Ienākuma nodokļa aprēķināšana

Rīgas Tehniskā universitāte

Inženierekonomikas fakultāte

KONTROLDARBS

priekšmetā

NODOKĻI UN NODEVAS

Ienākuma nodokļa aprēķināšana

Andris Burmeisters

Apl.nr. 991RIB206

II kurss, grupa L-6

Kontroldarba vadītājs:

Dr. oec. ass. profesors

A.Zvejnieks

 

 

Rīga 2000

Satura rādītājs.

 

Ievads…………………………………………………………….

Latvijas Republikas nodokļu sistēma…………………………….

Uzņēmuma ienākuma nodokļa raksturojums…………………….

Nodokļa vieta budžeta ieņēmumos………………………………

Kontroldarba uzdevums………………………………………….

Aprēķinu daļa ……………………………………………………

Uzdevuma rezultāti………………………………………………

Secinājumi………………………………………………………..

Izmantotās literatūras saraksts……………………………………lpp.

3.

4.

6.

7.

9.

10.

15.

14.

15.

Ievads.

Jebkura persona, kas gūst ienākumus valstī, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas un kopā ar pārējiem šīs grupas nodokļiem (sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli) 1997.gadā veidoja 53 procentus no visiem nodokļu ieņēmumiem, 1998.gadā- 56%.

Tāpat kā par citiem nodokļiem, ienākumus gūstošie censoņi ir nevisai priecīgi par kārtējo maksājumu budžetā, tādēļ ir jāzina nodokļa pareizais aprēķins. Lai pareizi to izdarītu, jābūt zināšanām par nodokļu sistēmas mehānismu. Jāzina ne tikai likumīgais ceļš aprēķināšanā, bet arī likumā paredzētās atlaides un atskaitījumi no apliekamās summas.

Šī darba mērķis ir saprast uzņēmuma ienākuma nodokļa būtību, tā aprēķināšanu, nozīmīgumu valsts budžetā, kā arī nodokļa ietekme uz uzņēmējdarbību.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir pareizi jāapreiķina ienākuma nodokļa summa, ievērojot LR likumu ”Par nodokļiem un nodevām”, pēc iespējas jāsamazina apliekamā summa (vadoties pēc uzdevumā dotajiem norādījumiem).

Latvijas republikas nodokļu sistēma.

To veido:

¨      valsts nodokļi , kuri tiek uzlikti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

¨      valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

¨      pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

Nodokļu sistēma ir būtisks tirgus ekonomikas attiecību elements, un ar to

saistās arī ekonomisko pārkārtojumu panākumi valstī.

Latvijas nodokļu sistēma sastāv no 10 atsevišķiem valsts nodokļiem:

N.p.k	Valsts nodokļa nosaukums	Likums par nodokļa piemērošanu
1.	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
2.	Uzņēmumu ienākuma nodoklis	“Par uzņēmuma ienākuma nodokli”
3.	Nekustamā īpašuma nodoklis	“Par nekustamā īpašuma nodokli”
4.	Pievienotās vērtības nodoklis	“Par pievienotās vērtības nodokli”
5.	Akcīzes nodoklis	“Par akcīzes nodokli”
6.	Akcīzes nodoklis naftas produktiem	“Par akcīzes nodoklis naftas produktiem”
7.	Muitas nodoklis	“Par muitas nodokli (tarifiem)”
8.	Dabas resursu nodoklis	“Par dabas resursu nodokli”
9.	Izložu un azartspēļu nodoklis	“Par izložu un azartspēļu nodevu un nod.”
10.	Valsts sociālās apdrošināšanas Obligātie maksājumi.	“Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Nodokļu iekasēšanas mērķi:

¨      nepieciešamo līdzekļu iegūšana to pakalpojumu apmaksai, kurus sniedz valsts;

¨      nevienlīdzības novēršana ienākumu sadalēm;

¨      no nodokļiem iegūto līdzekļu izmantošana savas valsts tirgus aizsardzībai no ārējiem konkurentiem;

¨      valsts ieinteresētība kāda produkcijas veida patēriņa samazināšanā.

Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļu likumā tiek noteikts konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks.

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājus klasificē:

¨     iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

¨     ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(Shematisku nodokļu maksātāju sagrupējumu sk. tabulā “Nodokļu maksātāji”).

Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziska persona, ir uzskatāms par rezidentu, ja tas izveidots un reģistrēts saskaņā ar mūsu valsts likumiem. Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šīm prasībām par rezidenta statusu uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņa ar Latvijas republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus, atbilstoši konkrētajiem nodokļu likumiem.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa raksturojums.

Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 2.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 18.februārī  izsludināja likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli un ir uzskatāms par nodokļu sistēmas pamatlikumu.

Lai nodrošinātu vienotu kārtību nodokļu un nodevu sistēmā, valstī pamatlikums:

¨   nosaka nodokļu un nodevu veidus;

¨   reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību;

¨   reglamentē nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu;

¨   nosaka nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību;

¨   nosaka nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību;

¨   nosaka nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, izņemot atsevišķus nodokļu likumus, kuros nepieciešams norādīt specifiskās īpatnības (piemēram, muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu, kuru nosaka likums “Par muitas nodokli (tarifiem)” un Muitas kodekss).

Nodokļa vieta budžeta ieņēmumos.

1998.gadā ievērojami pieaugušas nomaksātās uzņēmuma ienākuma nodokļa summas- par 17,6%. Šī nodokļa apjomu lielā mērā noteica pieaugušie uzņēmumu ienākumi un peļņas apjomi 1997.gadā un līdz ar to lielāki šī nodokļa avansa maksājumi 1998.gadā. Palielinājās arī šī nodokļa piemaksas virs avansa maksājumiem, atbilstoši faktiski aprēķinātajām nodokļa summām.

Valsts konsolidētais kopbudžets
Gadi	1996.		1997.		1998
Ieņēmumi - pavisam	1072329		1307207		1577400
Tai skaitā:
nodokļu ieņēmumi	874623		1081589		1304700
No tiem :		%		%		%
pievienotās vērtības nodoklis	267667	30.6	288523	26.68	316200	24.2
akcīzes nodoklis	87733	10.03	119935	11.09	169500	13
muitas nodoklis	18655	2.133	21995	2.034	19800	1.52
uzņēmuma ienākuma nodoklis	57290	6.55	78635	7.27	92300	7.07
iedzīvotāju ienākuma nodoklis	153068	17.5	183474	16.96	219600	16.8
īpašuma nodoklis	18232	2.085	20259	1.873	27300	2.09
zemes nodoklis	12873	1.472	16924	1.565
sociālais nodoklis	246717	28.21	312394	28.88	427300	32.8
dabas resursu nodoklis	1729	0.198	9150	0.846
pārējie nodokļu ieņēmumi	10659	1.219	30300	2.801	32700	2.51

1998.gada 3. Un 4. ceturkšņa uzņēmuma ienākuma nodokļa summas sāka samazināties un 1998.gada otrajā pusgadā tā iemaksas bija par 30% mazākas nekā pirmajā pusgadā. Galvenais iemesls bija ekonomiskā un finansu krīze Krievijā. Sakarā ar to, ka virkne Latvija uzņēmumu ir atkarīgi no Krievijas noieta tirgus, finansu problēmas partnervalstī būtiski sašaurināja šo uzņēmumu eksportu. Tā dēļ saruka daudzu uzņēmumu ienākumi, tie neveica reālas uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas, bet kārtējos avansa maksājumus sedza no pārmaksām kas bija izveidojušās
iepriekšējā periodā. Turklāt virkne uzņēmumu saņēma atļaujas samazināt avansa maksājumus vai pārrēķināt tos atkarībā no neto apgrozījuma lieluma.

Kontroldarba uzdevums.

Zemnieku saimniecība 2000.g. I ceturksnis

Cēsu raj. Veselavas pagasts 140 ha

1)    Kopējais preču un pakalpojumu apjoms 140000 Ls

2)    Ražošanas izmaksas bez pamatlīdzekļu nolietojuma summas 15000 Ls

3)    Uzņēmuma pamatlīdzekļu atlikusī bilances vērtība uz 01.01.2000

80000 Ls

Pamatlīdzeļu struktūra:

I kategorija 60 %

III kategorija 10 %

IV kategorija 30 %

4)    Saimniecības taksācijas periodā saņemto subsīdīju apjoms 2000 Ls

5)    Vides piesārņošanas virslimita maksājumu summa taksācijas periodā 3000 Ls

Apreiķināt: 1) Uzņēmuma nodokļu summu par 2000. g. I cetrksni;

2) Saimniecības gada ienākuma apjomu.

Aprēķinu daļa.

Saskaņā ar  likumu “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāj- rezidenta un patstāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātāja piederoša sociālās infrastruktūras objekta uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts.

Šajā uzdevumā apliekamais ienākums arī ir jākoriģē. Saskaņā ar uzdevumā dotajiem lielumiem, pie apliekamā ienākuma būs jāpieskaita:

·        Summu, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdijas veidā

·        ražošanas izmaksas;

·        pamatlīdzekļu nolietojuma vērtība;

·        zemes nodoklis;

·        īpašuma nodoklis.

1.Pamatlīdzekļu nolietojuma vērtība

1.1 Pamatlīdzekļu struktūra:

1.kategorija(ēkas, būves) – 60%

80 000*0,6=48 000 Ls

3.kategorija(datortehnika,skaitļotāji u.t.t.)- 10%

80 000*0,1=8 000 Ls

4.kategorija(visi pārējie pamatlīdzekļi)- 30%

=24 000 Ls

1.2Pamatlīdzekļu nolietojums:

Aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu, to nolietojuma likmes ir jāreizina ar 2, pie ienākumu nodokļa aprēķināšanas.

Nolietojuma aprēiķins.

Kategorija	Lidzekļi LS	Nolietojuma likme %	Nolietojms gadā %	Nolietojums ceturksnī
1.	48000	5×2	4800	1200
3.	8000	25×2	4000	1000
4.	24000	20×2	9600	2400
Pamatlīdzekļu nolietojuma summa I ceturksnī				4600

2. Zemes nodoklis

Zeme (ha)	Vidējā kadastrālā paraugvērtība (Ls/ha)		Zemes kadastrālā vērtība (Ls)		Zemes nodokļu likme		Zemes nodokļu summa gadā (Ls)		Zemes nookļa summa ceturksnī
140		148		20720		1,5		310,8		77,7

3. Īpašuma nodoklis.

Ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība:

Kategorija	Koeficients
1.	1
3.	0,4
4.	0,4

3.1. Nolietojums mēnesī.

Kategorija	Kopējā summa (Ls)	Nolietojuma likme gadā (%)	Nolietojums gadā (Ls)	Nolietojums mēnesī (Ls)
1.	48000	5	2400	200
3.	8000	25	2000	166,67
4.	24000	20	4800	400

3.2. Nolietojums pa mēnešiem.

3.2.1. 1. Kategorijai

Datums	Vērtība iepriekšējā mēnesī (Ls)	Nolietojums mēnesī (Ls)	Vērtība dotajā datumā (Ls)
01.01.2000	-	-	48000
01.02.2000	48000	200	47800
01.03.2000	47800	200	47600
01.04.2000	47600	200	47400

Ceturkšņa vidējā nolietojuma vērtība:

(48000 :2 + 47800 + 47600 + 47400:2):4x1 = 35775 (Ls)

3.2.2. 3.kategorija

Datums	Vērtība iepriekšējā mēnesī (Ls)	Nolietojums mēnesī (Ls)	Vērtība dotajā mēnesī (Ls)
01.01.2000	-	-	-
01.02.2000	8000	166,67	7833,33
01.03.2000	7833,13	166,67	7666,66
01.04.2000	7666,66	166,67	7499,99

Ceturkšņa vidējā nolietojuma vērtība:

8000:2+7833,33+7666,66+7499,99:2x0,4= 2324,9985 (Ls)

3.2.3. 4.kategorija

Datums	Vērtība iepriekšējā mēnesī (Ls)	Nolietojums mēnesī (Ls)	Vērtība dotajā mēnesī (Ls)
01.01.2000	-	-	24000
01.02.2000	24000	400	23600
01.03.2000	23600	400	23200
01.04.2000	23200	400	22800

Ceturkšņa vidējā nolietojuma vērtība:

24000:2 + 23600 + 23200 + 22800:2x0,4 = 7020 (Ls)

3.3. Īpašuma nodokļa likmes

Ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība (Ls)	Nodokļa likmes
No 1500 līdz 25000	0,5 % no īpašuma vērtības virs 1500 Ls
Virs 25000 līdz 50000	117,50 lati + 1,5% no īpašuma vērtības virs 25000 latiem
Virs 50000 līdz 250000	492,50 lati + 2% no īpašuma vērtības virs 50000 latiem
Virs 250000 līdz 750000	4492,50 lati + 2,5% no īpašuma vērtības virs 250000 latiem
Virs 750000 līdz 2500000	16992,50 lati+3,5% no īpašuma vērtības virs 750000 latiem
Virs 2500000	78242,50 lati+4,0% no īpašuma vērtības virs 2500000 latiem

3.4. Kopējā īpašuma vērtība, kura apliekama ar nodokli:

Kategorija	I ceturksnī vidējā vērtība (Ls)
1.	35775
3.	2324,9985
4.	45119,9985

3.5. Īpašuma nodokļa I ceturkšņa summa:

((45119,9985 – 25000):4)×1,5% + 117,50 = 104,82 (Ls)

4.1. Ar ienākuma nodokli apliekamā summa:

Kopējais saražotās produkcijas apjoms (Ls)	Ražošanas izmaksas (Ls)	Pamatlīdzekļu nolietojuma summa (Ls)	Zemes nodoklis (Ls)	Īpašuma nodoklis (Ls)	Subsīdijas summa (Ls)	Kopā apliekamais nodoklis (Ls)
140000	15000	4600	77,7	104,82	2000	118217,82

4.2. Uzņēmuma ienākuma nodokļa summa:

118217,82×25% = 29554,37 (Ls)

5. Saimniecības gūtā ienākuma apjoms pēc ienākuma nodokļa nomaksas.

Nodoļa maksājums dabas resursu lietošanas apjomiem, kas pārsniedz limitos noteiktos, kā aī likumos paredzētās sankcijas, soda naudas un piedziņas, nodokļa maksātājs maksā no uzņēmuma peļņas pēc tam, kad atskaitīts ienākuma nodoklis.

118217,82-29554,37-3000 = 85663,45 (Ls)

Secinajumi:

Vēl A. Smits formulēj četras pamatprasības nodokļu sistēmai, kuras ir patiesas vēl šo dienu, un kuras šodienas valodā varētu interpretēt šādi:

1.     Visām juridiskām un fiziskām personā,, kuras gūst ienākumus, ir jāpilda nodokļu maksājumi tās valss uzturēšana, kurā viņi dzīvo, strāda un kuras aizsardzība tie atrodas.

2.     Nodokļu maksājumu nosacījumiem jābūt precīzi noteiktiem( termiņos, iekasēšanas kārtībā, maksājumu summai).

3.     Nodokļu iekasēšanas kārtībai un laikam ir jābūt ērtam nodoļu maksātājiem.

4.     Nodokļu iekasēšanas kārtībai jābūt vienkāršai un lētai.

Acīmrdzami, ka ideālas nodokļu sistēmas, kura apmierinātu visus, neeksistē. Jebkura sistēma – tas noteikts pragmatiskais kompromis ar dažādu tuvinātības pakāpi ideāliem principiem.

Ideālai nodokļu sistēmai jāievēro kā fizisko un juridisko peronu itereses, tā arī valsts intereses, sabiedrības kopumā. Atševišķu personu intereses( ka fizisko, tā arī juridisko) attiecības pret nodokļiem ir diezgan saprotamas – jo mažak, jo labāk, kaut vai daudzi no tiem cerēs uz valsts palīdzību, kuras viens no ienākuma avotiem ir nodokļi! Populārs uzskats, ka sabiedrības intereses kopumā izpaužās mērķi savākt pēc iespēja lielāku nodokļu summu, pirmkārt, lai palēninātu inflacijas tempus, otrkārt, lai mīkstinātu lejupslīdi valsts ekonomikā.

Izstrādājot jaunus nodokļu likumprojektus, nepieciešams prognozēt optimālās nodokļu likmes atbilstošas tautsaimniecības procesiem, nodokļu maksātaju maksas spējai un uzņēmējdarbības sekmēšanas interesēm. Nodokļu likmes nedrīks ierobežot uzņēmēja centienus palielināt peļņu.

Novērtējot uzņēmuma ienākuma nodokli, secinu ka tas ir proporcionāls nodoklis, jo šajā gadījumā nodokļa summa ir proporcionāla katra uzņēmuma ienākumiem. Tomēr īstenībā tas uzvedas kā regresīvs nodoklis, tāpēc vajadzētu diferencēt tā likmi un noteikt tā raksturu kā progresīvu.

Uzņēmuma īpašuma nodokļa risināšanai tika izmantota metode, ko parasti nelieto apreiķināšanai par ceturksni. Lai izpildītu vajadzīgo uzdevumu , tika izmantota formula īpašuma nodokļa apreiķināšanai uz gadu, kura tika pielāgota, lai apreiķinātu pirmajam ceturksnim. Reāli īpašumanodokli apreiķina tikai uz gadu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1.    A. Zveijnieks “Nodokļi un Nodevas”,Rīgā, 1998. gads.

2.    E. б. яковлева “Makроэkoномиka”, 1997. gads. – 380 lpp.

3.    K. р. Makkoннeл “эkoнoмиkс”, Moskva, 1992. gads.

4. Ziņojums par  Latvijas Tautsaimniecības attīstību, Latvijas republikas Ekonomikas ministrija, Rīgā, 2000. gads.