Eseja par II atmodu Latvijā. (talsos)




          Ir parasts darba dienas rīts. Nāku uz skolu. Iznāk iet garām lielajam piemineklim, kurš atrodas Leču kalniņā. Atceros skolotāja mācīja par 1905. gada revolūciju. Aiz pieminekļa, blakus dīķītim, zem kuplas kastaņas, atrodas piemiņas plāksne dažiem 1905. gada revolucionāriem. Revolūcija Latvijā sākās ar 1905.g. 13.janvāra notikumiem Rīgā. Streiku kustība, kas radās pēc demonstrantu apšaušanas Pēterburgā 22. janvārī, aptvēra lielākās Krievijas impērijas pilsētas un sevišķi plaši izvērsās Baltijā un Polijā. Ar plašām demonstrācijām un mītiņiem Latvijā togad atzīmēja 1.Maija svētkus. Tika  izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana un citas) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana un citas) prasības. Vārdu sakot cilvēki tiecās pēc labākas dzīves un ērtībām, kādas jebkurš normāls cilvēks vēlas, lai varētu dzīvot. 1905. oktobrī Latvijā sevišķi aktivizējās streiku kustība, viens no galvenajiem bija oktobra ģenerālstreiks. Streikoja ne tikai strādnieki, bet arī kalpotāji, amatnieki, pārdevēji, studenti un citi. Domāju, ka visi šie cilvēki tiecās pēc labākas dzīves un tās atvieglojumiem. Plašie nemieri, kas aptvēra gandrīz visu lielo impēriju, piespieda Nikolaju II, toreizējo impērijas vadītāju, 30.oktobrī izdot manifestu, kurā viņš solīja tautai vārda un biedrošanās brīvību. Šī atļauja tika izmantota un tā sauktās "brīvības dienas" turpinājās gandrīz līdz 1905.g. beigām. Latvijā sāka dibināties dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku arodbiedrības (Rīgā vien tajās apvienojās ap 15 tūkst. strādnieku). Mazinājās pārkrievošanas spaidi. Latgalē tika atcelts "drukas aizliegums". Tautskolās drīkstēja mācīt latviešu valodā (šo ieguvumu atcēla 1913). Latviešiem visu laiku bija jāmācās krievu valodā. Beidzot viņi varēs mācīties skolā ar savas valodas palīdzību. Es nevarētu pat iedomāties, ja man būtu jāklausās matemātikas teorija krievu valodā! Bet mūsu senči to ir piedzīvojuši.
Plaša streiku kustība izvērsās arī laukos, manuprāt, viens no lielākajiem ir laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks, notika arī baznīcu demonstrācijas. Dibinājās rīcības komitejas, kuras neatzina cara valdības likumus un varas iestāžu rīkojumus un sāka pagastos plašus demokrātiskus pārkārtojumus – likvidēja muižnieku privilēģijas, atcēla zemes rentes, zemes izpirkšanas un zemes nodokļa maksājumus, uzņēmās likvidēto pagasta valžu funkcijas, kā arī pārkārtoja mācības skolās, un tautas milicijas vienības. 1905.g. beigās revolūcija sasniedza augstāko pakāpi. Vairākās vietās notika bruņotās sacelšanās, vieno tām ir Tukuma bruņotā sacelšanās. Savukārt pilsētās aktīvi darbojās kaujinieku vienības, kuru uzdevums bija apsargāt demonstrācijas un mītiņus, nepieļaut grautiņu un nekārtību izcelšanos, sodīt nodevējus un spiegus, atbrīvot arestētos un notiesātos biedrus, kā arī traucēt valdības iestāžu darbu un savstarpējo sazināšanos. Notiesāto biedru atbrīvošana izvērsās par uzbrukumu Rīgas centrālcietumam. Šis uzbrukums, manuprāt, parādīja latviešu drosmi un mīlestību pret saviem tautiešiem, kā arī naidu pret apspiedējiem.
1906 sākās revolūcijas atplūdi. Vietām streiki vēl turpinājās, taču tie bija nelieli. Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās, piemēram - mežabrāļi. Revolūcijas apspiešanai Latvijā tika ievestas soda ekspedīcijas. Mūsu dzimtajā pilsētā, Talsos, šo soda ekspedīciju rezultātā tika nošauti daudzi nevainīgi cilvēki. Šiem cilvēkiem tiesu nesprieda tos nošāva un paskaidrojumā ierakstīja – “Nošauts bēgot”. Par piemiņu šiem upuriem Talsos ir Soda priede.
Iedzīvotāji zaudēja daļu no iekarotajām brīvībām. Muižniecība savas privilēģijas saglabāja – landtāgs joprojām palika augstākā pašvaldības iestāde. Tomēr tieši revolūcijas laikā plašu atbalstu ieguva ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām. Secinu to, ka iedzīvotāji šinī revolūcijā tikai zaudēja, pie varas palika iepriekšējās organizācijas. Ar nākošajām atmodām latvieši ieguva vairāk un to rezultātā tauta bija apmierināta.




Ģirts Legzdiņš

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru