LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE
EKONOMIKAS FAKULTĀTE
Valsts
investīciju programma
Kursa darbs
Jelgava
1999
SATURS
lpp.
Ievads 3.
Investīciju programmas
nepieciešamība un raksturojums 4.
Investīciju programmas
prioritārie sektori 7.
Valsts investīcijas 1995.gadā 13.
Valsts investīcijas 1996.gadā 16.
Valsts investīcijas 1997.gadā 18.
Valsts investīcijas 1998.gadā 20.
Secinājumi 22.
Izmantotās literatūras un
avotu saraksts 25.
IEVADS
Viens
no galvenajiem priekšnoteikumiem ekonomiskās dzīves aktivizēšanā ir gan tiešo,
gan valsts investīciju palielināšana, bet Latvijas zemais investīciju līmenis
negatīvi ietekmē ekonomikas attīstības tempus. Lai atjaunotu un attīstītu
Latvijas infrastruktūru, ir nepieciešams ievērojams valsts investīciju
pieaugums.
Valsts
investīciju politikas galvenais instruments ir Valsts investīciju programma
(VIP). Valsts investīciju programma ir infrastruktūras investīciju projektu
kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots valsts finansējums.
sekmīgai Valsts investīciju programmas realizācijai valdības finansējums var
tikt apvienots ar projekta realizētāja rīcībā esošajiem līdzekļiem un
aizdevumiem bez valsts garantijām.
Valstij
būtu aktīvi jāpiedalās investīciju veicināšanā, tai skaitā palielinot valsts
investīciju apjomus. Šobrīd ierobežoto valsts un pašvaldību līdzekļu dēļ netiek
realizēti vai tiek atlikti realizēšanai nākotnē projekti, kuri uzlabo infrastruktūru
un vistiešākā veidā varētu palielināt privātās investīcijas.
Kursa
darba mērķis ir izpētīt Latvijas valsts investīciju programmas struktūru un
finansēšanas avotus, kā arī valsts investīcijas pa gadiem un to finansēšanas
avotus.
Darba mērķa sasniegšanai
risināmie uzdevumi varētu būt sekojoši:
1.
Pamatojoties
uz literatūru, pētīt Latvijas valsts investīciju programmas struktūru un
finansēšanas avotus.
2.
Analizēt
investīcijas pa gadiem.
3.
Atsegt
pozitīvos momentus un trūkumus investīciju programmas izpildē.
INVESTĪCIJU PROGRAMMAS NEPIECIEŠAMĪBA UN RAKSTUROJUMS
Investīcijas
– ilgāka termiņa kapitālieguldījums kādā uzņēmumā, kā arī vērtspapīros, dalības
maksā utt., lai gūtu ienākumus no ieguldītā kapitāla.
Latvijā
infrastruktūras attīstības plānošanā ir radīta jauna pieeja, kas raksturīga ar
investīciju resursu plānošanu programmām un projektiem valdības noteiktajās
prioritārajās nozarēs. Sākot ar 1995.gadu Latvijā tiek izstrādāta Valsts
investīciju programma (VIP), kuras uzdevums ir piesaistīt valsts līdzekļus
ekonomikas un sociālās infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, kā arī
valsts pakalpojumu līmeņa uzturēšanai un paplašināšanai. Apzinoties, ka finansu
resursi ir nepietiekami visu projektu īstenošanai, VIP mērķis ir arī nodrošināt
ierobežoto Latvijas finansu resursu efektīvu izlietojumu optimālai
infrastruktūras attīstībai.
Valsts
investīciju programmu katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim
gadiem, vadoties pēc vadības deklarācijā noteiktām prioritātēm, finansu
stratēģijas, tautsaimniecības attīstības virzieniem un pieejamiem finansu
līdzekļu apjomiem.
Valsts investīciju
programma 1995.-1998.gadā
|
|
1995
|
1996
|
1997
|
1998 (plāns)
|
|
|
(milj. latu)
|
|||
|
VIP
|
28,5
|
47,4
|
88,3
|
182,5
|
|
tai skaitā
|
|
|
|
|
|
pamatbudžets
|
13,8
|
14,3
|
23,3
|
43,1
|
|
kredīts
|
10,3
|
12,3
|
36,7
|
81,3
|
|
citi resursi
|
4,4
|
20,8
|
28,3
|
58,1
|
|
|
(% no IKP)
|
|||
|
VIP
|
1,2
|
1,7
|
2,7
|
5,0
|
|
tai skaitā
|
|
|
|
|
|
pamatbudžets
|
0,6
|
0,5
|
0,7
|
1,2
|
|
kredīts
|
0,4
|
0,4
|
1,1
|
2,2
|
|
citi resursi
|
0,2
|
0,8
|
0,9
|
1,6
|
Valsts investīciju programma
satur prioritāros valsts investīciju projektus, kurus Latvijas valdība finansē
vai nodrošina finansējumu. Tie ir iesākti agrāko gadu projekti, kā arī jauni
investīciju projekti, kuri tiks finansēti no valsts budžeta vai arī ietekmēs
budžetu nākotnē, izmantojot valdības garantētus kredītus.
Valsts
investīciju programma ir līdzeklis, kas palīdz pieņemt lēmumu par efektīvu
valsts finansu resursu iekļaušanu nozaru investīcijās, kuras ir ekonomiski
pamatotas un atspoguļo valdības makroekonomiskās un nozaru attīstības
prioritātes.
Valsts
investīciju programma veidojas kā priekšlikumu programma valdībai, lai finansu
resursus valstī izlietotu iespējami racionāli, tālāk attīstot valsts
infrastruktūru tiešo investīciju piesaistīšanai, kuras sekmēs tautsaimniecības
nozaru attīstību.
Programmas
pamatuzdevums ir valsts infrastruktūras izveidošana.
VIP
uzdevums ir panākt efektīvu ierobežotu Latvijas finansu resursu izlietojumu
optimālai infrastruktūras investīciju vajadzību apmierināšanai.
VIP
tiek izmantota kā vidējā termiņa investīciju plānošanas instruments, kas,
attīstot valsts infrastruktūru, nodrošina atbalstu privātajam sektoram un
ekonomikas atveseļošanos un, veicot sociālās infrastruktūras atjaunošanu un
paplašināšanos, samazina iedzīvotāju dzīves līmeņa lejupslīdi.
Valsts
investīciju programmā tiek iekļauti:
1.
ministriju
atbalstītie nozaru investīciju projekti;
2.
vietējo
pašvaldību investīciju projekti;
3.
nacionālas
programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk kā 1 gads);
4.
tehniskās
palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.
VIP mērķi ir sekojoši:
1.
galvenais
mērķis ir saskaņot Latvijas Republikas finansiālos līdzekļus ar investīciju
vajadzībām infrastruktūrai;
2.
tautsaimniecības
vadība, atspoguļojot makroekonomikas un nozaru stratēģiju konkrētajos projektos
un nozarēs;
3.
perspektīvu
investīciju projektu atlase, vadoties pēc projektu un programmu standartizētiem
finansiāliem un ekonomiskiem kritērijiem, kas pakārtoti tautsaimniecības
prioritātēm;
4.
valsts
sektora finansiālā vadība, saistību līdzsvarošanas un pārskatāmības
nodrošinājums (no jaunām investīcijām parasti palielinās tekošās izmaksas) ar
reāli pieejamiem resursiem;
5.
ārējās
palīdzības koordinācija, ārējo pieejamo resursu novirzīšana prioritārajās
sfērās.
Valsts investīciju programmas
finansēšanas avoti ir:
1.
valsts
pamatbudžets, speciālie budžeti un fondi;
2.
valdības
rīcībā esošie ārvalstu kredīti;
3.
valdības
garantētie kredīti;
4.
investīciju
projekta realizētāja rīcībā esošie līdzekļi;
5.
iekšzemes un
ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;
6.
palīdzības un
dāvinājuma veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā
palīdzība.
Valsts investīciju programmas
finansēšanai ir plānots ik gadu novirzīt no valsts budžeta līdzekļiem ne mazāk
kā 1% no iekšzemes kopprodukta, bet no ārvalstu garantētiem kredītiem attiecīgi
2%.
INVESTĪCIJU PROGRAMMAS PRIORITĀRIE SEKTORI
Valdības
noteiktie VIP prioritārie sektori ir enerģētika, transports un vides
aizsardzība.
ENERĢĒTIKA
Galvenie enerģētikas projekti
paredz uzlabot energoapgādes sistēmas pašvaldībās un rekonstruēt spēkstacijas.
Lielāks atbalsts ir projektiem, kuru īstenošana ļauj izmantot vietējo kurināmo,
samazināt enerģijas zudumus, it īpaši siltuma, kā arī ieviest jaunas efektīvas
tehnoloģijas.
Lai nodrošinātu enerģijas taupīšanu,
investīcijas tiek paredzētas katlumāju pārbūvei uz vietējo kurināmo,
siltumizolācijas uzlabošanai, siltumenerģijas un gāzes patēriņa mērītāju
uzstādīšanai tiešajiem patērētājiem. Valsts investīciju programmā ir iekļauti
projekti, kas paredz no valsts budžeta līdzekļiem uzlabot mazas katlumājas un
rehabilitēt siltumtīklus, it īpaši mazumturīgajām pašvaldībām. Finansējums VIP
ietvaros paredzēts siltumtīklu uzlabošanai Rīgā un ārpus Rīgas. Valsts
investīciju programmā iekļauta siltuma mērītāju uzstādīšanas programma
katlumājās, lai varētu noteikt siltuma padevi siltumtīklos.
Elektroenerģijas ražošanas
nozarē VIP ietverti projekti, kas paredz esošo spēkstaciju rekonstrukciju.
TRANSPORTS
Transporta
projekti atjauno Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu
infrastruktūras (Rīgas, Ventspils, Liepājs un Mērsraga ostas), kā arī tiek
īstenoti valsts nozīmes informātikas projekti.
Valsts
investīciju programmā iekļauts Rīgas lidostas skrejceļa gaismas sistēmas
uzlabošanas projekts.
Autotransporta
un ceļu jomā galvenie projekti paredz atjaunot Latvijas galveno ceļu segumu,
uzlabojot atsevišķu “Via Baltica” ceļa posmu stāvokli un iegādājoties jaunu
tehnoloģiju ceļu uzturēšanai ziemā. Galvenais vietējā finansējuma avots ir
valsts budžets un Ceļu fonds. Ceļu fonds turpmāk darbosies kā galvenais
vietējais finansējuma avots ceļu uzlabošanas projektu realizēšanai.
Valsts
budžeta atbalsts paredzēts Brocēnu viadukta (ceļā Rīga - Liepāja)
rekonstrukcijai, kā arī Jelgavas apvedceļa pabeigšanai.
VIP
iekļauts Rīgas ostas attīstības projekts, tomēr šim projektam nepieciešama
pilnīgāka ekonomiskā analīze, kas balstās uz reālām kravas apgrozījuma
prognozēm.
Ventspils
ostai tiek plānotas galvenokārt privātā sektora investīcijas un investīcijas no
pašu ostu līdzekļiem.
Lai
ātrāk nodrošinātu Liepājas ostas konkurētspēju ar pārējām Latvijas un Baltijas
jūras ostām, pieļaujama arī valsts garantēto kredītu piešķiršana
infrastruktūras projektiem šajā ostā. Kaut arī valsts prioritāte VIP ir
piešķirta lielāko Latvijas ostu attīstībai, arī mazo ostu izaugsme ir svarīga,
it īpaši rajonu vietējai ekonomikai. Tomēr lielā mērā investīciju piesaistīšana
šīm ostām ir pašvaldību un ostās strādājošo firmu kompetencē.
VIDES AIZSARDZĪBA
Vides
sektora projekti paredz galvenokārt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas
sistēmu pilnveidošanu, sadzīves un bīstamo atkritumu saimniecības sakārtošanu,
kā arī vides monitoringa tīkla modernizēšanu.
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vada un koordinē finansējuma
izlietojumu, kas tiek piešķirts:
1.
kā
mērķdotācija pašvaldībām, lai īstenotu vides investīciju projektus, kas atbilst
Vides aizsardzības politikas plānā, Vides aizsardzības rīcības programmā un
Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā noteiktajām prioritātēm;
2.
kā
ministrijas investīcijas, lai īstenotu projektus bīstamo atkritumu sektorā,
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pilotprojektu Ziemeļvidzemes reģionā (sākot
ar 1998.gadu), hidrometeoroloģiskā nodrošinājuma uzlabošanas projektus, vides
kontroles laboratoriju sistēmas izveidi u.c. projektus.
Kā redzams turpmāk dotajās
tabulās, kopējās investīcijas vides aizsardzībā pieaug.
Vides investīciju
daļa no iekšzemes
koppdrodukta un
kopējām investīcijām
valstī
|
Gads
|
1995.
|
1996.
|
1997.
|
1998.
|
|
Iekšzemes kopprodukts
|
2349 milj.Ls
|
2768 milj.Ls
|
3115 milj.Ls
|
3417 milj.Ls
|
|
Vides aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta %
|
0,09
|
0,12
|
0,12
|
0,18
|
|
Gads
|
1995.
|
1996.
|
1997.
|
1998.
|
|
Kopējās investīcijas valstī
|
13,83 milj.Ls
|
14,9 milj.Ls
|
34,3 milj.Ls
|
42,173 milj.Ls
|
|
Vides
aizsardzībai %
|
17,40
|
23,50
|
10,60
|
14,80
|
Laikā
no 1995.gada, kad valdība uzsāka realizēt valsts investīciju programmu līdz
1998.gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, vides
sektorā nozaru griezumā ir sekojoši ieguldījumi no VIP:
¨
ūdens projekti
– 9,532 milj.Ls
¨
bīstamo
atkritumu projekti – 1,666 milj.Ls
¨
infrastruktūras
attīstības projekti – 0,300 milj.Ls
¨
rekonstrukcijas
projekti – 1,964 milj.Ls
¨
informātikas
sistēmu projekti – 0,310 milj.Ls
¨
hidrometeoroloģijas
pārvaldes projekti – 0,761 milj.Ls
Kopā – 15,352 milj.Ls
IZGLĪTĪBA
Valsts
investīciju programmas darbības laikā turpināsies mācību iestāžu tīkla
rehabilitācijas programmas realizācija. Liels projekts ir skolotāju
kvalifikācijas centra izveidošana un nodrošinājums, lai uzlabotu apmācības
kvalitāti. Tiks uzsākta arī ģimnāziju tīkla veidošana apmācības uzlabošanai
vidusskolas līmenī.
Valsts investīciju programmā
iekļauts projekts mācību satura un līdzekļu izstrādāšanai, tāpat programma
pirmskolas izglītības centru radīšanai. Augsta prioritāte piešķirta projektiem
gan pamatizglītības informācijas, gan akadēmiskās informācijas datortīkla
izveidei.
LABKLĀJĪBA UN
VESELĪBAS APRŪPE
Šīs
Valsts investīciju programmas darbības laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta
bāreņu patversmju, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru attīstībai.
Iespēju robežās tiks atbalstīta veselības iestāžu rehabilitācija un apgāde ar
medicīnas iekārtām, lai uzlabotu elementāro veselības aprūpi. Valsts
investīciju programmā ir iesniegtas 11 nozīmīgas veselības aizsardzības
programmas, kuru ietvaros plānotas investīcijas celtniecībai un modernu
medicīnas iekārtu iegādei. Valsts investīcijas paredzētas sociālās
apdrošināšanas kompjuterizācijas projektiem, kas cieši saistīts ar sociālās
apdrošināšanas reformas gaitu Latvijā. Tiek pārrunāta Eiropas Savienības
līdzdalība šajā projektā. Valsts palīdzība tiks piešķirta zāļu kvalitātes
kontroles laboratorijas izveidei.
LAUKSAIMNIECĪBA
Valsts
investīcijas šajā nozarē paredzētas galvenokārt apmācības un pētniecības
programmu atbalstīšanai, jo lauksaimniecība valsts investīcijas saņems arī
netieši ar vispārējās infrastruktūras projektu starpniecību (transports,
enerģētika, sakari, sociālā infrastruktūra utt.).
Zemkopības ministrijas VIP
raksturojums:
1. Meliorācija valsts un koplietošanas
būvēs (objektos) ir ilglaicīga programma un paredzēta valsts un koplietošanas
galveno ūdensnoteku (upju, strautu, novadgrāvju), zemāko teritoriju plūdu
aizsarggrāvju (polderu) un to regulējošu ietaišu (sūkņu, staciju, slūžu) u.c.
ierīkošanas vai esošo rekonstrukcijas un darbības atjaunošanai
(nodrošināšanai). No šo būvju tehniskā stāvokļa ir atkarīga zemnieku
saimniecību meliorācijas sistēmu darbība. Ja nebūs sakārtota lielo ūdensnoteku
darbība, tās iespaidu drīz vien tālāk izjutīs daudzās zemnieku saimniecībās,
t.i., pārstās darboties viensaimniecību meliorācijas sistēmas. Šādās vietās
sāksies pakāpeniska meliorēto zemju pārpurvošanās.
Īstenojot
meliorācijas programmu koplietošanas objektos tiek atjaunota meliorācijas
sistēmas darbība 35 tūkst.ha platībā, aptverot vairāk kā divus tūkstošus
zemnieku saimniecību un atsevišķas apdzīvotas teritorijas. Nopietni darbi
veikti Lubānas ezera dienvidaustrumu dambja atjaunošanā.
2. Izglītības materiālās bāzes
attīstībai projekti paredz mācību iestāžu infrastruktūras sakārtošanu un
atjaunošanu (katlu māju, siltumtrašu, ūdensvadu, jumtu, kultūras pieminekļu
u.c.), lai saglabātu Latvijas lauku kultūrvēsturisko vidi un normalizētu
audzēkņu mācību un sadzīves apstākļus lauksaimniecības izglītības iestādēs.
3. Baltijas jūras ekonomiskās zonas un
Latvijas teritoriālo un iekšējo ūdeņu zivju krājumi ir viena no valsts
nacionālajām bagātībām ar lielu ekonomisko un sociālo nozīmi. Notikušās
izmaiņas ūdeņu ekosistēmā, hidroelektrostaciju celtniecība, kā arī to darbība
uz Daugavas, zvejas intensitātes pieaugums nelabvēlīgi ietekmējis zivju krājumu
stāvokli. Tas ierobežojis daudzu zivju sugu dabisko vairošanos. Zivju (lašu,
taimiņu, vimbu, brekšu, zandartu, nēģu u.c.) krājumus var saglabāt un atjaunot,
tikai mākslīgi audzējot zivju mazuļus zivju audzētavās un ielaižot tos valstij
piederošās dabīgās ūdenstilpnēs. Vairumā zivju audzētavu hidrotehniskās būves
un citi pamatlīdzekļi ir nolietojušies, un tiem nepieciešams kapitālais remonts
un rekonstrukcija, lai saglabātu zivju mazuļu atražošanas apjomus pašreizējā
līmenī.
1997.gadā
un arī 1998.gadā zivju audzētavu saimnieciskās darbības nodrošināšanai
nepieciešamie līdzekļi no valsts pamatbudžeta netika piešķirti, bet bija
jāparedz no Zivju fonda. Samazinājās Zivju fonda investīcijām paredzētais
finansējums:
¨
1997.gadā –
48 000 Ls;
¨
1998.gadā –
32 000 Ls.
Valsts zivju audzētavu rekonstrukcija,
attīstība un projektu realizācija pamatojama gan no dabas resursu saglabāšanas,
gan ekonomiski izdevīgas tautsaimniecības nozares stabilizācijas viedokļa.
4. Latvijā pašlaik tiek veidota
dzīvnieku izcelsmes pārtikas uzraudzības un kontroles sistēma saskaņā ar ES
prasībām.
Šīs
sistēmas izveidošana sekmēs patērētāju veselības un tiesību aizsardzību, kā arī
produkcijas konkurētspējas pieaugumu. Sakārtojot un pilnveidojot valsts
kontroles sistēmu lauksaimniecības un pārtikas produktu nekaitīguma un
kvalitātes prasību ievērošanā, tiktu radīti priekšnosacījumi produkcijas
eksporta palielināšanai.
CITAS NOZARES
Šajā
sadaļā galveno projektu skaitā jāmin Valsts zemes dienesta nostiprināšana, kam
ir svarīga loma zemes reģistra veidošanā un zemes reformas sekmēšanā. Svarīgs
projekts ir muitas punktu celtniecība, kas nodrošinās minimālu laika zudumu,
šķērsojot robežas.
VALSTS INVESTĪCIJAS
1995.gadā
1995.gada
Valsts investīciju programma ir pirmais posms Valsts investīciju programmā.
Resursu
apjoms saskaņā ar valdības apstiprināto 1995.gada Valsts investīciju programmai
ir redzams tabulā:
1995.gada Valsts
investīciju programmas finansēšanas
avoti
(milj.latu)
|
Nosaukums
|
1995
|
|
|
Iekšzemes
kopprodukts
|
2381
|
procents no IK
|
|
Valsts
resursi
tai
skaitā:
valsts budžets
privatizācijas fonds
citi speciālie fondi
|
25,01
19,64
4,25
1,17
|
1,05
0,82
0,18
0,05
|
|
Ārzemju
kredīti
|
31,7
|
1,33
|
|
Kopējie
iespējamie resursi
|
56,71
|
2,38
|
Valsts
investīciju programma 1995.gadam finansēšanas analīze rāda, ka:
1.
Valsts
investīciju programmas
1995.gada budžeta finansējuma
plāns 20,80
milj.Ls
t.sk. mērķdotācijas pašvaldībām 2,13 milj.Ls
2.
Valsts budžeta
finansētā
daļa Valsts investīciju
programmai
1995.gadā 11,71 milj.Ls
t.sk. mērķdotācijas pašvaldībām 2,13 milj.Ls
t.sk. kredīta atmaksa 1,60
milj.Ls
3.
Valsts
investīciju programma
1995.gadam faktiski nofinansētā
daļa
investīciju projektiem 10,11
milj.Ls
4.
Valsts
investīciju programma
1995.gadam nofinansētā daļa % 48,6 %
Dati
par Valsts investīciju programmas struktūru un tās finansējumu 1995.gadā
apkopoti tabulā:
1995.gada Valsts investīciju
programmas struktūra:
apstiprinātais finansējums
un faktiskā izpilde
(procentos)
|
Sektoru nosaukums
|
VIP finansējums kopā
|
VIP plānotā pamatbudžeta
sastāvdaļa
|
VIP izpilde no pamatbudžeta
līdzekļiem
|
|
Pavisam
|
100
|
100
|
100
|
|
Kultūra
|
5
|
19
|
33
|
|
Labklājība un veselības aizsardzība
|
5
|
17
|
19
|
|
Satiksme
|
22
|
16
|
7
|
|
Lauksaimniecība
|
7
|
9
|
5
|
|
Izglītība
|
3
|
9
|
4
|
|
Iekšlietas
|
2
|
7
|
10
|
|
Aizsardzība
|
1
|
4
|
2
|
|
Vides aizsardzība un reģ. attīstība
|
17
|
3
|
2
|
|
Enerģētika
|
29
|
0
|
0
|
|
Citi projekti
|
8
|
15
|
17
|
1995.gada
Valsts investīciju programmā bija lielas disproporcijas projektu finansējumā.
Tā, piemēram, divi projekti Valsts investīciju programmas ietvaros – Latvijas
Nacionālā Opera un Rīgas pils rekonstrukcija – tika nofinansēti 100%, tas ir,
3,600 milj.Ls un 1,360 milj.Ls attiecīgi, kas sastāda 4,960 milj.Ls jeb 42,2%
no finansējuma visai Valsts investīciju programmai 1995.gadam.
Tas
nozīmē, ka atsevišķu sektoru investīciju projektu finansējumam bija pieejami
ļoti ierobežoti līdzekļi, kā piemēram, procentuāli pret apstiprināto finansu
apjomu ministriju griezumā viszemāko finansējumu saņēma Aizsardzības
ministrijas projekti, tikai 21% no apstiprinātā, Tieslietu ministrijas (26%),
Izglītības un zinātnes ministrijas (26%) apstiprinātie investīciju projekti
finansēšanai.
Zem
50% finansēšanas līmeņa palikuši Zemkopības ministrijas (35%), Satiksmes
ministrijas (34%), Vides un reģionālās attīstības ministrijas (47%)
apstiprinātie projekti finansējumam.
VALSTS INVESTĪCIJAS
1996.gadā
1996.gads ir otrais Valsts
investīciju programmas realizācijas gads.
1996.gadā
projektiem tika plānots finansējums 14,4 milj.Ls apmērā no valsts pamatbudžeta,
31,4 milj.Ls no valdības garantētiem un no budžeta atmaksājamiem kredītiem,
10,5 milj.Ls no tehniskās palīdzības un 13,8 milj.Ls no citiem resursiem.
Budžeta līdzekļi projektu realizēšanai tika izmantoti gandrīz pilnā mērā.
Atsevišķiem projektiem budžeta finansējums tika samazināts vai palielinās ar
attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu, nemainot kopējo finansējuma apjomu no
valsts budžeta. Jāatzīmē, ka valsts budžeta līdzekļi tika piešķirti 100%
apjomā, taču atsevišķi projekta realizētāji 1996.gadā tos pilnībā neizmantoja.
Garantēto
kredītu līdzekļi tika izlietoti 39% apmērā no plānotā, un tas izskaidrojams ar
līgumu parakstīšanas aizkavēšanos vai norēķiniem pēc attiecīgās iekārtas iegādes.
Neizmantoto summu bija plānots izlietot 1997.gadā.
Grantu
finansējums 1996.gadā bija 48% apmērā no plānotā, jo projekta realizētājiem
neizdevās piesaistīt sākotnēji plānotos līdzekļus.
Pašu
līdzekļu finansējums palielinājās 1,2 reizes, un tas ir izskaidrojams ar
projekta realizētāju aktivitāšu pieaugumu savu projektu realizācijā, meklējot
tiem papildus līdzekļus.
1996.gadā
tika realizēti 145 projekti, no tiem 23 tika finansēti no valsts budžeta
mērķdotācijām pašvaldībām, bet pārējie – no pamatbudžeta vai kredītresursiem.
Kopumā
Valsts investīciju programmas projekti 1996.gadā tika finansēti 68% apjomā no
paredzētā. Atsevišķiem sektoriem finansējums tika veikts 100% apmērā
(izglītības, iekšlietu, tieslietu un aizsardzības sektori).
1996.gadā
tika pabeigti vairāki projekti, piemēram, satiksmes sektorā trīs ceļa projekti
(Jelgava, Rēzekne, Ludzas apvedceļu izbūve), enerģētikas sektorā 9 pašvaldību
siltumapgādes projekti, kur kā līdzfinansējuma avots tika izmantots Dānijas
“soft loan”, kā arī vairāki neliela apjoma projekti vides, zemkopības,
izglītības un labklājības sektorā.
VALSTS INVESTĪCIJAS
1997.gadā
Kopējais
projektu skaits 1997.gada Valsts investīciju programmā bija 156, no tiem 23
bija pašvaldību investīciju projekti, bet pārējie – ministriju projekti.
VIP projekti 1997.gadā tika
finansēti 88,3 milj.Ls apjomā, kas ir 67% no plānotā, bet gandrīz divas reizes
vairāk nekā 1996.gadā. Vairāk nekā ¾ no visa VIP finansējuma (valsts
pamatbudžets, aizdevumi, dāvinājumi un citi resursi) tika novirzīti valdības
noteiktajiem prioritārajiem sektoriem – enerģētikai, satiksmei un vides
aizsardzībai.
Galvenie
enerģētikas projekti paredz uzlabot energoapgādes sistēmas pašvaldībās un
rekonstruēt spēkstacijas.
Transporta
projekti domāti Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu
infrastruktūras atjaunošanai (Rīgas, Ventspils, Liepājas un Mērsraga ostas), kā
arī tika īstenoti valsts nozīmes informātikas projekti.
Vides
aizsardzības projekti paredz galvenokārt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas
sistēmas pilnveidošanu, atkritumu saimniecības sakārtošanu u.c. Vides
projektiem ir liels neatmaksājams ārvalstu atbalsts, salīdzinot ar citiem
sektoriem.
1997.gadā
tika pabeigti vairāki projekti – “Salaspils 330kV slēgiekārtas rekonstrukcija”,
“Tilta pār Daugavu remonts Jēkabpilī”, “Brocēnu viadukta rekonstrukcija”, kā
arī vairāki neliela apmēra projekti.
1997.gadā
Valsts investīciju programmas projekti galvenokārt tika finansēti no kredītu
līdzekļiem (42%), no valsts pamatbudžeta (26%), no citiem resursiem, kuru
piesaistīšana ir projekta īstenotāju ziņā (32%). Kredītu līdzekļi pārsvarā tiek
koncentrēti projektos, kuri spēj sevi atmaksāt – enerģētikas, satiksmes un
vides aizsardzības nozarēs. Aizdevumi tiks atmaksāti no ieņēmumiem par
sniegtajiem pakalpojumiem par piegādāto enerģiju, ūdeni un pārvadātām kravām.
Transporta sektora projektiem tika izmantoti 67% no visiem 1997.gada VIP
kredītresursiem.
Valsts
pamatbudžeta līdzekļi ir apgūti 23,335 milj.Ls jeb 74% apmērā no plānotā, jo
tika samazināti sākotnēji apstiprinātie līdzekļi VIP projektiem, izdarot
grozījumus likumā par valsts budžetu un līdzekļus novirzot citu valsts
vajadzību segšanai. Vislielāko valsts pamatbudžeta finansējumu saņēma iekšlietu
(17,2% no kopapjoma) un labklājības (16,5%) sektoru projekti, mazāk vides
aizsardzības (14,2%), kultūras (11,9%) un satiksmes (10,4%) sektoru projekti.
Finansējumu saņēma Finansu ministrijas (10,5% no kopapjoma) projekti,
izglītības un zinātnes (8,4%), zemkopības (4,6%), enerģētikas (1,7%),
aizsardzības (1,5%) un pārējo (3,1%) sektoru projekti.
1997.gadā
garantēto kredītu līdzekļu izlietojums ir 59% no plānotā. Pārsvarā aizkavēšanās
saistīta ar vides aizsardzības sektora projektiem, jo netika parakstīti
plānotie aizdevuma līgumi (piemēram, Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves
projekts, kur ieilga domstarpības starp pašvaldībām), un nobīdēm laika grafikos
(Daugavpils un Rīgas ūdenssaimniecību modernizācijas projekti). Tomēr
kredītlīdzekļu izlietojums, salīdzinot ar 1996.gadu, ir pieaudzis gandrīz trīs
reizes.
Citu
resursu finansējums (bez dāvinājumiem) VIP kopumā tika piesaistīt pilnībā, kas
izskaidrojams ar projekta realizētāju aktivitāšu pieaugumu savu projektu
realizācijā, meklējot tiem papildu līdzekļus. Vairākos sektoros citu resursu
līdzdalība 1997.gadā pārsniedza šim gadam plānoto. Šie sektori ir satiksme,
enerģētika (abi divi valdības noteiktie prioritārie sektori), iekšlietas un
zemkopība. No speciālajiem budžetiem (Valsts autoceļu fonds, Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas Skrundas RLS zemes nomas maksa, Zivju
fonds) līdzekļi tika piesaistīti 18% apjomā no viesiem izmantotiem citiem
resursiem (bez dāvinājumiem). Turpmākajos gados speciālo budžetu līdzdalībai
VIP projektu īstenošanā kā papildus finansēšanas avotam un lomai jāpieaug.
VALSTS INVESTĪCIJAS
1998.gadā
Pamatbudžeta
finansējuma daļa tika palielināta par 85%, salīdzinot ar 1997.gada faktisko
apjomu, bet kredītu daļa (kredīti ar valsts garantijām un valdības aizdevumiem)
–2,2 reizes. Kopējais VIP programmas apjoms 1998.gadā pieauga vairāk nekā divas
reizes, salīdzinot ar 1997.gada faktiskā finansējuma apjomu (skat. tabulu)un
sastādīja 5% no IKP.
Arī
1998.gadā VIP prioritārie sektori bija enerģētika, satiksme un vides
aizsardzība. Enerģētikas sektora projekti paredz elektrostaciju (Daugavas HES
kaskādes) un siltumapgādes sistēmas modernizāciju (Jelgavā, Gulbenē, Saldū,
Koknesē u.c.), transporta sektorā tika īstenoti valsts galveno autoceļu
remontdarbi un ostu uzlabošanas projekti, kā arī valsts nozīmes informātikas
projekti, bet vides aizsardzības sektorā galvenās prioritātes bija ūdensapgādes
(programma 800+, kas ietver vairāku pašvaldību projektus – Siguldā, Krāslavā,
Tukumā, Jēkabpilī u.c.) un atkritumu saimniecības sistēmas modernizēšana un attīstība
(Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekts, Valmieras reģiona atkritumu
saimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana).
Sākot
ar 1997.gadu, liela uzmanība tika pievērsta investīciju projektiem informātikas
jomā. 1998.gadā informātikas projektiem (datu pārraides tīkls, reģistri un
informatīvās sistēmas) no pamatbudžeta bija paredzēti vairāk nekā 10 milj.Ls.
Pamatbudžeta
īpatsvars kopējā VIP 1998.gadam sastādīja 24%, valdības garantētie kredīti un
valsts aizdevumi – 45%, bet 31% sastādīja projekta realizētāju pašu resursi
(speciālie budžeti, pašvaldību budžeti, dāvinājumi un uzņēmuma pašu līdzekļi).
Pieauga
arī pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no pamatbudžeta.
1997.gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 11%
(2,808 milj.Ls), bet 1998.gadā – 14% (5,886 milj.Ls). 1998.gadā aptuveni 25% no
VIP finansējuma tika novirzīti pašvaldību investīciju projektiem (galvenokārt
vides aizsardzības un enerģētikas sektoros).
VIP apjomi 1997.-1998.gadam sektoru
griezumā
|
|
1997
|
1998 (apstiprināts)
|
||||||||
|
Kopā
|
Pamatbudžets
|
Kredīts
|
Citi
|
|||||||
|
milj.Ls
|
īpatsv. %
|
milj.Ls
|
īpatsv. %
|
milj.Ls
|
īpatsv. %
|
milj.Ls
|
īpatsv. %
|
milj.Ls
|
īpatsv. %
|
|
|
Enerģētika
|
13,082
|
14,8
|
18,9
|
10,4
|
0,4
|
1,0
|
14,9
|
18,3
|
3,6
|
6,2
|
|
Satiksme
|
37,555
|
42,5
|
79,3
|
43,4
|
4,6
|
10,6
|
49,5
|
60,8
|
25,2
|
43,3
|
|
Vides aizsardzība
|
14,480
|
16,4
|
38,3
|
21,0
|
6,2
|
14,5
|
10,6
|
13,0
|
21,5
|
36,9
|
|
Labklājība
|
7,528
|
8,5
|
13,8
|
7,6
|
4,9
|
11,3
|
4,7
|
5,8
|
4,2
|
7,2
|
|
Izglītība un zinātne
|
2,084
|
2,4
|
4,1
|
2,2
|
3,3
|
7,7
|
0,0
|
0,0
|
0,7
|
1,3
|
|
Zemkopība
|
1,127
|
1,3
|
1,1
|
0,6
|
1,1
|
2,6
|
0,0
|
0,0
|
0,0
|
0,0
|
|
Kultūra
|
2,776
|
3,1
|
1,4
|
0,8
|
1,4
|
3,2
|
0,0
|
0,0
|
|
0,0
|
|
Iekšlietas
|
4,189
|
4,7
|
9,4
|
5,1
|
9,3
|
21,6
|
0,0
|
0,0
|
0,1
|
0,1
|
|
Tieslietas
|
0,100
|
0,1
|
1,8
|
1,0
|
1,0
|
2,3
|
0,0
|
0,0
|
0,8
|
1,4
|
|
Aizsardzība
|
0,357
|
0,4
|
2,1
|
1,2
|
2,1
|
4,9
|
0,0
|
0,0
|
|
0,0
|
|
Finansu ministrija
|
3,183
|
3,6
|
9,9
|
5,4
|
7,9
|
18,2
|
0,0
|
0,0
|
2,0
|
3,5
|
|
Citi sektori
|
1,828
|
2,1
|
2,5
|
1,4
|
0,8
|
2,0
|
1,7
|
2,0
|
0,0
|
0,1
|
|
Kopā
|
88,289
|
100,0
|
182,6
|
100,0
|
43,1
|
100,0
|
3
|
100,0
|
58,1
|
100,0
|
SECINĀJUMI
Neraugoties
uz valdības pūliņiem padarīt investīciju klimatu Latvijā patīkamāku, ārzemnieki
nesteidzas ieguldīt līdzekļus mūsu valsts ekonomikā, bet lai atjaunotu Latvijas
infrastruktūru ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Tās iegūstamas ar jaunu
pieeju valsts investīciju plānošanā un realizēšanā, ko raksturo reāla
investīciju resursu plānošana prioritārajās nozarēs un projektu ekonomiskā
izvērtēšana pēc noteiktiem kritērijiem, turklāt nezinot patiesi pieejamo
resursu lielumu, ir apgrūtināta valsts investīciju plānošanas kvalitāte un
investīciju plāna sabalansētība, kā arī jāizstrādā pasākumi, kas nodrošinātu
Valsts investīciju programmas finansēšanu no valsts budžeta, ņemot vērā budžeta
ienākumu daļas svārstības vai citus neparedzētus apstākļus.
Tuvākajos
gados ir sagaidāms investīciju pieaugums sakarā ar privatizācijas procesa, it
īpaši lielo monopoluzņēmumu privatizācijas turpināšanu.
Nevienmērīgs
ir investīciju sadalījums pa nozarēm. Visstraujāk pamatlīdzekļu modernizācija
noris nozarē “Transports un sakari”. 56% no nozares kapitālieguldījumiem
1995.gadā bija investēti sakaros. Arī ārzemju tiešajās investīcijās lielāko
daļu sastāda investīcijas sakaros – attiecīgi 60%.
Nevienmērīgs
ir arī kapitālieguldījumu sadalījums rūpniecības nozarēs. Ir nozares, kurās tie
ir ļoti niecīgi, savukārt dažās tie ir diezgan ievērojami. Pie pēdējiem pieder
pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība. Raksturīgi, ka lielākie
kopīgie kapitālieguldījumi ir tieši tajās nozarēs, kur vairāk tiešo ārvalstu
investīciju.
Nevienmērīgais
investīciju sadalījums pa nozarēm un kapitālieguldījumu sadalījums rūpniecības
nozarēs rada atsevišķos sektoros pieejamus ļoti ierobežotus līdzekļus
investīciju projektu finansēšanai, kas negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību.
Ne
vienmēr kapitālieguldījumu pieaugums nodrošina produktivitātes palielināšanos
un otrādi. Potenciālās iespējas nesakrīt ar reālajām, jo ierobežotais tirgus
nestimulē ražošanas palielināšanu. Tas atstāj iespaidu uz turpmākām
investīcijām, kuras dažas nozarēs samazinās.
Mēģinājums
risināt valsts ekonomiskās problēmas ar investīcijām, neveidojot politiku un
likumdošanas bāzi, kas ir labvēlīga visām investīcijām – gan ārējām, gan
iekšējām – salīdzina ar ārstu, kas pievērš uzmanību tikai slimnieka kājai,
neņemot vērā to, ka viņš nevar staigāt vispārējā vājuma dēļ.
Piemēram,
neprognozējami grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un šī nodokļa
salīdzinoši augstās likmes sākušas atbaidīt plānotās ārvalstu investīcijas un
radījušas nepatikšanas investoriem, kas jau darbojas valstī. Kāda
Lielbritānijas firma, kas gatavojās investēt 20 miljonus USD kokapstrādes
nozarē, tagad apsverot domu šo projektu atmest, norādot uz augsto nekustamā
īpašuma nodokļa likmi.
Starptautiskā
pieredze rāda, ka, lai sasniegtu stabilu ekonomikas izaugsmi ilgā laika
periodā, investīciju līmenis jābūt 25-30% no IKP. Piemēra, Austrumāzijas
reģiona valstīs izdevās sasniegt ikgadējo IKP pieaugumu par 7-8%, uzturot
kapitālieguldījumu līmeni 30% no IKP.
Investīciju
segšanas avots ir kā iekšējie, tā arī ārējie uzkrājumi. Nenoliedzami, ka
pārejas periodā ārvalstu investīcijām un ārvalstu finansiālai palīdzībai ir
liela loma. Bet, lai sasniegtu stabilu ilgtermiņa izaugsmi, iekšzemes
investīcijas ir jānodrošina ar nacionālajiem uzkrājumiem, jo kapitāla ieplūdei
ir nepastāvīgs raksturs sakarā ar konjunktūras svārstībām starptautiskā
kapitāla augstas mobilitātes apstākļos. Tāpēc stabilas un ilgtspējīgas
izaugsmes nodrošinājums ir iekšējie uzkrājumi. Lai saglabātu ekonomikas iekšējo
un ārējo līdzsvaru, iekšējiem uzkrājumiem jāsedz investīcijas vismaz par 80%,
jo tas neizraisa maksājuma bilances tekošā konta pārmērīgu deficītu un nerada
draudus nacionālās valūtas stabilitātei.
IZMANTOTĀS
LITERATŪRAS UN AVOTU
SARAKSTS
1. Ārvalstu ministra Valda Birkava noslēguma runa
starptautiskajā konferencē par valsts investīcijām. Eiropas integrācijas
jaunais dinamisms un situācija mūsdienu Latvijā // Latvijas Vēstnesis – 1995.g.
4.maijs – 4.lpp.
2. Bojārs J., Vilne V. Starptautiskās investīcijas – R:
1996. – 315 lpp.
3. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1995.g.jūlijs – 101 lpp.
4. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1995.g.novembris – 105 lpp.
5. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1996.g.jūnijs – 109 lpp.
6. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1996.g.decembris – 93 lpp.
7. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1997.g.jūlijs – 105 lpp.
8. Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija. Ziņojums par
Latvijas Tautsaimniecības attīstību. – R: 1998.g.jūnijs – 109 lpp.
9. Latvijas Valsts investīciju programma // Latvijas
Vēstnesis. –1996.g. 1.februāris – 7.lpp.
10. Pētersons A. Valstij jāmeklē nauda investīcijām //
Neatkarīgā rīta avīze. – 1996.g. 12.augusts. – 3.lpp.
11. Vēciņš Ē. Naudas lietas. – R: Zvaigzne, 1993. – 105
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru