmantotās literatūras saraksts

Latvijas Republikas “Darba Likumu kodekss”, Rīga, 1998

“Latvijas Darba Likumu kodeksa komentāri”, Rīga, 1999

Latvijas Republikas Normatīvie dokumenti

Lekciju pieraksti

Gundega Saule “Darba līgums”, Rīga, 1999