Autori: Rudolfs Bricis Un Kārlis Klieve

Šajā ekskursijā tiek piedāvāta iespēja apskatīt ievērojamākās un skaistākas Kurzemes vietas un apskates objektus. Ceļojuma laikā jūs varēsiet iepazīties ar daudzu pilsētu labākajām īpašībām un uzzināt vispārīgas ziņas par katru no ceļā esošajām pilsētām un pilsētiņām, ciemiem un pagastiem.

Ekskursijas apraksts

Šī ekskursija piedāvā iespēju apskatīt tā saukto “Kurzemes Šveici”.

Ceļojums sākas no Liepājas. Tas ilgs divas dienas.

Pirmā diena.

Pirmais pieturas punkts ir Aizpute. Aizputē tiek piedāvāta iespēja apskatīt malkas pili. Nākamais pieturas punkts ir Kuldīga, kurā tiek piedāvāta iespēja apskatīt Ventas rumbu. Nākošais pieturas punkts ir Ēdole un šeit tiek apskatīta Ēdoles pils. Nākošais pieturas punkts ir Ventspils, kurā tiek piedāvāta iespēja pabraukt ar kuģīti un apmeklēt vairākus muzejus. No Ventspils tālāk uz Kolku. Šeit, protams, Kolkasrags un iespēja uzkāpt Kolkas bākā. Nakšņošana notiek lieliskā viesnīcā “Rojupe”. Viesnīca piedāvā iespēju izklaidēties spēlējot biljardu vai vienkārši pasēžot bārā un malkojot kādu dzērienu.

Otrā diena.

Pēc spēcinošām brokastīm atsākas ekskursija un kā pirmais pieturas punkts ir Valdemārpils. Šeit tiek piedāvāta iespēja apskatīt Valdemārpils mežu muzeju. Pēc mežu muzeja – uz Talsiem. Šeit tiek apskatīti dažādi pilskalni, muzeji un interesantas celtnes. Nākošais pieturas punkts ir Sabile un šeit tiek piedāvāta iespēja nobraukt ar laivām pa Abavas senleju. Tālāk seko garais ceļš uz Kalveni, kurā var aplūkot dažādos savvaļas dzīvniekus. Tad nu arī ekskursija ir galā un autobuss atgriežas Liepājā.

Aizpute

Vispārīgās ziņas:

Attālums līdz Rīgai - 180 km

Pilsētas tiesības - kopš 1378. gada

Platība - 6,9 km²

Iedzīvotāju skaits - 5800

Apskates objekti

Dzirnavu dīķa apkārtne - Liepājas ielā

§ Livonijas ordeņa pils - Liepājas ielā 9. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

§ Akmens tilts pāri Zebrai - Liepājas ielā. Celts 1907. gadā.

§ Pilsmuižas kungu māja - Skolas ielā 1. Celta 18. - 19. gs. mijā , vairākkārt pārbūvēta.

§ Muižas ansamblī vēl ietilpst vecās ūdensdzirnavas ( Liepājas ielā 10), alus brūzis (Liepājas ielā 12), kādreizējā muižas smēde, kalpotāju dzīvojamās mājas u.c.

Centrālais laukums - Atmodas ielā, pilsētas centrā.

Viena no vecākajām skolas ēkām - Atmodas ielā 22.Celta 18.gs. kā vienstāva ēka.

Senākā divstāvu dzīvojamā ēka pilsētā - Atmodas ielā 7. Celta 17. vai pat 16. gs. kā Doma krogs.

Vecpilsētas ansamblis - trīsstūrī starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu.

Pirmais rātslaukums (arī tirgus laukums) - Atmodas un Teras ielas krustojumā.

Novadpētniecības muzejs - Kuldīgas ielā 10.

Misiņkalna kapi - Brīvības ielā.

Misiņkalns.

"Malkas pilis" - Ošu gatvē 31. Eduards Dambergs no pagalēm veidojis vairākstāvīgas celtnes.

Baznīcas:

Sv. Jāņa luterāņu baznīca - Liepājas ielā 3. Baznīca celta 1252. - 1254. gadā uz kādreizējā Beides kalna, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Katoļu baznīca - Kuldīgas ielā 3.
Baptistu baznīca - Kuldīgas ielā 17.
Adventistu draudzes māja - Kalvenes ielā 38a.
Vasarsvētku draudze - Kalvenes ielā 12.

Turlavas pagasts

Kuldīgas rajona DR daļā, centrs 21 km no Kuldīgas, 18 km no Aizputes.

Platība- 12 451 ha.

Iedzīvotāji ~ 1190.

Pagasts atrodas Rietumkurzemes augstienes Z daļā. Reljefs viļņots. Pagastā atrodas Rīvas, Turlavas un Skaldas augšteces, Z malā Vilgāles ezers.

Pie Aizputes šosejas atrodas vairākārt pārbūvētā Lipaiņu luterāņu baznīca, kas celta 1630. g., 18. gs. nojauktais tornis atjaunots 1911. g. Baznīcas logā saglabājusies vitrāža ar kuršu skata brīvciema Kalējciema ģerboni (1664).

Kuldīgas rajons

Kuldīgas rajons atrodas Latvijas Rietumu daļā abpus Ventai un robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Liepājas rajonu. Rajona ZR daļā plešas Piejūras zemiene, vidusdaļā - Rietumkurzemes augstiene ar morēnu pauguriem, kas paceļas 100-200m v.j.l., bet augstākajā vietā - Vārdupes kalnā sasniedz 140m. ZA - Austrumkurzemes augstiene. Pagurainais reljefs aizņem apm. 35% rajona platības. Novadā ir vairāk kā 40 upju, kas garākas par 5km, un 48 ezeri, kuru platība pārsniedz 1ha. 46% teritorijas aizņem meži. Par Kuldīgas apkārtni - seno kuršu zemi, rakstiskas ziņas atrodamas jau 10.gs. kādā viduslaiku sāgā. Kad 17.gs. 1.pusē Kurzemes hercogiste piedzīvoja lielu saimniecisku uzplaukumu hercoga Jēkaba laikā, tai pat piederēja kolonijas Āfrikā un Amerikā. Zemes ap Lipaiķiem - Turlava, Ķoniņciems - bija senie kuršu brīvciemi, kuros uz savas zemes saimniekoja kuršu ķoniņi - labiešu pēcteči. Šodien ievērojamas novada tūrisma vietas ir Abavas senleja, Ēdoles pils, Īvandes muiža, Gudenieku un Jūrkalnes apvidus, Smilšu alas, Nabes ezeri, Kuldīgas novada muzejs, Alsungas novada muzejs, ekspozīcija par O.Kalpaku Rudbāržu skolā, A.Vjaksa šitakē sēņu audzētava “Garīkas”. Par Kurzemes galvaspilsētu jau izsenis dēvē Kuldīgu. Vēstures avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Ditrihs fon Greningens šeit sāka celt mūra pili. Tā kā tolaik Venta līdz rumbai bija kuģojama, Kuldīga izveidojās par izdevīgu preču pārkraušanas vietu. 13.gs. vidū Kuldīgas pils komturam bija pakļuta visa Kurzeme. 1378.gadā Kuldīga pirmā Kurzemē ieguva pilsētas tiesības, bet 15.gs. iestājās Hanzas savienībā. Nodibinoties Kurzemes hercogistei, 1561.gadā Kuldīga līdz ar Sēlpili un Jelgavu kļuva par vienu no hercogistes galvaspilsētām. Hercoga Jēkaba laikā te darbojās pirmās papīra dzirnavas Kurzemē, kuģu būvētava, salpetra vārītava u.c. manufaktūras. Pēc Zviedrijas-Krievijas-Polijas kara, Ziemeļu kara un Lielā mēra Kuldīga panīka. Tirdzniecībā to sekmīgi apsteidza Liepāja un Ventspils. Kuldīga palika sānis arī no lielajiem satiksmes ceļiem. Šodien Kuldīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienlaidu koka apbūve. Tai raksturīgas šauras ieliņas un sarkani dakstiņu jumti. Mūsdienās pilsētā dzīvo 13,7 tk iedzīvotāju.

	Ēdoles pilsmuiža Ēdoles pagastā

Piltenes bīskapijai 1264-1267.g. būvēta regulāra kastelas tipa pils. Pagalma korpusi un apaļais tornis celti 16. gs. No 1561. -1920. g. pils ir baronu Bēru īpašums. 17.-18.gs. pils tiek paaugstināta, bet 1835.-41.g. pili pārbūvē neogotikas stilā. Tai nojauc vēlāko laiku piebūves, pie ieejas torņa uzbūvē jaunu, uz masīviem pīlāriem balstītu ēdamzāli, pie apaļā torņa piebūvē apjomīgu oranžēriju un korpusu jumtgalēs pakāpienveida zelmiņus. Šo pārmaiņu rezultātā tā kļūst par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas arhitektūrā. Pēc dedzināšanas 1905.g. pili atjauno, kopumā saglabājot gotiskās formas un izbūvē jaunu saimniecības pagalmu ar Aleksandra torni stūrī. 1916.-17.g. pilij nedaudz pārbūvē fasādes. Pilī saglabājusies 1906.-11.g. veidotā interjeru apdare. Pils kompleksā ir ainavu parks un saimniecības ēku komplekss aiz aizsardzības grāvja.
Aktivitātes: Pilī izstādes, ekspozīcija par vēsturi. Katru gadu notiek starptautiskie Renesanses mūzikas un deju svētki. Koncerti. Balles. Pakalpojumi: Telpas sarīkojumiem, koncertiem, teātra izrādēm. Naktsmītnes 90 personām. Īpašnieks: Ēdoles pagasta padome.	Apsaimnieko: p/u “Ēdoles pils”, direktors Normunds Zernis.

Ventspils

Pilsētas teritorija ir 55,4 km². Meži, parki un ūdeņi aizņem 38% pilsētas teritorijas. Pilsētā darbojas 8 Latvijas banku (a/s “Latvijas Unibanka”, a/s “Hansabanka”, a/s “Latvijas krājbanka”, a/s “Parex banka”, a/s “Multibanka”, a/s “Pirmā Latvijas komercbanka”, a/s “Baltijas Tranzītu banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”) filiāles. Ventspilī dzīvo 46423 iedzīvotāju (1.01.2000.), te ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā valstī kopumā. Ventspils ir patstāvīga administratīva teritorija, kurā vietējo pašpārvaldi veic pilsētas dome.

Pēdējos desmit gados Ventspilī ir notikušas ievērojamas izmaiņas daudzās jomās. Tiek restaurēta vecpilsēta, sakopti parki un ostmala, atjaunots ielu segums. Pašvaldība radījusi labvēlīgus apstākļus privāto namīpašumu sakārtošanai un atjaunošanai. Pilsētvides sakopšanai un iedzīvotāju, it īpaši mazturīgo, dzīves līmeņa uzlabošanai pilsētas dome katru gadu atvēl lielus līdzekļus.

Pilsētas kultūras dzīve ir kļuvusi daudz aktīvāka– aizvien biežāk notiek dažādi vietēja un starptautiska mēroga pasākumi, operas viesizrādes, koncerti un mākslas izstādes. Aktīvi darbojas 2 kultūras centri, vairāki desmiti pašdarbības kolektīvu, Centrālā zinātniskā bibliotēka. Ventspilī ir Ziemeļvalstu informācijas biroja un Lielbritānijas padomes nodaļas. Pilsētā ir 9 vispārizglītojošās skolas, vairākas prof

esionālās un vidējās speciālās mācību iestādes; augstāko izglītību var iegūt Ventspils Augstskolā, Rīgas Tehniskās Universitātes Ventspils nodaļās, Baltijas Krievu Institūta filiālē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Ventspils nodaļā.

Ventspilniekiem un pilsētas viesiem ir radītas daudzveidīgas atpūtas iespējas. Pilsētu, tās vēsturi un attīstību var iepazīt, apmeklējot muzejus, vēsturiskos objektus u.c. interesantas apskates vietas. Netālu no pilsētas centra ir Baltijas jūras pludmale. Aktīvās atpūtas cienītāji var nodarboties ar sportu modernās sporta būvēs - stadionā, daudzos sporta klubos un 1997.g. pabeigtajā Olimpiskajā sporta hallē, kurā ir 3000 skatītāju vietas.

Atpūtas iespējas Ventspilī

Nosaukums: "Hercogs Jēkabs"
Adrese: Piestātne Nr. 18 - Ostas un Tirgus ielas krustojums
Tālrunis: +371 3622586
Atvērts: Katru dienu plkst. 11:00, 13:00, 15:00, 17:00, 19:00, 20:00
Īss apraksts: Ekskursija pa ostu. Bērniem līdz 10 gadu vecumam atļauts tikai pieaugušo pavadībā. Iespēja pieteikt organizētus braucienu grafika strarplaikā.
Cenas: Pirmskolas vecuma bērniem - par brīvu; skolēniem, studentiem, karavīriem, pensionāriem - Ls 0,10; pieaugušajiem - Ls 0,50; organizētie braucieni - 50 Ls par stundu

Nosaukums: Ventspils novada Vēstures un mākslas muzejs
Adrese: Akmeņu iela 3
Tālrunis: +371 3622031
Atvērts: 12.00-17.00 (pirmdienās, otrdienās - slēgts)
Īss apraksts: Pēc 2. pasaules kara iekārtots 1905. g. celtā bijušā Ventspils apriņķa priekšnieka Golubeva namā. Muzejā ir bagāti arheoloģisko, etnogrāfisko priekšmetu un novada vēstures liecību krājumi. Kad pilnībā būs pabeigta pils restaurācija Ventspils novada vēstures un mākslas muzejs atradīsies Livonijas ordeņa pils telpās.
Cenas: Bērniem - 0,10 Ls; pieaugušajiem - 0,25 Ls

Nosaukums: Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs
Adrese: Riņķa iela 2
Tālrunis: +371 3624467
Atvērts: Katru dienu no plkst. 11.00 - 18.00
Īss apraksts: Dibināts 1954. g., sācis darboties 1962. Teritorijā eksponētas novada zvejnieku dzīvojamās ēkas, zvejas laivu un enkuru kolekcijas, no Užavas pārvestās vējdzirnavas. Muzeja ēka izvietota ekspozīcija par zvejniecības attīstību Kurzemē.
Cenas: Bērniem - 0,20 Ls; pieaugušajiem - 0,60 Ls

Talsu rajons
Kolkas pagasts

Kolkas luterāņu kapi. Daži pieminekļi atvērtu grāmatu veida, vairāki uzraksti lībiešu valodā. Kolkas pareizticīgo baznīca celta 1890. gadā, to tagad izmanto par kapliču. Bijušā Kolkas muižas ēka celta 1857. gadā Krimas kara sākumā, kad angļu karakuģi sagrāva muižu. Apstādījumos aug garlapu apse.

"Saules zīme" uzstādīta 1996. gadā, autors - V. Titāns. Tā atrodas vietā, ko var uzskatīt

par Eiropas centru, jo Eiropas līniju krustojums atrodas Kolkā. To ilustrē arī pie zīmes novietotā karte.
Kolkasrags - tālākais Kurzemes ziemeļu punkts. Gan somugru (igauņu, somu), gan indoeiropiešu valodās tā vārds nozīmē "ass stūris". No Kolkasraga ziemeļaustrumu virzienā jūrā stiepjas 7 km gara un līdz 2 m dziļa sēre, kuras pamatā dolomīta slieksnis. Tā ir ļoti bīstama kuģiem un laivām : vētras laikā šeit cits pret citu triecas 7 m augsti viļņi. Tur guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par jaunā milža Toma degunu. No Kolkasraga dažkārt redzama fatamorgāna - it kā uz augšu pacelta Roņu sala. Teika vēstī, ka Kolkasragu uzbēris velns, taisīdams ceļu uz Sāmsalu. Kā parasts, velnu iztraucējusi gaiļa balss, un darbs palicis nepadarīts. Toties jūrmalā gulējis zemes rags, kas atdala "Lielo jūru" (Baltijas jūru) no "Mazās jūras" (Rīgas jūras līča).

Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz Zilajiem kalniem, un kuģi uzskrējuši sēkļos. Krava nolaupīta, bet jūrnieki - nogalināti. Tāpēc raga nosaukums it kā darināts no lībiešu vārda Kuôl - ka (mirsti ar' !).

Kolkas bāka, uzcelta 1884. gadā uz mākslīgi veidotas salas 6 km gara sēkļa galā (celšanas laikā tā bija tikai 5 km no krasta, bet jūra noskalo krastu). Kolkas bākā tika uzstādīta Krievijas impērijā pirmā tvaika sirēna. Kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, gaisma redzama 9,3 jūras jūdžu attālumā. Jūras krastā uz rietumiem no Kolkas raga atrodas Vecās bākas drupas. Īstenībā šeit 50 metru atstatu stāvējuši divi torņi, bet viens no tiem jau 19. gadsimtā izzudis pilnīgi.
Baþu purvs, atrodas Talsu rajona ziemeļu daļā, Slīteres rezervātā. Platums - 2646 ha, kūdras slāņu vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 3,5 m. Kopējie kūdras krājumi - 31,7 ml. m³. Līdz 0,5 m dziļumā maz sadalījusies augstā purva spilvju - sfagnu kūdra, dziļāk vidēji un labi sadalījusies pārejas purva kūdra. Baþu purvs veidojies, nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei. Purvam ir izteikta trīstūra forma, ko nosaka vēdekļveidīgais kāpu izvietojums. No purva austrumu daļas ir notece uz Milgrāvī, no rietumu daļas - uz Pitragupi. Purva centrālajā daļā ir daudz grāvju, kas krusto cits citu. Apaugumā- sīkas priedes, galvenokārt purva ziemeļrietumu malā ( 336 ha), kur purvs robežojas ar jūras piekrastei paralēlu kāpu rindu . Badu purva teritorijā atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas sugas : purva sūnene, Lēzela lipare, Rusova dzegužpirkstīte, ciņu mazmeldrs.

Zartapu grava atrodas Kolkas pagastā, 3,5 km uz DR no Mazirbes baznīcas. Aizsargājams ģeoloģisks objekts, platība- 2,5 ha. Zartapu upītes krastā 500 m garā posmā 4,2 m augstā kraujā atsedzas vissenāko Latvijā zemes virspusē iznākušo pamatiežu slāņi, kuros atklātas branhiopoda atliekas.

Rojas pagasts

Atrodas Talsu rajona A malā pie Rojas upes ietekas jūrā, 120 km no Rīgas, 21 km no Valdemārpils, Rīgas līča krastā.

Platība- 200,6 km².

Iedzīvotāju skaits ~ 4800.

Rojas pagasts izveidots mežainajā Rīgas līča Ziemeļkurzemes piekrastē, šaurā 40 km garā joslā. Par piekrastes apdzīvotību sirmā senatnē liecina 1934. gadā atklātā akmens laikmeta apmetne Pūrciemā, Rojas upes krastos zināmās „velna laivas” - vēlā bronzas laikmeta beigās Gotlandē izplatītie akmeņkrāvuma kapi, kā arī tādas senatnes kulta vietas kā Rojas akmens ar saules krustu, Basu baznīcas kalns Melnsili, akmens

Kalvas Kaltenē.

Kaltenes luterāņu baznīca.

Rakstos Rojas vārds pirmo reizi minēts 1387. gadā. Pirmās ostas aizsargbūves jūrā celtas 20.gs. sākumā, kad attīstījās buru kuģu būve. No Rojas līdz Mērsragam uzbūvēts vairāk nekā 200 burinieku. No 1873. gada līdz 1915. gadam Rojā pastāvēja jūrskola. Pēc 1. pasaules kara tur vairāk sāk nodarboties ar zvejniecību. 1930. gadā uzsākta Rojas ostas izbūve. Vēlāk osta vairākkārt labiekārtota.

Rojas pagasta apskates objekti:

o Rojas jūras zvejniecības muzejs.

o Rojas luterāņu baznīca.

o Jūrakmens - Jomas ielas galā, jūrā.

o Grīņu dižakmens - pretī Mārtiņkalnu mājām 100 m no krasta. Lielākais jūrakmens Latvijā, apkārtmērs 15 m.

o Velna kalva - 1,5 km no Kaltenes jūrmalas. Liels akmeņu krāvums mežā.

o Melnsils - sens lībiešu zvejniekciems.

o Pūrciems - Zvejniekciems Pilsupes skaistajos krastos. Bijusi akmens laikmeta apmetne.

Jaunplanšu dižvīsksna aug Talsu rajona Rojas pagastā, 200 m uz rietumiem no Jaunplanšu mājām. Stumbra apkārtmērs - 7,3 m (otra resnākā vīksna Latvijā un Baltijā). Vainags - augsts, bet šaurs, tā projekcija ir 16 x 14 m, augstums - 24 m. Austrumu pusē visā stumbra garumā ir liels vaļējs dobums. Koka stāvoklis 1993. gadā bija apmierinošs. Jaunplanšu dižvīksna ir ainaviska. Aug lauka vidū, stipri cietusi no meliorācijas.

Kaltenes krasta veidojumi Baltijas jūras senkrastā. Atrodas Talsu rajona Rojas pagastā. Aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. gada, platība - 7 ha). Kaltenes krasta veidojumu pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5 - 6 m virs jūras līmeņa. Kraujas relatīvais augstums ir 4 - 10 m, slīpums ir 25 - 28o. To veido laukakmeņi un oļi, daļēji arī devona smilšakmeņi un māli. Nogulumos daudz gliemju atlieku. Kraujas piekājei pieguļ 10 - 150 m plata abrāzijas terase, ko jūras pusē norobežo kāple (tās piekājes augstums ir 1,2 - 1,7m), bet aiz tās ir tagadējā pludmale.

Raudiņu jūrakmens, Mārtiņkalnu akmens, Grīņu dižakmens - otrs lielākais Latvijas jūrakmens. Atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā ~100 m no krasta. Augstums - 2,2 m, garums - 5,4 m, platums - 4,5 m, apkārtmērs - 15 m, virszemes tilpums - 30 m³. Akmens ir labi nogludināts, pelēkbrūns, ovālas formas.

Valdemārpils

Valdemārpils (agrākais pilsētas nosaukums Sasmaka) atrodas 20 km no Talsiem pie Sasmakas ezera. Pilsēta savu pašreizējo nosaukumu ieguva tikai 1926. gadā, kad tā tika nosaukta latviešu kuģniecības pamatlicēja K.Valdemāra vārdā. Šobrīd Valdemārpilī ir 1500 iedzīvotāju.

Valdemārpils Mežu muzejs

Valdemārpils Mežu muzejs No 50.gadu sākuma Metuzālu mājās krājies mežā sastaptais savdabīgais, nevērīgākam gājējam pat nepamanāmais - Latvijā lielākais pūpēdis, bagātīga meža dzīvnieku ragu kolekcija. Speciālistus ieinteresēs senie meža darba rīki. Atvērts: 15.aprīlis - 31.oktobris, O-S: 9-19. Adrese: "Priednieki", Valdemārpils LV-3260, tel. 32-76120.

Talsi

Talsi atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā, 113 kilometrus no galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta ir reģiona administratīvais centrs.

Talsi – deviņu pakalnu pilsēta, kas spoguļojas divu ezeru ūdeņos, neaizmirstama ķiršu un ābeļu ziedu laikā, rudens lapu zeltā. Katrai pilsētai piemīt sava burvība, savs gars un ritums, sava tagadne, pagātne un nākotne. Talsu pagātne slēpjas klusajās, bruģētajās ieliņās, vecajos koka namos. Tikai izstaigājot pakalnus, līkumojot un kāpelējot pa pilsētas šaurajām ieliņām, var izjust tās gaisotni. Talsu vārds pirmo reizi rakstos pieminēts 1231. gadā.

Mūsdienās Talsi ir savdabīga un mūsdienīga pilsēta ar rosīgu saimniecisko, kultūras un sporta dzīvi. Šeit dzīvo gandrīz 13 tūkstoši iedzīvotāju.

Pilsēta ir tuvākās apkārtnes saimnieciskais centrs, šeit strādā gandrīz puse reģiona uzņēmumu. Nozīmīgas saimniecības nozares ir apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Tādu uzņēmumu kā akciju sabiedrības "Talsu gaļa" un akciju sabiedrības "Talsu piensaimnieks" un vairāku citu ražojumi ir pazīstami visā Latvijā.

Kultūras un izglītības dzīve ir kļuvusi īpaši rosīga. Atzīstami strādā kultūras iestādes, ar lieliskiem panākumiem darbojas vairāki desmiti pašdarbības kolektīvu, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas. Pilsētā ir 6 vispārizglītojošās skolas, vairākas no tām iesaistījušās starptautisku izglītības projektu īstenošanā.

Talsiniekiem un pilsētas viesiem ir daudzveidīgas atpūtas iespējas. Pilsētu, tās vēsturi un attīstību, var iepazīt, apmeklējot muzejus, vēsturiskos objektus un citas apskates vietas. Aktīvās atpūtas piekritēji var nodarboties ar sportu Talsu sporta namā, Talsu hokeja klubā un citviet.

Pilsētu vieno ciešas draudzības un sadarbības saiknes ar pilsētām Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā, kopīgi īstenojot starptautiskus attīstības projektus.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 10. gadsimtā Talsu pilskalnā izveidota nocietināta dzīvesvieta. Ap 11./12. gadsimtu, domājams, sāka veidoties vairāk nekā četrus hektārus plaša Talsu senpilsēta. Rakstos Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā.

15. gadsimtā šeit uz dzīvi sāka apmesties vācu tirgotāji un amatnieki. Saimniecisko uzplaukumu Talsi piedzīvoja, kad Kurzemes hercogistē valda un rosīgi saimnieko hercogs Jēkabs. Tad Talsi kļuva par novada saimnieciskās dzīves centru, kurā darbojas dzelzs ceplis, linu austuve un darvas ceplis. Uzplaukuma gadus pārtrauca poļu - zviedru karam (1655. - 1660.) sekojošie bada gadi un Lielais mēris (1710. gads), ko atnesa Ziemeļu karš. Tad izmiruši gandrīz visi miesta iedzīvotāji. Vēlāk īsajā franču varas posmā - 1812. gadā - talsenieki pārdzīvoja smagas rekvizīciju un šķūtnieku gaitas.

Pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā, Talsi bija neliels, galvenokārt, amatnieku apdzīvots miests. 1819. gadā Talsi kļuva par apriņķa administratīvo centru, no Kandavas uz šejieni tika pārceltas administratīvās iestādes. Rosīgāka kļuva miesta saimnieciskā dzīve. Uz dzīvi šeit apmetās arvien vairāk ebreju tirgotāju, un 19. gadsimta vidū ebreju bija vairāk nekā vāciešu, bet latviešu tolaik bija tikai 13 procentu. 1844. gadā miestā bija luterāņu baznīca, sinagoga, 15 ebreju un 2 vācu veikali, 49 koka un 19 mūra nami. Gadsimta otrajā pusē nacionālās atmodas ietekmē rosīgāka kļuva Talsu sabiedriskā dzīve. 1863. gadā tika atvērta latviešu elementārskola, pēc desmit gadiem darbu sāka privātā apriņķa skola. Aizvien biežāk Talsos notika latviešu sarīkojumi. 1894. gadā tika ievēlēta pirmā Talsu dome 15 cilvēku sastāvā, no kuriem 12 bija latvieši. Trauksmaini Talsos izvērtās 1905. gada notikumi. Atsūtītajai soda ekspedīcijai tos izdevās atspiest, izmantojot artilēriju. Gāja bojā iedzīvotāji, tika nodedzināts ap 10 namu. Secen negāja arī I pasaules kara notikumi, kad bēgļu gaitās devās trīs ceturtdaļas talsenieku. Ātrākai dabas bagātību izmantošanai, vācu okupācijas iestādes 1916. - 1917. gadā izbūvēja šaursliežu dzelzceļu un līdz pat 50. gadu beigām Talsiem bija mazbānīša satiksme ar Stendi, Mērsragu, Roju un Dundagu. Pilsētas tiesības Talsi ieguva 1917. gadā.

Talsi ir viena no nedaudzajām pilsētām, kas, neskatoties uz vairākkārtējām varu un iekārtu maiņām, kopš gadsimta sākumā nav zaudējusi skaistas un gleznainas pilsētas veidolu, ko īpaši pievilcīgu dara paugurainais reljefs un ezeri. Pēckara apbūve tikpat kā nav skārusi Talsu vecpilsētas līkumotās ieliņas.



	Paceļas apmēram 32 metrus virs Talsu ezera līmeņa. Izrakumi 1936. - 1938. gadā pierāda, ka 10. - 14. gadsimtā te atradies viens no labāk nocietinātajiem kuršu pilskalniem. Izrakumos tika atrasts ap 4000 senlietu. Pilskalnā ir bijuši deviņi apbūves periodi. No pilskalna paveras brīnišķīgs skats uz Talsu vecpilsētu un ezeru.



	Teika vēstī, ka zem tā apglabāts ķēniņš un kalns sanests ar cepurēm. No kalna paveras skaists skats pāri Talsu ezeram. Kalna nogāzē Fabrikas ielā 11 Otrā Pasaules kara beigās atradusies ieslodzījuma vieta vācu armijas vajadzībām. Tagad kalna nogāzē atrodas K. Zemdegas skulptūra “Koklētājs“ (tēlnieks V.Titāns). Te ierīkots parks ar jaukiem gājēju celiņiem. Katru gadu 18. novembrī šeit notiek Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinības ar uguņošanu.



	Atrodas Baznīckalnā. Šeit bijis tirgus laukums, kauna stabs un soda vieta. 1802. - 1836. gadā baznīcā kalpojis mācītājs K.Amenda (1771. - 1836.) - L. van Bēthovena tuvs draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs. Baznīca šeit ir celta 1567. gadā, bet īsi pēc 1731. gada celta jauna baznīca, kas pārbūvēta un paplašināta 1793. gadā. Pēdējā lielākā pārbūve ir bijusi 1888. gadā, kad tā ir ieguvusi jauktu - romāņu un gotisko stilu. Altārgleznu “Kristus debesbraukšana” ir gleznojis Šēnherts 1876. gadā. Talsu luterāņu draudze pašlaik ir viena no aktīvākajām Talsos.



	Atrodas uz Tiguļu kalna. Atjaunota 1997. gadā. Pašlaik pilī darbojas Talsu novada muzejs (skatīt “Muzeji”). Pie ēkas atrodas četri 17.gs. lielgabali. Blakus – dendroloģiskais parks (5,6 ha) ar 270 dažādu nosaukumu koku un krūmu stādījumiem



	Skaistākā iela Talsos. Labi saglabāta 20.gs. raksturīgā apbūve. Iecienīta iepirkšanās vieta talseniekiem un pilsētas viesiem. Lielajā ielā 21 atrodas Talsu Tautas nams, kurā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi. Gan darbadienās, gan brīvdienās Lielā iela ir rosīgākā iela Talsos.



	Platība 10 ha, garums 0,8 km, platums 0,2 km, lielākais dziļums 13 m. 11. un 14. gs. austrumu krastā (tagad pie Ezera ielas) atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos novietoja uz sārta pilnā apģērbā kopā ar rotaslietām, ieročiem, darba rīkiem. Pelnus un sadegušo priekšmetu atliekas nogremdēja ezerā. Veicot arheoloģiskos pētījumus, atrastas vairāk nekā 3500 senlietu, pāļu atliekas un sena koka laiva.



	Talsu brīvdabas estrāde ar 5000 vietām. Vasarā tā ir viena no populārākajām atpūtas vietām Talsos, jo šeit notiek dažādi koncerti un izklaides pasākumi.



	Atrodas Brīvības, Saules, Stendes un Blumbaha ielas krustojumā. Te 1906. gada 14. janvārī soda ekspedīcija nošāva piecus revolucionārus. Ielas pretējā pusē atrodas Talsu ģerbonis uz postamenta. Pie ielu krustojuma atrodas arī 1. un 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi.



	Apskatāma 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma plaša lauksaimniecības tehnikas un sadzīves priekšmetu kolekcija: tehnika zemes apstrādei, kuļmašīnas, dzirnavas, traktori, galdniecības un metālapstrādes darbagaldi un ierīces, automašīnas, sadzīves tehnika un piederumi. (Skatīt “Muzeji”)

Šo pilsētu skaistuma, kā arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu dēvēt par Ziemeļkurzemes sirdi. Vēsturiskās hronikās Talsi pirmo reizi ir minēti jau 1231. gadā kā senās kuršu valsts Vanemas centrs. Ar Talsiem ir saistīti aizraujoši un traģiski vēstures notikumi. 400 gadus te ir bijuši vāciešu laiki. Pieredzēti arī krievu, zviedru, lietuviešu, un pat franču laiki.

Pašlaik Talsi ir saimnieciski rosīga, kultūras un sporta pasākumiem bagāta pilsēta. Talsi ir ievērojami ar savām kultūrvēsturiskajām vietām, taču pati lielākā vērtība Talsos ir deviņu pakalnu, vecpilsētas un divu ezeru gleznainās ainavas, kas sajūsmina jebkuru viesi.

Stende

Stende atrodas Talsu rajona D daļā, Talsu - Kuldīgas autoceļu krustojumā, 12 km no Talsiem.

Platība ( kopā ar lauku teritoriju ) - 71,0 km².

Pilsētas tiesības kopš 1991. gada, līdz tam bija ciemata tiesības. Stende sāka veidoties pie Stendes stacijas XIX gs. beigās sakarā ar Ventspils- Ribinskas dzelzceļa līnijas un Stendes stacijas būvi.

Iedzīvotāji~ 2,1 tūkst. (1989).

Stende sākusi veidoties 1901. - 1904. g. sakarā ar Ventspils - Ribinskas dzelzceļa būvi.

Stendē dzimis valodnieks K.Draviņš, statistiķis K. Zīverts.

Sabile

Pilsētas valde, Talsu iela 10, tel. 52133, 52331.

Sabile ir viena no skaistākajām Kurzemes pilsētām. Tā atrodas senlejā, 120 km attālumā no Rīgas, Abavas upes krastos. Hronikā pirmo reizi Sabiles kuršu pils minēta 1253. gadā. Vēlāk te valdījuši vācieši, poļi un zviedri. Par Sabiles sirmo pagātni atgādina pilsētas ģērbonis: Zelta laukā vīnogu ķekars ar lapām dabiskās krāsās. 16. un 17.gs. šeit atradušās plašas vīnogu plantācijas, un Sabiles vīns bijis iecienīts visās Kurzemes ordeņpilīs un sūtīts pat uz ārzemēm. Latvijas valsts laikā tika ierīkotas brīvdabas vīnogu plantācijas. Šī iemesla dēļ Sabile minēta Ginesa rekordu grāmatā kā vieta, kur pasaulē vistālāk ziemeļos atrodas vīnogu dārzs.

Tomēr lielākā Sabiles bagātība ir tās skaistās dabas ainavas - Abavas senleja, Valgales upes ūdenskritumi un Abavas rumba.

Rendas pagasts

Atrodas Kuldīgas rajona ZA daļā pie robežas ar Talsu un Ventspils rajoniem, 23 km no Kuldīgas, 22 km no Sabiles un Stendes, pie Kuldīgas - Talsu ceļa un Abavas.

Rendas pagasta platība - 26 335, 2 ha.

Iedzīvotāji pagastā ~ 1300.

Apkārtnē plaši priežu mežu masīvi, kur atrodamas hercoga Jēkaba laika manufaktūru pēdas un vēlāku laiku rūpalu atliekas. Abavas lejtecē senielejas augstie krasti pamazām pazeminās, rajons līdz ietekai Ventā ir smilšains līdzenums.

Uz R no šosejas redzama Rendas luterāņu baznīca ( 1750 - 86 ), tās tornis uzcelts 1887. g. Iepretī baznīcai nelielajā Īvandes upīte apskatāmi divi 1,4 m un 2,0 m augsti ūdenskritumi. Uz Z no ūdenskritumiem pie Mazupītes ietekas Abavā atrodas Rendas pilskalns. Abavas senlejas pretējā labajā krastā Rendas - Spāres ceļa sākumā apskatāms bijušais Rendas muižas ansamblis, pilī tagad darbojas skola

Kalvenes pagasts

Atrodas Liepājas rajona A daļā, 49 km no Liepājas, 16 km no Aizputes, pie Jelgavas - Liepājas šosejas.

Platība -112 km².

Iedzīvotāji pagastā ~1220.

Pēc nostāsta pagasts nosaukumu guvis no kalves, kas darbojusies pils celšanas laikā. Kalvenes pils atradusies uz A no Atīdu ezera, bet tā nav saglabājusies, tāpēc šo nosaukumu guvis bijušais Tāšu Padures muižas centrs.

Kalvenes pagastā krasi izteikts Rietumkurzemes augstienes vidienes morēnu pauguraines reljefs; krāšņajās ielejās daudzi ezeri - Tādu (32 ha), Podnieku, Ìçìeru, Celmu. No ezeriem sākas Tembra ar Alksti, Bertas pieteka Vârtâja un Ventas pieteka Koja.

Ilziks, Ilziía ezers. Atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē uz Liepājas un Kuldīgas rajona robežas, pie Liepājas šosejas. Ietilpst Kalvenes ezeru grupā. Platība -15,2 ha, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m. Ilziks izstiepts dienvidu - ziemeļu virzienā, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m. Krasti - stāvi. Dienvidos noteka uz Ventas pieteku Koju. Ilziku no ziemeļiem apņem mežs. Ezera krastā- autobraucēju atpūtas stāvvieta.

Kā nozīmīgu apskates objektu der minēt lielisko Kalvenes zoodārzu.

Durbe

Durbe - vismazākā Latvijas pilsēta, kura atrodas Liepājas rajonā 25 km uz austrumiem no Liepājas, uz Rīgas - Liepājas autoceļa.

Reljefs
Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma Ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni rietumos un Rietumkursas augstieni austrumos. Līdzenumā izplatīts pamatmorēnas materiāls, t.i., mālaini nogulumi, kas satur ievērojamu daudzumu rupjgraudaina, vāji noapaļota materiāla : laukakmeņus ( parasti labi noapaļotus ) un reizēm arī pamatiežu bluķus. Raksturīgākās reljefa formas : morēnas pauguri un kēmi. Vidējais augstums: 20- 30 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera 1 km plata Durbes senleja, vietām ar 40 m augstiem krastiem. Augstākā Durbes vieta - pilsētas ziemeļaustrumu nomalē "Durbes priediens" (40 m virs jūras līmeņa). Durbes senlejas zemākā vieta - zemais jeb zāļu purvs.

Iekšējie ūdeņi

Durbes ezers ir Durbes- Vārtājas senleju sprostezers. Ezers izvietojies plašās ledāja kušanas ēdeņu noteces ielejas ziemeļu galā.
Durbes ezerā ietek Strumpes upe, Tumšupīte, Kalēju upe, Lāčupe. No ezera iztek Durbes upe. Satekot ar Tebru, veido Sakas upi, kas ietek Baltijas jūrā.

Domājams, ka apdzīvotas vietas nosaukums ir cēlies no ezera nosaukuma. Durbes ezers, kas piekļaujas Durbei, ir viens no prāvākajiem un dziļākajiem brīvezeriem Kurzemē. to ezeru veidojuši daudzi kūstoši ledus ūdeņi ledus laikmeta pēdējā cēlienā, kad ledāju nomale atradās no šejienes ziemeļos. Tāpat kā Vilgāles, Engures, Usmas, Liepājas un Cieceres, arī Durbes ezers jau kopš 13. gadsimta pieder pie Kurzemes brīvezeriem, kuros atļauts zvejot katram kurzemniekam. Durbes ezers ir dziļš un zivīm bagāts. Durbes ezerā mīt baltzivis, plauži, līņi, līdakas, ālanti, karpas, salatas, mākslīgi ieaudzētas sudrabkarūsas.

Senie durbenieki, domājot par ezera izcelšanos, sacerējuši daudzas interesantas teikas. Piemēram : "Starp Dzērvi, Apriķiem un Puduri ir liels klajums, Plecis saukts. Vecos laikos šis Plecis bijis ezers, bet ezeram vārds "Plecis" pagalam nepaticis; viņš jo dienas, jo vairāk dusmojies, krācis, kaucis viļņodamies, putodams, kaut arī saulīte spīdējusi un ne vēsmiņa koku lapas nekustinājusi.
Te vienu dienu ies nabaga sieviņa ar savu puisēnu gar trakotāja ezera malu, un puisēns tāpat ieteiksies : "Skaties, māmiņa, kā Durbe priecīgi viïòo un dej!" Līdz tā iesacījies, Plecis uz reizi mierīgs: puisēns ezeram bija īsto vārdu uzminējis. Visi brīnījušies, ka ezers vienreiz izdarbojies un apklusis. Bet, kad nākamu ritu zvejnieki, ar tīkliem, venturiem, žuburiem apkrāvušies, gājuši zvejot, tad atraduši, ka Plecis aizbēdzis uz durbeniekiem. Bet gluži pavisam Durbes ezers toreiz gan nešķīries no vecās vietas, vismaz liela pulka avotu tas atstājis Dzērves Pleèa klajumā līdz pašai Durbei. To avotu ūdeņi dzirdami tekot pa zemes apakšu uz Durbes ezeru. Tā reiz viens vecs durbenieks, Pleķa malā pusdienu gulēdams, skaidri sadzirdējis ūdeņus pa zemes apakšu no Pleķa uz Durbes pusi tekam."

Iedzīvotāji

Pēc iedzīvotāju skaita - mazākā Latvijas pilsēta. 1997. gadā uzskaitīti 400 cilvēki. Vidējais apdzīvojuma blāvums Durbes lauku teritorijā 15 - 20 cilv. / km2. Nacionālais sastāvs: 95%- latvieši, 5%- citas tautas (t.i., krievi, ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši).

Vēsture

1263. gadā Durbē uzcelta ordeņa pils, kurai apkārt izveidojās pilsētiņa. Pils celta uz mākslīga pilskalna, bet tagad no tās pāri palikuši daži mūri - viena siena un stūris, no kura loga pāri Liepājas- Rīgas šosejai, kas Durbei met līkumu, redzami Durbes ezera ūdeņi. Livonijas ordeņa mestrs Burherds Hornhurris pili cēlis ceļa aizsargāšanai, kas gājis no Rīgas caur Kuldīgu, Aizputi, Vecpili, Durbi, Grobiņu un tālāk gar jūrmalu uz Prūsiju. Durbes pili nopostīja poļi un zviedri Ziemeļu kara laikā. Durbes pils kopā ar Skrundas, Alsungas, Aizputes, Sabiles pilīm ietilpa Kuldīgas Komtūrijas sastāvā. Visvecākais Durbes pils apraksts veidots 1738. gadā. To veidojis Kurzemes hercogvalsts brīvdirektors arhitekts I.M.Barnikels.
Pēc Livonijas ordeņvalsts sabrukuma pilij vairs nav militāras nozīmes, tā pastāv galvenokārt kā saimniecisks centrs, un galvenā nozīme ir ap pili izveidojušamies miestiņam, kurš sācis veidoties XV gadsimta sākumā. Pils celtnes šajā laikā izmantotas kā preču noliktavas un nodevu savākšanas vietas. XV gadsimta vidū miestiņa iedzīvotāji uzcēla nelielu baznīciņu. XVI gadsimtā miestiņā dzīvoja 30 amatnieki, galvenokārt - latvieši. 1555. gadā dokuments norāda, ka Durbes pili, līdzīgi kā citas pilis šajā laikā, izmantoja tikai kā labības savākšanas vietu.

Pilsētas tiesības Durbe ieguva tikai 1893. gadā.
1651. gada 28. februārī Durbē iesvētija jauno mūra baznīcu ar slaidu torni, kuras celtniecību finansiāli atbalstīja Kurzemes hercogs. Vēlāk baznīcu pārbūvēja un paplašināja, tās slaido torni pārbūvēja daudz zemāku un masīvāku.

Baznīcas kopējā kompozīcija ir uzskatāms piemērs XVII gadsimta luterāņu sakrālās arhitektūras tendencei sapludināt draudzes un altāra telpas vienotā koptelpā. Kontrforsi pie celtnes ārējām sienām norāda uz gotiskās tradīcijas noturību Ziemeļeiropas arhitektūrā. Spriežot pēc baznīcas interjera apdarē iekļauto kokskulptūru stilistiskajām pazīmēm, tās tapušas XVIII gadsimta pirmajā ceturksnī un hipotētiski saistāmas ar Liepājas koktēlnieka Joahima Kreicfelda vārdu. Interjera iekārtas pamatelementi - altāris un kancele - gadu gaitā stipri pārveidoti. Izcils lietišķās mākslas piemineklis ir manierisma lustra (1609), kas rotā baznīcas draudzes telpu. Baznīcas ērģeles veidotas 1834. gadā, taču jau 1872. gadā tās pārbūvēja. Baznīcā atrodas piemiņas plāksne divpadsmit 1919. gada cīņās kritušajiem durbeniekiem. Durbes baznīcā kristīts Atis Kronvalds - ievērojamais latviešu valodnieks un publicists, kurš dzīvojis Durbē.
Pie Durbes baznīcas atrodas piemineklis "Pieta" (1990, tēlnieks V. Altenbergs) deportāciju upuriem. Baznīcas dārzā atrodas ari mācītāja Kârïa Heinriha Edmunda Praktora (1815- 1865) kaps. Pie šī mācītāja mācību laikā dzīvojis A. Kronvalds.

Mājā Raiņa ielā 17, kur tagad atrodas Durbes poliklīnika, kādreiz bijis doktorāts. Tur 1887. gadā ebreju ārsta Hermaņa Meierovica un latvietes Annas Filholedes ģimenē piedzima dēls Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs. Māja, kurā dzimis Zigfrīds Anna Meierovics, ir saglabājusi savu senatnīgo izskatu. Z.A.Meierovica māte Anna Fîlholede ir apglabāta Durbes Piedienu kapos.

Savukārt, baznīcpriekšas laukuma malā, pretī tagadējai Durbes pilsētas domei 1987. gadā tika atklāts piemineklis Atim Kronvaldam viņa 150 gadu jubilejā. Tagadējā domes ēka ir 1839. gadā celtā Dpringera privātskola, tajā mācījies Kronvaldu Atis. Tautas atmodas laiku darbinieks apmeklējis Durbē skolu un savā laikā pulcējis apkārtnes skolotājus uz pirmajām skolotāju konferencēm. Pie nama, kurā notikušas konferences, piestiprināta balta marmora piemiņas plāksne. A.Kronvaldam izglītoties palīdzēja mācītājs un baltvācu valodnieks Hermanis Erenfests Katerfelds (1797- 1876), sniedzot materiālu palīdzību.

Durbes Piedienu kapos ir piemiņas plāksne ar 2.pasaules kara pirmajās dienās bojā gājušo Baltijas aviācijas 43. eskadriļas 44 karavīru vārdiem, plāksnes uzstādītas netālu no tās vietas, kur 1941. gadā bāzējās šī daļa. Durbes kapos ir ari pieminas plāksne Lāčplēša ordeņa komandierim Andrejam Stepanam, kurš piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņas, karojis 2. pasaules karā par Latvijas valsti, izaudzinājis četrus bērnus. Viens no viņiem - Ojārs Stefans - Latvijas zemessardzes štāba padomes rotas komandieris.
Durbes upes lejastecē, kur tā savienojas ar Tebru, bijusi osta, ko 1660. gadā zviedru valdība poļiem un leišiem pavēlējusi aizbērt ar akmeņiem.
1910. gadā atklāja dzelzceļa satiksmi Liepāja- Aizpute. Pirms tam tika bruģēts ceļš līdz Lieķu stacijai.

Durbē dzimuši un dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki: pirmais Latvijas brīvvalsts ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics, scenogrāfs Ģirts Vilks, tēlnieces Mirdza Lukaža un Ilga Zandberga, publicists un valodnieks Laubes Indriķis (1841- 1889), rakstnieks, žurnāla " Zaļā vārna " redaktors Fricis Gulbis (1894- 1951), rakstnieks Jēkabs Ezers (1869- 1924), aktrise Indra Briķe (1957), vācu rakstniece Elizabete Grothūsa (1820- 1896).

Priedienas kapsētā apglabāti: koklētājs un mūzikas instrumentu darinātājs Pēteris Korts (1871- 1957), ievērojamais dārznieks Sīmanis Klēvers (1834- 1922), 1905. gada revolucionārs Juris Puķe (1878- 1906), dzejnieks Vitolds Kalniņš, mākslinieks Jānis Eltermanis (1928- 1997).

Grobiņa

Pilsēta Latvijas rietumos, 10 km uz austrumiem no Liepājas.
Iedzīvotāji: 4,5 tūkstoši (1995), 90% latviešu. Rūpniecības uzņēmumi: Konservi, Lapsas, MRS, Turība u.c. Mācību iestādes: Grobiņas vidusskola.

Pilsēta radusies 4.-6.gs. Tā bijusi ostas pilsēta laikā, kad tagadējās Liepājas vietā nebija piemērotu apstākļu apdzīvotas vietas izveidošanai. Liellaivas no jūras tad caur Liepājas ezeru pa Ālandes upi nonāca līdz Grobiņai. 680.- 880g. šeit pastāvēja liela skandināvu tirgotāju un karavīru apmetne, galvenokārt- no Gotlandes un Dienvidzviedrijas.13.gs. šeit atradusies kuršu pils. Uz ziemeļiem no tās 13.gs. uzcelta Livonijas ordeņa pils. Līdz ar pils izbūvi Grobiņa kļūst par galveno novada centru. Kopš 1695.g. tai ir pilsētas tiesības.

Pēc prof.J.Endzelîna domām, Grobiņas vārds saistāms ar senu latviešu vārdu groubs - skābardis. Iespējams, ka šeit bijuši lieli skābaržu meži, par ko netieši liecina senā kuģu pilskalna nosaukums Skābaržu kalns.

Priediena uzkalniņu senkapi (pie jāšanas sporta kompleksa) ar simtiem 5. - 9. gadsimta apbedījumu - skeletkapi, ugunskapi, uzkalniņu un līdzenie kapi. Izrakumos iegūtās senlietas liecina, ka Grobiņa bija visagrāk (ap 4.- 6.gs) Baltijā izveidojusies pilsētas tipa skandināvu kolonijas apmetne. 1987. gada izrakumos atrasts līdz šim vienīgais Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē zināmais skandināvu karavīra kapakmens - stila (8. - 9. gs.), kura augstums ir apmēram 70 cm. Tas darināts no gaišā kaļķakmens.

Nakšņošana

ROJUPE

Viesnīca netālu no Rojas pilsētas. Telpas semināriem, kafejnīca, biljards, komfortablas istabiņas, kopta apkārtne.

Tiek piedāvātas 45 guļamvietas un lielisks serviss.

ROJUPE

	Vienības	Pieaugušajiem	Bērniem	Minimālā summa
Nakšņošana DBL	naktis	-	-	16.00
Nakšņošana DBL **	naktis	-	-	10.00
Nakšņošana TRIPL	naktis	-	-	21.00
Nakšņošana četrvietīgā istabā	naktis	3.50	3.50	-
Brokastis		1.00	1.00	-
Lielā zāle	stundas	-	-	5.00
Biljards	stundas	-	-	2.00

Izmaksu kalkulācija

Kilometrāžas izmaksas – 537km x 0,25Ls = 134,25Ls; 134,25 : 30 = 4,47Ls (vienam cilvēkam)

Nakšņošana un brokastis – 3,50 + 1,00 = 4,50Ls (vienam cilvēkam)

Muzeju un pasākumu apmeklējumi + ēšana ~ 5Ls

Kopā: 13,97Ls (vienam cilvēkam)

Laiks

Pirmā diena

Izbraukšana no Liepājas – 8⁰⁰

Ierašanās Aizputē - 8⁵⁰

Izbraukšana no Aizputes – 10⁰⁰

Ierašanās Kuldīgā – 10⁴⁰

Izbraukšana no Kuldīgas - 11⁰⁰

Ierašanās Ēdolē - 11²⁰

Izbraukšana no Ēdoles - 13⁰⁰

Ierašanās Ventspilī - 14⁰⁰

Izbraukšana no Ventspils - 17⁰⁰

Ierašanās Kolkā - 18⁰⁰

Izbraukšana no Kolkas - 19⁰⁰

Ierašanās Rojā – 19³⁰

Otrā diena

Izbraukšana no Rojas – 9⁰⁰

Ierašanās Valdemārpilī - 9²⁰

Izbraukšana no Valdemārpils – 10⁰⁰

Ierašanās Talsos – 10¹⁵

Izbraukšana no Talsiem - 13³⁰

Ierašanās Sabilē - 13⁴⁵

Izbraukšana no Sabiles - 14³⁰

Ierašanās Kalvenē - 15⁴⁵

Izbraukšana no Kalvenes - 16¹⁵

Ierašanās Liepājā - 17⁰⁰

Bezmaksas referāti skolai

Ekskursija Pa Kurzemes Skaistākajām Vietām (2001)