DATORNOZIEGUMI UN TO VIETA LATVIJAS KRIMINĀLLIKUMĀ

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

juridiskā fakultāte

KRIMINĀLZINĀTŅU KATEDRA

Kursa darbs

Krimināltiesībās

DATORNOZIEGUMI UN TO VIETA LATVIJAS KRIMINĀLLIKUMĀ

Juridiskās fakultātes

3 kursa students

Kursadarba vadītājs

Rīga 1999

I Satura rādītājs

I	SATURA RĀDĪTĀJS
II	IEVADS
III	DATORNOZIEGUMI VAI KIBERNOZIEGUMI
IV	DATORNOZIEGUMU IEDALĪJUMS
V	DATU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI
VI	Datornoziegumu veidi
VII	DATORNOZIEGUMI UN KRIMINĀLLIKUMS
VIII	NOBIEGUMS
IX	IZMANTOTĀ LITERATŪRA

I  ievads

Pasaulē arvien lielāku lomu sāk spēlēt tā saucamās augstās tehnoloģijas un starp tām datortehnoloģija un telekomunikācijas. Ja dators pats par sevi sevišķas briesmas nerada tad apvienojot to ar telekomunikāciju tehnoloģiju paverās pavisam cita aina. Noziedzība vienmēr ir sekojusi līdzi visam jaunajam ar kā palīdzību būtu iespējams gūt sev labumu izņēmums arī nav datori. Mag. iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, Eiropas Padomes Kibernoziegumu komitejas eksperts, Ministru kabineta noteikumu "Par informācijas sistēmu drošību" darba grupas vadītājs, saka sekojošo:

“Pašlaik pasaulē nenotiek neviens tiesību jautājumiem veltīts forums, kur nebūtu spriests par interneta lietojuma rezultātā radušamies sekām. Interneta radītā informācijas telpa, kas nepazīst ģeogrāfiskās un juridiskās robežas, aizvien vairāk ielaužas jebkuras valsts ekonomikā un politikā. Izņēmums nav arī Latvija.

            Latvijas mērķis ir ceļš uz informatīvu sabiedrību. Tas nozīmē ka, uzlabojoties sakaru kvalitātei un, protams sabiedrības vispārējam labklājības līmenim, globālais medijs – internets ienāks ikvienā Latvijas ģimenē, darba vietā un skolā.

Tas nenoliedzami dos pozitīvu efektu visā sabiedrības attīstībā, tomēr, kā jau minēju iepriekš, katrs progress kā atgriezenisko saiti nes sev līdzi arī ļaunprātības. Kā uzsver vairāki ASV informācijas tehnoloģiju tiesību zinātnieki, ar katru gadu, palielinoties interneta lietotāju skaitam pasaulē, ģeometriskā progresijā pieaug arī to personu skaits, kas rada draudus valstu drošībai, privātās personas dzīves neaizskaramībai, biznesa kontaktu drošībai utt. Kiberzagļi, kaitīgi "urķi" (hacker), drupinātāji (cracker), izspiedēji un citi, kas grupās vai individuāli nodarbojas ar informācijas manipulācijām vai tās iznīcināšanu, rada milzīgus draudus elektroniskā tirgus telpā. Elektroniskā telpa jeb kibernētiskā telpa (cyberspace) nevar veidoties viena datora iekšienē, ja tas nav savienots ar citiem datortīkliem un telekomunikācijām. Tam nav obligāti jābūt interneta tīklam. Kibertelpa rodas mijiedarbības procesā. Šo mijiedarbību nodrošina tiešsaistes (on–line) pieslēgums.

"Kibernētiskā telpa (cyberspace) ir termins, kas apraksta datorpasauli, ko aptver datora savienojums ar ārējiem datortīkliem un komunikācijām, citiem vārdiem sakot, globāls masu medijs, kas savieno cilvēkus, institūcijas, korporācijas un valdības visā pasaulē."

Noziegumi, kas izdarīti (on–line) tiešsaistes režīmā, ir visbīstamākie noziegumi visā pasaulē.[1]

III  datornoziegumi vai kibernoziegumi

Ar datoriem saistītās reālās briesmas sākās tos saslēdzot tīklā un radot cilvēkam iespēju neizejot no mājām veikt darbības  dažādās pasaules valstīs dažu minūšu un pat sekunžu laikā. Ja tās ir bijušas noziedzīgas darbības, tad šo noziedzīgo darbību atklāšanā jāiesaistās jau vairāku valstu tiesību sargājošām institūcijām. Lai veiktu kādu noziedzīgu darbību ar datoru noziedznieki bieži izmanto sekojošu shēmu:

1 zīm.

1.           2.                   3.             4.  

 

Nozieguma objekts

                                                5.

(5. Nozieguma objekts šinī gadījumā var būt jebkura informācija kura glabājās jebkurā informacijas sitēmā, kā arī tehniskais aprīkojums.)

Noziedznieki bieži izmanto nevis tiešo pieslēgumu, tas ir neslēdzas no sava datora pie datora kurā taisās veikt noziegumu, bet, lai jauktu pēdas dara to caur vairākiem citu valstu datoriem vai datu sistēmām.  Ir svarīgi, lai attiecīgās valsts (kurā atrodas objekts 5.)  tiesību sargājošās institūcijas pagūtu sazināties ar valstīm Z, Y, ... un X, pirms noziedznieks pagūst mainīt savu fizisko  atrašanās vietu vai atslēgties no tīkla. Parasti, lai pieslēgtos tīklam tiek izmantoti modēmi - ierīces, kas ļauj pieslēgties tīklam izmantojot telefona līnijas. Taču izņemot mums labi zināmos vadu sakarus (2.zīmējums), eksistē vēl arī bezvadu sakari (mobilie telefoni) (3.zīmējums). Izmantojot šos telefonus, noziedznieks var veikt savas darbības pārvietojoties transporta līdzeklī vai uz divu valstu robežas, neitrālajā zonā.

2.zīm.

Noziedznieka dators

                                                   tīkls

Pieslēguma Nodrošinātājs (tīkla administrātors))

Modems

                        telefona līnija

 

                                     ēteris

3.zīm.

Pieslēguma nodrošinātājs (tīkla administrātors)

Mobīlais telefons

modems

                                    mobīlo          

Noziedznieka dators

                                    sakaru

                                    nodrošinātājs

Pie 3. zīmējuma vēlētos piebilst, ka mobilie sakari vairs nav tikai attiecīgajās valstīs, bet ir arī mobīlie telefoni, kuri savienoti vienotā sistēmā ar mākslīgo zemes pavadoņu palīdzību.

            Ņemot vērā visu augstāk minēto, gribu uzsvērt, ka sāk mainīties jēdziens nozieguma vieta, un šinī gadījumā ir vai nu vieta, no kuras tiek pastrādāts noziegums, ko bieži vien ir grūti noteikt, vai arī vieta, kurā tas ir pastrādāts un kuru var noteikt vienmēr.  Nedomāju, ka jēdzienu kibertelpa[2] cilvēki uztver kā noteiktu vietu vismaz pagaidām ne.

            Aplūkojot un ņemot vērā augstāk minēto es gribēto norādīt  uz to, ka cilvēkiem kuri nākotnē nodarbosies ar šo noziegumu pētīšanu un novēršanu būs jābūt izglītotiem ne tikai jurisprudencē,  bet būtu jāsaprot un jāorientējās arī augstāk minētajās tehnoloģijās.

            U. Ķinis savā rakstā min ka “Latvijā piemērojamā datora definīcija, kas dota likumā “Par autortiesībām un blakustiesībām”  (Dators ir elektroniska vai cita tamlīdzīga informācijas apstrādes un glabāšanas ierīce), par datoru atļauj atzīt ikvienu automātisku ierīci, kura apstrādā un uzglabā datus. Līdz ar to par datoru pēc šis definīcijas var atzīt elektrisko šujmašīnu, veļas mašīnu, mikroviļņu krāsni, vieglo vai smago automašīnu un citu sadzīves tehniku, kuru darbību nodrošina elektroniskās mikroshēmas.”[3]

            Negribētu tam piekrist un uzskatu ka definīcija ir samērā veiksmīga, lai gan ir arī citas definīcijas kurās datora jēdziens ir šaurāks. Par piemēru var ņemt  Alabamas Datornoziegumu aktu tur Datora definīcija ir sekojoša: “Dators – liela ātruma datu apstrādes elektroniska, magnētiska kā arī cita veida ierīce vai sistēma kura manipulējot ar elektroniskiem magnētiskiem impulsiem atveido loģiskas aritmētiskas un atmiņas funkcijas, un ietver sevī datu ievades, izvades, apstrādes, uzglabāšanas, datorprogrammu vai komunikāciju aprīkojumus, kas ir savienoti vai saistīti ar datoru datorsistēma vai datortīklā.[4]  Ne jau pati mikroviļņu krāsns ir vai var būt nozieguma rīks, bet gan tās vadības bloks, kurš savā būtībā ir dators. Un, ja ar šī vadības bloka palīdzību var veikt noziegumus, tad kāpēc, lai to neatzītu par datoru, neskatoties uz to, ka tam ir cits korpuss. Mēs nevaram atzīt šujmašīnu , mikroviļņu krāsni u.t.t. par datoru, bet gan tikai to sastāvdaļu, kas savā būtībā arī ir dators.

Ja ar šo ierīču vadības bloku (datoru) palīdzību tiktu pavairota mūzika vai cita veida darbi kuri būtu digitālajā formātā, neviens taču neteikts, ka tas ir darīts ar šujmašīnu vai automašīnu (pamēģiniet to izdarīt ar 1900. gadā ražoto mašīnu). Šī pārkāpuma gadījumā līdzeklis viennozīmīgi būtu dators. Jautājums varētu tikt stādīts vienīgi šādi. Vai tas ir kibernoziegums kurš pastrādāts ar datoru?

Gribētu minēt tikai prognozes, kuras pamazām tiek realizētas dzīvē; dators sevī jau ietver ne tikai televizoru, radio un video magnetofonu, bet tiek izstrādāta sistēma, kad lielāko daļu mājas iekārtu ( ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, plīti u.t.t.) vadīs viens dators, kurš būs pieslēgts pie tīkla!

            Kā atzīst Eiropas Padomes Kibernoziegumu komitejas eksperti, attīstoties elektronikas piemērošanai patēriņa preču sfērā, jēdzienam "datornoziegums" zūd jēga. To pierāda arī Latvijas Krimināllikumā iekļautie datornoziegumi, jo tie ir vērsti tikai uz informācijas sistēmu drošības aizsardzību, ko pamatos nodrošina no ārējiem iedarbības faktoriem.[5]

IV Datornoziegumu iedalījums.

Šajā nodaļā vēlētos nedaudz pieskarties datornoziegumu iedalījuma un veidiem .

Datornoziegums — jebkura ar likumu aizliegta krimināli sodāma darbība vai bezdarbība, kur dators vai datortehnoloģijas produkti (datori, skaneri, drukas iekārtas, datorprogrammas, komunikācijas līdzekļi u.c.) izmantoti kā nozieguma priekšmets vai nozieguma rīks ar mērķi ietekmēt datorsistēmu tehniskos un informācijas resursus.

Nosacīti datornoziegumus var iedalīt divās lielās grupās:

I.Noziegumi, kuri saistīti ar iejaukšanos datoru darbībā,

II. Noziegumi, kuros kompjūteri tiek izmantoti kā nozieguma priekšmets.

Neatkarīgi no augstāk minētā, pasaulē pašreiz dominē trīs termini, kādos nosacīti iedala datornoziegumus:

1.    datornoziegumi (computercrimes);

2.    ar datoriem saistīti noziegumi (computer - related crimes);

3.    kibernoziegumi (cybercrimes).[6]

V Datu aizsardzības līdzekļi.

Datu aizsardzības līdzekļus var iedalīt divās lielās grupās:

I.              Tehniskie datu aizsardzības līdzekļi;

II.             Netehniskie datu aizsardzības līdzekļi.

Tālāk katru no šīm grupām aplūkosim tabulu veidā.

 

Speciāli reģistrēti aizsardzības rekvizītu: paroļu identificējošu kodu utt. glabāšanai.

Iekārtu identificējoši kodu ģenerātori

Cilvēku individuālo parametru:balss,pirkstu nospiedumu utt.noteikšanas iekārtas.

Speciāli slepenības biti, kuru vērtība nosaka informācijas slepenības pakāpi

Informācijas nodošanas pārtraukšanas shēmas, kuru mērķis ir periodiska lasāmās informācijas adreses pārbaude

Šifrēšanas iekārtas

                                                       

      

 

Attiecīgu normu radīšana un pieņemšana kurās noteikta atbildība par autortiesību pārkāpšanu. Krimināllikumdošanas, civillikumdošanas, un tiesvedības pilnveidošana Attiecīgu starptautisku normu pieņemšana kuras paredz kompjūtersistēmu izstrādātāju kontroli

                                                                                                                                    [7]

[8]

VI Datornoziegumu veidi.

Datornoziegumiem kuri saistīti ar iejaukšanos datora darbībā ir ļoti plašs klāsts.  Minēšu tikai pašus izplatītākos:

1. Nesankcionēta piekļūšana informācijai. ((KL)241.pants.) Šinī gadījumā jāatzīmē, ka likumdevēja rīcība nenosakot mēŗķus un motīvus kā noteicošo faktoru ir bijusi pareiza. Tie var būt visdažādākie - gan mantkārīgos nolūkos, lai nelikumīgi iegūto informāciju tālāk pārdotu, gan vēlme pārbaudīt savas spējas, cenšoties apiet aizsardzības sistēmas.

2. “Loģisko bumbu” ievadīšana programmnodrošinājumā. Programma, kas sāk veikt ieprogrammēto uzdevumu pie attiecīgu priekšnoteikumu iestāšanās,

3. Datorvīrusu izstrāde un izplatīšana. Domāju, ka daudziem “gaišā” atmiņā ir palicis un paliks 26.aprīlis, datums, kad aktivizējās vīruss Černobiļa (CIH). Šinī gadījumā vienkārši datorvīrusa izstrāde bez tā izplatīšanas sekas nerada.

4. Noziedzīga nevērība izstrādājot, izgatavojot un ekspluatējot  dator un programmkompleksus, kas noved pie smagām sekām. Neuzmanība datorjomā ir līdzīga neuzmanībai, nevērībai arī citās jomās, kas saistītas ar tehniku, transportu.

5.            Datorinformacijas viltošana. Patiesās informācijas vietā tiek sniegta cita informācija.

6.            Datorinformācijas zādzība. Ja tiek nolaupīta kāda materiāla vērtība tad var konstatēt tās pazušanu, bet datorinformācijas jomā konstatēt, labākajā gadījumā ,var tikai to, ka dotā informācija ir kopēta.

VII Datornoziegumi un krimināllikums.

Līdz 1998. gada 17. jūnijā pieņemtajam LR Krimināllikumam konkrēti datornoziegumi netika minēti, lai gan tie ir tikai pakārtots, atvasināts nozieguma veids un savā būtībā Nozieguma objekts ir vispārēja sabiedriskā drošība un kārtība, kas pilnībā izteikts XX nodaļas nosaukumā. Speciālais nozieguma objekts, kurš ir raksturīgs šai noziegumu grupai ir  informācijas sistēmu integritāte, konfidencionalitāte un pieejamība.[9]

            Tālāk es vēlētos detalizētāk aplūkot jaunajā KL iekļautos pantus par datornoziegumiem.

(KL) 241. pants. Patvaļīga piekļūšana datorsistēmai

(1) Par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datorsistēmai, ja ar to nepiederīgai personai radīta iespēja iepazīties ar sistēmā ievietoto informāciju, — soda ar arestu vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās saistītas ar datortehnikas programmatūras aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu vai pieslēgšanos sakaru līnijām, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālām mēnešalgām.

Nozieguma objekts un speciālais objekts - konkrētās sistēmas integritāte , konfidencialitāte un pieejamība.

Nozieguma subjekts – pieskaitāma 14 gadus sasniegusi persona.

Nozieguma priekšmets - datorsistēmas tehniskie un informācijas resursi.

Nozieguma objektīvā puse – aktīva darbība, kam pamatā ir iekļūšana datorsistēmā, kurai pieeja ir aizliegta.

Piekļūšanai ir jābūt patvarīgai, neautorizētai, neatļautai, nelikumīgai.

Autorizācija jeb pilnvarojums nozīmē skaidri izteiktu paziņojuma saturu, kas atļauj datorsistēmas darbiniekam vai lietotājam no ārpuses izmantot attiecīgo datoru, datortīklu, datorprogrammu, disketi, datorsistēmu, informācijas īpašumu vai sistēmas servisu, vai izmantot citus datorsistēmas resursus.

Datorsistēmā tās drošības parametriem ir jābūt ieprogrammētiem tā, lai šai personai būtu pilnīgi un nepārprotami skaidrs, ka viņa pieslēgšanās datorsistēmai ir patvaļīga un neatļauta. Sistēmas atbildīgajai personai vai īpašniekam šāds stāvoklis ir jānodrošina ar sistēmas loģiskām aizsardzības metodēm.

Ja persona, pieslēdzoties datorsistēmai, netiek skaidri un nepārprotami brīdināta par darbību nelikumīgo raksturu, tad nebūs noziedzīgās darbības. Cietušai personai ir jāpierāda, ka pieslēgšanās ir bijusi patvaļīga. [10]

Subjektīvā puse – tiešs nodoms. Patvarīga pieslēgšanās var būt tikai tīša.

KL 242. pants. Datortehnikas programmatūras neatļauta iegūšana

(1) Par datortehnikas programmatūras, faila vai datortehnikas atmiņā esošās datu bāzes neatļautu kopēšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar arestu vai naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās saistītas ar datortehnikas programmatūras aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu vai ar pieslēgšanos sakaru līnijām, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēneša algām.

Nozieguma objekts un speciālais objekts - konkrētās sistēmas integritāte , konfidencialitāte un pieejamība.

Nozieguma priekšmets – sistēmas informācijas resursi.

Gribētu tikai piebilst, ka daudz precīzāk būtu bijis, ja dispozīcijā būtu minētas nevis datortehnikas programmatūras, faila vai datortehnikas atmiņā esošās datu bāzes, bet gan  datu (datorinformācijas).[11], tai skaitā programmatūras, faila vai datortehnikas atmiņā esošās datu bāzes… Nevar nokopēt programmatūru, failu (datni) vai datu bāzi, nenokopējot datus. Visam pamatā ir dati (datorinformācija). Galvenais darbības mērķis ir neatļauti  iegūt kopiju.

Nozieguma subjekts – pieskaitāma 14 gadus sasniegusi persona.

Objektīvā puse – aktīva darbība – personai pārkāpjot sava pilnvarojuma robežas neatļauti kopējot pantā minētos priekšmetus.

KL. 242. panta 2.d. objektīvā puse sastāv no divām atsevišķām darbībām:

1) personai, izmantojot sakaru līdzekļus, ir patvaļīgi jāpieslēdzas datorsistēmām, pārvarot sistēmas programmatūras aizsardzības līdzekļus;

2) personai ir jāizdara neatļautā kopēšana, tas ir, jāiegūst savā valdījumā informācijas priekšmets, kas minēts iepriekš.

Tikai abu šo darbību rezultātā iestāsies kaitīgās sekas.[12]

Subjektīvā puse – tiešs nodoms.

KL 243. pants. Datortehnikas programmatūras bojāšana

Par automatizētā datorsistēmā ievietotās informācijas neatļautu modifikāciju, grozīšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu vai apzināti nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā sistēmā vai informācijas nesēju, datortehnikas programmatūras vai aizsardzības sistēmu apzinātu bojāšanu vai iznīcināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

 Gribētu piebilst, ņemot vērā jau iepriekšējā pantā veikto jēdzienu analīzi, ka precīzākss virsraksts būtu “Datortehnikas informācijas bojāšana”, un kas pilnībā izriet no dispozīcijas.

Speciālais objekts - datorsistēmu integritāte, konfidencialitāte un pieejamība, kā arī fizisku vai juridisku personu personīgās un biznesa intereses.

Nozieguma subjekts – pieskaitāma 14 gadus sasniegusi persona.

Objektīvā puse – aktīva darbība – informācijas modifikācija, dzēšana.

Subjektīvā puse – tiešs un atsevišķos gadījumos netiešs nodoms.

KL 244. pants. Datora vīrusa izplatīšana

(1) Par datora vīrusa, tas ir, tāda programmas līdzekļa apzinātu izplatīšanu, kas izraisa datortehnikas programmatūras vai informācijas nesankcionētu iznīcināšanu vai grozīšanu vai kas sabojā informējošo iekārtu vai sagrauj aizsardzības sistēmu, vai par jauna veida vīrusa ievadīšanu datortehnikas programmatūras vidē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.

speciālais objekts — datorsistēmu integritāte, konfidencialitāte un pieejamība.

Nozieguma subjekts – pieskaitāma 14 gadus sasniegusi persona.

Nozieguma priekšmets – datoru sistēmas tehniskie un informācijas resursi.

Objektīvā puse – aktīva darbība – apzināta datora vīrusa izplatīšana.

Subjektīvā puse – tiešs vai netiešs nodoms, apzināta izplatīšana. Personai ir jāapzinās, ka izplatot programmu tā nodara kaitējumu. Šeit diskutējams jautājums ir par inficētu failu nosūtīšanu ar elektroniskā pasta palīdzību. Bieži vien persona sūtot elektronisko pastu neapzinās, ka tā nosūta arī vīrusu. Un ne vienmēr jaunākās pretvīrusa datorprogrammas spēj identificēt jaunākos vīrusus.

ASV datortiesību speciālisti visas šīs kaitējumu radošās destruktīvās programmas (vīrusus) apzīmē ar jēdzienu "kaitīgs kods" (harmfull code). Šo apzīmējumu piemēro tāpēc, ka šobrīd neviens nezina, kādas kaitīgas programmas veidu var izstrādāt nākotnē. [13]

KL 245. pants.

Informācijas sistēmas (IS) drošības noteikumu pārkāpšana

Par saskaņā ar informācijas režīmu vai tās aizsardzību izstrādātu informācijas glabāšanas un apstrādes noteikumu vai citu informācijas datorsistēmas drošības noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, ja tas ir bijis par iemeslu informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai vai ja ar to radīts cits būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Speciālais nozieguma objekts – informācijas sistēmas drošība.

Subjekts – amatpersona, kurai saskaņā ar darba pienākumiem ir tiesības kontrolēt IS darbību, rīkoties ar tās resursiem un noteikt sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus.

Subjektīvā puse - tiešs vai netiešs nodoms

Objektīvā puse – šinī gadījumā es domāju ka tā ir gan darbība, gan bezdarbība.

VIII Nobeigums

Krievijas likumdošanā un konkrētāk Krievijas Kriminālkodeksā datornoziegumiem ir veltīta vesela nodaļa (28. nodaļa) lai gan pantu ir mazāk, tikai trīs panti:

272. pants. Prettiesiska piekļušana datorinformācijai.

273. pants. Kaitīgu nesējprogrammu radīšana, izmantošana un izplatīšana.

274. pants. ESM, ESM sistēmas, tīklu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana.[14]

            Analizējot visu iepriekš minēto var secināt, ka kibernoziegumi ir joma, kurā lielākais sakārtošanas darbs vēl ir tikai priekšā. Parādās jauni jēdzieni tādi kā kibertelpa, kiberlaiks, kurš ir vienāds visās laika joslās (visos datoros un datorsistēmās). Atliek tikai minēt, kas notiks, kad būs pienākusi kārta mākslīgajam intelektam un vai neparādīsies arī kibersubjekts. Un kādas būs sankcijas par viņā/tā pastrādātajiem noziegumiem. Vai atbildēs tā radītāji ?

IX Izmantotā literatūra

Publikācijas

1.    U. Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi “ Latvijas vēstnesis  1999.04.22., Nr 123/124.

2.    U. Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi“ Latvijas vēstnesis1999.04.29., Nr. 131/132.

3.    U. Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi“ Latvijas vēstnesis1999.05.06., Nr.140.

4.    Dz. Skarbovskis “Datorvīruss liks aizdomāties par datu drošību.” 1999.04.28. “Neatkarīgā rīta avīze.”

Interneta materiāli

5.    http://www.vic.spb.ru/law/acts/COMPRIM

6.    http://www.vic.spb.ru/law/doc/a1.htm

---

[1] 1999g.22.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 123/124, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[2] Cyberspace – angl.

[3] 1999g.22.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 123/124, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[4] Computer.  An electronic magnetic, optical or other high speed data processing device or system which performs logical, arithmetic, and memory functions by manipulations of electronic magnetic or optical impulses, and includes all input, output, processing, storage, computer software, or communication facilities which are connected or related to the computer in a computer system or computer network. (ALABAMA COMPUTER CRIME ACT)

[5] 1999g.22.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 123/124, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[6] 1999g.22.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 123/124, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[7] Отечественное законодательство в борбе с компютерными преступлениями http://www.vic.spb.ru/law/doc/a01.htm

[8] 1999.gada 28.aprīļa “Neatkarīgā Rīta avīze” raksts “Datorvīruss liks aizdomāties par datu drošību.” Dotajā shēmā ir izmaiņas jo fiziskos pasākumus es attiecinu pie tehniskiem līdzekļiem.

[9] 1999g.22.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 123/124, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[10] 1999g.29.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 131/132, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[11] dati – Informācija kas tiek uzglabāta skaitļu, burtu un simbolu veidā.

Datu bāze – integrēta noteiktas struktūras datu kopuma kolekcija, kuru izmanto dažādu datu ērtai un pārskatāmai uzglabāšanai un lietošanai.

Fails (datne)- elektroniski ierakstītu datu kopums.

Programmatūra - programmu kopums.

Programma – Komandu kopums, kas nosaka datora darbību, risinot noteiktu uzdevumu.

Komanda – kodēts signāls, informācija (skat. dati) vai instrukcija elektroniskas iekārtas (ierīces) darbībai. Svešvārdu vārdnīca, Rīga 1996.g.

[12] 1999g.29.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 131/132, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[13] 1999g.29.aprīļa “Latvijas vēstnesis” Nr. 131/132, U.Ķinis “Latvijas Krimināllikums un datornoziegumi”

[14] 1997.gada1.maija Krievijas Kriminālkodekss (http://www.vic.spb.ru/law/acts/COMPCRIM)