Emils
Ernstsons 8.c 2 lapas 2012.03.19.
“Savas zemes tēvs” - tā amerikāņi sauca Džordžu Vašingtonu. Un šo
godu viņš tiešām bija pelnījis pārpārēm. Vispirms Vašingtons Neatkarības karā
pret angļiem amerikāņu armiju aizvadīja līdz uzvarai, bet pēc tam viņš kalpoja
amerikāņu tautai kā Amerikas Savienoto Valstu pirmais prezidents. Viņš bija
spējīgs un apņēmīgs karavadonis. Pat tad, kad šķita, ka angļi noteikti uzvarēs,
Vašingtons nezaudēja cerības un turpināja iedvesmot amerikāņu kareivjus.
Prezidenta amatā viņš bija enerģisks vadītājs, kas savu ietekmi izmantoja
jaunās nācijas saliedēšanai. Lai gan Vašingtons savai dzimtenei izdarīja
nenovērtējamus pakalpojumus, nelikās ka viņš būtu īstais vīrs, kuram jāvada
revolūcija. Viņš piedzima bagātā ģimenē un mācījās par mērnieku. Pēc tam
Vašingtons komandēja Virdžīnijas zemessardzi un viņu gaidīja spoža militārā
karjera. Tomēr 27 gadu vecumā Vašingtons atgriezās savā fermā un tupināja
nodarboties ar zemkopību. To pašu Vašingtons izdarīja arī pēc Neatkarības kara,
bet 1787. gadā viņš atkal atgriezās politikā, jo juta, ka dzimtenei vēlreiz
vajadzīga viņa palīdzība.
Uzvara Trentonā
1776. gadā Ziemassvētku naktī Džordža Vašingtona armija pārcēlās pāri
pusaizsalušajai Delavēras upei un Trentonā, Ņudžersijas štata centrā, negaidīti
uzbruka angļiem. Šis veiksmīgais uzbrukums Neatkarības kara sākumā ļoti pacēla
amerikāņu kaujas garu.
Kontinentālais kongress
1774. gadā 13 angļu kolonijas Ziemeļamerikā sasauca Kontinentālo
kongresu, lai protestētu pret angļu netaisnīgo valdīšanu. Džordžs Vašingtons
bija viens no Virdžīnijas delegātiem. Lai gan kongress bija par vienošanos ar
Lielbritāniju. 1775. gadā starp abām pusēm sākās kaujas. Kongress nolēma
izveidot regulāro armiju un par tās virspavēlnieku iecēla Vašingtonu. 1776.
gada 4. jūlijā Kongress pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1781. gadā angļu spēki
padevās un Kongress kļuva par jaunizveidoto Amerikas Savienoto Valstu nacionālo
valdību. 1789. gadā Kongresa darbību izbeidza un radīja jaunas valdības
iestādes.
Mauntvērona
Džordžs Vašingtons vairāk nekā 50 gadus sava mūža pavadīja 1743. gadā
celtajā Mauntvēronā. Šī koka māja ar skatu uz Potomakas upi atrodas Virdžīnijas
štatā pie Aleksandrijas pilsētas. Tagad mājā ir Džordžu Vašingtona muzejs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru