Kristapa Freimaņa
I P
2.1
Eseja
Erotika?
Erotika? Erotikas nav. Ar erotiku ir tāpat kā ar mīlestību.
Kā teica kāda franču kundze: ”Mīlestība? To ir izdomājuši krievi, lai nebūtu
jāmaksā nauda.” Erotiku arī ir izdomājuši un lieto cilvēki, lai nebūtu jāmaksā, t.i., lai nebūtu savai
sirdsapziņai un apkārtējiem jāatzīstas savās dziņās, lai tās būtu iespējams
noslēpt zem morāles normas izturoša vārda erotika,
nesaucot to par māksliniecisku dzimumizpratni vai kaut ko līdzīgu. Animācijas
filmu sērijas “Sekss un vardarbība” režisore TV izteicās, ka ja visas lietas,
kas ir horizontālas apzīmē sievietes un visas vertikālās vīriešus, tad jebkura
ainava ir erotiska. Ko šinī kontekstā nozīmē erotika? Pēc manām domām, tas ir
vienkārši citādos vārdos ieslēpts seksa apraksts. Protams, nevar apgalvot, ka
erotikas nav vispār, tā eksistē tāpat kā eksistē Jahve, Allāhs, vai jebkura
dievība – kā valodas fenomens ar noteiktu un savā ziņā funkcionālu nozīmi. Tā
eksistē arī kā kultūras fenomens – kā Erosa darbības lauks, bet tā nekādā
gadījumā nav mīlestības lauks, kuram nav nekāda sakara ar dzimumtieksmi. Tieši
dzimumtieksmes pieminēšana vien jau definīcijā parāda to, ka tām ir
visciešākais sakars un ko gan citu var gaidīt no visseksuālākā dzīvnieka –
cilvēka, kurš gan ļoti bieži ir sabiedrības (morāles normu) spiediena rezultātā
savu dzimumtieksmi sublimēt un izdomāt ceļus, kā apejot morāles normas nokļūt
pie mērķa – tieksmju apmierināšanas. Tieši tāpēc ir izdomāta erotika, erotiski
zīmējumi, filmas, fotogrāfijas, stāsti, kuriem it kā nav sakara ar
dzimumtieksmi un tās apmierinātājiem izklaides industrijā – prostitūciju un
pornogrāfiju, bet patiesībā šī saikne ir
visciešākā, ko pierāda arī tas, ka Latvijā pirmajos neatkarības gados notika kuriozs
gadījums ar pornogrāfijas atšķiršanu no erotikas definēšanu. Tika definēts, ka
pornogrāfija sākas tad, kad attēlos (toreiz runa bija par žurnāliem un
videofilmām) redzamais dzimumakta potenciālais objekts izskatās gatavs
dzimumaktam, t.i. ir pievēris acis. Pasaules mēreno joslu iedzīvotājiem
erotikas jēdziens saistās arī ar pretstatu – apģērbts - kails. Par erotiskām
šeit tiek uzskatītas sieviešu krūtis, kurām citās pasaules daļās, piemēram,
Āfrikā šīs kvalitātes nav. Kāds ir teicis, ka liekot visiem uz kādu laiku slēpt
rokas mazo pirkstu un tas kļūs izcili erotisks. Tas nozīmē, ka viena no
erotikas būtībām ir tīši vai netīši slēptajā, tā padara par vērtībām lietas,
kurām sākumā šī vērtība nav piemitusi un iespējams arī nepiemīt, bet sadarbībā
ar mūsu iztēli un dažādām dziņām tā tiek radīta. Raugoties uz erotiku, kā
jēdzienu un tā pielietošanu jāatzīmē, ka šim vārdam nav tās negatīvās vai kaut
ko amorālu nozīmējošās auras, kāda piemīt ļoti lielai daļai ar dzimumtieksmi,
dziņām, arī pašu ķermeni saistītiem vārdiem. Taču ne jau vienmēr un visur tas
ir tieši tā, piemēram, Dēmostena “Erotiskās esejas”[1]
ievadā tiek teikts: ”…Ievērojot arī, ka visā visumā lielākā daļa no erotiskiem
sacerējumiem drīzāk nes kaunu nekā godu tiem, par ko tie tiek rakstīti…”
Platona “Valstī” arī erotika netiek uzskatīta par tikumu bet tiek saistīta ar
tirāna deģenerēšanos: “[2]…Tad
cilvēks kļūst tirānisks vārda vistiešākajā nozīmē, kad savas dabas vai ieradumu
dēļ viņš kļūst vienāds ar piedzērušajiem, erotiskajiem, maniakālajiem...” Tas
nozīmē, ka pozitīvo auru erotika ir ieguvusi drīzāk nevis Antīkajā pasaulē, bet
gan vēlāk, iespējams, iegūstot pavisam citu nozīmi , “veca dziesma jaunās
skaņās”. Tieši šo pozitīvo skanējumu tā varēja iegūt vēlāk – Renesanses laikā,
kad, apgūstot Grieķu un Romiešu atstāto mantojumu, tika idealizēts viss
Antīkajai pasaulei piederošais un tieši šādā idealizētā nozīmē tas ir nonācis
līdz mums un ir pieejams kā patīkams termins savu sublimēto dziņu aprakstam.
Protams, šim jēdzienam tāpat kā daudziem līdzīgiem jēdzieniem, kas saistīti ar
cilvēka iekšējo pasauli un uztveri nav viennozīmīga skaidrojuma. Tāpēc pastāv
daudz citu skaidrojumu. Viens no skaidrojumiem, ko varētu uzskatīt par
sadzīvisko skaidrojumu, ir tāds, ka erotika ir tāds dzimumakta potenciālā
objekta attēlojums, kurā netiek attēlotas tā ģenitālijas, pārējais ir
pornogrāfija. Šis ir visbiežāk tieši sarunās sastopamais skaidrojums, taču sekojot tam Mikelandželo Dāvida
skulptūra ir tīra pornogrāfija, kam nelabprāt piekristu mākslas zinātnieki vai arī
noteiktās skulptūras fani vārda pornogrāfija
nepatīkamās sadzīviskās auras dēļ, pie kam, vēl joprojām daudzās valstīs notiek
(un droši vien bezgalīgi) strīdi par to, kas ir un kas nav erotika. Cits
skaidrojums ir tieši saistīts ar paralēļu vilkšanu starp erotiku un mākslu,
tiek definēts, ka erotika ir
mākslinieciska pornogrāfija, t.i. nevis vienkārši kaut kādi iegūstamas gaļas
attēli (attēlojumi), bet attēli un attēlojumi ar rozīnīti (t.i. ar kaut kādu noslēpumu, kuru katrs var iedomāties,
kā pašam labpatīk). Vēl kādas no definīcijām vai, pareizāk sakot, apraksta
galvenā ideja ir, ka erotika tā ir māksla priecāties par skaisto jebkurā dzīvā
ķermenī (tātad erotika nevar tikt attēlota bildēs, filmās, skulptūrās, jo šīs
lietas nav dzīvas), nebūt to neuztverot kā seksa objektu. Tātad erotisks var
būt kaķis, suns, tarakāns, utt. Attēlojuma nosaukšana par erotiku tādā gadījumā
varētu tikt uzskatīta par sava veida nekrofīlijas, kura neietver seksu,
paveidu. Ir iespējams erotiku skaidrot arī no etimoloģiskā viedokļa, tādā
gadījumā erotika ir mīlas dieva Erosa darbības lauks. Taču, kāds īsti ir šis
darbības lauks? Aristofāna “Putnos” tā ir Nemirstīgo (t.i. dievu) radīšana:
”…Neviens no nemirstīgajiem nepastāvēja kamēr Eross savāca kopā visas pasaules
sastāvdaļas un to laulības (kāzu) rezultātā radās Debesis, Okeāns un
neiznīcināmā svētīto dievu ģints…”[3]
Tāpat Erosa darbības laokā ietilps lidināšanās (viņam vienmēr ir spārni) un
palīdzība mīlētājiem. Tātad erotika ir dievu radīšana un savešana. Pēc manām
domām erotikai ar Erosu vienīgā saistība ir vēsturiskās nenoteiktības izvēle –
morāles apiešanai izmantojot lielām masām nepazīstamas kultūras fenomenu.
Nebūtu erotikas izdomātu kaut ko citu, tāpat kā relativitātes teoriju varēja
atklāt arī bez Einšteina, varbūt vēlāk. Nav nekā jauna ir tikai zināmais un vēl
nezināmais.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru