Ir parasts darba dienas rīts. Nāku uz
skolu. Iznāk iet garām lielajam piemineklim, kurš atrodas Leču kalniņā. Atceros
skolotāja mācīja par 1905. gada revolūciju. Aiz pieminekļa, blakus
dīķītim, zem kuplas kastaņas, atrodas piemiņas plāksne dažiem 1905. gada
revolucionāriem. Revolūcija Latvijā sākās
ar 1905.g. 13.janvāra notikumiem Rīgā. Streiku kustība, kas radās pēc
demonstrantu apšaušanas Pēterburgā 22. janvārī, aptvēra lielākās Krievijas
impērijas pilsētas un sevišķi plaši izvērsās Baltijā un Polijā. Ar plašām
demonstrācijām un mītiņiem Latvijā togad atzīmēja 1.Maija svētkus. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana,
darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana un
citas) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un
preses brīvība, likumdošanas uzlabošana un citas) prasības. Vārdu sakot cilvēki
tiecās pēc labākas dzīves un ērtībām, kādas jebkurš normāls cilvēks vēlas, lai
varētu dzīvot. 1905. oktobrī Latvijā sevišķi aktivizējās streiku kustība, viens
no galvenajiem bija oktobra ģenerālstreiks. Streikoja ne tikai strādnieki, bet
arī kalpotāji, amatnieki, pārdevēji, studenti un citi. Domāju, ka visi šie
cilvēki tiecās pēc labākas dzīves un tās atvieglojumiem. Plašie nemieri, kas
aptvēra gandrīz visu lielo impēriju, piespieda Nikolaju II, toreizējo impērijas
vadītāju, 30.oktobrī izdot manifestu, kurā viņš solīja tautai vārda un
biedrošanās brīvību. Šī atļauja tika izmantota un tā sauktās "brīvības
dienas" turpinājās gandrīz līdz 1905.g. beigām. Latvijā sāka dibināties
dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku
arodbiedrības (Rīgā vien tajās apvienojās ap 15 tūkst. strādnieku). Mazinājās pārkrievošanas
spaidi. Latgalē tika atcelts "drukas aizliegums". Tautskolās
drīkstēja mācīt latviešu valodā (šo ieguvumu atcēla 1913). Latviešiem visu
laiku bija jāmācās krievu valodā. Beidzot viņi varēs mācīties skolā ar savas
valodas palīdzību. Es nevarētu pat iedomāties, ja man būtu jāklausās
matemātikas teorija krievu valodā! Bet mūsu senči to ir piedzīvojuši.
Plaša streiku kustība izvērsās arī laukos, manuprāt, viens
no lielākajiem ir laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks, notika arī baznīcu
demonstrācijas. Dibinājās rīcības komitejas, kuras neatzina cara valdības
likumus un varas iestāžu rīkojumus un sāka pagastos plašus demokrātiskus
pārkārtojumus – likvidēja muižnieku privilēģijas, atcēla zemes rentes, zemes
izpirkšanas un zemes nodokļa maksājumus, uzņēmās likvidēto pagasta valžu
funkcijas, kā arī pārkārtoja mācības skolās, un tautas milicijas vienības. 1905.g. beigās revolūcija
sasniedza augstāko pakāpi. Vairākās vietās notika bruņotās sacelšanās, vieno
tām ir Tukuma bruņotā sacelšanās. Savukārt pilsētās aktīvi darbojās kaujinieku
vienības, kuru uzdevums bija apsargāt demonstrācijas un mītiņus, nepieļaut
grautiņu un nekārtību izcelšanos, sodīt nodevējus un spiegus, atbrīvot
arestētos un notiesātos biedrus, kā arī traucēt valdības iestāžu darbu un
savstarpējo sazināšanos. Notiesāto biedru atbrīvošana izvērsās par uzbrukumu
Rīgas centrālcietumam. Šis uzbrukums, manuprāt, parādīja latviešu drosmi un
mīlestību pret saviem tautiešiem, kā arī naidu pret apspiedējiem.
1906 sākās
revolūcijas atplūdi. Vietām streiki vēl turpinājās, taču tie bija nelieli.
Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās, piemēram - mežabrāļi.
Revolūcijas apspiešanai Latvijā tika ievestas soda ekspedīcijas. Mūsu dzimtajā
pilsētā, Talsos, šo soda ekspedīciju rezultātā tika nošauti daudzi nevainīgi
cilvēki. Šiem cilvēkiem tiesu nesprieda tos nošāva un paskaidrojumā ierakstīja
– “Nošauts bēgot”. Par piemiņu šiem upuriem Talsos ir Soda priede.
Iedzīvotāji zaudēja daļu no iekarotajām
brīvībām. Muižniecība savas privilēģijas saglabāja – landtāgs joprojām palika
augstākā pašvaldības iestāde. Tomēr tieši revolūcijas laikā plašu atbalstu
ieguva ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā
vienībā ar autonomijas tiesībām. Secinu to, ka iedzīvotāji šinī revolūcijā
tikai zaudēja, pie varas palika iepriekšējās organizācijas. Ar nākošajām
atmodām latvieši ieguva vairāk un to rezultātā tauta bija apmierināta.
Ģirts Legzdiņš
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru