Filosofija un erotika

Ivars Vertuls

2P2.1

Domraksts

Filosofija un erotika

Ventspils, 2000

            Atšķiru skaidrojošo vārdnīcu:

filosofija – 1. zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgajiem likumiem; mācība par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem. 2. Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi. 3. Filosofiska mācība, pasauluzskats. 4. Prātojumi; arī uzskatu kopums

erotika – 1. Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme. 2. Erotiska rakstura literatūra, mākslas darbi.

Domraksta tēma ir par filosofiju un erotiku, tātad man tās ir jāapskata kopīgi, jāskatās, kas tām ir kopīgs vai arī kas atsevišķs. Skatoties uz šiem paskaidrojošajiem tekstiem, joprojām nerodas augsne veselīgai šo terminu salīdzināšanai. Klasiskā izpratnē filosofija ir gudrības mīlestība, jā šādi tas skan vienkārši un saprotami, taču vai tas tajā pašā laikā kaut ko paskaidro? Nē! Mīlēt gudrību – kāpēc – vai tāpēc, ka pats ir gudrs, vai tāpēc, ka pašam ši gudrība nepiemīt? Jautājums grūts. Filosofi apskata dažādus dīvainus jautājumus, viņi, tāpat kā jebkura kultūras izpausme, ietekmē sabiedrības attīstību. Filosofija – tā ir gan teorija, gan prakse vienlaikus (jo vairāk lasu dažādus filosofiskus darbus, jo es mazāk saprotu kas tiem visiem ir kopīgs). Esot jāatšķir esamība un šķitums. Jā, bet tas vairāk ir televīzijas seriāla “slepenās lietas” pārziņā. Vērojot pasauli katrs izdara savus secinājumus, un vai tad viņam ir kāda cita izvēle, kā vien pieņemt par patiesību. Ja viņš izdomā, ka patiesībā ir savādāk, tad kāda ir šī cilvēka vajadzība pēc maņu orgāniem, ja tie melo un nerāda to kas ir. Vai tad daltoniķi, kas redz krāsas savādāk dzīvo kādā paralēlā visumā? Nē, viņi dzīvo kopā ar mums, un var pat izrādīties, ka viņi redz krāsa pareizi, bet pārējie nepareizi. Un ko tad lai dara? Šādā veidā var aizdomāties ļoti tālu. Erotika – kādu kritēriju man ņemt par pamatu, lai veiktu kādas salīdzinošas darbības? Meklējot vēl kādu skaidrojumu, sastopos ar vārdiem, ka erotika ir tas mīlas dzīves novads, kurā dzimuma sakariem nav nekādas vai ir ļoti niecīga nozīme. O, jau parādās kas kopīgs – mīlestība. Mīlestībā uz gudrību, vai filosofijā ir grūti iekļaut kādu daļu dzimuma sakaru, tāpēc var teikt, ka mīlestība uz gudrību ir erotiska. Secinājumi? Nerodas. Šim vārdu savienojumam jēga. Diemžēl šie vārdi ir tik daudznozīmīgi, ka šī izteiciena jēga ir ļoti izplūdusi. Labi, ka šis ir domraksts, tādēļ es varu manipulēt ar tekstu tieši tā kā es domāju.

Vai gudrības mīlestība izraisa kādas sajūtas? Vai filosofijas kā prātošanas process rada emocijas? Manuprāt tas nav atkarīgs no pašas filosofijas, bet no tā, ko izjūt cilvēks par prātojamo problēmu. Filosofija labākajā gadījumā ir kā augsne kādām jūtām. Vai šim faktam ir nozīme? Atkal nav. Sāpīgi, pagaidām neredzu kādu lietderīgu secinājumu savā darbā.

1. vārda filosofija definīcija no svešvārdu vārdnīcas,  ko izdevis apgāds “Jumava”: zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgajiem likumiem; mācība par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem. Vai tas neattiecas vairāk uz loģiku vai ētiku? Vai šim variantam ir kas kopīgs ar filosofiju? Varbūt vienīgi tas, ka filosofu darbos ir parādīts, ka viņi uztver pasauli, bet tas nav tik kategoriski, lai to sauktu mācību par izziņas vispārīgajiem principiem. Tādā gadījumā arī mans darbs ir mācība par vispārīgajiem izziņas principiem, kaut gan es nemanu šeit norādījumus par to, kā jāapskata kāda lieta, priekšmets, parādība vai vienalga kas. Nākamais skadrojuma varinats, ko mums piedāvā tā pati vārdnīca: filosofija – kādas zinātnes nozares metodoloģiskie pamati. Tiešām labs variants, piemēram skaitļu teorija ir matemātikas filosofija. Vai arī autopsija – anatomijas filosofija. Kā mēs varētu šādas nozīmes filosofiju salīdzināt ar erotiku? Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme. Pilnīgi nekas kopīgs. Varbūt šādu filosofiju var saistīt ar erotiku citā izpratnē – kā no dzimuma sakariem brīvā nozīmē? Tas nepalīdz, kādas zinātnes metodoloģiskā pamata un erotikas salīdzināšana nevar būt šī darba galvenā tēma.

Kas tālāk? Filosofija ir filosofiska mācība. Tikpat tad varbūt vārdu ābols varētu paskaidrot ar tekstu: “liels ābolītis” un ābolītis būtu mazs ābols?  Erotika savukārt būt erotiska mācība,   kāpēc gan nē? Šajā gadījumā abas šīs lietas ir mācības, tā jau ir nopietna pazīme pēc kuras salīdzināt. Ko mums māca erotika? Viņa varētu mums mācīt dzīvesveidu ar vai bez seksa, atkarībā no tā, ko kurš grib saprast ar erotiku. Filosofija savkārt varētu mums mācīt pareizu pasaules uztveri. Domraksta tēma ir tik provokatīva, ka tā vien gribas salīdzināt, kas labāks, erotika vai filosofija, šajā gadījumā erotikas vai filosofijas mācība. No filosofijas mācības cilvēks gūtu iespēju uztvert pasauli tā, kā kāds to jau ir darījis līdz šim (ak, gribētu es izlasīt kādu grāmatu, kur būtu pamācīts, kā ir jāuztver pasaule lai būtu laimīgs), bet šajā gadījumā tas sabradā cilvēka individualitāti. ko šis pats cilvēks, kurš nupat riskēja ar savu individualitāti, varētu gūt no erotikas mācības? Tas palīdzētu labāk izprast pašam sevi un citus, saprast attiecību modeļus, kas valda starp cilvēkiem utt.