Dažādu ētiku ietekme uz mūsdienu uzņēmējvidi jeb Ētika kā prece

Kristapa Freimaņa

I P 2.1 studenta

referāts

Dažādu ētiku ietekme uz mūsdienu uzņēmējvidi

jeb

Ētika kā prece

Vienmēr atkarībā no noteiktas kultūras, ideoloģijas un reliģijas ir pastāvējušas dažādas morāles normas, kas ietekmē tirgus un uzņēmumus. Es šeit pieskaršos tikai visizplatītākajām, kuras pašlaik diezgan stipri ietekmē lielāko un viszināmāko, izpētītāko un attīstītāko tirgu – Attīstīto valstu jeb Ziemeļu tirgu. Šīs normas ir tieši saistītas ar Vispārīgo Cilvēktiesību Deklarāciju, kuras izcelsme meklējama 18. gs Humānisma filozofijā, un tā saukto Zaļo Vilni (Green Wave), kura aizsākumi meklējami šī gadsimta septiņdesmitajos gados un kurš kopš tā laika ir kļuvis par lielu sazarotu sabiedrisku kustību ar lielu ietekmi. No tradicionālās zaļās ētikas izpratnes, kuru pamatā varētu formulēt: “Zeme ir mūsu mājas, tām ir jābūt tīrām un kārtīgām”, ir izveidojušās apakšnozares, kas nodarbojas dabas saglabāšanas (Nature Conservation), pārtikas un mājokļa (Food and Habitat), resursu saglabāšanas (Resource saving), veselīga dzīvesveida  (Healthy living style) u.c. problēmu risināšanu. Šo ētikas normu ietekme uz tirgu ir milzīga, to ietekmē ir izveidoti jauni produkti un radušies jauni patērēšanas modeļi.

          Cilvēktiesību ietekmi uz tirgu uztur dažādas cilvēktiesību aktīvistu grupas, kuras pārrauga preču vai pakalpojumu ražošanu un izplata informāciju par uzņēmējiem, kas darba procesā pārkāpj cilvēktiesības vai citus humanitārās ētikas principus. Kā vienu no šādas informācijas kampaņas piemēriem varētu minēt Starptautiskā resursu un rīcības centra (Transnational Resource & Action Center) campaņu pret Nike, dēļ šī uzņēmuma netaisnīgajiem darba apstākļiem Vjetnamas fabrikās.  Šīs akcijas iespaidā palielinājās pārējo ražotāju (kuri ražo preces ētiskāk) daļa tirgū, kādēļ tirgus atgūšanai krasi uzlabojās darba apstākļi Vjetnamas fabrikās.

          Cita, daudz zināmāka boikota kampaņa notika pret Royal Dutch/Shell, kas sākās kā vides aktīvistu kampaņa pret augsnes piesārņošanu Nigērijā, taču pēc tam, kad Shell sniedza palīdzību Nigērijas valdībai aktīvistu iznīcināšanā (ieskaitot dzejnieku un Kustības par Ogoni tautas izdzīvošanu līdera), kampaņai pievienojās arī cilvēktiesību aktīvistu grupas. Kampaņa izvērsās kā Shell pakalpojumu un preču neiegādāšanās tās vieglākajā stadijā un kā uzpildes staciju demolēšana ASV un Eiropā marģinālajos gadījumos. Tas noveda pie dažādu indulgenču pirkšanas no Shell puses – veidojot dažas darbavietas jauniešu bezdarbniekiem Lielbritānijā, bet tomēr problēma vēl joprojām nav atrisināta un kampaņa kaut gan daļēji panīkusi vēl joprojām ir spēkā.

          Zaļo ētikas normu ietekmē ir radušies dažādi jauni preču un pakalpojumu tirgi, piemēram, zaļo etiķešu piemērošana, kur dažas kompānijas pārbauda un piešķir šīs etiķetes dažādiem produktiem tā parādot, ka šie produkti ir videi draudzīgi vai pārstrādājami, piemēram, Zviedru etiķete Swan (Gulbis) uz drukas papīra u.c. rāda, ka ražošanā nav lietots hlors, uz dezodorantiem bieži ir redzama etiķete CFC Free, kas nozīmē, ka dezodorantā esošā gāze nesatur freonus un tādējādi neatstāj ietekmi uz ozona slāni, etc.

          Kā citu vadītu ietekmi var minēt informāciju izplatošu centru darbību par dažādiem videi draudzīgiem produktiem. Piemēram, bezpeļņas organizācija Co-op America izplata informāciju par videi darudzīgu  produktu pieejamību ASV un Kanādā.

          Tā kā pastāv nevadīts pieprasījums pēc dažādiem ētiskiem produktiem, tad rodas piedāvajums, kas ir radījis dažādus jaunus uzņēmējadrbības veidus.

Zaļās elektroenerģijas tirgus, kurš darbojas Somijā dod iespēju maksāt vairāk un iegādāties tā saukto zaļo elektroenerģiju, kuru iegūst no alternatīviem (atšķirīgiem no konvencionālajiem, videi draudzīgākiem) enerģijas avotiem.

Biolauksaimniecība, kas ir radusies no pieprasījuma pēc augsnes nepiesārņošanas ar nitrātiem un pesticīdiem, kā arī no pieprasījuma pēc veselīgas barības pašlaik ir vienīgais augošais lauksaimniecības tirgus, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Liela Latvijas lauksaimniecības ražotāju daļa, kuriem nav saražoto produktu realizācijas problēmu darbojas tieši šajā jomā. Praktiski gan viņi eksportē visu savu produkciju, jo pieprasījums Latvijā nav pietiekošs un maksātspējīgs.

Cits vēl joprojām augošs bizness, kurš attiecas uz lauksaimniecību un veselīgu barību ir gaļas aizvietotāju ražošana veģetāriešiem. Tas ir balstīts uz trim pamatdogmām: dzīvnieku tiesības (tikt nenogalinātiem), efektīva resursu izmantošana (liellopu audzēšana ir neefektīva salīdzinot ar floras produktu ražošanu) un veselības faktori (cilvēki pēc izcelsmes ir veģetārieši).

Banku sektorā viens no jaunajiem pieejamajiem pakalpojumiem ir ētisko un zaļo investīciju pieejamība. Tas nozīmē, ka noguldītāji deponē naudu bankās ar mērķi, ka šī nauda tiks izmantota uzņēmumu, kuri izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas vai arī attīsta tās, kreditēšanai. Risks gan palielinās, taču ieguldītējiem tiek radīta ilūzija, ka viņi savā veidā pērk indulgenci par to, ka nav videi draudzīgi.

Salīdzinoši jauns tirgus ir saistīts ar atkritumu pārvaldi, kur tā vietā, lai atkritumus vienkārši izgāztu izgāztuvēs tie tiek pārstrādāti, izmantoti vēlreiz tādējādi ietaupot resursus – enerģiju, zemi, metālus etc.

          Arī vides indulgenču pārdošana ir veins no pašlaik darbojošamies naudas iegūšanas veidiem – lielākie vides piesārņotāji maksā dažādām vides aizsardzības organizācijām un tādējādi var teikt, ka ir videi draudzīgi.

          Nodeigumā gribētu piebilst, ka šie tirgi vēl joprojām ir jauni Latvijai, taču tā kā mēs esam ļoti cieši saistīti ar Rietumeiropu un norisēm šajās valstīs, tad jebkura nopietna attīstība vienā vai otrā virzienā ietekmē arī mūs un veidojot, vadot uzņēmumu būtu nepieciešams ņemt vērā iespējas un riskus, kuri ir saistīti ar ētikas ietekmi uz apgrozījumu un ienākumiem.

Avoti:

http://www.wenet.net/~mesa/

http://www.corpwatch.org/trac/links/links.html

http://www.corpwatch.org/trac/archive/archive.html

http://vweb01.onramp.net/~ncpa1/allen/corp/home.html

http://www.greenpages.org/

http://www.coopamerica.org/gp/index.html

http://www.greencentury.com/

http://www.greenpeace.org/