Demokrātiskā Partija Saimnieks

Augstskola SIA “”Turības” Mācību Centrs”

Vadības katedra

Patstāvīgais studiju darbs politoloģijā

Demokrātiskā Partija Saimnieks

E.Pekainis

Rīga 1999

Saturs

1.    Ievads

2.    DPS tipoloģija

3.    DPS programma

3.1.   Vispārīgie principi

3.2.   Cilvēks, sabiedrība, valsts

3.3.   Tautsaimniecība

3.4.   Sociālā politika

3.5.   Izglītība, zinātne, kultūra

3.6.   Jaunatne

3.7.   Nacionālā politika

3.8    Ārējā un valsts politika

4.     Vēlēšanu kampaņa

4.1       finanses

4.2       pirmsvēlēšanu aģitācija

4.3       reklāmas kampaņa

5. Vēlēšanu rezultāti

6. Vēlēšanu rezultātu seku iemesli

6.1   DPS mērķa auditorijas samazināšanās

6.1.1. attiecību saasināšanās DSP

6.1.2. neuzticība DPS pārstāvjiem Ministru Kabinetā

6.1.3. DPS atbildība Ministru prezidenta (A. Šķēles ) demisionēšanā

6.1.4. DPS ministru atsaukšana no Ministru Kabineta

6.1.5. DSP uzskati attiecībā ar Krieviju

7. Secinājumi

8. Izmantotās literatūras saraksts

Ievads

Mana studiju darba izvēlētā tēma – Demokrātiskā Partija Saimnieks. Studiju darba tēmas izvēle saistīta ar Demokrātiskās Partijas Saimnieks (turpmāk DPS) “dzīves cikla” īpatnībām, sestās un septītās Saeimas vēlēšanu rezultātu atšķirībām.

Manis izstrādātā darba mērķis ir iegūt vairāk informācijas par DPS, iepazīties ar galveniem mērķiem, stratēģiju,  noskaidrot partijas tipoloģiju, raksturojot DPS vēlēšanu kampaņu un vēlēšanu rezultātus .

 Darbā izmantota dažāda rakstura informācija, kas sevī ietver kā teorētisku tā arī praktisku informāciju. Pie teorētiskās informācijas pieder publicēti mācību līdzekļi, studiju materiāli. Praktiskā informācija sastāv no dažādu masu mēdiju informācijas, maniem atzinumiem par DPS.

Demokrātiskā partija “Saimnieks” izveidojās 1995.gada 29.maijā, apvienojoties Demokrātiskajai partijai un apvienībai “Saimnieks”.

Demokrātiskās partijas veidošanās vēsture aizsākās vēl Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības laikā. Tika sasaukts partijas dibināšanas kongress un nodibināta Demokrātiskā centra partija (turpmāk DCP). Šīs partijas biedri, parlamenta deputāti, izveidoja Demokrātiskā centra frakciju.

1993.gadā DCP kārtējais kongress mainīja partijas nosaukumu un turpmāk tā saucās Demokrātiskā partija (turpmāk DP) .

Pirms pašvaldību vēlēšanām 1994.gada 23.martā nodibinājās politiskā apvienība “Saimnieks”, kas guva ievērojamus panākumus pašvaldību vēlēšanās.

1994.gada 19.decembrī apvienība “Saimnieks” nolēma kļūt par politisku partiju un saglabāt nosaukumu “Saimnieks”. Tā kā DP un “Saimnieka” programmatiskās nostādnes bija līdzīgas, to vadības ierosināja partijām apvienoties. 1995.gada 29.maijā notika šo divu partiju apvienošanās kongress, kurā pieņēma apvienotās partijas nosaukumu - Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

DPS piedalījās 6.Saeimas vēlēšanās un ieguva vislielāko mandātu skaitu ar 18 deputātiem.

DPS tipoloģija

DPS jāuzskata par masu partiju, jo tā cenšas apvienot ap sevi maksimāli daudz vēlētāju no visiem sociālajiem, etniskiem un citiem slāņiem. Masu partijām raksturīgs ir partijas biedru nelielais skaits, DPS - 1300 biedru, kas darbojās 33 nodaļās visā Latvijā. Pēc partijas programmas DPS ir centriska partija .Sestās Saeimas laikā DPS ir strādājusi pozīcijā un opozīcijā, 1998.gada jūnijā tika apstiprināts DPS ēnu kabineta sastāvs, un laikā līdz 7.Saeimas vēlēšanām DPS strādāja opozīcijā. Jāmin, ka DPS piemīt gan liberāļu, gan sociāldemokrātu            iezīmes. DPS atbalsta indivīdu un valsti kopumā, privātīpašumu un valsts             īpašumu. Iepriekšminēto var pamatot ar to, ka DPS ir masu partija. 

DPS programma [1]

     Devīze:

     DEMOKRĀTIJA,

     STABILITĀTE,

     ATTĪSTĪBA

 1. Vispārīgie Principi

1.1. Demokrātiskā partija Saimnieks ir demokrātiska, politiska organizācija, kas savas darbības pamatā liek tādas galvenās idejiskās vērtības - indivīda brīvība, vairākpartiju demokrātija un parlamentārisms, privātīpašums un sociāli orientēta tirgus ekonomika. Partijas pamatmērķis ir veidot Latviju par demokrātisku, tiesisku valsti, veicināt tautas saimniecības attīstību, iedzīvotāju labklājību un kultūras uzplaukumu. DPS redz savu vietu Latvijas politiskā spektra centrā, un realizē programmas mērķus, piedaloties likumdošanas un valsts pārvaldes procesos.

1.2. DPS apvieno cilvēkus ar demokrātisku pasaules uzskatu, kuri ir apņēmušies pildīt DPS programmu, vienlaikus iestādamies par katra indivīda tiesībām uz brīvību savos uzskatos un darbībā, ir pārliecināti, ka tikai paša pilsoņa apzināta atbildība par savu tautu un valsti var dot šai brīvībai patiesu saturu. Uzskatām, ka Latvijā jāveido plaša pārticīgu cilvēku vidusšķira un turīgu uzņēmēju slānis, kuri spētu nodrošināt strādājošiem darbu, bet valsts un pašvaldību budžetam - nodokļos iekasētus finansu līdzekļus Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai.

1.3. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka Latvijā jāveido pilsoniska sabiedrība, kurā valsts neatkarīgi no izcelsmes, tautības, izglītības, reliģiskās pārliecības un sociālā stāvokļa aizstāv visu pilsoņu un citu iedzīvotāju likumīgās intereses un tiesības.

1.4. Latviešu un lībiešu nacionālās identitātes garants ir neatkarīga, demokrātiska valsts. Izkopta valoda un kultūra, augsts izglītības līmenis un veselīgs dzīvesveids, saimnieciskās dzīves attīstība saskaņā ar dabu un apkārtējo kultūrvidi savukārt ir nacionālās identitātes saglabāšanas noteicošie apstākļi. Valstij jānodrošina latviešu tautas interešu īstenošana, vienlaikus atbalstot Latvijas cittautību iedzīvotāju nacionālās savdabības un kultūras saglabāšanas centienus.

1.5. Par savu galveno uzdevumu DPS uzskata Latvijas valsts drošības un tautas labklājības stiprināšanu, kas iespējama tikai kvalificēti un saprātīgi veidojot valsts tautsaimniecības un sociālās aizsardzības pamatus. DPS savā darbībā izvairās no jebkādas neauglīgas tīri praktisku lietu ideoloģizācijas, politizācijas vai radikalizācijas, uzskatot, ka Saeimā, Ministru kabinetā un valsts pārvaldē ir jāstrādā sava aroda pratējiem, profesionāļiem. Veidojot valdību, katra kandidāta atbilstība amatam jāvērtē pēc viņa lietpratības un reālās darba pieredzes, nevis pēc politisko grupējumu ambīcijām un aprēķiniem.

1.6. Par DPS lozungu tajā apvienojušies cilvēki uzskata vienkāršos vārdus «Esi saimnieks savā valstī, savā novadā, savā sētā!». Organizācijas biedriem iesaistīšanās politiskajā darbā un vēlētos amatos, vispirms, ir sava pilsoniskā pienākuma izpilde - ar savām spējām kalpot vispārējam sabiedrības uzplaukumam.

1.7. Šobrīd, kad Latvijā ir ļoti saspringts saimnieciskais un sociālais stāvoklis, DPS par saviem galvenajiem uzdevumiem uzskata:

- bremzēt bīstami straujo valsts iedzīvotāju materiālo noslāņošanos, palīdzēt cilvēkiem atrast savu vietu tirgus  saimniecībā;

- veicināt vietējo uzņēmēju darbību un iespējas;

- stiprināt cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju;

- veicināt lauku, mazo pilsētu un novadu saimniecisko attīstību, nepieļaut aizsākušos Latvijas pārvēršanos  «ekonomikas tuksnesī» ar dažām «labklājības oāzēm» lielpilsētās;

- panākt attīstīto valstu līmenim atbilstošu iedzīvotāju intelektuālo un politisko attīstību.

1.8. Sabiedriski politiskajā jomā DPS galvenais uzdevums ir izveidot stabilu politisku situāciju, sabiedrības saliedētību ap valsts vienotības, neatkarības un tautas pārticības idejām. Tā ir par pilsonisku mieru un jautājumu demokrātisku risināšanu visās dzīves jomās, iestājas par politiskās kultūras celšanu, par politikas pakļaušanu morāles principiem. Tā centīsies novērst pretrunu saasināšanos starp pilsētām un laukiem, starp darba devējiem un darba ņēmējiem, starp īpašniekiem un nomniekiem, starp dažādām etniskajām grupām. Sabiedrības stabilitāte ir galvenais priekšnoteikums tautsaimniecības atveseļošanai un galu galā - Latvijas kā brīvvalsts pastāvēšanai.

