Erotika – no grieķu
valodas erotikos – mīlestības, mīlas, šo jēdzienu latviski tulko kā
jutekliskums, juteklība.
Erotiskā dziņa – par
erotikas būtību ir vairāki uzskati. 1. Naturālistiskais uzskats erotisko dziņu
identificē ar kailu juteklību,
respektīvi, seksuālo dziņu, kurai ir refleksa un līdz zr to acumirkļa raksturs;
2. Bioloģiskais uzskats to izskaidro kā sugas turpināšanas dziņu; 3.
Spirituālistiskais (jaunplatonisma un kristiānisma izveidots) uzskats erotisko
dziņu uztver kā dzīvniecisku un neiederīgu cilvēka tīri garīgā dabā. Visi šie
uztvērumi ir vienpusīgi, jo īstenībā erotiskā dziņa aptver visu cilvēku – miesu
un garu. Tīri jutekliska dziņa ir tikai dzīvniekiem. Cilvēkam tam pāri sedzas
sarežģīta dvēseles virsbūve. Erotiskā dziņa ir kompleksa un tā ietver sevī
veselu rindu elementāru iedzimtu dziņu, kas izšķiramas kā vienas totalitātes
dažādas puses.
Erotiskā dzeja –
reprezenta daudzos grieķu dzejnieku darbos. Mimnerms (7 gs. pr. Kr.) savās
elēģijās apdziedāja fleitisti Nanno; arī palikušos fragmentos viņš runā par
mīlu un jaunības priekiem. Arī citi eleģiķi, pat nopietnais Solons, apdziedāja
Afrodīti , Dionīsu un mūzas. Teognida elēģiju otrā grāmata satur fragmentus,
kas veltīti Erotam un Kipridai; šeit tiek apdziedāts zēnu skaistums. Vēl vairāk
vietas mīlestības motīviem ierādīts lesbiešu Alkaja unSapfo lirikā. Alkajam bij
vesela dziesmu šķira, erotika (mīlestības dzejoļi), pie kam pēc toreizējās
parašas viņš apdziedāja tiklab skaistus zēnus kā meitenes. Sapfo lirikā
mīlestībai pieder viena no pirmām vietām, tikai dzejniece vairāk gan jūsmo par
savām draudzenēm nekā par mīlestību uz vīrieti. Tāpat mīlestības dziesmas
rakstīja dzejnieki Alkmans un Ibiks. Izcils mīlas dzejnieks ir Ionietis
Anakreonts, kas citu motīvu gandrīz nepazīst kā tikai rozes, vīnu un mīlu.
Tāpat Teokrita idillēs galvenie motīvi ir ganu mīlestība un dabas skaistums.
Šie paši motīvi dominē aleksandriešu elēģijā un epigrammā. No grieķu erotisko
dzejoļu izdevumiem minami Scriptores erotici, ,ed. La vagnini; Eroticorum
Graecorum fragmenta papyracea.
Erotika izpaužas arī mākslā. Tā attēlo tieši vīrieša un sievietes
mīlas dzīvi vai kādas citas parādības, kas uz to norāda un liek saprast,
izjust. Tā kā erotiskās mākslas viela ņemta no paša dzīves pamata satura no
dzīves gribas augstākā izpauduma akta, tad saprotams, ka tā sastopama visos
laikmetos un tautās, kas vien veidojušas savas izjūtas.
Lai izteiktu dažādus
mīlestības aspektus un ietonējumus, senie grieķi izmanto vairākus terminus. Ar
vārdu eros viņi apzīmē jūtas, kas vērstas uz priekšmetu, lai to it kā pilnīgi
ietvertu sevī. Šis termins izsaka mīlestību-kaislību, greizsirdību un
juteklisku tieksmi un ir saistīts ar tās juteklisko pusi. Eros pauž dabā
valdošo polaritāti un nerimdināmas ilgas pārvarēt šo polaritāti. Eros ir
kaislīga pašatdeve, jūsmīga mīlestība, kas lūkojas uz savu priekšmetu it kā “no
apakšas uz augšu” un neatstāj vietu žēlumam un iejūtībai.
Erots (gr. eros,
mīlestība) – grieķu mīlestības dievs (romiešu Amors). Homērs vēl Erotu nepazīst
bet Hēsiods teogonijā viņu jau uzskata par vienu no visagrāk dzimušajiem
dieviem. Parasti Erotu uzskatīja par Afrodītes dēlu. Pēc orfiķu mācības no
pirmatnējās tumsas un tukšuma radās sudraba krāsā spīdoša ola, no kuras
izšķīlies Erots kā visāas dzīvības valdošais spēks. Erotu pielūdza līdzās
Afrodītei un viņa kults pastāvēja sevišķi Boiotjas pilsētā Tespijās (kur viņa
visvecākais attēls bija rupja akmens veidā, bet vēlāk tur stāvēja slavenais
Pārksitela Erots). Tespijās ik pēc 4 g. notika Erota svētki ar sporta un
mūzikas sacīkstēm. Erotu mēdza iedomāties kā brīnumdaiļu spārnotu bērnu: vecākā
laikā viņa atribūti ir ziedi un lira vēlāk mīlas bultas vai arī degoša (kazu) lāpa rokā. Vēlāk kristīgā mākslā Erota
attēlojums palika par spārnotu zēnveidīgu enģeli.
Liela nozīme erotikai ir Hinduismā, jo viena no trim
pamatvērtībām hinduismā ir vistiešākā mērā saistīta ar erotiku. Šo vērtību hinduismā apzīmē ar jēdzienu kama
(vēlme). Kama – jutekliski emocionālo tieksmju īstenošanas normas, zinātne par
to, kā iegūst pareizu prieku, kuru sniedz pieci jutekļi (redze, dzirde, garša,
oža, tauste). Viena no kamas sastāvdaļām ir erotoloģija, dzimumsaskarsmes
priekšrakstu kopums. Vārds kama plašā nozīmē ir vēlēšanās vispār un tās
apmierināšana, bet šaurā – attiecas uz seksu. Saskaņā ar hinduisma kanoniem
dzimumbauda ir augstākā bauda no tām, kas iegūstama uz zemes. Paša kosmosa
radīšanas aktu hinduisms izprot kā dieva un dievietes dzimumakta rezultātu (ne
jau velti Indijā dzimumakts attēlots uz tempļiem, lietota plaša simbolika
attiecībā uz seksuālām tēmām utt.). Erotisko kamas aspektu personificē dievs
Kama vai Kamadēvi, ko uzskata par Dharmas dēlu. Jautājumu par to kā ievērot
kamas priekštatus, risināja tā kamašstra – īpašs žanrs indiešu literatūrā
(šastra – zinātne), kurā populārākais darbs Vatsjanas 3-4 gs. sarakstītais
traktāts “Kamasutra” (sutra – traktāts, likumu kopums). Šā sacerējuma galvenā
tēma ir erotoloģija vai samprajoja (savienošanās) sambhoga (bauda).
20 gs. beigās jēdziens
erotika lielākajā sabiedrības daļā saistās tikai ar seksu. Šai sakarā Fuko ir
liels darbs, kas analizē seksu, - “Griba zināt”. Tagad tiešām eksistē tikai
sekss. Bet tas ir garlaicīgs, un tāpēc tam jāmirst, lai dotu vietu erotikai.
Sekss nozīmē, ka visi prieki un baudas ir atkarīgi tikai no dzimuma. Turpretim
erotika redz ķermeni tā vienotībā ar dvēseli. Erotika ir daudzpusīga, sekss –
tas ir piecu minūšu veikals, kur satiekas divas mašīnas. Sekss - tas ir cilvēcisko attiecību brāķis, haltūra;
tas, kas ir īsts un vērtīgs, kas var būt arī mākslas darbs, rodams tikai
erotikā. Vilhelms Šmids uzskata, ka pie erotikas šaurās izpratnes noveda
kristietība, Kura cilvēka domas pilnīgi novirzīja uz viņa ķermeni, arī uz
dzimuma apzināšanos. Bet nesvarīgi kļuva skatieni, pieskārieni, maigums. Uz
dzimumu vērsta uzmanība un aizliegums to aizskart noveda pie tā, ka dzimums
kļuva it kā viduspunkts, galvenais. Lai gan svarīgs varētu būt nevis tas, bet
gan teiksim, deguns. Erotika ir māksla, kas pastāv starp divām galējībām. Pirmā
ir mīlestība kristietībā, kura uzsver bezķermenisko mīlestību, otrā, “kailais”
sekss. Erotikā svarīgi ir skatieni, žesti, kustības. Deja, pieskaršanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru