Ideāli

Ideāls (no grieķu val. idea- saprašana, ideja).Ētikas kategorija un morālas apziņas izpratne ,kas satur augstākās morāles prasības, kuru iespējamā  realizācija personībai atļautu iegūt pilnīgu ideālu .Tēls kas satur visvērtīgāko un visaugstāko cilvēka absolūto apziņas pienākumu ; ļauna un laba kritēriju atšķiršana. Morāla ideāla saturs veidojas cilvēku apziņas procesa: cilvēkam ir piemītoša spēja projektēt sevi nākotne ,radot priekšstatu par tām iespējamām struktūrām un attiecībām ,kuras atbilst gan individuālajām, gan sabiedriskajām interesēm .Ideāli raksturo tikumisko attiecību pašu optimālāko un perspektīvāko stāvokli, kura panākta pretrunīgo interešu saskaņotība .Ideāli pauž cilvēka maksimālās iespējas, kuras robežojas ar neiespējamo un līdz kuram viņš spēj aizsniegties tikai ticībā, fantāzijā un sapņos .Te tiek pārvarēta īstenības (esības ,tagadnes ,situācijas) materiāla pretestība un iezīmēta humāna un sapratīga attīstības perspektīva. Tā paver iespēju pretrunīgajā ideālu un īstenības konfrontācija rast darbības programmu ,cenšoties to īstenot , saskaņā ar izvirzīto perspektīvu.

Tomēr ne vienmēr ir iespējama ideāla īstenošana. Un tomēr cilvēks vienmēr tiecas uz ideālu piepildīšanu. Visos laikmetos ir nepieiesama perspektīvas apjauta ,kas ļauj skaidrāk nošķirt būtisko un nebūtisko ,parejošo un paliekušo ,jegpilno un bezjēdzīgo ,kas nevienmēr viegli  ir izvērtējams .Vērtējuma kritērijas ir saistītas ar cilvēciskuma ,humānisma jēdzienu ,kas kalpo par vienu no tikumiskā ideāla izveides pamatprincipiem.

Katram cilvēkam ir vairāki ideāli ,kas atbilst viņu individaualajām un sabiedriskajam interesēm.

Man arī ir savs personīgais ideāls ,tas ir Mihaels Shumachers, kurš prot labi uzvesties un cenšas braukt godīgi un iegūt skatītāju simpātijas.

Normas

Norma latiņu valoda nozīme noteikumi ,paraugs .Tā ir viena no visparastākajām tikumības prasībām un paradās divejadā veida:

1.Ka morālo attiecību elements.

2.Ka morālās apziņas forma.

No vienas puses tā ir uzvedības norma ,parašas ,daudzu cilvēku rīcība .Norma atšķirībā no ideāla ir tikumiskas uzvedības standatrs ,kas izsaka to obligāto minimumu ,bez kura ievērošanas nebūtu iespējama sabiedrības pastāvēšana (šo ievērošanu cenšas nodrošināt sabiedriskas domas kontrole un tas sankcijas).Norma ir relatīvi pabeigta un noslēgta tāpēc tā mazāk pieļauj radošu attieksmi .Arējas sabiedriskas domas pieprasīta tā sekme pašierobēžošanu ,lai respektētu citu intereses .Tikumiskajās normas ir ietvertas prasības, kuram visbiežāk ir aizlieguma raksturs(nezodz ,nemelo, nedari pāri ,neapsmej un citi aizliegumi drīzāk gan ierobežo ,nevis atļauj pat pozitīvas prasības–palīdzi ,esi godīgs ,rīkojies taisnīgi utt.-vairāk izpaužas aizliegums).Normai ir jasavalda cilvēka savtīgo tieksmju stihija ,tapec tā, izmantojot arējās un iekšējās kontroles un sankciju sistēmu, nepiekāpīgi iezīmē vēlamo robežlīniju ,kuras sasniegšana ir ikvienam pa spēkam un kura veido obligātā pienākuma sfēru.

Ka piemēru varētu minēt uzvedības normu .Pie tas attiecās kārtīga uzvešanas uz ielas(nespļaut ,nemetāt papīrus un negrūstīties).

Norma ir tuvināta istenībai ,šeit ir iespējama nepilnību novēršana .Bieži mēdz sacīt:" Nedari otram to ,kas tev pašam nepatīk".

Normas ir pakļautas sociāliem apstākļiem. Ir iespējama  sabiedrība amorālu normu izplatīšana un pat to pārvēršana par normu .Ka piemēru varētu minēt to ka pirms laulības seksualās attiecības agrāk tika uzskatītas par amoralām ,bet tagad tas ir kļuvušas gandrīz vai par normu ,jo ir majnijušies lielākā sabiedrības daļas apzina.

Aizliegumi

Aizliegumi? Ko cilvēki vispār saprot ar šo vardu? Visbiežāk cilvēki ar šo vardu saprot tikumiskajās normas iekļautās prasības .Tas prasības var būt daudz un dažādas ka piemēru varētu minēt: nezodz ,nemelo ,nedari pāri ,neapsmej un citas. Aizliegumi ir gan katram cilvēkam personīgi ,gan visai cilvēcei .Personiskie aizliegumi ir tādi kurus pats   cilvēks ir izdomājis sev ,cilvēciskie ir tādi kuri ir pieņemtas ka norma ,un tā mēs te saskaramies ar tēmu norma bet aizliegumus pa normām īsti nenosauksi ,kaut gan viņi stāv pavisam blakus .Jo vairāk ir aizliegumi cilvēkam personiski ,jo noslēgtāks ir pats cilvēks no arējas pasaules ,jo mazāk ir šo aizliegumu jo atklātāks viņš ir šajā pasaulē. Aizliegumi nav nekāda sajuta ka mīlestība ,bet gan tā ir vienkārša apzina pa to ko var darīt un ko nevar ,tā ir parasta uzvedības un  morāles norma .Protams cilvēku grupas ir noteikusi sev aizliegumus un tas mēs uzskatam pa sabiedriskajām normām ka piemēru tādiem tam varētu minēt LR kriminālās atbildības kodeksu .Ka šo aizliegumu normu izpildītāju šeit ir valsts ar savam tiesu institūcijām .Piemēram ja kāds cilvēks ir nogalinājis otru cilvēku tad viņš par to saņem sodu .Protams valsts un policija seko lai tiktu ievēroti aizliegumi ,tomēr sabiedrībā šad tad ir redzams ka cilvēki kam vajadzētu sekot lai citi cilvēki ievēro sabiedrībā noteiktos aizliegumus pasi tos pārkāpj .Tas ir labs jautājums it īpaši ja mēs redzam piedzērušos policistu staigadāmu naktīs pa ielām lamājoties un dziedot dziesmas tādā veida traucēdams sabiedrības mieru ,un tomēr par to viņš ne vienmēr saņem sodu .Bet ja to  pasu darītu parastais cilvēks tad viņu uzreiz ieliktu uz policiju un vel uzliktu naudas sodu .Taka te ir arī jāpiedomā  lai visi cilvēki ievēro sabiedrībā pieņemtās aizlieguma normas.

Referātā tika izmantoti materiāli:

1.Ētikas vārdnīca 1989gada I.S.Kona A.A.Gusejnova

2 Ētikas grāmata  1995gada S.Lasmane A.Milts A.Rubenis

3 Paša sastādītās un izdomātās domas