Džons Loks (1632-1704)

Džons Loks

(1632-1704)

Empīrisms angļu filosofijā. Džons Loks ir viens no visievērojamākajiem empīriķiem. Džons Loks darbā “Eseja par cilvēka sapratni” raksta, ka viņa nolūks ir noskaidrot cilvēka zināšanu izcelšanos, drošību un apjomu, kā arī ticības, uzskatu un pārliecības iemeslu un pakāpes. Filosofu interesē pieredze un it īpaši tas, kāda loma tajā ir sajūtām. Šo pieeju sauc par sensuālismu (latīņu val. Sensus – sajūta).

Loks, būdams tipisks empīriķis, diskutē ar Dekartu par iedzimtajām idejām. Tās viņam nekādi nav pieņemamas.

Loks apgalvo, ka cilvēki, balstoties tikai uz dabas dotajām spējām, var sasniegt visas zināšanas bez kaut kādu iedzimtu ideju palīdzības. Cilvēki var gūt atziņas bez kaut kādām sākotnējām idejām un principiem. Loks domā, ka ar šiem iebildumiem pietiek, lai apstrīdētu iedzimtu ideju pastāvēšanu.

Loka diskusija ar Dekartu parāda, kādā mērā empīriķi neizprot racionālistus. Lai gan visi viņi dzīvo vienā laikmetā un ir saistīti ar kopējām jaunlaiku filosofijas pārliecībām, tomēr viņu atziņās ir atšķirības, kas traucē saprast citam citu.

Ja cilvēki, kā domā Loks, pateicoties dabas dotajām prāta spējām, var sasniegt drošas zināšanas bez iedzimtu ideju palīdzības, tad to nosaka daba: tā ir radījusi tādu prātu, kas to var.

Empīriķi prātu apraksta galvenokārt kā spēju sakārtot un apkopot ārpasaules iespaidus, sajūtās gūto pieredzi. Empīriķi cilvēku tuvina dabai, aicina pētīt, eksperimentēt, darboties. Empīriķi parasti izziņas procesā uzsver cītību, daudzpusību un iespēju mainīt viedokli saskaņā ar situāciju.

Atgriezīsimies pie Dž. Loka kritiskās attieksmes pret iedzimtajām idejām. Tajā parādās vēl kāda svarīga Jaunlaiku kultūras iezīme.

Dž. Loks uzskata, ka tēma par iedzimtajām idejām varētu tikt apspriesta ar visiem cilvēkiem. Kad izrādītos, ka viņi par tām neko nezina, būtu jāatdzīst, ka iedzimtās idejas nepastāv.

Dž. Loks darbā “Eseja par cilvēka izpratni“ galvenokārt runā par zināšanu ieguvi, taču domas konteksts ir plašāks.

Džons Loks ir iegājis Eirpoas filosofijas vēsturē ar izteicienu par neaprakstīto lapu: “Pieņemsim, ka prāts kā balts papīrs ir bez nevienas rakstu zīmes, bez nevienas idejas. Kā tad tas tiek aprakstīts? (…) No kurienes prāts iegūst visus materiālus domāšanai un zināšanai? Uz šo jautājumu es atbildu vienā vārdā – no pieredzes.“ (Loks Džons. “ Eseja par cilvēka sapratni. – 1977.g., 37.lpp.)

Empīriķis Dž. Loks uzsver sajūtu lomu pieredzē, izstrādā mācību par lietu primārajām un sekundārajām īpašībām unaplūko cilvēku kā “baltu lapu”, paverot ceļu Apgaismības pedagoģijai. Loka mācībai ir noteikta loma liberālisma un demokrātijas vērtību ieviešanā Eiropas kultūrā.