1.9. DPS savā iekšējā darbībā un attiecībās ar citiem politiskiem spēkiem izmantos demokrātiskas metodes. Tā ir par konstruktīvām diskusijām ar citādi domājošiem, saprātīgiem kompromisu meklējumiem ar citiem politiskiem spēkiem.

2. Cilvēks, Sabiedrība, Valsts

2.1. DPS atbalsta liberālisma principu, ka indivīda un valsts attiecībās primārais ir indivīds. Valstij jākalpo cilvēkam un sabiedrībai, jārada apstākļi, lai atraisītos indivīda uzņēmība un izlēmība un lai tiktu garantētas personas brīvības un tiesības.

2.2. DPS mērķis ir veidot Latviju par tiesisku valsti. DPS iestājas par valsti, kas kalpo savu pilsoņu interesēm un ir to demokrātisko tiesību un brīvību sargs. Tāpēc Saeimai jāizstrādā un jāievieš likumi (kā arī tie jāsakārto vienotā, pretrunas izslēdzošā sistēmā), kas, pirmkārt, būtu balstīti uz starptautiski atzītām tiesiskām normām un, otrkārt, ņemtu vērā Latvijas vēsturiskās īpatnības un veicinātu Latvijas saimniecisko un sociālo uzplaukumu, politisko un nacionālo attiecību harmoniju.

2.3. DPS uzskata, ka nav pieļaujama jebkāda diskriminācija atkarībā no rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, no piederības kādai sabiedriskai grupai.

2.4. DPS nav pieņemami amatu vai profesiju aizliegumi atkarībā no politiskajiem uzskatiem, ja konkrētai personai tās darbības prettiesisko vai Latvijas Republikai un tās pilsoņiem naidīgo raksturu un vainas pakāpi nav noteikusi tiesa.

2.5. Saglabājot Latvijas valsti kā parlamentāru republiku, izdarīt Satversmē tikai pilnīgi nepieciešamus grozījumus, kas atbilstu šīsdienas demokrātijas attīstības līmenim:

2.5.1. ietvert Satversmē normas par valsts ģerboni, valsts himnu, valsts valodu un valsts galvaspilsētu;

2.5.2. ietvert Satversmē sadaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pilsonības pamatprincipiem;

2.5.3. noteikt pašvaldību vietu un lomu valsts dzīvē, to pilnvaras;

2.5.4. vienkāršot tautas nobalsošanas izsludināšanu;

2.5.5. skaidri ietvert varas dalīšanas un atklātuma principus un precizēt Satversmes 81. pantu;

2.6. Jāpieņem «Likums par likumiem», kurā tiktu noteiktas prasības, kādām jāatbilst izstrādātajiem likumprojektiem. Nepieciešams nodrošināt likumprojektu profesionālu ekspertīzi un iespējamo ekonomisko un politisko seku prognozi.

2.7. Konsekventi jāturpina tiesu reforma. Tiesu vara jāpaceļ likumdošanas un izpildvaras līmenī. Ar likumu jānosaka, ka tiesas nolēmumi ir saistoši visām varas institūcijām, arī Saeimai. Jānosaka, ka izpildvaras normatīvo un tiesību piemērošanas aktu atbilstību likumam var apstrīdēt tiesā. Jānostiprina Satversmes tiesas darbība, padarot to par Satversmes autentisko skaidrotāju un tās ievērošanas kontrolētāju. Pilsoņiem, sabiedriskām organizācijām un pašvaldībām ir jānodrošina tiesības griezties tiesā, ja citādi tās nevar aizsargāt Satversmes neaizsargātās pamattiesības.

2.8. Ar likumu jāaizliedz Saeimas deputāta, ministra un ierēdņa amatu apvienošana. Saeimas deputātiem, ministriem un ierēdņiem ir jāsniedz publiskas, sabiedrībai reāli pieejamas, savu ienākumu deklarācijas. Jāizslēdz iespējas deputātiem, ministriem, ierēdņiem rīkoties organizāciju, iestāžu un uzņēmumu savtīgās interesēs un saņemt no tiem jebkādu atalgojumu. Deputāta, ministra, valsts vai pašvaldības ierēdņa pilnvaru vai iegūtās amata informācijas izmantošana savtīgos nolūkos krimināli sodāma.

2.9. DPS ir noraidoša attieksme pret dubultpilsonību. Ar likumu jānosaka, ka Valsts prezidents, LR Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi un valsts augstākie ierēdņi vienlaikus nevar būt citas valsts pilsoņi vai pavalstnieki.

2.10. Nepieļaut atsevišķu politisko spēku privilēģijas valsts televīzijā, radio, oficiālajā laikrakstā un valsts informācijas aģentūrā. Masu informācijas līdzekļiem - «ceturtajai varai» - jābūt brīviem un neatkarīgiem, lai netraucēti izskanētu viedokļu dažādība.

2.11. Jāpanāk valsts aparāta darbības uzlabošana. Šai nolūkā nepieciešams:

2.11.1. izveidot kontroles sistēmu, kas nodrošinātu likumu un valdības lēmumu izpildi, paaugstinātu amatpersonu atbildību par likuma pārkāpumiem;

2.11.2. notiesātie par kriminālnoziegumiem, no alkohola var narkotiskām vielām atkarīgie un garīgi slimie cilvēki nevar tikt iecelti valsts un pašvaldības institūciju vadītāju amatos, tāpat nevar tikt ievēlēti par visu līmeņu deputātiem;

2.11.3. nostiprināt valstiskās struktūras, kas cīnās ar korupciju;

2.11.4. samazināt izdevumus valsts aparāta uzturēšanai, vispirms, likvidējot sevi neattaisnojušās un paralēlās struktūrvienības un sadomātus prestiža amatus;

2.11.5. jānosaka ierēdņu un vēlētu personu darbības ētikas normas;

2.11.6. pārskatīt veiktās ierēdņu reformas efektivitāti pirms ierēdņu kandidātu apstiprināšanas par ierēdņiem.

2.12. Jāpilnveido likumi par visu līmeņu vēlēšanām, paredzot, ka vairākpartiju sistēmai jākļūst par demokrātijas garantu, par noteicošo faktoru iedzīvotāju politiskās gribas veidošanā.

2.13. Varas decentralizācija ir demokrātijas nepieciešams priekšnosacījums. Jāpanāk, lai likumos iestrādātu un realizētu varas un pārvaldes demokratizācijas un decentralizācijas principus, kā arī kontroles mehānismu, nepieļaujot atsevišķām personām, grupām un institūcijām uzurpēt varu.

2.14. Pakāpeniski, kompleksi un saskaņoti reformēt pašvaldības atbilstoši Eiropas pašvaldību hartai, kas decentralizētu valsts varu un pārvaldi atzīst par galveno demokrātiskās iekārtas stūrakmeni:

2.14.1. tālākā nākotnē jāpāriet uz viena līmeņa pašvaldībām;

2.14.2. jārada efektīvs mehānisms likumības nodrošināšanai pašvaldību darbībā un nelikumīgu lēmumu atcelšanai;

2.14.3. jānodrošina pašvaldību finansiālā neatkarība un pastāvīgs ienākumu avots, piešķirot tām tiesības likuma ietvaros patstāvīgi noteikt nodokļus un nodevas, vienlaikus pārkārtojot nodokļu likumdošanu un atļaujot noteikt papildlikmes nodokļiem.

2.15. Sakarā ar to, ka jaunas ekonomiskās sistēmas veidošanās norit ātrāk nekā to regulējošo likumu izstrāde un ieviešana, Latvijā veidojas augsne noziedzīgai darbībai. Organizētās noziedzības attīstība var reāli apdraudēt valsts drošību. DPS uzskata, ka noziedzību iespējams iznīdēt, sakārtojot valsts likumu sistēmu un uzlabojot tiesībsargājošo iestāžu darbību, panākot pieņemto likumu īstenošanu un soda neizbēgamību.

2.16. Saeimai jāpieņem sabiedrības akceptēta kompleksa programma cīņai ar noziedzību - kā viena no Latvijas nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām. Šīs programmas realizācijas mērķis - nodrošināt cilvēka tiesisko aizsardzību, personas un īpašuma aizsardzību, drošību katram iedzīvotājam, katram uzņēmējam, katrai organizācijai. Īpaša vērība jāveltī tādas organizētās noziedzības formas kā rekets likvidēšanai. Programmai jāaptver politiskie, sociālie, ekonomiskie un tiesiskie aspekti.

2.17. Plašāk jāizmanto privātuzņēmēju un sabiedrisko fondu brīvprātīgie naudas un materiālo vērtību ziedojumi policijas un zemessardzes materiāli tehniskajai nodrošināšanai, labāko darbinieku prēmēšanai, dienesta pienākumus pildot cietušo policistu un zemessargu ārstēšanai un aprūpei. Jāpiesaista sabiedriskās organizācijas un zinātniskās iestādes tiesiskās kārtības stiprināšanā un LR likumdošanas izstrādē un pilnveidošanā, tām jāaudzina Latvijas pilsoņos uzticība LR likumiem. Jāpilnveido iespējas pilsoņiem pašaizsargāties pret noziedzniekiem.

2.18. Tiesu, prokuratūras, iekšlietu sistēmas un bruņoto formējumu reorganizācijai ir jākalpo to darba efektivitātes veicināšanai un spēku apvienošanai kopējam darbam, nevis to sadrumstalošanai, savstarpējai konkurencei un nesaskaņām, vai vēl ļaunāk - kalpošanai dažu personu vai kāda politiskā spēka labā. Jāizstrādā sistēma ieslodzīto noziedznieku pilnīgai nodarbinātībai.

2.19. Nepieciešams nodrošināt konsekventu Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību, apvienojot muitas, robežapsardzes, policijas un zemessardzes spēkus. Jāizveido vienots muitas datortīkls preču eksporta, importa, tranzīta kontrolei un kontrabandas apkarošanai.

3. Tautsaimniecība

3.1. Demokrātiskā partija Saimnieks par savu galveno mērķi uzskata izveidot Latvijā modernu, uz tirgus ekonomikas principiem balstītu tautsaimniecību, lai radikāli paaugstinātu iedzīvotāju materiālās labklājības, izglītības un kultūras līmeni. Veicot šo uzdevumu, jāņem vērā, ka tirgus ekonomikas attīstība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un pakāpeniskai paaugstināšanai. Tāpēc paralēli tai ir nepieciešams izveidot efektīvu iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēmu, nodrošināt no valsts un pašvaldību budžetiem uzturamās izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, zinātnes un citas sociālās sfēras ar nepieciešamo finansējumu.

3.2. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams noteikt dažādu Saeimā un pārvaldēs pārstāvēto politisko spēku attīstītus valsts ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiskos virzienus un izstrādāt ilglaicīgas, zinātniskas darbības programmas šajos virzienos, tā nodrošinot valsts iekšējās un ārējās politikas pēctecību neatkarīgi no politiskās konjunktūras svārstībām un spēku samēra pārmaiņām Saeimā. Šo programmu sastāvā ietverama īslaicīgas programmas ar konkrētiem pasākumiem tautsaimniecības un sociālās sfēras attīstībai.

3.3. Lai nodrošinātu ekonomiskās reformas un realizētu vienotu investīciju, nodokļu un kredītu politiku, valstī jāfunkcionē efektīvai ekonomiskās vadības un pārvaldes sistēmai. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka arī Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes ir atbildīgas par tautsaimniecības attīstību un pozīciju nostiprināšanu iekšējā un ārējā tirgū. Tāpēc Ministru kabinetam ir jāuzņemas tautsaimniecības vadība, veicinot privāto iniciatīvu, ražošanas un intelektuālā potenciāla izmantošanu, nacionālās bagātības pavairošanu, iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu.

3.4. Demokrātiskā partija Saimnieks iestājas par saimnieciskajām reformām, novēršot līdz šim pieļautās nelikumības un ļaunprātības, kas ievērojamas sabiedrības daļas acīs ir kompromitējušas pašu reformu ideju.

Šai nolūkā:

3.4.1. jāpabeidz valsts īpašuma privatizācija, uzskatot to par vienu no ekonomiskās politikas stratēģijas uzdevumiem. Atzīstot valsts, pašvaldību un privātā īpašuma līdztiesību un harmonisku līdzāspastāvēšanu, privatizējams tas sabiedrības īpašums, kura apsaimniekošana tādējādi kļūs efektīvāka. Privatizācijas procesā jādod priekšroka tiem pretendentiem, kas garantē jaunu darba vietu izveidošanu vai pastāvošo darba vietu maksimālu saglabāšanu, valsts ienākumu palielināšanu. Vienlaikus ar privatizāciju jānodrošina esošā valsts īpašuma efektīva apsaimniekošana un uzskaite, valsts ieņēmumu palielināšana, ko dod šis īpašums. Nav pieļaujams, ka privatizācijas rezultātā valsts monopoli tiek aizstāti ar privātajiem. Privatizācijas laikā iegūtie līdzekļi izmantojami uzņēmējdarbības veicināšanai, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Atzīstot visu likumīgo uzņēmējdarbības veidu pastāvēšanas nepieciešamību, Demokrātiskā partija Saimnieks īpaši atbalsta mazos un vidējos ražošanas un pakalpojumu uzņēmumus kā iedzīvotāju pilsoniskā slāņa izveidošanas, veselīgas konkurences un attīstības nosacījumu;

3.4.2. jāveic pasākumi to perspektīvo valsts uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa atveseļošanai, kurus tuvākajā laikā nav lietderīgi vai nav iespējams privatizēt; kā arī neperspektīvo uzņēmumu reorganizācijai vai likvidācijai;

3.4.3. jāveicina tautsaimniecības nozaru un valsts uzņēmumu pārstrukturēšana atbilstoši piedāvājumam iekšējā un ārējā tirgū. Nosakot ekonomikas attīstības prioritātes, jāvadās no nepieciešamības izveidot jaunas darba vietas perspektīvās ražošanas un pakalpojumu sfēras nozarēs, kas strādā eksportam vai sniedz transporta, tranzīta un citus pakalpojumus ārvalstu klientiem, kas savukārt sekmēs to uzņēmumu attīstību, kuri strādā iekšējam tirgum, palielinās valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Īpaša uzmanība veltījama tradicionālo, Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa un vietējo dabas resursu nosacīto tautsaimniecības nozaru attīstībai, t.i., lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, jūrniecības, zvejniecības, mežsaimniecības, kokapstrādes un būvmateriālu rūpniecības, tranzīta un tūrisma attīstībai, sanatoriju un kūrortu saimniecības atjaunošanai. Nepieciešams racionāli izmantot Latvijas dabas bagātības, eksportējot nevis izejvielas, bet gan apstrādātu produkciju. Jāveicina tādu rūpniecības nozaru attīstība, kas izmanto zinātnes ietilpīgas tehnoloģijas, ir nodrošinātas ar augsti intelektuālu, profesionāli sagatavotu darbaspēku un ražo konkurētspējīgu eksporta produkciju, kam ir zema materiālu un enerģijas ietilpība;

3.4.4. enerģētikas jomā valstiski jāstimulē enerģijas taupīšana, jāpaplašina vietējo energoresursu izmantošana, jāpārprofilē energoietilpīgie uzņēmumi uz enerģētiski mazietilpīgas, bet tehniski komplicētas produkcijas ražošanu. Jāparedz labdabīgu cilvēkiem un dabai elektrostaciju celtniecība, lai Latvija būtu neatkarīga no elektroenerģijas importa;

3.4.5. jāpalielina Latvijas konkurences spēja pasaules tirgū, nostiprinot tās pozīcijas tranzīta un starptautisko pārvadājumu jomā, attīstot un modernizējot ostas, dzelzceļus, autoceļus un nosakot tādus pakalpojumu tarifus, kas nebūtu augstāki par kaimiņvalstīs piemērojamiem.

3.5. Attīstot eksporta potenciālu un palielinot ārzemju klientiem sniedzamo pakalpojumu apjomu, jāsamazina tirdzniecības bilances negatīvais saldo un maksimāli jāierobežo tās ārzemju kredītu daļas pieaugums, kas paredzēts maksājumu bilances stabilizācijai, tas ir, tekošajam patēriņam, nevis investīcijām.

3.6. Jāpanāk nodokļu sistēmas stabilitāte un jāpiekopj tāda finansu politika, kas veicinātu uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu izveidošanu. Budžeta ieņēmumu daļas palielināšana panākama, attīstot ražošanas un pakalpojumu sfēru, kā arī uzlabojot nodokļu iekasēšanas darbu, nevis paaugstinot iekasējamo nodokļu likmes vai nosakot jaunus nodokļus.

3.7. Lai rastu nepieciešamos līdzekļus investīcijām, kas nepieciešamas tautsaimniecības attīstībai:

3.7.1. jāveicina hipotēku kredīts un nekustamā īpašuma tirgus;

3.7.2. jāveicina ārzemju kapitāla investīcijas Latvijas tautsaimniecībā;

3.7.3. stingri jākontrolē ārvalstu kredītu sadale un izmantošana, lai tos novirzītu tautsaimniecības modernizācijai, attīstot konkurētspējīgas produkcijas ražošanu eksportam, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, izveidojot nepieciešamo transporta un sakaru infrastruktūru, lai paaugstinātu Latvijas ārējo sakaru efektivitāti. Kredīti jāizsniedz tikai pakāpeniski atbilstoši to faktiskajam izlietojumam mērķiem, kam kredīts piešķirts. Jānovērš korupcija kredītu sadalē, to piešķiršana maksātnespējīgām uzņēmējsabiedrībām un izlietošana mērķiem, kas nav saistīti ar reālām investīcijām.

3.8. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka jāpiekopj tāda naudas, kredīta un finansu politika, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību, saimnieciskās krīzes pārvarēšanu un iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu. Latvijas Bankai un Finansu ministrijai aktīvi jāveicina valsts tautsaimniecības attīstībā ar ekonomiskās regulēšanas metodēm, vienlaicīgi nodrošinot lata kursa stabilitāti kā svarīgu priekšnoteikumu ekonomikas atveseļošanai.

3.9. Īpaša uzmanība jāpievērš finansu infrastruktūru attīstībai, lai nodrošinātu uzņēmējus ar banku un apdrošināšanas sistēmas pakalpojumiem.

3.10. Likumdošanai jānodrošina fizisko un juridisko personu depozītnoguldījumu komercbankās drošība.

3.11. Jāattīsta brīvās ekonomiskās zonas, aptverot gan ražošanu un tirdzniecību, gan finanses un tūrismu. Tas veicinās strauju investīciju piesaistīšanu, mazo un vidējo apkalpojošo uzņēmumu veidošanos, palielinās valsts budžeta ieņēmumus, samazinās bezdarbu.

3.12. Jāpārveido muitas politika, lai stimulētu izejvielu un pusfabrikātu ievešanu to tālākai pārstrādei Latvijā un eksportējamās produkcijas ražošanai, tai pašā laikā ar importa kvotām un muitas tarifiem kavētu tādas ārvalstu subsidētās lauksaimniecības produkcijas ievešanu, kuru sekmīgi var ražot Latvijas zemnieki. Nepieciešams nodrošināt konsekventu Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību, apvienojot muitas, robežapsardzes, policijas un zemessardzes spēkus, izveidojot vienotu muitas datortīklu preču eksporta, importa, tranzīta kontrolei un kontrabandas apkarošanai. Nepieļaujot, ka fiktīvi noformētu tranzīta operāciju vai konsignācijas darījumu rezultātā Latvijā tiek realizētas ārzemju preces, nemaksājot ne muitas nodevas, nedz arī nodokļus. Spirta, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai noteikt valsts monopolu.

3.13. Lauksaimniecība uzskatāma par vitāli svarīgu tautsaimniecības nozari. Valstij jāsekmē zemnieku saimniecību un to veidoto kooperatīvo apvienību darbība, lai Latvijā attīstītos moderna, racionāla un konkurētspējīga lauksaimniecības produkcijas ražošana.

Šai nolūkā nepieciešams:

3.13.1. pabeigt iesākto zemes reformu un zemes privātīpašuma atjaunošanu;

3.13.2. veidot zemnieku saimniecību ilgtermiņa kreditēšanas sistēmu, šim nolūkam izmantojot privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus, hipotēku kredītus, kā arī ārzemju aizdevumus. Galvenokārt atbalstīt ražošanas un pārstrādes ēku celtniecību, modernas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu, kā arī ražīgu augu sēklu un produktīvu lopu šķirņu iegādi;

3.13.3. valsts institūcijām jāveicina lauksaimniecības produktu eksporta kvotu realizēšanu Eiropas Savienības valstīs;

3.13.4. sekmēt plašas un daudzveidīgas kooperācijas attīstību tehnikas iegādei, produkcijas pārstrādei, realizēšanai, kā arī citiem mērķiem. Sniegt vispusīgu valsts atbalstu lauku kooperatoriem;

3.13.5. lai samazinātu bezdarbu laukos, ar mērķtiecīgu valsts finanšu, kredīta un nodokļu politiku sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un mazpilsētās.

3.14. Tautsaimniecībai jāgūst maksimāli iespējams labums no Latvijas mežiem, tādēļ jāizstrādā vienota ilglaicīga koncepcija mežsaimniecības, meža izmantošanas un koksnes pārstrādes attīstībai. Lai to īstenotu, ir jānosaka mežsaimniecības politikas stratēģiskie virzieni un jāatjauno mežu valsts ministra institūcija.

3.15. Jāsamazina disproporcijas starp Latvijas atsevišķo novadu attīstības līmeņiem, jāizstrādā visaptveroša un konkrēta Latvijas reģionu, pilsētu un pagastu attīstības programma. Uzņēmējiem, kas izveido jaunas darba vietas rajonos un pilsētās, kur ir augsts bezdarba līmenis, dodamas priekšrocības kredītu saņemšanā ar atvieglotiem noteikumiem, kā arī nosakāmi peļņas nodokļa atvieglinājumi.

3.16. Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka visi saimnieciskās reformas pasākumi jāveic iedzīvotāju interesēs, piešķirot prioritāti pasākumiem, kas ierobežo bezdarbu un inflāciju, novēršot ievērojamas iedzīvotāju daļas grimšanu nabadzībā.

3.17. Jānodrošina stingra dabisko monopoluzņēmumu («Latvenergo», «Latvijas gāze», «Latvijas dzelzceļš», «Lattelekom», «Latvijas pasts» u.c.) darbības kontrole, lai palielinātu to darba efektivitāti un nepieļautu nepamatoti augstu cenu un tarifu noteikšanu šo uzņēmumu pakalpojumiem. Nepieciešams radīt apstākļus konkurences izveidošanai.

3.18. Jāpanāk strādājošo darba algu atbilstība preču cenām brīvā tirgū un inflācijas pakāpei. Šī norma uzskatāma par tautsaimnieciskās aprites obligātu nosacījumu, lai uzturētu pieprasījumu iekšējā tirgū un panāktu ražošanas pieaugumu.

3.19. Iestājoties par plaša iedzīvotāju vidusslāņa izveidošanu, kas nodrošinātu valsts politisko stabilitāti, Demokrātiskā partija Saimnieks uzskata, ka nepieciešams radīt nosacījumus, lai pie vidusslāņa piederētu ne tikvien uzņēmēji, bet arī inteliģences profesiju pārstāvji un augsti kvalificētie strādnieki. Partija uzskata, ka tuvākajos gados būtiski jāpaaugstina darba algas veselības aizsardzības, zinātnes, kultūras un izglītības nozaru darbiniekiem, piesaistot tās valsts ierēdņu kandidātu algām.

3.20. Valstij jāgarantē jebkurā laikā likumīgi iegūta īpašuma neaizskaramība. Jāatzīst agrāko īpašnieku tiesības atgūt savu īpašumu. Ja tās nonāk pretrunā ar valsts, pašvaldību vai citu cilvēku tiesībām un interesēm, valstij vai pašvaldībām jānodrošina līdzvērtīga kompensācija.

3.21. Precīzi jānosaka funkciju sadalījums starp valdību un pašvaldībām, nodrošinot pēdējās ar nepieciešamajiem budžeta ieņēmumiem tām uzticēto funkciju veikšanai. Jāpaaugstina pašvaldību finansiālā patstāvība, ieinteresētība savas teritorijas attīstībā un nodokļu iekasēšanā.

3.22. Jāizveido tirgus saimniecības funkcionēšanai nepieciešamā likumu un citu tiesiski normatīvo aktu sistēma, kas būtu saskaņota ar Eiropas Savienībā pastāvošo sistēmu. Jāpilnveido likumi, kas nosaka ekonomisko, administratīvo un kriminālo atbildību, lai pastiprinātu sankcijas pret ļaunprātīgiem bankrotiem, nedotu iespēju uzņēmējiem un firmām apkrāpt iedzīvotājus, piesaistot noguldījumus bez pienācīgām ekonomiskām garantijām, kā arī izšķērdēt piešķirtos ārvalstu un vietējo banku kredītus.

4. Sociālā politika

4.1. Demokrātiska, humāna un vesela var būt vienīgi tāda sabiedrība, kurā katrs darbspējīgais ar savu darbu var nodrošināt iztiku un cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Sabiedrībai jānodrošina darbnespējīgu cilvēku sociālā aizsardzība. Jāaptur sabiedrības daļas grimšana nabadzībā, nācijas degradācijas process, pensionāru sociālā nevienlīdzība, tautas veselības straujā pasliktināšanās. Jāveido vesela sabiedrība bez nabagiem ar skaitliski lielu, uz privātīpašumu balstītu vidusslāni.

4.2. Jāveido sociālās aizsardzības sistēma, kuras pamats ir valsts, pašvaldību, darba devēja un darba ņēmēja savstarpēja līdzdalība un atbildība.

4.3. Valdībai jānosaka reāli pamatots iedzīvotāju iztikas minimums.

4.4. Latvija veidojama par valsti, kurā dzīvo vesela, izglītota, kulturāla un pārtikusi tauta, kurā katram cilvēkam ir nodrošināta iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi visa mūža garumā.

4.5. Partijas sociālās politikas pamatā ir Latvijas iedzīvotāju nodarbinātība, taisnīga darba samaksa, iedzīvotāju sociālās drošības sistēma un sakārtoti nodokļi, kas balstās plaukstošā tautsaimniecībā.

4.6. Bezdarba problēma risināma, sekmējot jaunu darba vietu izveidošanu, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kā arī veicot bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu. Valstij jāveicina bezdarbnieku iesaistīšana algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, ievērojot to, ka sociālajam pabalstam ir pagaidu raksturs.

4.7. Jāizstrādā un jārealizē programma, kas radītu garantijas tautas izdzīvošanai un atjaunošanai, paredzot mātes un bērna aizsardzību, bērnu nodrošināšanu ar pilnvērtīgu, ekoloģiski tīru uzturu, apgādi un medicīnisko aprūpi, veidojot palīdzības fondu bāreņiem, mazturīgām un daudzbērnu ģimenēm.

4.8. Veidojamas un realizējamas invalīdu rehabilitācijas programmas, lai invalīdi kļūtu par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, piedalītos garīgo un materiālo vērtību radīšanā. Jāveic invalīdu apmācība, jārada darba vietu kvotas ar nodokļu atvieglojumu invalīdu darbam, jārūpējas par invalīdu darba un sadzīves apstākļiem. Jānovērš invalīdu nevienlīdzība sadzīvē un darbā.

4.9. Veicināma veselīgu dzīves un darba apstākļu attīstība. Atbalstīt fizisko kultūru un sportu kā vienu no galvenajiem līdzekļiem veselības nostiprināšanai un veselīga dzīves veida apmācībai. Apmācīt iedzīvotājus, īpaši bērnus, veselīgam dzīves veidam. Ekonomiski ieinteresēt darba devējus un iedzīvotājus veselības aizsardzībā, kā arī saslimstības un invaliditātes samazināšanā. Partija uzskata, ka vides aizsardzība nav pašmērķis, bet cilvēces un Latvijas tautas izdzīvošanas jautājums, un ka līdzekļu ieguldīšana vides aizsardzībā perspektīvā ir ekonomiski izdevīga. Šajā nolūkā jāizstrādā savstarpēji saistītas mērķprogrammas. Partija iestājas par jebkāda veida alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu reklāmas, kā arī prostitūcijas reklāmas aizliegumu, par to izplatības kontroles nodrošinājumu.

4.10. Veidot sabiedrībā cieņu un uzmanību pret invalīdiem, veciem cilvēkiem un pensionāriem. Pašvaldībām, sadarbojoties ar reliģiskajām un labdarības organizācijām, jāgādā par invalīdu, veco ļaužu un pensionāru aprūpi, jādibina labiekārtoti pansionāti. Pašvaldībām nodrošināt sociālās aprūpes centru (dienestu) darbu, veicot individualizētu aprūpējamo uzskaiti un sociālo aizsardzību. Veidot pansionātus, īslaicīgās sociālās aprūpes centrus (nodaļas) un patversmes sociāli neaizsargāto iedzīvotāju drošībai.

4.11. Jānodrošina pensijas lieluma diferenciācija atbilstoši katra ieguldītajam darbam un veiktiem sociālajiem maksājumiem. Pensijas pamatapjoms nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu, to regulāri jāindeksē atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam.

4.12. Jāturpina veidot jaunas valsts un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas sistēmas, paredzot patstāvīgu fondu izveidi.

4.13. Partija iestājas par valsts obligātas veselības apdrošināšanas sistēmu ar slimokasēm, kā arī paredzot brīvprātīgās veselības apdrošināšanas attīstību. Šajā nolūkā neatliekami jāpieņem likums par valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

4.14. Jāparedz garantēta iespēja katram iedzīvotājam saņemt noteikta apjoma valsts dotētu medicīnisko palīdzību - kā valsts un pašvaldību, tā arī privātajās ārstniecības iestādēs. Veicināt ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt papildus finansēšanas avotus.

4.15. Nodrošināt aktīvu, mērķtiecīgu, veselīga dzīves veida propagandu, īpaši bērnu un jaunatnes vidū. Veicināt iedzīvotāju līdzdalību savas veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Atjaunot un pilnveidot kūrortu un sanatoriju darbību Latvijā. Attīstīt visa veida tūrismu Latvijā.

4.16. Veselības aprūpei paredzēto naudas līdzekļu plānošanā par pamatu ņemt rajonu un republikas pilsētu iedzīvotāju skaitu un to vecuma struktūru. Ārstniecības iestādes finansēt atbilstoši to veiktā darba apjomam un kvalitātei, nodrošinot medicīnas personāla darba algu reālu pieaugumu. Veicināt investīciju politiku veselības aprūpē un medicīnas zinātnes attīstībā.

4.17. Panākt atlaides visiem ārsta izrakstītajiem medikamentiem ambulatoros apstākļos. Reducēt pacientu iemaksas mazturīgajiem iedzīvotājiem, apmeklējot ārstniecības iestādi.

4.18. Partija darīs visu, lai iespējami drīz Latvija kļūtu par ekonomiski un sociāli attīstītu demokrātisku valsti, vienlaicīgi saglabājot Latvijai raksturīgās kultūras un sadzīves īpatnības.

5. Izglītība, zinātne, kultūra

5.1. DPS uzskata, ka tikai demokrātiska un tiesiska valsts var nodrošināt kultūras attīstību un jaunrades brīvību, paaugstināt inteliģences lomu, panākot lai tā kļūtu ietekmīgs Latvijas atdzimšanas spēks. Intelektuālā potenciāla atjaunošana ir viens no Latvijas attīstības pamatnosacījumiem. Valstij ir jāgarantē mācību, zinātnisko pētījumu un jaunrades brīvība. Līdzekļu ieguldījumi izglītībā, zinātnē un kultūrā ir gādība par Latvijas tautas nākotni. Ar nodokļu atvieglojumiem jāsekmē mecenātisms izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanā.

5.2. Paredzēt garantētu budžeta daļu izglītības, zinātnes un kultūras finansēšanai. Konsekventi īstenot izglītības finansēšanas sistēmas reformu. Noteikt normatīvo finansējumu uz vienu skolēnu visās valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Ieviest izglītības iestāžu finansēšanas principu, nodrošinot izglītības programmu finansēšanu un ikgadējas investīcijas jaunu mācību iestāžu celšanai un esošo atjaunošanai.

5.3. Atbalstīt privātās izglītības iestādes, akreditētām samazināt nodokļus.

5.4. Pamatojoties uz sabiedrības un valsts tautsaimniecības attīstības tendencēm atbilstošu Latvijas izglītības koncepciju, izstrādāt un īstenot Latvijas izglītības stratēģisko programmu, veidot demokrātisku un decentralizētu izglītības sistēmu, kas apmierinātu cilvēku vajadzības pēc zināšanām, prasmēm un mūsdienu prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu. No valsts budžeta finansētās skolas pakļaut Izglītības un zinātnes ministrijai. Veicināt radošās inteliģences un kultūras darbinieku iesaistīšanos pedagoģiskajā procesā.

5.5. Ņemot vērā reliģiju pozitīvo ietekmi, garīguma un tikumības nostiprināšanai skolu programmās iekļaut ētikas un reliģiju vēstures stundas.

5.6. Veikt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atestāciju saistībā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, izstrādāt un ieviest praksē privātskolotāju sertifikācijas sistēmu. Nodrošināt skolotājiem iespējas sistemātiski un regulāri pilnveidot savu profesionālo meistarību. Paaugstināt izglītības un skolotāja prestižu sabiedrībā. Lai sociāli un juridiski aizsargātu skolotāju, sekmēt likuma par skolotājiem pieņemšanu. Nodrošināt skolotāju atalgojuma atbilstību valsts ierēdņu algām, vienlaikus paaugstinot izglītības darba kvalitāti.

5.7. Izstrādāt un īstenot pamatizglītības un vidējās izglītības standartus, kuros akcentēta zināšanu praktiska lietojamība dzīvē un mācītprasmju attīstīšana. Sekmēt plaša profila pamatskolas skolotāju sagatavošanu.

5.8. Veidot lauku skolas kā vietējos izglītības un kultūras centrus.

5.9. Organizatoriski, materiāli nostiprināt pamatizglītību un pirmsskolas izglītību, izmantojot šim nolūkam gan pašvaldību, gan valsts budžeta līdzekļus.

5.10. Izstrādāt skolas vecuma bērnu uzskaites valsts programmu un radīt priekšnoteikumus, lai visiem obligātā skolas vecuma bērniem būtu reāla iespēja apmeklēt skolu.

5.11. Veltīt īpašu uzmanību profesionālās un amatizglītības veicināšanai, izmantojot tautas paaudžu gaitā izkopto amata prasmi un amatniecību kā tautas kultūras sastāvdaļu. Nodrošināt darba devēju līdzekļu iesaistīšanu profesionālās amatizglītības finansēšanā. Valsts pasūtījumu profesionālajā izglītībā noteikt atbilstoši prognozētajam pieprasījumam darba tirgū.

5.12. Nostiprināt augstskolu autonomiju, vienlaicīgi nodrošināt augstskolu atbildību sabiedrības priekšā, paplašinot studentu tiesības augstskolu pašpārvaldē un studiju kursu izvēlē. Sekmēt augstskolu sadarbību ar citu valstu mācību iestādēm, palielināt augstskolu lomu profesionālās kvalifikācijas celšanā. Paplašināt kreditēšanu augstākajā izglītībā. Valsts finansējumu augstākās un vidējās izglītības speciālistu sagatavošanā saskaņot ar valsts tautsaimniecības prasībām un perspektīvām.

5.13. Zinātne ir īpaši svarīgs sabiedrības attīstības nosacījums, tādēļ zinātnes politikai ir jākļūst prioritārai un ir jāizstrādā zinātnes, augstākās izglītības un tehnoloģijas attīstības koncepcija. Nodrošināt augstskolu ciešu sadarbību ar zinātniskajām iestādēm, kurās tiek veikti tirgus prasībām atbilstoši pētījumi, kas balstīti uz uzņēmēju, sabiedrisko organizāciju un valsts pasūtījumiem. Atbalstīt humanitāros pētījumus nacionālās kultūras jomā. Ir jāpanāk visplašākā zinātnieku līdzdalība augstskolu darbā.

5.14. Turpināt izglītības un zinātnes reformu, panākot reālu zinātnes integrāciju augstskolās un izveidojot nacionālās nozīmes centrus Latvijai prioritārajos zinātnes virzienos.

5.15. Neatliekams uzdevums ir nodrošināt augstskolu pasniedzēju un zinātnieku vidējās algas atbilstību augstāko kategoriju valsts ierēdņu algām.

5.16. Izstrādāt un īstenot konstruktīvu valsts kultūrpolitiku. Nodrošināt nacionālo kultūras vērtību saglabāšanu, aizsargāšanu un iekļaušanu kultūras apritē.

5.17. Atbalstīt radošo savienību un tautas mākslas studiju darbību. Panākt valsts finansiālu atbalstu tiem teātriem, kinostudijām, muzejiem, bibliotēkām, izdevniecībām un nozīmīgākajiem kultūras, izglītības un zinātnes periodiskajiem izdevumiem, kā arī tām programmām, kas nodrošina Latvijas kultūras attīstību, kultūras tradīciju un latviskā dzīves veida saglabāšanu. Paredzēt nodokļu atvieglinājumus Latvijas nacionālās kinematogrāfijas produkcijai un oriģinālliteratūras, kā arī zinātniskā, mākslas un publicistikas žanra grāmatu un mācību literatūras izdošanai.

5.18. Jāveido materiālā un juridiskā bāze latviešu valodas pasargāšanai no svešām ietekmēm. Valstij jānodrošina pedagoģiskā un pētnieciskā gādība par latviešu valodas pastāvēšanu, tās valstisko prestižu.

5.19. Lai sekmētu augstvērtīgu mācību grāmatu izdošanu, lielā apjomā un darbietilpīgu literāro un mākslas darbu radīšanu, izveidot radošo darbinieku kreditēšanas fondu, kurā līdzekļus ieskaita gan no valsts budžeta, gan no privātstruktūrām.

5.20. Sekmēt Latvijas novadu etnogrāfijas, mākslas un kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstību, veidojot reģionālos kultūras un izglītības centrus. Atbalstīt Latgales novada etnogrāfisko un kultūras īpatnību saglabāšanu. Nodrošināt Latgales novada skolām iespējas paralēli obligātajam mācību kursam, pēc brīvprātības principa, mācīt latgaliešu dialektu. Atbalstīt periodisko izdevumu un grāmatu izdošanu latgaliešu dialektā.

5.21. Atbalstīt Nacionālās bibliotēkas celtniecības ideju.

5.22. Nodrošināt patentu, autortiesību un cita veida intelektuālā īpašuma aizsardzību, pievienojoties starptautiskajām konvencijām.

5.23. Nepieļaut, ka tirgus attiecību veidošanās rezultātā tiek likvidētas izglītības, zinātnes, kultūras un sporta iestādes. Palielināt budžeta ienākumus no nodokļiem tām pašvaldībām, kuras uztur nozīmīgas kultūras, izglītības, zinātnes un sporta iestādes. Paredzēt nodokļu atvieglinājumus uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un fondiem, kas piedalās zinātnes, izglītības, kultūras un sporta iestāžu finansēšanā.

5.24. Nodrošināt iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem nodarboties ar fizisko kultūru un sportu viņu veselības stiprināšanas un tautas atveseļošanas labad. Atbalstīt bērnu un jaunatnes sporta un kultūras programmas. Atbalstīt profesionālā sporta attīstību kā būtisku faktoru Latvijas valsts starptautiskā prestiža nostiprināšanā. Sekmēt starptautiska līmeņa sportisku izaugsmi un nodrošināt viņiem iespējas piedalīties gan vietējās, gan starptautiska mēroga sacensībās.

6. Jaunatne

6.1. Jaunieši Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ir tautas nākotnes veidotāji, nacionālo vērtību un tradīciju mantinieki. Jauniešiem ir nepieciešams sabiedrības un valsts atbalsts savu ideju, interešu un projektu realizēšanā. Laikā, kad Latvijā jaunatnes un izglītības problēmām tiek pievērsts aizvien mazāk uzmanības, īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kāda būs Latvijas sabiedrība nākotnē. Tādēļ DPS jau tagad pievērš uzmanību valsts jaunatnes ilgtermiņa programmām. DPS uzskata, ka veiksmīga valsts jaunatnes politikas realizācija ir pamats valsts ekonomiskajam uzplaukumam nākotnē.

Tādēļ DPS gādās par to, lai:

6.1.1. panāktu, ka augstskolas, tehnikumi un citas mācību iestādes gatavotu studentus un audzēkņus atbilstoši tautsaimniecības attīstības koncepcijai;

6.1.2. noteiktu kā obligātu vismaz vidējo izglītību. Uzsākot mācības augstskolās un tehnikumos, nodrošinātu visiem jauniešiem vienādas starta pozīcijas. Sekmētu talantīgāko jauniešu izglītošanu ārvalstīs.

6.2. Ar pašvaldību atbalstu jāaktivizē jaunatnes pašorganizēšanās kultūras un sporta pasākumiem, jāsekmē papildus izglītošanās, tādējādi risinot jaunatnes problēmas laukos un mazpilsētās.

6.3. Jārada labvēlīgi apstākļi jauniešu invalīdu sekmīgai integrācijai sabiedrībā.

6.4. Jāpropagandē veselīgs dzīves veids, vienlaicīgi radot apstākļus jaunatnes sporta un fiziskās kultūras attīstībai., kā arī nekavējoties jāizstrādā mērķa programma alkoholisma, smēķēšanas netikuma un narkomānijas likvidēšanai jaunatnes vidū, lai nodrošinātu veselīgu nācijas genofonda saglabāšanu.

6.5. Valsts līmenī jārisina jautājumi par atsevišķu jaunatnes programmu finansēšanu.

7. Nacionālā politika

7.1. Latvijas Republika ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var attīstīties, izkopt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Latvijai jākļūst patiesi latviskai, bet reizē arī par vietu, kurā jebkuram cilvēkam tiek garantētas starptautiski atzītas cilvēka tiesības.

7.2. Nacionālās politikas pamatmērķi ir:

- latviešu un lībiešu brīva un harmoniska attīstība;

- cittautiešu brīvprātīga integrēšanās Latvijas vidē, saglabājot etnisko savdabību un īstenojot nacionālās kultūras autonomijas tiesības;

- nacionālo attiecību harmonizēšanās, pilsonisks miers un stabilitāte valstī;

- Latvijas pamatiedzīvotāju demogrāfiskā stāvokļa uzlabošana;

- latviešu valodas un kultūras attīstības un uzplaukuma iespēju nodrošināšana;

- pēc iespējas tuvināt pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju ekonomiskās un juridiskās tiesības.

7.3. Lai radītu nosacījumus latviešu tautas pilnasinīgai dzīvei un attīstībai, demokrātiski un humāni risinātu nacionālo minoritāšu jautājumus, izstrādājami un īstenojami humāni un demokrātiski nācijas, etnisko grupu un indivīda tiesību un pienākumu principi.

7.3.1. Starpnacionālā saskaņa - Latvijas neatkarības un demokrātiskās attīstības pamats. Saskaņai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas rodas uz savstarpējas cieņas un iecietības pamata, jākļūst par Latvijas Republikas stabilas demokrātiskas attīstības un valsts neatkarības garantu. Starpnacionālajā saskarsmē konsekventi iestāties par nacionālās pašapziņas nošķiršanu no nacionālā pārākuma un nacionālā naida kurināšanu un aicinājumiem uz vardarbību, piemērojot attiecīgās administratīvās vai krimināltiesību normas.

7.3.2. Viens no Latvijas drošības pamatnoteikumiem ir valsts mēroga reemigrācijas programma, kas jāīsteno starpvalstu līmenī. Jāizveido valstiski sabiedriski ārpusbudžeta fondi, lai palīdzētu tiem nepilsoņiem, kas vēlas aizbraukt no Latvijas, bet objektīvu iemeslu dēļ to nevar izdarīt. Tāpat atbalstāma pārceļotājus atbalstošo privāto un sabiedrisko bezpeļņas fondu veidošana. Repatriācija jāveicina pamatā tikai ar ekonomiskiem līdzekļiem.

7.3.3. Latviešu valodas apgūšana un lietošana ir jāuzskata par svarīgu lojalitātes izpausmi pret valsti un tās pamatnāciju. Valstij arī turpmāk un vēl lielākā mērā jānodrošina latviešu valodas kvalitatīva mācīšana. Valstij jāpanāk, lai jebkurā iestādē un valsts uzņēmumā, iedzīvotāju apkalpošanas sfērā, uzrakstos un reklāmā tiktu lietota tikai valsts valoda. Veicināt latviešu valodas apgūšanu Latvijā ārzemju latviešiem.

7.3.4. Atbalstīt nacionālo skolu izveidošanos un darbību, lai Latvijā dzīvojošās nacionālās grupas varētu iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā. Atbalstīt nacionālo kultūras biedrību darbu un centienus harmonizēt nacionālās attiecības. Sekmēt cittautiešu sakarus ar etnisko dzimteni. Sniegt palīdzību tiem cittautiešiem, kuri vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

7.3.5. Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskās struktūras uzlabošanai un pamatiedzīvotāju ekonomisko tiesību aizsardzībai nodrošināt ekonomikas attīstībai paredzēto līdzekļu novirzīšanu par labu Latvijas vidējo un mazo pilsētu un lauku attīstībai. Atbalstīt tradicionālo amatu un apkalpošanas uzņēmumu attīstību mazpilsētās un lauku apvidos, paredzēt ieviest kredītus jaunajām ģimenēm dzīves uzsākšanai, atbalstīt ģimenes bērnudārzu veidošanos Latvijas mazpilsētās un laukos, panākt reālu bērnu tiesību aizsardzību. Jānosaka tādas imigrācijas kvotas, kas nepieļauj pamatnācijas īpatsvara samazināšanos.

7.3.6. Jāizstrādā valstiska bēgļu jautājuma, kas ir nacionālistiska problēma, risināšanas programma un tās realizācijas mehānisms, piesaistot starptautisku finansu un ekspertu palīdzību.

7.3.7. Neatkarīgas, demokrātiskas un latviskas valsts idejai jākļūst par pamatu dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju konsolidācijai. Latvijas Republika izveidojusies un arī nākotnē attīstīsies vienīgi kā teritoriāli nedalāma demokrātiska valsts, kurā saskaņotas pamatnācijas un citu etnisko grupu intereses. Divkopienu vai vairākkopienu valsts nesakņojas Latvijas vēsturē un nav pieņemams latviešu tautai. Cilvēku labklājība un drošība būs nodrošināta tikai neatkarīgā un demokrātiskā Latvijas valstī.

8. Ārējā un valsts drošības politika

8.1. Latvijas ārpolitika, kuras galvenais uzdevums ir valsts neatkarības nosargāšana un tās drošības garantēšana, īstenojama atbilstoši mūsdienu starptautiskajām realitātēm - reģionālajās, Centrālās Eiropas un globālajās kopsakarībās. Drošības un ārējās politikas pamatvirziens ir radīt labvēlīgu ārpolitisko klimatu attiecībās ar kaimiņvalstīm, kas sekmētu Latvijas Republikas iekšējo stabilitāti, veicinātu tās ekonomisko progresu un netraucētu demokrātisko procesu tālāku attīstību. Jāievēro, ka valsts iekšējās un ārējās drošības jautājumi ir un būs cieši savstarpēji saistīti.

8.2. Valsts drošības un ārējā politika nedrīkst būt tikai vienas valsts iedzīvotāju daļas, kādas partijas, politiska grupējuma vai šauras kastas savtīgas rīcības instruments. Drošības un ārpolitikas koncepcijai jābūt plašas sabiedrības izvērtētai un akceptētai, tai jāatbilst LR iedzīvotāju patiesajām interesēm. Tikai tāda politika var efektīvi garantēt valsts drošību un būt izdevīga, ko acīmredzami atbalsta iedzīvotāju vairākums, kas ir pietiekami saprotama un pieņemama gan Latvijas kaimiņiem, gan starptautiskajām organizācijām.

8.3. Pirmām kārtām tas ir realizējams, integrējoties Eiropas drošības politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Latvijas aktīvai līdzdalībai ANO, EDSO, ES, EP, Rietumeiropas savienībā, NATO programmā «Partnerattiecības mieram» un citās starptautiskās institūcijās jākļūst par garantiju, ka īstenosies valsts ārējās drošības politikas pamatmērķis - nepieļaut 30. gadu Eiropas diplomātijas liktenīgo kļūdu atkārtošanos, atgriešanos pie kontinenta sadalījuma interešu un spēka ietekmes sfērās. Eiropas Savienības paplašināšana ir svarīgs faktors stabilitātes stiprināšanai kontinentā. Taču ir arī labi jāapzinās, ka sekmīga integrācija Eiropā prasīs visai prāvus sākotnējos izdevumus, atteikšanos no daudziem iluzoriem priekšstatiem un lielas pūles, lai radītu Latvijā eiropeisku telpu visplašākajā nozīmē– politiskajā, juridiskajā, saimnieciskajā, militārajā. Tādēļ jau laikus jāsakārto atbilstoši Eiropas standartiem visa likumdošana, jārada nosacījumi stabili funkcionējošai, produktīvai tirgus ekonomikai, jāpielāgo Rietumu prasībām savas iekšējās un ārējās drošības sargāšanas struktūras utt. Bez tam veicams plašs izskaidrošanas darbs, lai ikvienam pilsonim būtu skaidrs, ko iegūsim un ko zaudēsim, iestājoties, piemēram, Eiropas Savienībā.

8.4. Īpaši nozīmīgs Latvijas ārpolitikas uzdevums - cieša politiska un saimnieciska sadarbība ar Lietuvu un Igauniju, tiecoties pēc tā, lai tuvākajā nākotnē izveidotos dziļi integrēts Baltijas reģions.

8.5. Intensīvāk veidojami kontakti ar postsociālisma valstīm Centrālajā Eiropā, jo ar tām mums ir kopīgas stratēģiskas intereses un nav būtisku savstarpēju pretrunu.

8.6. Nepieciešams veidot cietāku bilateriālu sadarbību ar NVS valstīm, slēdzot abpusēji izdevīgus saimnieciskus līgumus.

8.7. Nepieciešams attīstīt un uzturēt sakarus ar Ziemeļvalstu reģionu.

8.8. DPS arī turpmāk uzturēs un attīstīs sakarus ar centriski orientētām partijām un to apvienībām ārvalstīs.

8.9. Viens no svarīgākajiem un principiālākajiem Latvijas Republikas ārējās un iekšējās drošības jautājumiem ir attiecības ar Krievijas Federāciju, kas Latvijai kārtojamas sarunu un starpvalstu līgumu ceļā, nelokāmi aizstāvot savas valstiskās intereses. DPS frakcijas deputātiem aktīvi jāpiedalās Latvijas Krievijas, kā arī citu valstu parlamentārās sadarbības grupās un starpvalstu delegāciju sastāvā. Iespējami drīz jāsakārto Latvijas Republikas valsts austrumu robeža - joprojām nav marķēta LR robeža ar Krievijas Federāciju, nav atrisināta Latvijai piederošā Abrenes novada problēma.

8.10. Latvijas aizsardzības struktūra jāveido uz brīvprātības un profesionalitātes pamatiem. Jāturpina attīstīt visu bruņoto formējumu ciešu sadarbību. Jāsamazina šo struktūru pārvaldes aparāts.

8.10. Partijai ir jāpanāk valsts, pašvaldību policijas un Zemessardzes vēl ciešāka sadarbība.

Vēlēšanu kampaņa

Finanses

Vēlēšanu kampaņas efektivitāte lielā mērā atkarīga no finansu līdzekļu daudzuma.

[2]Atbilstoši DPS statūtu sestajai nodaļai DPS finansiālos līdzekļus un īpašumu veido:

1.    biedru nauda;

2.    ieņēmumi no izdevējdarbības un citai partijai ar likumu atļautās uzņēmējdarbības;

3.    ieņēmumi no loterijām, priekšlasījumiem, kultūras un sporta pasākumiem;

4.    dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi. Mērķziedojumi tiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

5.    aizņēmumi;

6.    citi likumā atļauti ieņēmumi.

Salīdzinot sestās un septītās Saeimas vēlēšanas to finansējums ir atšķirīgs. Septītās Saeimas vēlēšanām tika izlietoti daudz mazāk līdzekļu, kas izskaidrojams ar ierobežoto finanšu daudzumu (pamatojums  nodaļā - DPS auditorijas samazināšanās) un objektīva situācijas novērtēšana saistībā ar DPS septītajā Saeimā.

Pirmsvēlēšanu aģitācija

DPS pirmsvēlēšanu aģitācijas informācija:

           

            DPS ir vienīgā partija, kura konsekventi saka jā tad, kad citi svārstās, un spēj pateikt nē tad, kad citi padevīgi klusē. DPS nesola, bet strādā.

DPS informē ka partijas mērķis ir samazināt bezdarba līmeni visā valstī kopumā radot auglīgu vidi uzņēmējdarbībai, tādējādi radot jaunas darbavietas.

DPS izklāsta savus darbības virzienus un solījumus veikt uzlabojumus kā ārpolitikas, tā arī iekšpolitikas jautājumos

Kāpēc DPS sasniegs nospraustos mērķus ? Tāpēc, ka tā ir partija ar augstāko intelektuālo potenciālu valstī. Partijas biedri - 38 zinātņu doktori, 4 augstskolu rektori, 385 uzņēmumu un iestāžu vadītāji, 158 skolotāji, 72 ārsti, 136 pašvaldību deputāti strādā Jūsu labā. DPS ir partija, kas iesaista Latvijas valsts un pārvaldes struktūrās augsti kvalificētus, pieredzējušus speciālistus. Tā ir partija, kas izstrādājusi ilglaicīgas programmas valsts ekonomiskai attīstībai un iedzīvotāju labklājības sasniegšanai.

Reklāmas kampaņa

DPS reklāmas kampaņa tiek realizēta ar masu mēdiju palīdzību (televīzija, dažāda izdevniecība, radio) Manuprāt vizuālā reklāma televīzijā DPS ir kvalitatīva kā tās saturā, tā arī tās izpildījumā. Tā atspoguļo DPS mērķus saistībā ar iekšpolitiku un sociālo politiku, citiem priekš sabiedrības attīstības pozitīviem mērķiem, tas viss saskatāms reklāmas “zemtekstā”. Ir ietverta priekšvēlēšanas aģitācijas informācija.

Reklāmas ietvaros tiek atspoguļots jēdziens “laime” (DPS viedoklis)un nepieciešamie pasākumi tās panākšanai.

Vēlēšanu rezultāti

Demokrātiskā partija “Saimnieks”  7 Saeimas vēlēšanās ieguva 1.6% vēlētāju atbalstu, tādējādi nepārsniedzot 5% barjeru tā neiekļuva parlamentā.

            Vēlēšanu rezultātus galvenokārt var izskaidrot ar Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un vēlētāju interešu neatbilstību. Šī neatbilstība interešu jomā  var atspoguļoties kā partijas mērķos, tā arī tehnoloģijā šo mērķu sasniegšanai.

           

Vēlēšanu rezultātu seku iemesli

DPS mērķa auditorijas samazināšanās

Mērķu un šo mērķu sasniegšanas tehnoloģijas neatbilstība DPS un vēlētāju skatījumā izsauc loģisku saikni, kuras rezultātā DPS zaudē kādu daļu no savas mērķa auditorijas

DPS piedalījās 6.Saeimas vēlēšanās un ieguva vislielāko mandātu skaitu ar 18 deputātiem, kas norāda uz lielu vēlētāju atbalstu. Kā liela daļa mērķa auditorijas sestās un septītās Saeimas vēlēšanās DPS ir uzņēmēji un ar uzņēmējdarbību saistītas personas. Šīs personas ir arī tiešie  DPS finansētāji .

Mērķa auditorijas samazināšanās iemesli meklējami DPS finansējuma nerentabilitātē, kas atspoguļojās neefektīvā politikā uzņēmējdarbības jomā. Sestās Saeimas laikā netika pieņemti efektīvi lēmumi, kas radītu pozitīvu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas ir viens no iepriekšminētās mērķa auditorijas galvenajiem mērķiem.

Bet DPS sludināja, ka tā ir ar izteiktu atbalstu vietējiem ražotājiem, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. DPS iestājas par nodokļu sistēmas sakārtošanu un atvieglojumiem eksportprodukcijai, brīvo ekonomisko zonu plašu ieviešanu, iespējām saņemt lētus kredītus katram, kurš vēlas un ir spējīgs uzsākt patstāvīgu biznesu. Valstij jāsniedz atbalsts jauno zemnieku ģimeņu saimniecībām. Latvijai ir jākļūst par attīstītu jūras un tranzīta valsti. Mežu nozare ir Latvijas ekonomikas prioritāte. Darba vietu radīšana ir valdības pirmais uzdevums.

Vīlušies jutās arī pārējie DPS vēlētāji, jo netika realizētas attiecībā pret viņiem definētie mērķi, kas lielā mērā bija atkarīgi no mērķiem, kas bija saistīti ar uzņēmējdarbības politiku.

DPS sludināja, ka privatizācijai jānotiek tautas interesēs. Monopoldarbībai jābūt stingrā valsts kontrolē. Dzīvokļu īrei, komunālajiem maksājumiem un transporta tarifiem jābūt saskaņotiem ar darba algas un pensiju pieaugumu. Lauku vides saglabāšanas un attīstības svarīgākie priekšnoteikumi ir lauksaimnieciskās ražošanas kāpinājums, tās modernizācija un specializācija.

Attiecību saasināšanās DPS

Par attiecību saasināšanos DPS liecina vairāku partijas ietekmīgu personu priekšstats par partijas idejām , to pieņemšanas kārtību un realizēšanas metodēm. Vairāki DPS biedri un vadītāji izstājas no DPS. No DPS izstājušās tādas personības kā I.Kreituse, A.Kreituss, u.c.

{3} Demokrātiskās partijas "Saimnieks" (DPS) līderis Ziedonis Čevers joprojām uzskata, ka partijai vajadzīgs jauns priekšsēdētājs.

DPS līderis atzina, ka partijā ir diametrāli pretēji viedokļi par to, kam jāuztic DPS vadītāja amats. Tomēr viņš pauda cerību, ka līdz DPS kongresam 6.jūnijā izkristalizēsies vienots viedoklis šajā jautājumā.

{4}Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka DPS frakcijā ir tikusi apsvērta iespēja par daļas deputātu atdalīšanos no frakcijas, tomēr šāds. Čepānim citas partijas esot piedāvājušas kļūt par to biedriem.

Čepānis 10.jūnijā ir vienojies ar Čeveru, ka atbilstoši partijas statūtiem ir stingri jānosaka, kādus jautājumus var izlemt partijas priekšsēdētājs vienpersoniski un kādus - tikai ar valdes un domes lēmumu.

{5}Uzņēmējs Vasīlijs Meļņiks vēlas izstāties no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" (DPS) valdes.

Saeimas priekšsēdētājs stāstīja, ka Meļņiks paudis gatavību aiziet no partijas neatkarīgi no tā, vai no tās aizies Čepānis, kurš šādu nodomu apsvēra pagājušajā nedēļā, tomēr nolēma palikt "Saimnieka" rindās.

Meļņiks arī ierosinājis vairākiem DPS deputātiem veidot atsevišķu frakciju Saeimā, stāstīja Čepānis.

Meļņiks arī ir teicis, ka viņa draugs, uzņēmējs Ēriks Kaža "ir līdzīgās domās".

{6}Saeimas deputāti Gunta Gannusa un Ojārs Grīnbergs uzrakstījuši iesniegumus par izstāšanos no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" (DPS).

Neuzticība DPS pārstāvjiem Ministru Kabinetā

Pirmo Andra Šķēles vadīto valdību Saeima apstiprināja 1995.gada 21.decembrī, un DPS pārstāvji tajā ieņēma iekšlietu ministra (Dainis Turlais), finansu ministra (Aivars Kreituss, pēc tam Vasilijs Meļņiks), īpašo uzdevumu ministra pašvaldību jautājumos (Ernests Jurkāns) un valsts īpašuma un privatizācijas valsts ministra (Ēriks Kaža) posteņus.

            Sabiedrības nostāja pret finansu ministru Vasiliju Meļņiku un privatizācijas valsts ministru Ēriku Kažu bija negatīva. Šim apsvērumam piekrita arī vairākums partiju Saeimā.

DPS atbildība par Ministru prezidenta (A.Šķēles) demisionēšanu

1997.gada janvārī par finansu ministra amata kandidātu izvirzīja un Saeimā pēc ilgām debatēm apstiprināja DPS biedru uzņēmēju un finansistu Vasiliju Meļņiku, taču citu partiju un sabiedrības šaubas par Meļņika morāli bija iemesls premjera Andra Šķēles demisijai un valdības darbības pārtraukšanai.

DPS ministru atsaukšana no Ministru Kabineta

Līdz ar Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību saasināšanos, kas aizsākās ar pensionāru piketu pie Rīgas domes šā gada 3.martā, krīze iestājās arī divu valdošo Saeimas frakciju - DPS un TB/LNNK - starpā. Ministru prezidents Guntars Krasts, uzskatot, ka Sausnīša darbība kavē valdības deklarācijas izpildi, 1998.gada 9.aprīlī pieprasīja ekonomikas ministra demisiju. Šim paziņojumam sekoja DPS valdes lēmums atsaukt visus DPS ministrus no valdības, tamdēļ DPS Saeimā strādā opozīcijā. Partijas kongresā 1998.gada jūnijā tika apstiprināts DPS ēnu kabineta sastāvs.

Līdz ar Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību saasināšanos, kas aizsākās ar pensionāru piketu pie Rīgas domes šā gada 3.martā, krīze iestājās arī divu valdošo Saeimas frakciju - DPS un TB/LNNK - starpā. Ministru prezidents Guntars Krasts, uzskatot, ka Sausnīša darbība kavē valdības deklarācijas izpildi, 1998.gada 9.aprīlī pieprasīja ekonomikas ministra demisiju. Šim paziņojumam sekoja DPS valdes lēmums atsaukt visus DPS ministrus no valdības, tamdēļ DPS šobrīd Saeimā strādā opozīcijā. Partijas kongresā 1998.gada jūnijā tika apstiprināts DPS ēnu kabineta sastāvs.

DPS uzskati attiecībā ar Krieviju

DPS vēlas lai Krievijas attieksme pret mums ātri un efektīvi mainītos uz labo pusi. DPS to vēlas pirmkārt un galvenokārt, domājot par Latvijas ekonomiskajām interesēm, domājot par mūsu valsts ražotājiem un uzņēmējiem, domājot par viņu saražotās produkcijas noietu un iespējām attīstot ražošanu, nodrošināt mūsu uzņēmējiem stabilu realizācijas tirgu. To var nodrošināt tikai sakārtotas starpvalstu attiecības, kas ir bāzētas uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem. Tāpēc mēs vēlamies un ceram uz Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību uzlabošanos.

            Domāju, ka sabiedrībai, t.sk. uzņēmējiem nav pieņemami līdzekļi ar kādiem tiek panākti šie mērķi kā piemērs jāmin DPS pārstāvju sarunās ar tādām personām kā Ļebeģevs par iespējamiem ekonomiskajiem sakariem. DPS pierāda, ka ekonomiskās intereses to izpratnē ir svarīgākas par nacionālajām interesēm Iepriekšminēto  apstiprina arī nostāja attiecībā uz pilsonības likuma

grozījumiem.

Secinājumi

ü  DPS ir masu partija, centriska partija, opozīcijā strādājoša partija.

ü  DPS mērķis ir radīt apstākļus Latvijas valsts, latviešu tautas un valodas mūžīgai pastāvēšanai un attīstībai.

ü  DPS mērķis ir veicināt tautsaimniecības augšupeju un noturīgas vidusšķiras izveidi, kā arī panākt valsts atbalstu maznodrošinātajiem.

ü  Vienota sabiedrība - vienota valsts.

ü  DPS stratēģija - gan iekšpolitikai, gan ārpolitikai jāatbilst vietējo uzņēmēju, darba ņēmēju un patērētāju interesēm.

ü  Mazs vēlēšanas kampaņas finansējums

ü  Reklāmas daudzuma nepietiekamība

ü  Kvalitatīva vizuālā reklāma televīzijā

ü  Demokrātiskā partija “Saimnieks”  7 Saeimas vēlēšanās ieguva 1.6% vēlētāju atbalstu, tādējādi nepārsniedzot 5% barjeru tā neiekļuva parlamentā.

ü  DPS un tās mērķa auditorijas vērtību struktūras atšķirības – iemesls DPS neiekļūšanai parlamentā.

Izmantotās literatūras saraksts

1. DPS programma

2. Informācija no DPS statūtiem

3.  RĪGA, MAI 28, BNS - “ČEVERS JOPROJĀM UZSKATA, KA "Saimniekam vajadzīgs jauns      priekšsēdētājs”

4.  RĪGA, JUN 11, BNS        -“SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS PALIEK "SAIMNIEKĀ"

5 . RĪGA, JUN 16, BNS -  “MEĻŅIKS VĒLAS IZSTĀTIES NO "SAIMNIEKA" VALDES”

6.  RĪGA, AUG 14, BNS – “DIVI DEPUTĀTI VĒLAS IZSTĀTIES NO DPS”

7.    “IEVADS POLITIKĀ”- Politika un tiesības, 1998.g.,Zvaigzne ABC

8.    Studiju materiāli