Evandželista Toričelli (1608 – 1647)

 Itāļu fiziķis un matemātiķis Evandželists Toričelli piedzima Faencas pilsētiņā, vietējo augstmaņu ģimenē. Mācījās Romā pie lielā Galileja drauga un skolnieka Kastelli. Te arī iepazinās ar Galileja darbiem.

            1641. gadā Toričelli pārcēlās uz Arčetri ciematiņu, kur stingrā inkvizīcijas tiesas uzraudzībā sava mūža pēdējos gadus pavadīja Galileo Galilejs. Ar lielām pūlēm Toričelli izdevās saņemt atļauju apmeklēt sirmo, redzi zaudējušo zinātnieku. Saviem pēdējiem skolniekiem Viviani un Toričelli nodiktēja savus pēdējos darbus. Pēc Galileja nāves 1642. gadā Toričelli kļuva par Toskānijas hercoga galma matemātiķi un Florencas universitātes matemātikas un fizikas profesoru.  Šajā laikā viņš veica savus slavenos pētījumus, konstatēja atmosfēras spiedienu.

            Florencas amatnieki – aku būvētāji vairākkārt lūdza Toričelli izskaidrot, kāpēc sūkņi nevar uzsūknēt ūdeni caurulēs augstāk par 18  Florencas olektīm (apmēram 10 m), pēc tam starp vizuli un ūdeni sāk veidoties tukša telpa. Pēc tā laika uzskatiem šāda parādība nebija iespējama, jo valdīja pārliecība, ka “daba baidās no tukšumiem”. Kā mazliet ironiski izteicās fiziķis Blēzs Paskāls: “Drīzāk daba pacietīs savu bojā eju nekā kaut mazāko tukšumu!” Šim uzskatam bija arī reliģisks pamatojums – ja reiz pasauli radījis Dievs, viņš taču nevarēja radīt “neko”- tukšumu.

            Toričelli bija dziļi reliģiozs cilvēks – dažus gadus vēlāk viņš izdeva savas “Pārdomas par reliģiju”. Tomēr vēlēšanās izzināt dabas noslēpumu bija stiprāka, un viņš ķērās pie šī “nekā” izpētes. Strādāt ar desmit metrus garu cauruli bija ļoti neērti, un viņam ienāca prātā, ka ūdens vietā vajadzētu izmantot apmēram trīspadsmit reizes blīvāko dzīvsudrabu. Ideja izrādījās ļoti pareiza – “nekas” veidojās caurulē jau virs 76 cm augsta dzīvsudraba stabiņa. Kas dzīvsudraba stabiņu notur šādā līmenī?

            Jau Galilejs pierādīja, ka gaisam (atmosfērai) ir savs svars. Toričelli secināja, ka atmosfēra rada spiedienu. To viņš apliecināja arī eksperimentā. Spiediena līmeni varēja izmērīt, nosakot dzīvsudraba stabiņa augstumu. Izdarot sistemātiskus novērojumus, Toričelli ievērēja, ka stabiņa augstums caurulē nedaudz mainās atkarībā no laika apstākļiem.

            Drīz vien Toričelli izveidoja pirmo atmosfēras spiedienu mērīšanas ierīci – barometrs (1643). Turpinot pētījumus, kādus aizsāka Toričelli, francūzim Paskālam izdevās pierādīt, ka, kāpjot kalnos (tātad nonākot apstākļos, kur atmosfēras slānis vairs nav tik biezs),  dzīvsudraba līmenis barometrā krīt. Arī citi Paskāla eksperimenti apstiprināja atmosfēras spiediena eksistenci.

            Toričelli veica izcilus pētījumus arī citās fizikas, matemātikas un tehnikas nozarēs. Darbojies pneimatikā un mehānikā. Viņš uzlaboja  Galileja izgudroto “termoskopu”, izveidoja pirmo spirta termometru, izskaidroja vēja rašanos ar dažāda lieluma atmosfēras spiedienu  dažādās Zemes vietās. Savā darbā “Par brīvi krītošo un mesto smago ķermeņu kustību” pierādīja, ka leņķī pret horizontu sviestu ķermeņu kustības trajektorija ir paraboliska, formulējis likumu par šķidruma iztecēšanu no trauka un atvedinājis formulu tecēšanas ātruma noteikšanai (Toričelli formula; 1641),  lieliski slīpēja lēcas un bija izcils mikroskopu un teleskopu konstruktors.

Toričelli formula – formula, pēc kuras aprēķina ātrumu, ar kādu šķidrums smaguma spēka iedarbībā izplūst no trauka pa nelielu caurumiņu. (1641)

Toričelli tukšums – bezgaisa telpa virs šķidruma brīvās virsmas noslēgtā traukā. (1643)