Eksāmena jautājumi un atbildes psiholoģijā

1	Psihisko parādību veidi(izņemot nozares) – procesi, stāvokļi, īpašības
2	Eksperimentālās psih. Metodes (3veidi)
3	Testi, to veidi
4	Aptaujas metodes, prasības jautājumu formulējumos.
5	Sociometrijas būtība un kritēriju veidi
6	Sociometriskā statusa galvenās grupas.(Kas ir zvaigzne, izolētais, atstumtais)
7	Jēdziens par personību(3 salīdzinājumi – indivīds, personība, individualitāte)
8	Freida koncepcijas būtība un personības struktūra Freida izpratnē.(Ego, Id, SuperEgo)
9	Galvenie aizsargmehānismi (pēc Freida)
10	Junga personības klasifikācija – ekstraverti, intraverti.
11	A.Adlera kompensācijas teorija, jēdzieni – adekvāta, neadekvāta kompensācija, mazvērtības komplekss, mazvērtības izjūta
12	Dinamiskā lauka teorija. Pamatlikums, Zeigarnikas efekts.
13	Sociālās lomas un gaidas
14	Soc. lomu apguves galvenie faktori – interiorizācija,….
15	E.Špranglera tipoloģija (6 tipi) – intelektuālais, sociālais, politiskais, ekonomiskais cilvēks
16	Personības virzība, tās galvenie komponenti.
17	Vajadzību veidi (izmantot var jebkuru. Pie. Maslova)
18	Interešu veidi
19	Mērķa gradients
20	Pretenziju līmenis un pašvērtējums
21	Frustrācija
22	Sajūtas, to veidi
23	Sajūtu vispārīgās likumsakarības. Sajūtu sliekšņi, adaptācija, sensivilācija, kompensācija, sinestēzija
24	Uzmanība. Tās veidi.
25	Uzmanības pamatīpašības.
26	Atmiņa. Tās pamatprocesi.
27	Iegaumēšanas galvenās likumsakarības.
28	Atmiņas veidi.
29	Domāšana. Tās veidi.
30	Domāšanas galvenās funkcijas.
31	Domāšanas operācijas.
32	Iztēle. Tās veidi.
33	Radošās iztēles galvenie paņēmieni.
34	Emocijas un jūtas, to veidi.
35	Gribas akta struktūra.
36	Temperaments. Tā veidi.
37	Raksturs. Tā klasifikācijas.
38	Spējas. To veidi un struktūra.
39	Spēju diagnostikas galvenie kritēriji.
40	Saskarsmes būtība un galvenie aspekti.
41	Saskarsmes akta struktūra.
42	Komunikatora …………… saskarsmes ………………….
43	Dialoga sākuma metodes.
44	Argumentācijas metodes dialogā(12 metodes).
45	Spekulatīvās metodes dialogā.
46	Neobiheivoristiskā pieeja ………………… metodē. Guvumi, zaudējumi, salīdzināšanas līmeņi, alternatīvu salīdzināšanas līmeņi.
47	Optimālās saskarsmes algoritmi pēc neobiheivoristiskās teorijas.
48	Saskarsmes galvenie līmeņi. (7 līmeņi pēc Dombroviča – kompromitīvais,…..)

1.       Psihisko parādību veidi(izņemot nozares) – procesi, stāvokļi,  īpašības.

Procesi:

-                      izziņas(sajūta, uztvere, atmiņa, domāšana, iztēle)

-                      emocionālie

-                      gribas

Psihiskie stāvokļi:

-                      intelektuālie,

-                      emocionālie,

-                      voluntārie,

-                      integrālie.

Īpašības

-                      intelektuālās (Prāts),

-                      emocionālās (Jūtas),

-                      voluntārās (Griba),

-                      integrālās.

2. Eksperimentālās psih. Metodes (3veidi)

      - Novērošanas m. Praktizē. Novērošana no malas, novērošana iekļaujoties objektā, introspekcija – pašnovērošana.

- Eksperimentālās m.

-                      laboratorijas, izmantojot mērinstrumentus, pēta savstarpējo saderību,

-                      dabiskais eksperiments, notiek dabiskos apstākļos,

-                      psiholoģiski pedagoģiskais eksp., pārbauda jaunas efektivitātes ieviešanu,

 Eksperimentu priekšrocība:

- situācija ir radīta, nav jāgaida,

- atkārtotā eksperimentā ir iespējams pārbaudīt iegūtos rezultātus

3.     Testi, to veidi

Tests – uzdevums, kuru veikšanas gaitā tiek pārbaudīta kāda psihiskā parādība.

-       verbālie testi., dots vārdu pāris,

-                      skaitļu testi., skaitļu rinda,

-                      zīmējumu testi.

-                      projektīvie testi., balstās uz Freida koncepciju, apzinātu un neapzinātu projicēšanu.

Ar testiem var noteikt prāta spējas.

4.     Aptaujas metodes (prasības jautājumu formulējumos.)

-                      nestandartizētās – brīva saruna

-                      standartizētas, prasa izmantot plānu, nav ļauts mainīt jautājumu kārtu, ne papildināt. Trūkums, zūd brīvais sarunas stils. Jāfiksē atbilde

Prasības jautājumu formulējumos.

-                      formulējumam jābūt skaidram un saprotamam.

-                      īsāk, jāizvairās no jautājumu dublēšanās.

-                      jāizvairās no vārdiem, jēdzieniem, kuriem ir vairākas nozīmes vai kam attiecīgā laikā, jomā ir

-                      specifiska nozīme.

-                      jāizmanto kontroljautājumi, kas kontrolē atbildes uz citiem jautājumiem.

-                      jautājumiem jāietver atbilžu struktūra

-                      pilnīgi brīvi atbildami.

       

5.     Sociometrijas būtība un kritēriju veidi

6.     Sociometriskā statusa galvenās grupas.(Kas ir zvaigzne, izolētais, atstumtais)

7.     Jēdziens par personību(3 salīdzinājumi – indivīds, personība, individualitāte)

Indivīds – cilvēks kā bioloģiska būtne

Personība ir cilvēks, kurš stājies noteiktās sociālās attiecībās un apzinās to.

Individualitāte – apskata oriģinālu parādību.

8.     Freida koncepcijas būtība un personības struktūra Freida izpratnē.(Ego, Id, SuperEgo)

Personības trīs galvenās komponentes:

-                      Id (zemapziņa), ir iedzimtu instinktu, dziņu, tieksmju sistēmas, kas pamatos netiek mainīta, kas veido personību. Dominējošs instinkts: dzimuminstinkts.

-                      Ego (apziņa).

-                      SuperEgo (morālā cenzūra), dzīves laikā izveidojusies, dzīves pieredzē izveidojusies aizliegumu sistēma. Spiež uz zemapziņu un zemapziņā rodas slēpti konflikti, neirožu galvenie cēloņi

9.     Galvenie aizsargmehānismi (pēc Freida)

-                      identifikācija, izvairoties no draudiem pats izvairās, un kļūst par apdraudētāju

-                      izstumšana, baiļu  un vainas apziņas iespaidā tiek izstumts no apziņas un nonāk bezapziņā.

-                      Reakcijas veidošana, aizsardzība pret biedējošu īstenību, stimulē izlikšanos. Apziņa veido sekas, kas būtu labāk un rada iekšējo agresivitāti.

-                      Izvairīšanās, izvairās no tā, kas rada bailes, tiek uzskatīta par slinkumu.

-                      Racionalizācija, slēpta patiesā rīcība, savas uzvedības pamatošana un attaisnošana ar saprātīgiem iemesliem, kuri attaisno patieso cēloni.

-                      Substitūcija, oriģinālo mērķu aizvietošana ar drošākiem.

-                      Autoagresija, jūtu uzgāšana uz citiem.

-                      Izolācija, izolēšanās no faktoriem, tikai uz laiku izolē no problēmas.

-                      Projekcija, emocionālā stāvokļa, pieredzes projekcijas, piedēvē tādas rakstura iezīmes, kādas nemaz īstenībā nepiemīt.

-                      Jūtu slēpšana(apspiešana), rada drošības sajūtu.

10.  Junga personības klasifikācija – ekstraverti, intraverti.

Intraverti ir uz iekšu vērsti.

Ekstraverti ir uz āru vērsti.

11.  A.Adlera kompensācijas teorija, jēdzieni – adekvāta, neadekvāta kompensācija, mazvērtības  komplekss, mazvērtības izjūta

Kompensācijas teorija:

-                      izjuzdams mazvērtību meklē kompensācijas izjūtas,

-                      adekvāta, dod vēlamos rezultātus(Napaleons bija sīks augumos, bet liels darbos ),

-                      neadekvāta, noved pie neirozes( labā ģimenē bērns izrāda sadistiskas izpausmes).

Cilvēka vājums var kļūt par viņa spēku.

        Izvērtējot sevi, cilvēks var just mazvērtības kompleksu.

Mazvērtības komplekss un izjūta noved depresijā.            

12.  Dinamiskā lauka teorija. Pamatlikums,  Zeigarnikas efekts.

Analoģija ar fizikas zinātni. Personību vērtē kā vienu veselumu, meklē mehānismus , kurus izzinot var iepazīt personību. Nepabeigto darbību mehānisms – iekšējās darbības avotu meklē motivācijā.

Zeigarnikas efekts, raksturo atmiņas atkarību no pabeigtas vai nepabeigtas darbības.

Pie. Pabeigtas darbības attiecībā pret nepabeigtu darbību. paliek atmiņā kā 1:19

13.  Sociālās lomas un gaidas

14.  Soc. lomu apguves galvenie faktori – interiorizācija,….

Faktori.

-                      cik pilnīgi un detalizēti loma izstrādāta sociālajās gaitās.

-                      Cik pilnīgi un adekvāti persona apzinās šīs gaidas

-                      Prasmes un iemaņas,

-                      Interiozizācijas pakāpe

Ārējo prasību pārvēršana par iekšēju vajadzību. Loma interiozizejusies tad, kad persona ir saplūdusi ar lomu.

15.  E.Špranglera tipoloģija (6 tipi) – intelektuālais, sociālais, politiskais, ekonomiskais cilvēks

Grupē pēc cilvēka iekšējām pamatvērtībām.

-                      intelektuālais, vienmēr meklēt kaut ko jaunu,

-                      estētiskais, vajadzība pēc harmonijas,

-                      ekonomiskais, svarīgi ir reāli “aptaustīt”,

-                      sociālais, dzīves jēga un mērķis ir kalpot citiem,

-                      politiskais, nepieciešams visur regulēt.,

-                      reliģiskais,  galvenais ir ticēt, atrast dzīves jēgu.

16.  Personības virzība, tās galvenie komponenti.

Personības virzība raksturo personības saturisko pusi, ir personības aktivitātes rosinājuma sistēma, kas nosaka šīs aktivitātes izvēlīgumu.

Komponentes:

-                      vajadzības, intereses, mērķi, motīvi, ideāli, pārliecības, un pasaules uzskats.

17.  Vajadzību veidi (izmantot var jebkuru. Piem. Maslova)

-                      bioloģiskās. Bez šīm būtne neeksistē,

-                      materiālās,

-                      garīgās.

-                      izvēles, dod pozitīvus izvēļu variantus,

-                      vajadzības pēc jauniem iespaidiem, vajadzības un intereses sakrīt.

18.  Interešu veidi

-                      aktīvās, rosina cilvēku darbošanos interešu objektu apgūšanā.

-                      Pasīvās, rosina vērošana,

-                      Tiešās, intereses par darbības procesu,

-                      Pastarpinātās, par darbības mērķi.

19.  Mērķa gradients

Raksturo motīva spēka atkarību no mērķa attāluma telpā un laikā. Gradients ir svarīgs aktivitātes radīšanai.

20.  Pretenziju līmenis un pašvērtējums

21.  Frustrācija

Frustrācija – apziņas sašaurināšana un agresīva rīcība. Frustrāciju ir vieglāk aizkavēt nekā likvidēt.

22.  Sajūtas, to veidi

Saņem kairekļa enerģiju, uztveres aparāts pārvērš nervu enerģijā.

Veidi:

-                      ārējās, kuru analizatori izvietoti ārpusē

-                      distantās, sajūtas no attāluma(piem. brilles)

-                      iekšējās, analizatori ievietoti iekšējos orgānos(kuņģis, mēle),

-                      kustību, receptori izvietoti muskuļu šķiedrās.

23.  Sajūtu vispārīgās likumsakarības. Sajūtu sliekšņi, adaptācija, sensivilācija, kompensācija, sinestēzija

Sajūtas raksturo sliekšņi:

-                      sajūtu absolūtais slieksnis,

-                      sajūtu atšķirības slieksnis – minimālais kairekļa lielums, kāds jāpieliek vai jāatņem no sākotnējā, lai rastos atšķirība sajūtās.

-                      Adaptācija – jūtīguma maiņa analizatoru pielāgošanās rezultātā,

-                      Sensivilācija, sajūtīguma maiņa, palielinās analizatoru mijējiedarbības rezultātā,

-                      Kompensācija, vienas sajūtas aizstāšana ar kādu citu,

-                      Sinestēzija, viena sajūtas aizstāšanas veida pāriešana citā veidā(piem. dzirdot skaņas, sajūt krāsas)

24.  Uzmanība. Tās veidi.

25.  Uzmanības pamatīpašības.

26.  Atmiņa. Tās pamatprocesi.

Atmiņu var iedalīt:

-                      ģenēzes,

-                      filoģenētiskā, informāciju pārmanto iedzimtības ceļā,

-                      ontoģenētiskā,  atmiņa darbojas viena mūža ietvaros,

-                      pēc psihiskās darbības mērķa

-                      tīšā, veidojas izvirzot mērķi,

-                      netīšā, iegaumē netīši,

-                      pēc atmiņas simbola rakstura:

-                      jēdzieniskā, fiksē jēdzienus,

-                      tēlainā, fiksē redzes, dzirdes, kustības tēlus,

-                      pēc informācijas saglabāšanas ilguma un funkcijām darbībā:

-                      īslaicīgā, fiksē neapjēgtu informāciju līdz apjēguma brīdim,

-                      ilgstošā, bagāta un glabā jau apjēgtu informāciju,

-                      operatīvā, darbojas konkrētā uzdevuma veikšanas brīdī.

Atmiņa nodrošina informācijas fiksāciju – iegaumēšanu, saglabāšanu, atcerēšanos, aizmiršanu).

27.  Iegaumēšanas galvenās likumsakarības.

-                      jāiegaumē savs atmiņas tips(redzes, dzirdes) un īpatnības,

-                      balstoties uz īpatnībām, produktīvāka ir kompleksā,

28.  Atmiņas veidi.

Dzirdes, redzes, kompleksā(gan dzirdes, gan redzes).

29.  Domāšana. Tās veidi.

Veidi:

-                      tēlainā, kas apvienota ar priekšmetu darbību

-                      īstenā,

-                      jēdzieniskā,

-                      abstraktīvā,

-                      analīze, sadalīšana daļās, īpašībās,

-                      sintēze, daļu apvienošana,

-                      salīdzināšana, vajadzīgi kritēriji,

-                      vispārināšana, lietu un parādību apvienošana pēc būtiskām pazīmēm,

-                      sistematizēšana un klasificēšana,

-                      pārkodēšana.

30.  Domāšanas galvenās funkcijas.

31.  Domāšanas operācijas.

32.  Iztēle. Tās veidi.

Izziņas process, kas nodrošina tēlu radīšanas iespējas.

Veidi:

-                      reproduktīvā, jauna tēla radīšana pēc dota algoritma,

-                      radošam, pastāvīga jaunu tēlu radīšana,

33.  Radošās iztēles galvenie paņēmieni.

Paņēmieni, kā radīt jaunus tēlus:

-                      Aglutinācija, apvienojot 2-3 personāžu īpašības,

-                      Akcentēšana,

-                      Kombinācija – mainot detaļas,  kombinējot kaunā kārtībā.

34.  Emocijas un jūtas, to veidi.

Jūtas ir emocionālas.

Veidi:

-                      intelektuālās, izziņas darbība,

-                      tikumiskās, (piem. dzimtenes mīlestība, patriotisms),

-                      estētiskās, objekts – viss skaistais dzīvē, mākslā.

35.  Gribas akta struktūra.

Nodrošina psihiskās darbības pašregulācijas iespējas, padara darbību mērķtiecīgu.

Ir trīs posmi:

-                      mērķa izvirzīšana, beidzas ar lēmuma pieņemšanu,

-                      grūtību pārvarēšana,

-                      motīvu cīņa,

-                      darba plānošana,

-                      mērķa realizēšana.

36.  Temperaments. Tā veidi.

Temperaments raksturo personas dinamisko struktūru.

Veidi:

-                      sangviniķis, aktīvs, sabiedrisks,

-                      holēriķis, aktīvs, dedzīgs, nesavaldīgs,

-                      flegmātiķis, inerts, mazkustīgs,

-                      melanholiķis, vājais tips, liels jūtīgums, stipri emocionāls, reāģē adekvāti, traumējot, ieraujas sevī.

37.  Raksturs. Tā klasifikācijas.

Raksturs – īpašību kopums, kas nosaka, izturēšanās stilu. Rakstura strukturālo pamatu veido rakstura voluntārās īpašības.

Uz temperamenta pamata veidojas raksturs.

38.  Spējas. To veidi un struktūra.

39.  Spēju diagnostikas galvenie kritēriji.

40.  Saskarsmes būtība un galvenie aspekti.

-                      informatīvi komunikatīvais, saziņa, informācijas nodošana un pieņemšana,

-                      perceptīvais, uztvere kā cilvēks uztver un uztveres brīdī saprot cilvēku

-                      interaktīvais, saskarsme kā mijējiedarbība,

41.  Saskarsmes akta struktūra.

-                      makrolīmenis, pēta un vēro globālā skatījumā,

-                      mezolīmenis, konkrētā situācijā vai darbībā,

-                      mikrolīmenis, pēc iespējas elementārāks saskarsmes līmenis.

42.  Komunikatora …………… saskarsmes ………………….

Īpašības

-                      empātija, spēja iejusties otra ciešanās,

-                      labestība, atklāj savu līdzi jušanu,

-                      autentiskums, prasme būt dabiskam,

-                      konkrētība, prasme runāt tekoši, konkrēti,

-                      iniciatīva

-                      tiešums, runā bez aplinkiem,

-                      konfrontācija, paralēli meklēt kompromisu,

-                      sevis iepazīšana.

43.  Dialoga sākuma metodes.

Dialogs notiek tad, ja ir atvērtība.

-                      sasprindzinājuma noņemšanas metodes, iesaka ieteikt komplimentu par izdarīto darbu, humors, asprātība,

-                      partnera interešu ievērošanas metodes,

-                      partnera iztēles rosināšanas metodes,

-                      tiešā uzbrukuma metode, ja rodas novirze no temata.

44.  Argumentācijas metodes dialogā(12 metodes).

-                      fundamentālā, argumentācija ar pārliecinošiem faktiem,

-                      pakāpenisku secinājumu, pakāpeniski nonāk pie mērķa,

-                      salīdzināšanas, tiešās argumentācijas vietā lieto analoģisku faktu,

-                      “jā – bet”, prasa, lai uz partnerim nepieņemamo tēzi atbildētu ar Jā,

-                      nodiferencēšanās, visi partnera argumenti tiktu grupēti

-                      -kur trūkst informācijas,

-                      var strīdēties,

-                      kuri viegli apgāžami,

-                      ignorēšanas, arguments ir spēcīgs, kuru nevar apgāzt,

-                      akcentu pārbīdes metode, apzināti pārbīda akcentus sev vēlamā virzienā,

-                      ārējā atbalsta met.,  tiek minēts fakts par labu un skan “bet” ar savu faktu izklāstu,

-                      iztaujāšanas met., jautājumi ir dziļi un panāk partnera piekrišanu,

-                      novirzīšanas met., nevēlamā virzienā pavērstu jautājumu novirza no turpmākas sarunas,

-                      pretrunu atklāšanas metode, dialogā fiksē pretrunas un pielieto,

-                      bumeranga, kā argumentu izmanto neformālu tēzi.

45.  Spekulatīvās metodes dialogā.

-                      tīšā izkropļojuma met., meli,

-                      partnera teiktā pārvēršana par joku,

-                      diskreditācija,

-                      autoritātes izmantošana,

-                      atvirzīšanas tehnika,

-                      apelācijas tehnika,

-                      pārspīlējuma tehnika,

-                      izdzēšanas tehnika, nolīdzina līdz ar zemi pretinieka viedokli,

-                      bumeranga met., izmanto kā kontrargumentu pretinieka neveiksmīgi izteiktu domu, joku,

-                      glaimu met.

46.  Neobiheivoristiskā pieeja ………………… metodē. Guvumi, zaudējumi, salīdzināšanas līmeņi, alternatīvu salīdzināšanas līmeņi.

Salīdzināšanas līmeņi:

-                      fatālais, cilvēks spēj noteikt rezultātu,

-                      rezultātu pārdzīvotāja tips, iedarboties uz rezultāta pārdzīvojumiem.

47.  Optimālās saskarsmes algoritmi pēc neobiheivoristiskās teorijas.

Propagandē galvenos algoritmus:

-                      abas puses ir guvējas, nav zaudējumu.

-                      Abas puses ir guvējas un zaudējumi samazinās, ja partneru stājas saskarsmē, gatavi piekāpties,

48.  Saskarsmes galvenie līmeņi. (7 līmeņi pēc Dombrovič49.              a – kompromitīvais,…..)

-                      primitīvais, partneris tiek uztverts par īslaicīgi vajadzīgu.

-                      Monopolitīvais, partneri saskarsmē piedalās kā sāncenši

-                      Standartizētais,

-                      Konvencionālais, partneri kontaktējās savstarpēju komplimentu apmaiņai, bet padziļināt saskarsmi nav vēlēšanās,

-                      Lietišķais, saskarsme notiek profesionālā līmenī

-                      Rotaļīgais, atklājās viens otram dziļā nozīmē.

-                      Garīgais, saskata viens otrā garīgu tuvību, vēlas padziļināt saskarsmi