Eiro kā jaunas naudas vienības vispārīgs raksturojums

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Finansu institūts

Referāts

Starptautiskajās finansu institūcijās

Eiro kā jaunas naudas vienības

vispārīgs raksturojums

Dienas nodaļas

finansu menedžmenta

2. kursa

2F1 grupas

students

Voldis Zlobins

P 97012

Rīga 1999

S A T U R S

                                                                                                                           lpp.

Ievads         .         .         .         .         .         .         .         .         .         .         .         3

1. Eiro kā starptautiskas valūtas funkcijas .         .         .         .         .         .         4

          1.1 Maksāšanas līdzekļa funkcija      .         .         .         .         .         .         5

          1.2. Uzskaites vienības funkcija        .         .         .         .         .         .         .         7

          1.3. Vērtības uzglabāšanas funkcija  .         .         .         .         .         .         8

2. Eiro maiņas kursa ietekme uz Latviju     .         .         .         .         .         .         9

Secinājumi un priekšlikumi     .         .         .         .         .         .         .         .         11

I E V A D S

          1999. gada 1. janvāris ieies pasaules vēsturē kā diena, kad tika pabeigts viens no grandiozākajiem starptautiskajiem projektiem – tika apvienotas vairāku kultūras, ekonomikas un politikas ziņā atšķirīgu valstu valūtas, radot vienotu ekonomisko un monetāro sistēmu – Eiropas Monetāro savienību (EMS) ar kopīgu Eiropas valūtu – eiro.

          Neatkarīgi no tā, cik valstis sākotnēji piedalīsies EMS darbībā, šī vienotā valūtas zona radīs jaunas iespējas un jaunus riskus, būtiski ietekmējot gan Eiropas, gan arī pasaules privātos un valstiskos finansu tirgus dalībniekus.

          Tā kā Latvija neietilpst to valstu skaitā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopīgo darbību Eiropas Monetārās Savienības ietvaros, tad eiro zonas izveide Latviju tieši iespaidos caur tiem ekonomiskajiem procesiem, kuri pasaules finansu tirgos pavadīs jaunās vienotās valūtas zonas izveidošanu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, kas notiks pēc jaunās valūtas parādīšanās un kādi ir galvenie faktori, kuri to noteiks, tāpēc eiro jāaplūko kā jaunas un svarīgas starptautiskas valūtas attīstību.

1. Eiro kā starptautiskas valūtas funkcijas.

Eiro būtiski atšķiras no visām mums zināmajām valūtām ar to, ka šī valūta būs starptautiska. Pastāv daudz līdzīgu īpašību un arī daudz atšķirīgu.

Tāpat kā jebkura nacionālā valūta, arī starptautiskās valūtas pilda trīs galvenās funkcijas: maksāšanas līdzeklis, uzskaites vienība un vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Taču starp nacionālajām un starptautiskajām valūtām ir viena būtiska atšķirība. Nacionālās valūtas lietošanu vienas valsts robežās parasti nosaka ar valdības rīkojumu, un citas valūtas tiek nostādītas otršķirīgā lomā: galvenais maksāšanas līdzeklis ir nacionālā valūta. Tādejādi nerodas jautājums par to, kādas īpašības padara vienu valūtu pieprasītāku par citu valūtu, jo tirgus dalībniekiem nav citas iespējas, kā vien izvēlēties valdības norādīto un kādas iestādes, piemēram, nacionālās centrālās bankas, piedāvāto valūtu. Izņēmuma gadījumā, piemēram, augstas un ilgstošas inflācijas gadījumā, nacionālās valūtas funkcijas pilda citas valūtas vai preces.

Starptautiskajā ekonomikā pieprasījuma faktoriem ir daudz lielāka nozīme, nosakot, kuras valūtas tiek izmantotas. Nav nevienas starptautiskas varas iestādes, kura var uzspiest kādas vienas valūtas izmantošanu, tāpēc šos jautājumus uzlemj tirgus: to nosaka valstisko un privāto aģentu izturēšanās.

Starptautiskās monetārās sistēmas vēsturē novērojami vairāki lielo valstu valdību centieni koordinēt valūtu piedāvājumu un pieprasījumu, lai panāktu līdzsvaru, kurš būtu labāks nekā starptautiskajos tirgos dominējošie līdzsvari. Valdības nereti ir veikušas kopīgu intervenci, vai nu vienojoties par netiešiem spēles noteikumiem, kā tas bija klasiskajā zelta standartā, vai izstrādājot tiešus noteikumus un izveidojot starptautiskas institūcijas (kā, piemēram, Bretonvudas sistēmā vai EMS), kas nodrošinās, ka starptautiskajam monetārajam līdzsvaram piemitīs vēlamās īpašības.

EMS var uzskatīt par notikumu, kas izraisīja starptautiskās monetārās sistēmas pamatprincipu  nozīmīgas izmaiņas.

         

1.1 Maksāšanas līdzekļa funkcija.

Šī neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām starptautiskās valūtas funkcijām. Lai novērtētu eiro potenciālo lomu, jāaplūko starptautisko maksāšanas līdzekļu pieprasījums no valsts institūciju un privātā sektora puses.

Sāksim ar valsts institūciju pieprasījumu. Pastāv viedoklis, ka viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc jātur, piemēram, ASV dolāra rezerves, ir tas, ka dolārs ir intervences valūta. Dati par oficiālo starptautisko rezervju sastāvu norāda, ka ASV dolāra īpatsvars oficiālajās rezervēs, kaut arī samazinās, tomēr ir daudz lielāks nekā jebkādas citas atsevišķas valūtas īpatsvars. Faktiski tas vēl arvien ir lielāks nekā visu citu valūtu kopējais īpatsvars. ASV dolāra īpatsvars samazinājās no 76.1 % no kopējām oficiālajām rezervēm 1973. gadā uz 64.1 % 1995. gadā. Vācijas markas proporcija ir palielinājusies no 7.1 % 1973. gadā līdz 15.9 % 1995. gadā. Visievērojamāko palielināšanos ir piedzīvojusi Japānas jēna, kuras īpatsvars ir palielinājies no gandrīz nulles 1973. gadā līdz 7.5% no kopējām rezervēm 1995. gadā.

EMS izveides process, visticamākais, veicinās ASV dolāra īpatsvara samazināšanos centrālo banku rezervju portfeļos. Pēc EMS izveides samazināsies nepieciešamība pēc ES centrālo banku dolāru intervences valūtas tirgū, līdz ar to oficiālās iestādes daudz mazāk izmantos ASV dolāru kā starptautisku maksāšanas līdzekli. Taču tas var arī nepadarīt eiro par nozīmīgu valūtu ārpus ES, ja vien ES neietilpstošās valstis arī neveiks ārvalstu valūtas intervenci eiro. Eiro aizstās ASV dolāru to ES centrālo banku portfeļos, kas nepiedalās EMS pēdējā posmā, vai to ES neietilpstošo valstu portfeļos, kas izlems piesaistīt savu valūtas maiņas kursu eiro. Tās var ar laiku ietvert, piemēram, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu centrālās bankas. No otras puses, būs vienreizēja, aritmētiska “nedolāru” rezervju samazināšanās, kad Eiropas valūtas, kas ietilpst eiro un ko pārvalda Eiropas centrālās bankas, tiks konvertētas eiro un līdz ar to vairs nebūs starptautiskas rezerves.

Tagad aplūkosim starptautiskās naudas kā maksāšanas līdzekļa funkcijas privātajā sektorā. Lai gan starptautiskie darījumi preču tirgos notiek starp importētājiem un eksportētājiem, galīgais maksājums tiek veikts caur komercbankām. Tāpēc būtu jāpievērš uzmanība tirgus lieluma faktoram, kas liek dīlerim izvēlēties netiešu maiņu, izmantojot kādu vadošu valūtu, nevis tieši apmainīt vienu valūtu pret otru.

Eiro tirgus būs daudz lielāks nekā jebkuras šobrīd esošās ES valūtas tirgus. Tāpēc ir iespējams, ka ārvalstu valūtas tirgos eiro parādīsies kā maiņas līdzeklis līdzās dolāram. Eiro ieņems nozīmīgāku vietu tirgus lieluma faktora dēļ. Līdz ar to var sagaidīt liela apjoma pāreju uz eiro.

Visi šie apsvērumi liecina par eiro kā maksāšanas līdzekļa ievērojamo potenciālu starptautiskajos tirgos, “apdraudot” ASV dolāra kā intervences, rezervju un vadošās valūtas lomu. EMS izveidošana un eiro ieviešana būs pietiekami nopietns trieciens, lai būtiski ietekmētu ASV dolāra pašreizējās pozīcijas, un mainītu līdzsvaru ārvalstu valūtas tirgū.

Tomēr pašlaik ir grūti precizēt jaunā valūtu piedāvājuma un  pieprasījuma līdzsvara raksturu. Turklāt var arī izveidoties situācija, ka eiro nepieņems nedz starpbanku tirgus, nedz nebanku privātais sektors, ja vien darījumu izmaksas nebūs zemas un eiro izmantošana banku operācijās nebūs tik pat lēta kā alternatīvu izmantošana. Tas ir lielā mērā atkarīgs arī no finansu liberalizācijas pasākumiem banku izmaksu samazināšanā ES valstīs, kā arī no eiro maksājumu mehānisma izmantošanas izmaksām.

1.2. Uzskaites vienības funkcija.

Uzskaites vienības loma ir cieši saistīta ar maksāšanas līdzekļa nozīmi nacionālajām ekonomikām, lai gan tai ir mazāka nozīme starptautiskajā monetārajā sistēmā.

Starptautiskās naudas kā uzskaites vienības nozīme ir, pirmkārt, atkarīga no tā, vai importētāji un eksportētāji izraksta rēķinus šajā konkrētajā valūtā.  Pašlaik novērojamā tendence ir ASV dolāru īpatsvara samazināšanās pasaules tirdzniecības apgrozījumā. Ir pilnīgi iespējams, ka pēc EMS izveides ES firmas rēķinus izrakstīs gandrīz tikai eiro. Ir arī pilnīgi iespējams, ka liela mēroga darījumi, ka radīs vairāku Eiropas valstu valūtu aizstāšana ar vienu valūtu, liks citu zonu firmām, kas tirgojas galvenokārt ar ES, sākt izrakstīt rēķinus eiro.

Otrs starptautiskās valūtas kā uzskaites vienības aspekts ir saistīts ar to, vai ir valstis, kas tai piesaista savas valūtas. Tas atspoguļo arī šīs valūtas kā uzskaites vienības starptautisko nozīmi. Lai gan eiro ir tāls ceļš ejams, lai kļūtu  par nozīmīgu starptautisku uzskaites vienību, vairāki faktori veicinās šādu pāreju. Viens no tiem irp ieaugošā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu integrācija ES. Tas padara daudz ticamāku to, ka gan šo valstu firmas, gan centrālās bankas izmantos eiro kā uzskaites vienību.

Ir ļoti iespējams, ka eiro galu galā kļūs par dominējošo uzskaites vienību un maksāšanas līdzekļi Eiropā un tās tuvākajā apkārtnē, taču nav īsti skaidrs, kas aizstās dolāru citur. Daudz kas atkarīgs no tā, kāda būs abu valūtu relatīvā stabilitāte un inflācija, un kāda būs tirgotāju attieksme tirgū.

1.3. Vērtības uzglabāšanas funkcija.

          Pēdējais faktors, kas noteiks to, vai eiro kļūs par nozīmīgu starptautisku valūtu, ir privāto investoru vēlēšanās turēt eiro denominētus aktīvus. Pašlaik ASV dolāru obligācijas veido lielu daļu starptautiskā obligāciju tirgus, lai gan dolāra īpatsvars ir ievērojami samazinājies kopš 80. gadu sākuma.

          Starptautisko aktīvu, kas denominēti eiro, sākotnējā proporcija būs daudz mazāk nekā EMS bloka daļa pasaules iekšzemes kopproduktā un tirdzniecībā. Eiro finansu tirgi turpinās integrēties un kļūs daudz likvīdāki un plašāki, darījumu izmaksas samazināsies, un tāpēc tie piesaistīs ārējo investoru uzmanību. Izmaiņas privātā sektora portfelī, lai pietuvinātu eiro aktīvu turējumu daļu paritātei ar EMS bloka ekonomisko lielumu, var ietvert aktīvu palielināšanos par 15 –20 % no kopējiem apgrozībā esošajiem starptautiskajiem aktīviem.

          Ilgtermiņā vairākas tendences varētu veicinās eiro pieprasījumu. Pirmkārt, tā sauktā ASV dolāru turējumu “drošā patvēruma” motīva nozīme varētu samazināties. Ja Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu liberalizācija izrādīsies sekmīga un politiski stabila un ja es ES izdosies gan “paplašināties”, gan arī “padziļināties”, tad Eiropa galu galā kļūs par daudz drošāku investīciju vidi nekā agrāk. Tas kopā ar ES finansu tirgu liberalizāciju var palielināt eiro denominēto aktīvu pievilcību.

2. Eiro maiņas kursa ietekme uz Latviju.

          Lai gan Latvija nav to valstu starpā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopējo darbību EMS ietvaros, taču Latviju tieši ietekmēs eiro maiņas kursa attīstība. To nosaka Latvijas ekonomikas atvērtība un ārējās tirdzniecības būtiska nozīme mūsu valsts tautsaimniecībā. Latvijai nav būtiskas ietekmes uz pasaules cenu līmeni, savukārt iekšzemes cenu līmeni ļoti būtiski ietekmē pasaules cenu attīstība. Stabils valūtas maiņas kurss pārvērš pasaules cenas stabilās iekšzemes cenās. Kā gan eiro maiņas kursa izmaiņas ietekmēs lata kursu, pieņemot, ka Latvijas Banka nemainīs savu valūtas maiņas politiku, t. i., turpinās saglabāt stabilu lata maiņas kursu attiecībā pret SDR valūtas grozu?

          Jāņem vērā, ka pats SDR valūtu grozs mainīsies, jo vismaz divas no grozā ietilpstošajām valūtām – Vācijas marka un Francijas franks pārstās eksistēt, un to vietu šajā grozā ieņems eiro. Līdz ar to 1999. gads varētu būt nozīmīgas izvēles laiks Latvijas Bankai, jo tai būtu jāapsver, vai piesaiste pie jaunā SDR groza ir vēlama, vai varbūt nepieciešams izvēlēties citu piesaistes grozu.

          Pašlaik SDR sastāv no piecām galvenajām pasaules valūtām šādās proporcijās:

ASV dolārs .         .         .         .         .         .         .         .         .         .         43 %

Vācijas marka      .         .         .         .         .         .         .         .         .         19 %

Japānas jena         .         .         .         .         .         .         .         .         .         .         15 %

Francijas franks   .         .         .         .         .         .         .         .         .         10 %

Lielbritānijas sterliņu mārciņa .         .         .         .         .         .         .         13 %

          Pēc eiro ieviešanas SDR groza sastāvā pazūd DEM un FRF, un to vietā nāk XEU ar īpatsvaru 29 %. Uzreiz gan jāpiezīmē, ka SCF padomei ir tiesības pārskatīt SDR groza struktūru, līdz ar to šis ir uzskatāms par tīri “aritmētisku” pieņēmumu.

          Ja tomēr pieņem, ka SDR struktūra būs tieši šāda, jāizdara sekojoši secinājumi. Jaunajā grozā būs četras nevis piecas valūtas, turklāt triju valūtu (USD, JPY un GBP) īpatsvari saglabāsies nemainīgi. Līdz ar to ir skaidrs, ka pieaugs SDR valūtu groza jūtīgums pret eiro maiņas kursa svārstībām, salīdzinot ar esošā SDR groza jūtīgumu pret Vācijas markas un Francijas franka maiņas kursa svārstībām.

          Iespējams, ka Latvijai, lai izpildītu nacionālās valūtas stabilitātes prasības un iekļūtu ES un vēlāk arī EMS, varētu rasties vajadzība piesaistīt latu ne vairs kādam valūtu grozam, bet gan eiro. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas ārējā tirdzniecībā dominējošā norēķinu valūta ir ASV dolārs, un lata piesaiste eiro var radīt relatīvi lielas kursa svārstības attiecībā pret dolāru. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta konkurētspēju, tāpēc ir skaidrs, ka lata piesaiste eiro ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai vismaz jāatliek uz vēlāku laiku, kad eiro un ASV dolāra maiņas kurss būs nostabilizējies.

S E C I N Ā J U M I  U N  P R I E K Š L I K U M I

1.     Vienotas valūtas ieviešana ļaus apvienot Eiropas segmentētos finansu tirgus, veicinot konkurences palielināšanos, efektivitātes pieaugumu un plašāka, likvīdāka un efektīvāka valsts un privātā sektora denominētu vērtspapīru tirgus attīstību. Šis tirgus pēc apjomiem, likviditātes un starptautiskā nozīmīguma varētu konkurēt ar ASV vērtspapīru tirgu.

2.     Samazinoties EMS zonā ietilpstošo valstu centrālo banku intervenču nepieciešamībai, kā arī ņemot vērā to ES valstu, kuras nebūs EMS locekles, nepieciešamību fiksēt nacionālās valūtas maiņas kursus pret eiro, mainīsies centrālo banku ārvalstu rezervju portfeļi.

3.     Samazināsies ASV dolāru turējumi un palielināsies eiro īpatsvars centrālo banku rezervēs, kas veicinās eiro pieprasījuma palielināšanos.

4.     Tirgus pieprasījuma faktors sekmēs eiro pieprasījuma pieaugumu, to noteiks darījumu izmaksu samazināšanās tirgos, kur tiks lietots eiro.

5.     EMS tirgu efektivitātes un likviditātes pieaugums, kā arī ES tirgu liberalizācija stimulēs eiro pieprasījuma pieaugumu.

6.     EMS izveide un eiro ieviešana tieši iespaidos Latviju caur valūtas maiņas kursa izmaiņām pasaules valūtas tirgos.

7.     Visi faktori liecina par labu eiro. Kā būs patiesībā, rādīs nākotne.

8.     Latvijas Bankai nevajadzētu forsēt nacionālās valūtas piesaistīšanu eiro, kaut arī tālākā nākotnē tas varētu būt ekonomiski izdevīgi valsts tautsaimniecībai (līdz ar Latvijas pievienošanos ES). Pašlaik vēlams būtu piekopt nogaidošu politiku šajā jautājumā.

Sagatavots pēc LB un TKB izdrukātiem materiāliem (konkrēta atsauce nav iespējama)