ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMU UZSKAITE

Latvijas Universitāte

Ekonomikas fakultāte

Grāmatvedības institūts

Kursa darbs

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMU UZSKAITE

Neklātienes nodaļas Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes specialitātes 3.kursa studente Ilze Janelsiņa Ekon B 95171

Zinātniskais vadītājs
	(paraksts)	(ieņemamais amats)
		(vārds, uzvārds)

Rīga 2000

SATURS

				Lpp.
	Ievads			3
1.		Ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi 38.Starptautiskā grāmatvedības standarta skatījumā		4
2.		Ilgtermiņa materiālie ieguldījumi		20
2.1.			Pamatlīdzekļu novērtējums, atzīšana un pārvērtēšana	24
2.2.			Pamatlīdzekļu finansu un nodokļu nolietojums	31
3.		Ilgtermiņa finansu ieguldījumu apskats		37
	Secinājumi un priekšlikumi			41
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts			43

IEVADS

     Tirgus ekonomikas apstākļos palielinās visu uzņēmumu finansiālā stāvokļa nozīme, jo uzņēmumi var paši izvēlēties kā piegādātājus tā arī pircējus, uzņēmumi paši ir tiesīgi ar savu kapitālu piedalīties citu uzņēmumu veidošanā ieguldot savus līdzekļus citu uzņēmumu statūtu fondā vai  iegādāties to vērtspapīrus paredzot nākotnē gūt ekonomiskus labumus.

     Lai analizētu kāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, piemēram, cik intensīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus, lai saražotu produkciju vai pakalpojumus pārdošanai, tas dod iespēju spriest par to, vai ieguldījumi uzņēmuma aktīvos nav par lielu vai par mazu. Ja ieguldījumi ir par lielu, iespējams, ka līdzekļi ir iesaistīti tādos aktīvos, kurus būtu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem, tādēļ vispirms ir jāsniedz pilnīgs teorētisks iztirzājums un izvērtējums par aktīvu nozīmi, uzskaiti un to būtību.

     Kursa darba struktūra veidota no 3 nodaļām, atbilstoši bilances aktīva iedaļas “Ilgtermiņa ieguldījumi” sadalījumam. Katrā nodaļā ir aptverta svarīgākā teorētiskā bāze, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un saimnieciskās darbības lietderīguma analīzei.

     Kursa darba mērķis ir sniegt pietiekami teorētisku bāzi, lai būtu iespējams izvērtēt konkrēta uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumu efektivitāti un analīzi.

     Darba rakstīšanai izmantota ekonomiskā literatūra, tai skaitā periodiskā un metodiskā literatūra par izvēlēto tēmu. Izmantoti arī LR likumi par nodokļiem un grāmatvedību.

Darbā tiks izmantoti saīsinājumi :

LR – Latvijas Republika;

NA – nemateriālie aktīvi;

PL – pamatlīdzekļi;

SGS – starptautiskais grāmatvedības standarts.

1. ILGTERMIŅA NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

38.STARPTAUTISKĀ GRĀMATVEDĪBAS STANDARTA                SKATĪJUMĀ

     Atsevišķās uzņēmējdarbības nozarēs arvien lielāku nozīmi iegūst nemateriālie aktīvi (NA), tomēr finansu grāmatvedības uzskaitei Latvijā nav pietiekamas un vienotas teorētiskas bāzes. Zinām, ka NA aptver īpaša veida kapitalizētas izmaksas, kas pēc sava ekonomiskā satura atbilst nākamo periodu izmaksām :

-         kuras saistītas ar pētniecības programmām vai izdevumiem jaunu produkcijas veidu radīšanai, kvalitātes uzlabošanai vai tehnoloģijas procesa pilnveidošanai, kā arī jaunas tehnoloģiskās iekārtas palaišana un novadīšana līdz plānotajai jaudai;

-         par samaksu iegūtās koncesijas, licences, tirdzniecības zīmes, datoru programmas un līdzīgas tiesības;

-         uzņēmuma nemateriālā vērtība, ja īpašnieks nodod kā līdzdalību viņam piederošu jau darbojošu uzņēmumu vai tā daļu, vai arī, ja uzņēmums vai tā daļa ir pirkti.

     Viens no Latvijai aktuāliem standartiem, ko Finansu grāmatvedības standartizācijas tehniskā komiteja tuvākajā laikā ir paredzējusi sagatavot, ir standarts, kas regulē NA uzskaiti, kurā tiks ievēroti visi starptautiskā standartā noteiktie NA uzskaites pamatprincipi.

LR grāmatvedības izstrādāšanu, pieņemšanu un SGS adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums. 38.SGS aizstāj 4.SGS “Nolietojuma uzskaite” attiecībā uz NA un 9.SGS “Pētniecības un attīstības izmaksas”.

     38.Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) nemateriālos aktīvus definē – “NA ir identificējams nenaudas aktīvs, kam nav fiziskas formas un kas tiek turēts izmantošanai ražošanā vai preču vai pakalpojumu piegādē, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem [5,51].

NA uzskaites posteņos parādās kā fakts, ka grāmatvedībā uzskaitītās koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības ir iegādātas par attiecīgu samaksu. Tas neļauj uzņēmumam kapitalizēt tādus specifiskus līdzekļus, kurus izveido no attiecīgām naudas līdzekļu izmaksām [9,39].

     Savukārt, aktīvi ir resursi, ko uzņēmums kontrolē pagātnes notikumu dēļ; un no kā paredzama nākotnes ekonomisko labumu plūsma uz uzņēmumu [5,47].

Kā NA var minēt datoru programmatūru, patentus, autortiesības, kinofilmas, klientu sarakstus hipotēku apkalpošanas tiesības, zvejošanas atļaujas, importa kvotas, komercpilnvarojumus, attiecības ar klientiem vai piegādātājiem, klientu lojalitāti, tirgus daļu un mārketinga tiesības - tiem jāpiemīt identificējamība, kontrole par resursu  un ekonomisko labumu esamībai nākotnē.

     NA ir jābūt viegli atšķiramam no nemateriālās vērtības. Nemateriālā vērtība ir maksājums, ko veicis pircējs, cerēdams uz saimnieciskajiem labumiem nākotnē, kura radusies saimnieciskās darbības kombinācijā – iegāde.

Uzņēmumi parasti tiek pirkti – pārdoti ne pēc uzskaites, bet pēc tirgus vērtības, kura atkarīga no dažādiem faktoriem: ienesīguma, prestiža produkcijas ražotāju tirgū u.c. [7,5].  

Aktīvs ir nošķirams, ja uzņēmums varētu iznomāt, pārdot, apmainīt vai sadalīt konkrētos uz šo aktīvu attiecināmos nākotnes ekonomiskos labumus, kurus uzņēmumam ir jākontrolē. Labumi, kas plūst no NA, parasti izriet no juridiskajām tiesībām, kas ir nodrošinātas ar likumu, piemēram, autortiesības, tirdzniecības  līguma ierobežojums (ja tāds pieļaujams) vai darbinieku juridisks pienākums saglabāt konfidencialitāti. Uzņēmums var identificēt darbinieku kopējās iemaņas, kam pamatā ir apmācība, šie darbinieki arī turpmāk nodos savas iemaņas uzņēmuma rīcībā, protams jābūt nokārtotām juridiskām tiesībām, kas nodrošina to izmantošanu un no tām nākotnē sagaidāmo ekonomisko labumu.

Jābūt pamatotām juridiskām tiesībām uzņēmumam, kuram ir klientu kopums vai iekarota sava tirgus daļa, ja ir izveidotas attiecības ar saviem klientiem un nostiprinātu  lojalitāti, tad klienti arī turpmāk uzturēs darījumu attiecības ar uzņēmumu.

Arī intelektuālā īpašuma izmantošana ražošanas procesā var ne tik daudz palielināt nākotnes ieņēmumus, bet gan samazināt nākotnes izmaksas.

     NA jāatzīst tikai un vienīgi tad, ja :

a)     ir iespējams, ka uzņēmums nākotnē saņems ekonomiskus labumus kas attiecināmi uz šo aktīvu;

b)     un aktīva pašizmaksa ir ticami nosakāma.

Uzņēmumam jānovērtē nākotnes ekonomisko labumu iespējamība, izmantojot saprātīgus un pamatotus pieņēmumus, kas atspoguļo vadības labāko novērtējumu par ekonomisko apstākļu kopumu, kurš pastāvēs aktīva lietderīgās izmantošanas laikā [5,52], pamatojoties uz sākotnējās atzīšanas laikā pieejamiem pierādījumiem, lielāku nozīmi piešķirot ārējiem dokumentētiem pierādījumiem.

     Nemateriālā aktīva sākotnējais novērtējums jāveic pēc tā pašizmaksas, ņemot vērā to atzīšanas kritērijus :

1)    atsevišķa iegāde – iespējams ticami novērtēt, ja pirkuma atlīdzība ir naudas vai citu monetāro līdzekļu veidā. Pašizmaksa sastāv no pirkšanas cenas, ieskaitot jebkāda veida nodevas un nodokļus, un no tieši attiecināmām izmaksām, kuras saistītas ar aktīva sagatavošanu tā paredzētajai izmantošanai. Ja samaksa tiek atlikta un pārsniedz kredītu nosacījumus, NA pašizmaksa ir naudas izteiksmē izteiktās cenas ekvivalents, savukārt, ja NA iegādāts apmaiņā pret uzņēmuma kapitālu, tad tā pašizmaksa ir emitēto kapitāla instrumentu patiesā vērtība;

2)    iegāde kā daļa no saimnieciskās darbības kombinācijas – ja tā ir iegāde, tad pašizmaksa ir tā patiesā vērtība iegādes dienā. Lai pietiekami ticami varētu novērtēt, tad visdrošākais patiesās vērtības noteikšanas līdzeklis ir kotētās tirgus cenas aktīvā tirgū (tirgū tirgotās preces ir viendabīgas; ieinteresēti pircēji, pārdevēji parasti atrodami jebkurā laikā; un cenas ir pieejamas plašai sabiedrībai). Ja nav pieejamas pašreizējās pieprasījuma cenas, par pamatu patiesās vērtības noteikšanai var izmantot pēdējā līdzīgā darījuma cenas. Ja NA nepastāv aktīvs tirgus, par pašizmaksu jāņem summu, kādu uzņēmums par šo aktīvu būtu samaksājis iegādes dienā, ņemot vērā visizsmeļošāko pieejamo informāciju.                                                                                        Vērtības noteikšana netiešā veidā – pašreizējos tirgus darījumus atspoguļojošu koeficientu piemērošana noteiktiem radītājiem, kas nosaka attiecīgā aktīva rentabilitāti (ieņēmumi, tirgus daļas, pamatdarbības peļņa utt.), vai novērtēto nākotnes neto naudas plūsmu, kas nāk no attiecīgā aktīva, diskontēšanas atbilstīgos gadījumos. Pircējam ir jāatzīst NA, pat tad, ja šis NA nav bijis atzīts pārdevēja finansu pārskatos, un ja saimnieciskā darbība, kas ir iegāde, NA pašizmaksu nav iespējams ticami novērtēt, tad tas tiek atzīts kā atsevišķs NA, un tiek ietverts uzņēmuma nemateriālajā vērtībā;

3)    iegāde valdības dotācijas veidā – valdība nodod vai piešķir uzņēmumam NA (nolaišanās tiesības lidostā, licences darbībai radio vai TV, importa licences vai kvotas vai tiesības izmantot citus ierobežotu resursus). Uzņēmums var atzīt un var arī neatzīt gan NA, gan dotāciju pēc to patiesās vērtības, tomēr tam ir jāatzīst pēc tā nominālās summas, pieskaitot izmaksas, kas tieši attiecināmas uz sagatavošanu paredzētajai izmantošanai;

4)    aktīvu maiņa – NA var iegadāties apmaiņai vai daļējai apmaiņai pret atšķirīgu NA. Šādi pašizmaksu novērtē pēc saņemtā NA patiesās vērtības, kas ir ekvivalenta ar nodotā NA patieso vērtību, attiecīgi to koriģējot. Ja iegādājas līdzīgu NA, kam ir līdzīgs pielietojums, vai arī pārdod apmaiņa pret kapitāla līdzdalību līdzīgā aktīvā, šādiem darījumiem rodas nebeigts peļņas process, jo netiek atzīti ne zaudējumi, ne ienākumi. Jaunā NA pašizmaksa ir apmaiņai nodotā aktīva uzskaites summa. Ir jāatzīst zaudējums no vērtības samazināšanās (summa, par kuru aktīva uzskaites summa pārsniedz tā atgūstamo summu) apmaiņai nodotajam aktīvam, un uzskaites summa pēc vērtības samazināšanas tiek nodota jaunajam NA; 

5)    uzņēmumā radītā nemateriālā vērtība – uzņēmumā radīta nemateriālā vērtība nav atzīstama par aktīvu [5,54], jo tā nav uzņēmuma kontrolēts identificējams resurss, ko var ticami novērtēt pēc pašizmaksas;

6)    uzņēmumā radīti nemateriālie aktīvi – dažreiz ir grūti noteikt, vai NA atbilst atzīšanas prasībām. Dažos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar NA vadīšanu uzņēmumā, nav atšķiramas no izmaksām, kas saistītas ar uzņēmumā vadītās nemateriālās vērtības uzturēšanu, vai uzlabošanu, vai ikdienas operāciju veikšanu. Uzņēmumam jāklasificē aktīva radīšana, pirmkārt, pētniecības darbu posms; un, otrkārt, attīstības pasākumu posms.

     Pētniecības darbu (sākotnēja un plānotā izpēte, kas tiek veikta, lai iegūtu jaunus zinātniskas vai tehniskas zināšanas un izpratni) posms. Neviens NA, kas radies pētniecības darbu (vai iekšēja projekta pētniecības darbu posmā) dēļ, netiek atzīts. Izdevumi, kas saistīti ar pētniecības darbu (vai iekšēja projekta pētniecības darbu posmu) jāatzīst par izmaksām to rašanās brīdī [5,54], jo projekta pētniecības darbu posmā uzņēmums nevar parādīt, ka pastāv NA, kas dos iespējamus nākotnes ekonomiskus labumus.

Radušās izmaksas var kapitalizēt un pēc tam pakāpeniski norakstīt pamatdarbības izdevumos ..., ja tie ir būtiski un neatkārtojami [7,3].

Pie pētniecības darbiem pieder :

a)     pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu;

b)    pētniecības rezultātu vai citu zināšanu pielietošanas veidu meklējumi, novērtējums un galīgā atlase;

c)     alternatīvu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu meklējumi; un

d)    jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšana, izstrāde, novērtējums un galīgā atlase.

     Attīstības pasākumu (pētniecības atklājumu vai citu zināšanu izmantošana jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, ierīču, produktu, procesu sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai izstrādē pirms komerciālās ražošanas vai izmantošanas uzsākšanas) posms. NA, kas radies attīstības pasākumu (vai iekšēja projekta attīstības pasākumu posmā) dēļ, tiek atzīts tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums var pierādīt visu minēto:

a)     tehnisko pamatojumu, ka NA iespējams pabeigt tā, lai tas būtu pieejams izmantošanai vai pārdošanai;

b)    savu nodomu pabeigt NA radīšanu un to izmantot vai pārdot;

c)     savu iespēju izmantot vai pārdot NA;

d)    to, kā NA radīs nākotnes iespējamos ekonomiskos labumus. Cita starpā uzņēmumam jāspēj parādīt, ka pastāv tirgus no NA iegūtajiem rezultātiem vai pašam NA vai, ja tas paredzēts iekšējai lietošanai, NA lietderību;

e)     NA attīstības pabeigšanai un tā izmantošanai vai pārdošanai nepieciešamo tehnisko, finansiālo un citu resursu pietiekamu pieejamību; un

f)      savi spēju ticami novērtēt izdevumus, kas saistīti ar NA tā attīstības laikā [5,55].

Pie attīstības pasākumiem pieder:

-         pirms ražošanas un pirms lietošanas prototipu un modeļu izstrāde, konstrukcija un testēšana;

-         ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu saistītu  iekārtu un darba rīku, veidņu un krāsu izstrāde;

-         jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izvēlētās alternatīvas izstrāde, konstruēšana un testēšana.

Pēc darbu pabeigšanas uzkrātās izmaksas jānoraksta pakāpeniski piecu gadu laikā pamatdarbības izdevumos. Izmaksu norakstītā daļa jāuzkrāj, lai pie gada pārskata sniegtu ziņas par to :

-         kāda bija pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksu sākotnēja summa;

-         kāda izmaksu summas daļa norakstīta pamatdarbības izdevumos [7,4]. 

     Uzņēmumā radītas šķirnes, laikrakstu un citu publikāciju nosaukumi, klientu saraksti un tiem pēc būtības līdzīgi posteņi nav atzīstami par NA [5,55], jo tie nav atšķirami no izmaksām, kuras saistītas ar saimnieciskās darbības attīstību kopumā.

     Uzņēmumā radīto NA pašizmaksa (samaksātās naudas vai tās ekvivalentu summa vai citas aktīva iegādei izmantotās atlīdzības patiesā vērtība tā iegādes vai ražošanas brīdī), tajā ietver:

-         izdevumus par materiāliem un pakalpojumiem, kas izmantoti vai patērēti NA radīšanai;

-         darba samaksa u.c. ar darbaspēku saistītās izmaksas aktīva radīšanā tiešā veidā iesaistītajam personālam;

-         izdevumi, kas tiešā veidā attiecināmi uz aktīva radīšanu un aktīva radīšanā izmantoto patentu un licenču amortizācija; un

-         netiešās izmaksas, kuras nepieciešamas aktīva radīšanā un kuras var pamatoti netiešā veidā attiecināt uz šo aktīvu (pamatlīdzekļu nolietojums, apdrošināšanas prēmijas, nomas maksa).

     Pašizmaksā nedrīkst iekļaut pārdošanas, administratīvās u.c. vispārējās izmaksas, neefektivitāti un sākotnējos pamatdarbības zaudējumus, kuri radušies, pirms aktīvs ir sasniedzis plānotos darbības rezultātus kā arī izmaksas, kas saistītas ar aktīva izmantošanai nepieciešamo darbinieku apmācību.

     Izdevumi par nemateriālu posteni jāatzīst par izmaksām to rašanās brīdī, izņemot gadījumus, kad:

a)     tie veido atzīšanas kritērijiem atbilstīga NA pašizmaksas daļu; vai

b)    postenis tiek iegādāts saimnieciskās darbības kombinācijā, kas ir iegāde, un to nevar atzīt par NA. Tādā gadījumā šiem izdevumiem (kas ietilpst iegādes izmaksās) jāveido uz nemateriālo vērtību (negatīvu nemateriālo vērtību) attiecināmas summas daļu iegādes dienā [5,56].

Piemēram, izmaksas tiek atzītas to rašanās brīdī, ja tās ir uzņēmuma izveides izmaksas, kuras var sastāvēt no dibināšanas, juridiskajām un biroja izmaksām, un no izdevumiem, kas saistīti ar jaunas ražotnes vai uzņēmējdarbības uzsākšanu vai jaunu operāciju uzsākšanu vai jaunas produkcijas vai procesa ieviešanu – pirms ieviešanas izmaksas: apmācība, reklāma, uzņēmuma vai tā daļas pārvietošana vai reorganizācija.

     Ar nemateriālu posteni saistītus izdevumus, kurus pārskata sniedzējs uzņēmums iepriekšējā perioda gada finansu pārskatos vai starplaika finansu pārskatos sākotnēji atzinis par izmaksām, vēlākā laikā nedrīkst atzīt par NA pašizmaksas daļu [5,56].

Turpmākie izdevumi, kas saistīti ar NA pēc tā pirkšanas vai pabeigšanas, jāatzīst par izmaksām to rašanās brīdī, izņemot gadījumus, kad:

a)        ir iespējams, ka šie izdevumi ļaus aktīvam radīt vairāk nākotnes ekonomiskos labumus, pārsniedzot tā sākotnēji novērtētos darbības standartus; un

b)       šos izdevumus var ticami novērtēt un attiecināt uz aktīvu [5,56].

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, turpmākie izdevumi jāpievieno NA pašizmaksai.

     NA būtība – ka daudzos gadījumos nav iespējams noteikt, vai pastāv iespēja, ka turpmākie izdevumi veicinās vai uzturēs ekonomiskos labumus, kas no šiem aktīviem ieplūdīs uzņēmumā, kurus ir grūti attiecināt uz konkrētu NA.

     Pamatpieeja – pēc sākotnējās atzīšanas NA jāuzskaita pēc tā pašizmaksas, atņemot jebkādu uzkrāto amortizāciju un jebkādus uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās [5,57].

     Alternatīvā pieeja – pēc sākotnējās atzīšanas NA jāuzskaita pēc pārvērtētās summas, kas ir tā patiesā vērtība pārvērtēšanas dienā mīnus jebkāda turpmākā uzkrātā amortizācija un jebkādi turpmākie uzkrātie vērtības samazināšanas zaudējumi. Šā standarta izpratnē, veicot pārvērtēšanu, patiesā vērtība jānosaka, vadoties pēc aktīvā tirgus. Pārvērtēšana jāveic pietiekami regulāri, lai uzskaites summa būtiski neatšķirtos no summas, kas noteikta, izmantojot patieso vērtību bilances datumā [5,57]. Šī pieeja nepieļauj; pārvērtēt tādus NA, kas iepriekš nav atzīti par aktīviem; vai sākotnēji atzīt NA pēc summām, kas atšķiras no to pašizmaksas. Pieeja jāpiemēro pēc tam, kad aktīvs ticis atzīts pēc pašizmaksas. Piemēram, dažās tiesību sistēmās var pastāvēt aktīvs brīvi nododamo licenču, kā taksometru, zvejas licenču vai ražošanas kvotu tirgus. Taču nevar pastāvēt aktīvs šķirņu, laikrakstu nosaukumu, mūzikas un filmu publicēšanas tiesību, patentu un preču zīmju tirgus, jo ikviens šāds aktīvs ir unikāls. Lai gan NA tiek pirkti un pārdoti, vienošanās par kontraktu noteikumiem tiek panākta sarunās starp atsevišķiem pircējiem un pārdevējiem – šādi darījumi notiek samērā reti. Cena, kas samaksāta par vienu aktīvu, nevar sniegt pietiekamus pierādījumus par cita aktīva patieso vērtību.

     Pārvērtēšanas biežums ir atkarīgs no pārvērtējamā aktīva patiesās vērtības svārstībām. Dažiem aktīviem iespējamas būtiskas un nenoturīgas patiesās vērtības izmaiņas, kas nozīmē, ka nepieciešama ikgadēja pārvērtēšana. Pārvērtēšanas dienā jebkura uzkrātā amortizācija tiek:

-         vēlreiz pārvērtēta proporcionāli izmaiņām aktīva bruto uzskaites summā tā, lai aktīva uzskaites summa pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto summu; vai

-         tiek atņemta no aktīva bruto uzskaites summas un neto summa tiek vēlreiz uzskaitīta kā aktīva pārvērtētā summa.

Ja NA tiek pārvērtēts, jāpārvērtē arī visi pārējie aktīvi, kas pieder pie tās pašas grupas (aktīvu kopums, kam ir līdzīga būtība un pielietojums uzņēmuma darbībā), izņemot, ja šiem aktīviem nepastāv aktīvs tirgus [5,57]. Piemēram, pie atsevišķām grupām varētu piederēt :

§  laikrakstu, publikāciju nosaukumi;

§  datoru programmatūra;

§  licences, komercpilnvarojumi;

§  autortiesības, patenti, pārvaldīšanas tiesības;

§  receptes, formulas, modeļi, paraugi;

§  NA attīstīšanas stadijā.

Ja kādu NA pārvērtētu NA grupā nav iespējams pārvērtēt, jo šim aktīvam neeksistē aktīvs tirgus, aktīvs jāuzskaita pēc tā pašizmaksas, atņemot jebkādu uzkrāto amortizāciju un vērtības samazināšanas zaudējumus [5,58].

Ja pārvērtēta NA patiesā vērtība vairs nav nosakāma, ņemot vērā aktīvo tirgu, šāda aktīva uzskaites summa jānosaka, atņemot no pēdējās pēc aktīvo tirgu pārvērtētās summas, kas veikta, ņemot vērā visu turpmāko uzkrāto amortizāciju un visus turpmākos uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās [5,58]. Ja aktīva patieso vērtību var noteikt, vadoties pēc aktīva tirgus turpmākās novērtēšanas datumā, sākot no šā datuma jāpiemēro alternatīvā pieeja.

Finansu pārskatos jāsniedz informācija , ja NA tiek uzrādīti pēc pārvērtētām summām : grupu sadalījums, pārvērtēšanas datums un uzskaites summas, pārvērtēšanas atlikumu apjoms, kas attiecas uz NA perioda sākumā un beigās, norādot izmaiņas un jebkādus ierobežojumus attiecībā uz atlikumu sadalīšanu akcionāriem.

Ja NA uzskaites summa pārvērtēšanas dēļ palielinās, šāds pieaugums tiešā veidā jāieskaita pašu kapitālā kā pārvērtēšanas rezerve. Taču pārvērtēšanas pieaugums jāatzīst par ienākumu tik lielā mērā, cik tas reversē tā paša aktīva pārvērtēšanas samazinājumu un šis pārvērtēšanas samazinājums iepriekš ir ticis atzīts par izmaksām [5,58].

Ja NA uzskaites summa pārvērtēšanas dēļ samazinās, šāds samazinājums ir jāatzīst par izmaksām. Taču pārvērtēšanas samazinājums ir tiešā veidā jāatņem no jebkuras saistītās pārvērtēšanas rezerves tik lielā mērā, cik šis samazinājums nepārsniedz summu, kas attiecībā uz šo pašu aktīvu veido pārvērtēšanas atlikumu [5,58].

     Kumulatīvo pārvērtēšanas rezervi, kas ieskaitīta pašu kapitālā, var tiešā veidā pārnest uz nesadalīto peļņu, kad atlikums ir realizēts. Visu atlikumu var realizēt, norakstot aktīvu vai atsavinot to. Pārnešana no pārvērtēšanas atlikuma uz nesadalīto peļņu netiek veikta peļņas un zaudējumu aprēķinā.

     NA nolietojamā summa sistemātiski jāsadala pa tā lietderīgās izmantošanas laiku saskaņā ar labāko iespējamo novērtējumu. Pastāv apstrīdams pieņēmums, ka NA lietderīgās izmantošanas laiks nepārsniedz 20 gadus no brīža, kad aktīvs ir kļuvis pieejams izmantošanai. Amortizācija (NA nolietojamās summas sistemātiska sadalīšana tā lietderīgās izmantošanas laikā) jāsāk no brīža, kad aktīvs ir kļuvis pieejams izmantošanai [5,58]. Sistemātiski sadalot aktīva pašizmaksu vai pārvērtēto summu, no kuras atņemta jebkāda atlikusī vērtība – kā izmaksas visā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā. Nosakot NA lietderīgās izmantošanas laiku (paredzamais laika periods, kurā uzņēmums izmantos aktīvu, vai paredzamais produkcijas vai tml. vienību skaits, ko uzņēmums iegūs no šī aktīva), ir jāņem vērā:

-         kā aktīvu izmantos un vai to varēs efektīvi pārvaldīt arī citi pārvaldītāji;

-         publiskā informācija kā novērtēti līdzīga veida aktīvi un to lietderīgās izmantošanas laiks;

-         tehniskā, tehnoloģiskā u.c. novecošana;

-         nozares stabilitāte un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc produkcijas vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva;

-         konkurentu sagaidāmās darbības;

-         uzturēšanas izdevumu apjoms;

-         periods, kādu pastāv kontrole par aktīvu (līzinga līgumu beigu termiņi);

-         vai aktīva lietderīgās izmantošanas laiks ir atkarīgs no citu uzņēmumu aktīvu lietderīgās izmantošanas laika.

Ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību, datora programmatūra u.c. NA ir jūtīgi pret tehnoloģisko novecošanos, tāpēc to lietderīgās izmantošanas laiks būs īss.

Novērtējums parasti kļūst mazāk ticams, ja lietderīgais izmantošanas laiks pieaug un pārsniedz 20 gadus. Retums būs pārliecinoši pierādījumi, ka NA amortizācijas periods būs ilgāks nekā 20 gadi, piemēram, ekskluzīvas tiesības 60 gadus ražot hidroenerģiju, vai arī tiesības uz 30 gadiem pārvaldīt maksas autoceļu.

     Ja kontrole par nākotnes ekonomiskajiem labumiem no NA tiek panākta ar juridiskām tiesībām, kas ir piešķirtas uz ierobežotu periodu, NA lietderīgās izmantošanas laiks nedrīkst pārsniegt juridisko tiesību termiņu, izņemot, ja: juridiskās tiesības ir atjaunojamas; un noteikti paredzams, ka atjaunošana notiks [5,59]. Ekonomiskie faktori nosaka periodu, kura laikā tiks saņemti nākotnes ekonomiskie labumi; juridiskie faktori var ierobežot periodu, kura laikā uzņēmums kontrolē pieeju šiem labumiem. Pienākot sākotnējam beigu datumam, NA patiesā vērtība nesamazinās vai arī par lielāku summu nekā attiecīgo tiesību atjaunošanas izmaksas. Ir pierādījumi (pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi), ka juridiskās tiesības tiks atjaunotas un, ka tiks apmierināti nepieciešamie nosacījumi (ja tādi ir), lai notiktu juridisko tiesību atjaunošana.

     Izmantotajai amortizācijas metodei jāatspoguļo modelis, pēc kāda uzņēmums izmanto aktīva ekonomiskos labumus. Ja šo modeli nav iespējams ticami noteikt, jāizmanto lineārā metode. Amortizācijas maksa katram periodam jāatzīst par perioda izmaksām, izņemot tad, ja cits starptautiskais grāmatvedības standarts pieļauj vai nosaka, ka tā tiek iekļauta cita aktīva uzskaites summā [5,59]. Amortizāciju parasti atzīst par izmaksām, reizēm to absorbē aktīva ietveros ekonomiskos labumus citu aktīvu ražošanā, nevis rada izmaksas. Amortizācijas maksa veido daļu no cita aktīva pašizmaksas un tā tiek iekļauta uzskaites summā.

     Jāpieņem, ka NA atlikusī vērtība (tīrā summa, ko uzņēmums paredz iegūt par aktīvu tā lietderīgā izmantošanas laika beigās, atskaitot paredzamās izmaksas, kas saistītas ar aktīva atsavināšanu) ir nulle, izņemot ja:

a)     pastāv kādas trešās personas apņemšanās nopirkt aktīvu tā lietderīgās izmantošanas laika beigās, vai

b)     pastāv attiecīgā aktīva aktīvs tirgus un: atlikušo vērtību var noteikt, vadoties pēc šī tirgus; un ir paredzams, ka šāds tirgus pastāvēs aktīva lietderīgās izmantošanas laika beigās [6,27].

Ja tiek pieņemta pamatpieeja, atlikušo vērtību novērtē, izmantojot cenas, kas aktīva iegādes dienā dominē, pārdodot līdzīgu aktīvu, kas sasniedzis tā novērtētā lietderīgā izmantošanas laika beigas un kas ir ticis izmantots apstākļos, kas līdzinās tiem, kādos tiks izmantots šis aktīvs. Savukārt, ja alternatīvā pieeja, katras aktīva pārvērtēšanas dienā atlikusī vērtības tiek novērtēta no jauna, izmantojot cenas, kas dominē šajā dienā.

     Amortizācijas periods un amortizācijas metode jāpārskata vismaz katra finansu gada beigās. Ja aktīva paredzamais lietderīgās izmantošanas laiks ievērojami atšķiras no iepriekšējiem novērtējumiem, attiecīgi jāmaina arī amortizācijas periods. Ja ir bijusi ievērojama atšķirība aktīva ekonomisko labumu paredzamajā modelī, jāmaina amortizācijas metode, lai atspoguļotu izmaiņas modelī. Šādas izmaiņas jāuzrāda kā grāmatvedības novērtējumu izmaiņas, koriģējot amortizācijas maksu pašreizējiem un nākotnes periodiem [6,27]. Lietderīgās izmantošanas laiks var kļūt garāks sakarā ar turpmākajiem izdevumiem, kas uzlabo aktīva stāvokli, uzlabojot tā sākotnēji novērtēto darbības standartu.

Laika gaitā modelis var mainīties, piemēram, var kļūt acīmredzams, ja tiek  piemērota degresīvā amortizācijas metode, un ekonomiskos labumus nav iespējams saņemt līdz vēlākiem periodiem, piemēram, ja licenču doto tiesību izmantošana tiek atlikta, kamēr risinās ar kādu citu biznesa plāna komponentu saistīts process, tad izdevīgāk piemērot lineāro metodi.

     Uzskaites summas (summa, par kuru aktīvs ir atzīts bilancē, pēc jebkāda uzkrātā nolietojuma un zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas) atgūstamība – zaudējumi no vērtības. Zaudējums no vērtības samazināšanās NA, kurš ir  iegādāts, rodas pēc iegādes pirms beidzies pirmais gada pārskata periods. Šāds zaudējums no vērtības samazināšanās tiek atspoguļots gan kā uz šo NA attiecinātās summas, un gan nemateriālās vērtības (negatīvas) korekciju, kas atzīta iegādes dienā.

Uzņēmumam jānovērtē sekojošo NA atgūstamā vērtība vismaz katra finansu gada beigās, pat ja nav pamatojuma, ka attiecīgā aktīva vērtība būtu samazinājusies: NA, kuri vēl nav pieejami lietošanai; un NA, kuri ir amortizēti periodā, kas ilgāks par 20 gadiem no dienas, kad aktīvs ir kļuvis pieejams lietošanai [6,28].

     Uzņēmumam vismaz reizi gadā jāpārbauda NA uzskaites summa, kurš vēl nav kļuvis pieejams izmantošanai, lai noskaidrotu vai nav notikusi vērtības samazināšanās un ir jāaprēķina NA atgūstamā summa, ja tā lietderīgās izmantošanas laiks pārsniedz 20 gadus no dienas, kad tas kļuvis pieejams izmantošanai.

Ja, veicot sākotnējo atzīšanu, ir novērtēts, ka NA lietderīgās izmantošanas laiks ir mazāks par 20 gadiem, bet lietderīgās izmantošanas laiks ir kļuvis garāks turpmāko izdevumu rezultātā un pārsniedz 20 gadus no dienas, kad aktīvs kļuvis pieejams izmantošanai, uzņēmumam jāpārbauda, vai nav notikusi NA vērtības samazināšanās.

     NA jāizņem no bilances, ja uzņēmums no tā atbrīvojas vai ja no tā izmantošanas un no vēlākas atbrīvošanās no tā vairs nav sagaidāmi nekādi nākotnes ekonomiskie labumi.

Ieguvumi vai zaudējumi, kas rodas no norakstīšanas vai atbrīvošanās no NA, jānosaka kā starpība starp neto atbrīvošanās ienākumiem un aktīva uzskaites summu un jāatzīst par ienākumiem vai izmaksām peļņas un zaudējumu aprēķinā [6,28].

NA, kura aktīvā izmantošana tiek izbeigta un no kura uzņēmums ir paredzējis atbrīvoties, tiek noteikta pēc tā uzskaites vērtības dienā, kad ir izbeigta šī aktīva  izmantošana.

     Finansu pārskatos par katru NA grupu jāatklāj informācija, atsevišķi izdalot uzņēmumā radītos un citus NA:

·        lietderīgie izmantošanas laiki vai amortizācijas likmes, metodes;

·        bruto uzskaites summa un uzkrātā amortizācija perioda sākumā un beigās;

·        peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi, kuros ietverta NA amortizācija;

·        uzskaites summas salīdzinājums perioda sākumā un beigās, parādot palielinājumus, atsevišķi norādot tos, kas radušies iekšējās attīstības rezultātā, vai arī, kas radušies pārvērtēšanas rezultātā un zaudējumi no vērtības samazināšanās rezultātā, kas atzīti vai reversēti tieši pašu kapitālā, kā arī norakstīšana vai atbrīvošanās no NA;

·        amortizācija, kas atzīta perioda laikā;

·        neto valūtas kursa svārstības, kas rodas konvertējot ārvalstu uzņēmuma finansu pārskatus u.c. izmaiņas uzskaites summā perioda laikā.

Jāatklāj tādu grāmatvedības novērtējumu izmaiņu būtību, kurām ir būtiskas sekas pašreizējā vai turpmākajos periodos, kā piemēram, amortizācijas periods, metode vai izmaiņas atlikušajā vērtībā.

     38.SGS stājas spēkā gada finansu pārskatos par periodiem, kas sākas 1999.gada 1.jūlijā vai vēlāk.  

 

2.ILGTERMIŅA MATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

     Pamatlīdzekļi uzskatāmi par ilglietojamiem objektiem (kuriem ir materiāli lietiskā forma), kuru ekspluatācija ir ilgāka par vienu gadu un kuru vērtība ir augstāka par noteiktu robežsummu (50 Ls) pēc uzņēmuma uzskatiem, vai arī tie kuri saimnieciskās darbības procesā nezaudē savu ārējo veidu un kurus paredzēts izmantot produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai u.c. mērķiem saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību. 

Pamatlīdzekļu sastāvā ietilpst :

-         zemes gabali (laika gaitā savu vērtību nezaudē, tāpēc nolietojumu nerēķina), ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi;

-         tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;

-          pārējie pamatlīdzekļi, uzskaita kancelejas un biroja iekārtas, datorus, u.c. elektroniskās un sadzīves tehniku, darba rīkus, instrumentus, kā arī kultūras un mākslas nozīmes objektus.

Pamatlīdzekļiem ir būtisks to ilgstošais izmantošanas raksturs, kurš tiek izteikts ar lietderīgās kalpošanas termiņu, ar kuru saprot, vai nu objekta izmantošanas paredzamo periodu, vai produkcijas daudzumu, vai ar darbu apjomu, kurus uzņēmums plāno realizēt, izmantojot šo objektu. Šī rādītāja raksturotāji:

o   visi pamatlīdzekļi ar laiku zaudē spēju sniegt ekonomisko izdevīgumu;

o   kalpošanas termiņš, nosakāms ar tās nosacītā, aptuvenā vērtējuma palīdzību;

o   uzņēmums nosaka patstāvīgi, vadoties no savas darbības konkrētiem apstākļiem.

Gaidāmais objekta izmantošanas lietderīgais izmantošanas laiks atkarīgs ne tikai no tā lietderības normatīvajiem rādītājiem (jaudas un fiziskā ražīguma), bet arī no uzņēmuma politikas attiecībā uz objekta pārvaldīšanu. Paredzamais fiziskais nolietojums atkarīgs no paredzētajiem izmantošanas ražošanas apstākļiem (darba maiņu skaits, darba vide), tā remonta un tehniskās apkopes programmas, kā arī no glabāšanas un apkalpošanas apstākļiem. Gaidāmais morālais nolietojums jānovērtē, ņemot vērā ražošanas procesa prognozējamās izmaiņas vai pilnveidošanu, vai piemēram, nomas termiņš kapitālieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos.

Pamatlīdzekļus, uz kuriem uzņēmumam ir nomas līgumā noteiktas tiesības, nomnieks uzskata līdzīgi pašu īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem, ja noslēgtais nomas līgums pēc būtības paredz nodot visu risku un visu iespējamo ieguvumu sakarā ar pamatlīdzekļu īpašuma tiesībām nomniekam par noteikto nomas maksu zināmā laika periodā, kuram beidzoties, pie līgumā noteikto apstākļu iestāšanās iegūst tiesības pēc savas izvēles iegūt pamatlīdzekļus savā īpašumā.

Uzņēmuma uzskati objektu remonta un tehniskās apkopes sfērā tāpat var ietekmēt pamatlīdzekļu lietderīgās kalpošanas termiņu, to izmaiņu mērķis ir saglabāt izmaksu proporciju ticamību.

     Pamatlīdzekļos ieguldītā vērtība ir reālas saimnieciskās darbības izmaksas, un šos objektus izmanto vairākus gadus, to vērtību pa daļām ieskaita saimnieciskās darbības izdevumos atbilstoši kalpošanas laikam – amortizācija.

Piemēram, sākotnēji paredzētais datora lietderīgās kalpošanas termiņš jeb laiks bija novērtēts uz 5 gadiem un amortizācijas gada norma, pēc uzņēmuma vadības uzskatiem, noteikta 20% . Pēc 2 datora ekspluatācijas gadiem tā lietderīgās kalpošanas termiņš samazinājies no 5 uz 4 gadiem, sakarā ar straujo tehnoloģisko procesu attīstību, tas nozīmē, ka dators tālāk tiks izmantots divus, nevis trīs gadus un, tad amortizācijas normai šiem diviem gadiem jātiek palielinātai 1,5 reizes t.i., proporcionāli agrāk paredzētā un no jauna noteiktā atlikušā lietderīgās kalpošanas attiecībai datoram {(5-2):2}. Tātad, datora amortizācijas gada norma pēdējos divus gadus būs 30%, nevis 20%, kā pirmajos divos gados.

2.1.Pamatlīdzekļu novērtējums, atzīšana un pārvērtēšana

     Pamatlīdzekļus novērtē sākotnējā vērtībā, - iegādes izmaksās (ietver pirkšanas cenu atskaitot atlaides, muitas nodevu, samaksātos % par aizņēmumu PL iegādei, transportēšanas izdevumus, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izdevumus kā arī montāžas un darba samaksas izdevumus, sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko veic darba devējs) vai ražošanas pašizmaksā (ietver izlietoto materiālu, izejvielu vērtību, projektēšanas, celtniecības vietas sagatavošanas izdevumus, strādnieku darba samaksu, sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko veic darba devējs un izdevumus, kuri ir netieši saistīti ar objekta izgatavošanu (ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu) un būvēšanai izmantotā aizņēmuma % summa, kura samaksāta tikai celtniecības laikā). Pamatlīdzekļu objekta izveidošanas perioda interpretāciju var raksturot:

§  ražošanas perioda sākumā ir jāinterpretē brīvi, t.i., nav nepieciešams par sākumu pieņemt brīdi, kad faktiski sākušies celtniecības darbi. Pārsvarā sākuma izmaksas būs nenozīmīgas un tās var neievērot, lai gan to apjoms, piemēram, ēku celtniecībā var būt būtisks, arhitektu honorāri ir jākapitalizē celtniecības laukuma iegādes brīdī, pat tad, ja celtniecība nav sākusies;

§  ja objekts ir pabeigts var sākt ekspluatāciju, nepieciešams pārtraukt izmaksu kapitalizāciju, neatkarīgi no tā, vai to faktiski ekspluatē, piemēram, ēkas var stāvēt attiecīgu laiku tukšas. Tas ir jāuzskata par objekta sākuma zaudējumiem un par šo periodu nav jāveic finansu % kapitalizāciju;

§  objektu var izmantot, bet to dara, lai objektu pārbaudītu, regulētu vai sagatavotu, tad to nevar uzskatīt par komerciālu izmantošanu. Radušās izmaksas jāuzskata  ka jāveic pamatlīdzekļu vienības vērtības daļa;

§  ja objektu nodod ekspluatācijā pa atsevišķām daļām, kuras var izmantot neatkarīgi vienu no otras, tad pabeigtās daļas izmaksu kapitalizācija ir jāpārtrauc [9,15].

LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” nosaka: ”Posteņi jānovērtē ..., jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanas un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem [1,25pants].

Novērtējot pamatlīdzekli nav jāņem vērā pievienotās vērtības nodoklis. Nelietderīgās izmaksas, kuras radušās pašu ražota vai būvēta objekta izveidošanas gaitā jaudu dīkstāves u.c., nedrīkst ietvert sākotnējā vērtībā, kā arī administrācijas izdevumus, izņemot, ja tie ir tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi vai sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā. Drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļu, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu [1,26pants]. Precīzi jānosaka ražošanas periodu un aizņēmuma izmaksu apjomu, kuru var iekļaut pamatlīdzekļu vērtībā. Šī novērtējuma galīgo summu sauc par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kuru atspoguļo bilances aktīva debetā.

     Pamatlīdzekļu atzīšana nozīmē tā pieņemšanu uzskaitē iekļaušanai grāmatvedības bilancē, pielietojot aktīvu atzīšanas vispārējos noteikumus:

ü augsta pārliecības pakāpe, ka nākotnē varēs saņemt ekonomisku izdevīgumu, kuru jāvērtē uz faktu pamata, kādi pastāv sākotnējās atzīšanas momentā un uzņemsies atbilstīgos riskus;

ü aktīvu faktiskās vērtības novērtējuma ticamības, jo iegādes gadījumā vērtība nosakāma maiņas operāciju rezultātā.

Uzņēmuma vadība pati nosaka atsevišķus objektus, kas atzīstami par pamatlīdzekļiem, piemēram, konkrētiem apstākļiem un darbības veidiem, var apvienot mazvērtīgo priekšmetu grupu (darba instrumentu komplekts) vienā pamatlīdzekļu objektā un piemērot atzīšanas kritērijus. Ir iespēja rīkoties otrādi, vienu objektu sadalīt un uzskaitīt katru sastāvdaļu atsevišķi, t.i., kā pamatlīdzekļu atsevišķu objektu. Tas nepieciešams, ja sastāvdaļām ir dažādi lietderīgās kalpošanas laiki, kā rezultātā tām jāpiemēro dažādas amortizācijas normas, kaut gan tas notiek samērā reti.

Pēc atzīšanas pamatlīdzeklim ir jābūt novērtētam pēc faktiskās vērtības,  tomēr, grūtības visbiežāk rodas šādos gadījumos:

§  ja objekts ir uzbūvēts pašu spēkiem, nevis iegādāts no celtniecības organizācijām;

§  ja eksistē ievērojamas izmaksas, kas tikai netieši saistītas ar doto objekta iegādi;

§  ja objekti iegādāti, lai nomainītu vai uzlabotu jau esošos pamatlīdzekļus;

§  ja samaksu par pamatlīdzekļiem veic ārzemju valūtā, šajā gadījumā, jāizmanto valūtas maiņas kurss dienā, kad sākotnēji tiek reģistrēta šī operācija. Ja šis maiņas kurss atšķiras no kursa, kas noteikts rēķ.-fakt. datumā tad kursa starpība ir jāpārnes uz peļņas un zaudējumu kontu. Savukārt SGS, īpašos gadījumos atļauj kursu starpību iekļaut dotās vienības cenā [9,32].

Pēc nodošanas ekspluatācijā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību drīkst palielināt tikai par rekonstrukcijas izdevumiem, ja tā rezultātā  palielinās objekta lietderīgās izmantošanas laiks, jauda, ietilpība, kā arī uzlabojas produkcijas kvalitāte vai samazinās ražošanas izmaksas. Šādas nākamās izmaksas, kuras noved līdz objekta lietderīgās kalpošanas laika pagarināšanai un ražīguma paaugstināšanai, līdzīgi izmaksām pamatlīdzekļu iegādē vai radīšanā, ļauj uzņēmumam saņemt papildu ekonomisko labumu. Gadījumā, ja ir jānomaina pamatlīdzekļa kāda sastāvdaļa ar jaunu, analoģisku vecās vietā, šo nepieciešamību izraisa objekta kopējā kalpošanas laika nesakritība ar tā atsevišķo sastāvdaļas kalpošanas laiku. Kad objekta jebkāda sastāvdaļa tiek uzskaitīta atsevišķi no paša objekta , izmaksas, kas izdarītas šīs daļas nomaiņai vai atjaunošanai , tiek aplūkotas kā izdevumi no jauna , atsevišķas sastāvdaļas iegādei, bet nomainītā daļa tiek norakstīta, ja tiek apmierināti pamatlīdzekļu atzīšanas kritēriji.  

Remonta un citi izdevumi norakstāmi tā pārskata perioda izdevumos, kurā tie radušies. Ja pamatlīdzeklis iegūts apmaiņā pret citu no cita uzņēmuma, tad šāds darījums uzskatāms par pirkšanas – pārdošanas operāciju.

Ja apmaiņā iegūtā pamatlīdzekļa īstā vērtība mazāka par atdotā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, jāveic iegrāmatotās vērtības samazinājums atbilstoši zemākai vērtībai. Starpība jānoraksta ārkārtas zaudējumos [2,3.nod.].

     LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” paredz iespēju pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, ņemot vērā objekta atjaunošanās vērtību (izdevumu summa, kura jāizlieto, lai iegādātos vai izveidotu no jauna tādu pašu objektu).Veicot pārvērtēšanu, tai jāpakļauj visi pamatlīdzekļi vai visa pamatlīdzekļu uzskaites grupa, izņemot zemi.  Turklāt pārvērtējumam ir jānotiek regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no taisnīgās (reālās) vērtības uz pārskata datumu.  Objekta vērtības neparedzēts samazinājums var rasties – avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ, priekšlaicīgas fiziskas nolietošanās rezultātā, tehnoloģiskā novecošanās vai arī līdzīgas objekta tirgus cenu pazemināšanās.  Ja nav iespējams iegūt informāciju par jebkādu objektu tirgus vērtību to specifiskā rakstura dēļ, tie tiek pārvērtēti pēc atjaunotās vērtības, ņemot vērā faktisko nolietojumu. Starpības ir jāattiecina uz ārkārtas izdevumiem, bet gadījumā, ja šim pamatlīdzeklim ir jau agrāk bijusi vērtības paaugstināšana, tad samazinājums ir jānoraksta, samazinot ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā. Jāņem vērā, ka jāpārvērtē tikai pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, jo agrāk norakstītais nolietojums jau ir norobežots iepriekšējā laika periodā. Savukārt vērtību var palielināt, ja to atjaunošanas vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo. Pārvērtēt augstākajai vērtībai var vienīgi tad, ja šāds palielinājums ir  pastāvīgs, neparejošs un nozīmīgs. Objekta tālākā pārvērtēšana ir nepieciešama, ja reālā vērtība būtiski atšķiras no bilances vērtības.

     Pamatlīdzekļu novērtēšanu veic profesionāli kvalificēti eksperti, izmantojot indeksēšanas metodi, tirgus cenas u.tml. Pārvērtējot ar indeksēšanas metodi jāvadās pēc statistikas ziņām, biržas cenu publikācijām, kur ir norādīts cenu indekss. Veicot pārvērtēšanu pēc indeksēšanas metodes pārrēķina un uzrāda no jauna gan sākotnējo vērtību, gan nolietojumu [7,10]. 

     Izslēgts ir izvēles pārvērtējums, jābūt ir pamatlīdzekļu grupas novērtējumam, kuri ir vienādi pēc mērķa un izmantošanas veida un tiem jābūt pārvērtētiem vienā datumā.

Uzkrāto amortizāciju pie pārvērtēšanas ir jākoriģē:

ü ja pārvērtē pēc tirgus vērtības, uzkrātā amortizācijas summa tiek izslēgta no faktiskās objekta vērtības, pēc tam iegūtais bilances vērtības lielums tiek pārvērtēts līdz tirgus vērtībai pārvērtējuma dienā (pārvērtētā vērtība = tirgus vērtību, uzkrātā amortizācija = 0), tā kā pārvērtētā vērtība pakļaujama amortizācijai periodā, kas palicis līdz objekta lietderīgā kalpošanas laika beigām, tad pēc pārvērtējuma tiek izkoriģēta arī amortizācijas norma;

ü ja pārvērtē pēc atjaunojošās vērtības ar indeksācijas palīdzību, amortizācija tiek pārrēķināta proporcionāli objekta faktiskās vērtības izmaiņai līdz tā atjaunojošai vērtībai (pārvērtētā bilances vērtība ir vienāda ar atjaunojošo vērtību, atrēķinot uzkrāto amortizāciju, kas aprēķināta no atjaun.vērt.). Amortizācijas norma nemainās.

Piemēram, ja pārvērtējumam tiek pakļauts pamatlīdzekļu objekts, kura faktiskā vērtība ir Ls 100, lietderīgās kalpošanas laiks noteikts uz 5 gadiem. Pārvērtēšana notiek 2 gadus pēc objekta atzīšanas, uzkrātā amortizācija pārvērtēšanas dienā ir Ls 40  un tirgus vērtības (ņemot vērā nolietojamību) ir Ls 120, bet atjaunojošā vērtība Ls 200.

Tabula nr.2.1.1

Rādītāja nosaukums	Pārvērtēšana pēc atjaunojošās vērtības, neņemot vērā nolietojamību	Pārvērtēšana pēc tirgus vērtības, ņemot vērā nolietojamību
Objekta vērtība, Ls:
pirms pārvērtēšanas	100	100
pēc pārvērtēšanas	200	120
Uzkrātā amortizācija, Ls:
pirms pārvērtēšanas	40	40
pēc pārvērtēšanas	80 (40*200:100)	0
Bilances vērtība, Ls:
pirms pārvērtēšanas	60 (100-40)	60 (100-40)
pēc pārvērtēšanas	120 (200-80)	120 (120-0)
Lietderīgās kalpošanas laiks, gadi:
pirms pārvērtēšanas	5	5
pēc pārvērtēšanas	5	5
Amortizācijas norma, %:
pirms pārvērtēšanas	20 (100:5)	20 (100:5)
pēc pārvērtēšanas	20 (100:5)	33,33 [(10: (5-2))]
Amortizācijas summa, Ls
pirms pārvērtēšanas	20 (100:5)	200 (100:5)
pēc pārvērtēšanas	40 (200:5)	40 (120:3)

PL bilances vērtības palielinājums jāattiecina uz pašu kapitālu, bet samazinājumam – jātiek atzītam par izdevumu.

Vērtības pieaugumu izdevumos ieskaita (amortizē) sistemātiski pamatlīdzekļa atlikušajā derīgās lietošanas laikā pēc tādas pašas metodes, kādā tika aprēķināts nolietojums līdz pamatlīdzekļa pārvērtēšanai [2,4.nod.].

Tajā pašā laikā katra pārvērtējuma rezultāta atspoguļošana atkarīga no šī paša objekta iepriekšējo pārvērtējumu rezultātiem. Palielinājuma summai jātiek uzskaitītai par ienākumu tā paša objekta samazinājuma ietvaros, kas agrāk ir uzskatīts par izdevumu, un samazinājuma summai jāattiecas uz objekta palielinājuma summas samazinājumu, kas agrāk iekļauta kapitālā.  Piemēram, raksturojot 2.1.1.tabulā iekļautos piemēra datus, pie objekta pirmās pārvērtēšanas bilances vērtība palielinājās par Ls 150, pie otrās – samazinājās par Ls 350, bet pie trešās – atkal palielinājās par Ls 200. Pēc pirmās palielināšanas Ls 150 bija jāattiecina uz pašu kapitālu postenī “PL pārvērtēšanas rezerve”, pēc otrās pārvērtēšanas Ls 150 uz kapitāla samazinājumu pēc šī paša posteņa un Ls 200 uz izdevumiem, bet pēc trešās pārvērtēšanas Ls 200 tiek atzīti par ienākumiem.

PL palielinājuma summa, kas attiecināta uz pašu kapitālu, var tikt iekļauta tieši  uzņēmuma nesadalītajā peļņā pie objekta izmantošanas pārtraukšanas vai izslēgšanas, tādā gadījumā, tā tiek aprēķināta kā starpība starp objekta amortizācijas summu, kas aprēķināta uz pārvērtētās vērtības pamata, un amortizācijas summu, kas aprēķināta, vadoties no tā sākotnējās vērtības.

2.2.Pamatlīdzekļu finansu un nodokļu nolietojumi

... objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Zemes gabala sākotnējā vērtību nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai) [1,27.pants].

Atsevišķos gadījumos pat zemei ir ekspluatācijas beigu termiņš, piemēram, zemei, no kuras iegūst derīgos izrakteņus.  

     Amortizācijas nodrošina izmaksu ienākumu proporcijas principa ievērošanu, t.i., attiecinot uz izdevumiem daļu no objekta vērtības atbilstīgi ekonomiskā izdevīguma patēriņam, kas saistīts ar tā izmantošanu.

     Var izdalīt pamatprasības, kas novirzāmas PL amortizācijai:

             I.      objekta amortizējamā vērtības norakstāma sistemātiski visa lietderīgās kalpošanas termiņa laikā;

          II.      izmantojamai amortizācijas metodei jāatspoguļo  ekonomiskā izdevīguma patēriņa process no kompānijas puses, kas saņemts no objekta;

       III.      amortizācijas atskaitījumi par katru periodu atzīstami kā izdevumi, izņemot gadījumus, kad tie tiek iekļauti cita aktīva bilances vērtībā;

      IV.      iespējams PL amortizācijas dažādu metožu pielietojums, kuru vidū ir :

ü tiešā amortizācijas metode – tiek veikta ar objekta amortizējamās vērtības vienmērīgas sadales palīdzību tā lietderīgās kalpošanas laikā – jeb lineārā metode :

                                 vērtības amortizācijas vērtība

                         =  -------------------------------------------    ;

                                        pilns kalpošanas laiks

ü metode norakstīšana proporcionāli produkcijas apjomam – tiek veikta ar amortizējamās vērtības sadales palīdzību tieši proporcionāli produkcijas daudzumam vai pakalpojumu apjomam, kas saražota atbilstīgajos pārskata periodos tā lietderīgās kalpošanas termiņa laikā, rezultātā gada summa dažādos gados var būt atšķirīga. Ieteicams izmantot iegūstošās rūpniecības nozarēs [9,46]:

 

Objekta                              ikgadējās izgatavotās produkcijas vērtība

amortizējamā              ---------------------------------------------------------------------------------     

vērtība                        aptuvena izgatavotās produkcijas vērtība obj. kopējā kalpošanas laikā

ü samazināmā atlikuma (saldo) metode jeb ģeometriski degresīvā – lieto ja objektiem ir strauja morālā novecošanās vai ir ievērojams izmaksu pieaugums remontam un tehniskai apkopei lietderīgās kalpošanas laikā. Amortizācijas norma piemērojama nevis objekta amortizējamai vērtībai, bet gan tā bilances vērtībai iepriekšējā perioda beigās.

Atlikuma (saldo)

samazinošā met.   =  obj.faktiskā bilances vērtība           atskaitījuma %  ;

Ja objektam nav likvidācijas vērtības, tad saldo samazin.metodi nevar lietot, jo tā vienmēr atstāj atlikumā fiksētu daļu, kuru pārnes uz nākamo periodu, bilances vērtība nekad nebūs vienāda ar nulli [9,45].

Ciparu summas metode ir saldo samazinošās metodes variants, kuru izmanto ļoti reti. Aprēķinu sāk ar  n (n+1) / 2 , kur n – pēdējā ekspluatācijas gada kārtas skaitlis. Ar formulas palīdzību var iegūt amortizācijas “bloku” skaitu. Katru gadu to reizina ar PL amortizējamo vērtību un atlikušo kalpošanas laiku Šo aprēķinu rezultātā iegūst amortizācijas atskaitījumu summu [9,45].

ü Annuitātes metode – ņem vērā PL ieguldītā kapitāla vērtību. Mērķis ir sasniegt katram gadam patstāvīgu aizņēmumu % apjomu un patstāvīgus amortizācijas atskaitījumus. Izmanto aprēķinot dārgu, apjomīgu PL objektu amortizāciju, ja šo objektu finansē no ārienes. Problēma – izmantojot šo metodi nav skaidrs, kāpēc kapitāla izlietojuma novērtējuma pamatā ir finansēšanas veids. Tā nav īsti pamatota, un tās pielietojums ir pretrunā ar piesardzības principu, jo metodes pamatojas uz pieņēmumu par nākamo rentabilitāti [9,46].

     Pārskata periodā aprēķinātā amortizācija tiek uzskatīta par izdevumiem, izņemot, ja izmanto citu aktīvu ražošanai, neizraisot izdevumu rašanos. Šajā gadījumā, amortizācijas sastāda daļu no cita aktīva izmaksām un iekļaujas bilances vērtībā.

Nolietojumu (amortizāciju) sāk rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā un nolietojuma aprēķināšanu izbeidz ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc tā izslēgšanas no pamatlīdzekļu sastāva vai pēc tā amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās [2, 5.nod.].

     Ja PL pārceno, tad papildus amortizācijas summa, kuru salīdzina ar pārcenošanas summu, var attiecināt uz rezervēm, t.n., ka peļņas un zaudējumu konts samazinās tikai par sākotnējās vērtības summāro amortizāciju [9,43].

Likvidācijas vērtība – PL vienības realizācijas vērtība, beidzoties tās kalpošanas laikam, kuru nosaka ņemot par pamatu objekta iegādes vai pārcenošanas datuma cenu,  jāņem vērā arī realizācijas izmaksas [9,43].

     Uzņēmuma vadībai jāizvēlas reāls PL lietošanas termiņš un tas regulāri jāpārskata. Gadījumā, ja ekspluatācijā ir PL ar nulles bilances vērtību, t.n., ka uzņēmums nepareizi novērtē savu PL ekspluatācijas laiku un lieto nepareizu amortizācijas metodi. Ja izmaina objekta lietderīgās kalpošanas laiku, tad tā bilances vērtība ir jāattiecina uz izmainīto ekspluatācijas laiku. Šī korekcija nav pamats, lai izdarītu iepriekšējā gada finansu rezultāta korekciju, jo tā ir jāuzskata par uzskaites novērtējuma izmaiņu, nevis par uzskaites politikas izmaiņu vai fundamentālu kļūdu.

     Ja konstatē PL vērtības neatgriezenisku samazinājumu, neatkarīgi no izmantotās amortizācijas metodes, tad objekta vērtību samazina līdz jaunajai vērtībai. Tas jāparāda rezervju kontos, tādēļ nepieciešams paskaidrojums pielikumā pie bilances.

     PL vērtībai jābūt vienādai ar to izmantošanas vērtību. Jāņem vērā PL tirgus vērtību, nosakot vērtības pazemināšanās faktu. Tirgus vērtība pati par sevi nav vērtības pazemināšanas pārliecinošs pierādījums, piemēram, specializētai iekārtai var arī nebūt tirgus vērtība (izņemot metāllūžņu vērt.), tas nenozīmē, ka iegādājoties iekārtu, tās vērtību ir nekavējoties jānoraksta, tā jāamortizē visā kalpošanas laikā. Noteikt objekta izmantošanas vērtību ir sarežģītāk nekā tā tirgus vērtību, jo izmantošanas vērtība balstās uz dažādiem pieņēmumiem, piemēram, varbūtība, ka uzņēmums saglabās darbojoša uzņēmuma statusu [9,46].

     Likums “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” piedāvā nodokļu vajadzībām aprēķināt nolietojumu pēc citām normām. Visi uzņēmumam piederošie pamatlīdzekļi jāsadala 5 kategorijās, kurās drīkst iekļaut tikai tos PL, kuri piedalās saimnieciskajā darbībā, t.n., ka apliekamais ienākums tiek palielināts ar visu finansu grāmatvedībā aprēķināto PL nolietojuma summu, bet samazināts tikai ar ražošanā nodarbināto PL nolietojumu, lietojot divkāršo likmi, iznāk, ka ar to PL, kuri nepiedalās ražošanā, nolietojuma summu faktiski tiek palielināts apliekamais ienākums.

Šādas atšķirības var izskaidrot kā laika starpības starp uzņēmuma uzskaitīto peļņu (ienākumu) un ar nodokli apliekamo peļņu (ienākumu) zināmā laika periodā. Laika starpības rodas kārtējā (pārskata) periodā un mainās vienā vai vairākos turpmākajos periodos [2, 6.nod.].

Kategorija	Nolietojuma likme, %	Pamatlīdzekļa veids
1	5	Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi
2	10	Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas
3	35	Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informācijas sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums
4	20	Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kat. minētos pamatlīdzekļus
5	7,5	Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

Uzņēmuma pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā [3,13.pants] jeb ģeometriski degresīvo metodi. Attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finansu grāmatvedībā [3,13.pants]. Rēķinot nolietojumu nodokļu vajadzībām, atlikusī vērtība nekad nebūs vienāda ar nulli, tāpēc likumā ir noteikts, ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz Ls 50 vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.

3. ILGTERMIŅA FINANSU IEGULDĪJUMU APSKATS

Uzņēmums brīvos naudas līdzekļus var ieguldīt var izmantot finansu ieguldījumiem, lai iegūtu papildu ienākumus, liekot naudai “strādāt” jeb, kas tam kalpo kā materiālās labklājības pieauguma avots. Parasti tas notiek kā naudas aizdevums citiem uzņēmumiem un atsevišķām personām, vai kā vērtspapīru iegāde, šādu ieguldījumu uzskaiti un novērtēšanu regulē 25. Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS), kā arī LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”. Ieguldījumi var būt gan īstermiņa, tikai viena gada laikā, piemēram ieguldījumi vērtspapīros, tad peļņu paredzēts gūt tikai no vērtspapīru kursa izmaiņām, tas pārdodot par augstāku cenu nekā tie pirkti, gan ilgtermiņa, kuri uzņēmuma īpašumā atrodas ilgāk par vienu gadu un peļņu ir paredzēts gūt procentu vai dividenžu veidā.

     Ilgtermiņa aizdevumus uzņēmums izsniedz ne tikai ar nolūku gūt papildus peļņu, bieži vien tos izsniedz mātes uzņēmums saviem meitas vai saistītajiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to finansiālo stāvokli vai pat lai glābtu tos no maksātnespējas vai pat bankrota iespējamības.

To novērtējums ir neatmaksātā aizdevuma faktiskais atlikums, savukārt procenti par aizdevumu nav ilgtermiņa finansu ieguldījums, un to parāds jāatspoguļo apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

     Finansu dokumenti – vērtspapīri, piemēram, akciju sabiedrības akcijas, obligācijas, banku depozītu sertifikāti, banku izlaistas ķīlu zīmes, vekseļi (kotēti biržās un ārpusbiržu tirgū) kā arī SIA daļas, kurus var pirkt un pārdot un kuri apliecina valdītāja aizdevuma attiecības ar personu, kas emitējusi šādus dokumentus. Vekseļi, ja tie nekotējas biržās, nav uzskatāmi par vērtspapīriem. Ja iegādātās akcijas vai daļas sastāda vairāk par 50% no attiecīgā uzņēmuma pamatkapitāla akcijām, tad šāds uzņēmums pārvēršas par ieguldītāja meitas uzņēmumu, savukārt ja 20% - 50% no pamatkapitāla, tad par ieguldītāja saistīto uzņēmumu.

Ilgtermiņa ieguldījumi meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos uzskaitāmi atšķirīgi no pārējiem ieguldījumiem. LR likumi un normatīvie akti paredz pašu kapitāla metodes pielietojumu šādu ieguldījumu uzskaitē mātes uzņēmuma atsevišķajā gada pārskatā.

Likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” paredz izņēmuma gadījumus, kad ieguldījumus drīkst uzskaitīt iegādes izmaksu vērtībā un arī ar SGS nav pretrunā.

Apskatot pašu kapitāla metodi, piemērs: SIA ”Ruta” iegādājas 80% no SIA “Gatis” akcijām par Ls 8000, kura pašu kapitāls akciju pirkšanas brīdī bija Ls 10000, bet  pārskata gada beigās tas sasniedza Ls 20000. Vērtības pieaugums radies tikai no pārskata gadā iegūtās peļņas. SIA “Ruta” akciju iegādi – debetē ieguldījumus meitas uzņēmumā un kreditē naudas līdzekļus, savukārt pārskata gada beigās – debetē ieguldījumus meitas uzņēmumā par Ls 8000 (80%*(20000-10000)) un kreditē ieņēmumus no līdzdalības meitas uzņēmumā.

Gadījumā, ja uzņēmums iegādājas cita uzņēmuma akcijas vai daļas ar mērķi tās tālāk pārdot, šie ieguldījumi uzskaitē atspoguļojami apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā īstermiņa vērtspapīri. 

     Obligācija faktiski ir aizdevums, ko obligācijas pircējs dod tās izlaidējam, kas ir nostiprināts ar īpašas formas dokumentu, kuram ir pievienoti kuponi, kur uz katra kupona ir iespiestas noteiktos termiņos atmaksājamās summas un augļu procenti. Šāda veida obligācijām pēc visu kuponu apmaksas, pati obligācijas veidlapa vairs nav vērtspapīrs, jo viss tās nomināls ir jau atmaksāts. 

Par vērtspapīriem netiek uzskaitīti dokumenti, kuri attiecas uz bankas kredīta izsniegšanu, parādzīmes, saņemtās no debitoriem, apdrošināšanas polises [7,27]. 

25.SGS nosaka, ja iegādājas, emitējot akcijas vai citus vērtspapīrus, iegādes izmaksas ir nevis emitēto vērtspapīru nominālvērtība, bet gan to patiesā vērtība. Savukārt, ja maiņas veidā pret citu aktīvu objektu, tad ieguldījumu iegādes izmaksas nosaka, pamatojoties uz pretī dotā aktīvu objekta patieso vērtību, kas saskaņā ar šo standartu ir summa, par kādu objektu iespējams apmainīt starp pircēju un pārdevēju, vai par kuru to var pārdot brīvā tirgū, nesaistītu personu darījumā. Grozījumi likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem” nosaka patiesās vērtības definīciju (summa, par kuru aktīvu var apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un finansiālām nesaistītām pusēm) un norādījumus attiecībā uz to pielietojumu.

Ilgtermiņa ieguldījumu novērtējums jāuzskaita faktiskajās iegādes cenās. Ja  akciju biržas kurss ir mainījies, tad uzņēmumam attiecīgi jāmaina akciju vai daļu novērtējums, līdzīgi pamatlīdzekļu pārvērtēšanai, ja kurss paaugstinās, tad ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves kredītā, ja pazeminās, tad debetā.

25.SGS nosaka, ka ieguldījumi bilancē jāuzskaita vai nu pēc to izmaksām vai pēc to pārvērtētajām summām. Attiecībā uz pārvērtēšanas biežumu ir jāpieņem un jālieto kaut kāda politika un visa uzskaites kategorija jāpārvērtē vienlaikus. Uzskaites summu samazinājumi, kas nav vērtības pagaidu krišanās, jādebetē peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja vien šie samazinājumi savstarpēji nenolīdzina agrāk veiktu pārvērtēšanu. Vērtības palielinājumam (jāveido pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā) vai samazinājumam (jāsamazina pārvērtēšanas rezervi un pēc tam par atlikušo summu debetē peļņas un zaudējumu aprēķinā) jābūt nepārejošam.

Apskatot piemēru, kur:

1.     Uzņēmums ir iegādājies ilgtermiņa vērtspapīrus iegādes vērtībā Ls 2000;

2.     Trīs gadus atpakaļ veica pārvērtēšanu, iekļaujot zaudējumus no vērtības samazināšanās peļņas un zaudējumu aprēķinā Ls 600 apmērā;

3.     Pārskata periodā pārvērtēja ieguldījumu vērtību, palielinot par Ls 1600;

4.     Uzņēmums pārdod vērtspapīru paketi par Ls 3600, un pārvērtēšanas rezervi pārnes uz ieņēmumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Ilgtermiņa ieguldījumi		Zaudējumi no vērtības samazināšanās		Pārvērtēšanas rezerve		Naudas līdzekļi		Ieņēmumi
2000							2000
	600	600
1600					1000				600
	3000			1000		3600			600 1000
-	-	600	-	-	-	1600	-	-	2200

Ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā bāze no šā darījuma būs ieņēmumi Ls 1600 (3600-2000).

     Par ieguldījumiem saņemtie vai saņemamie procenti, dividendes u.c. uzskaitāmi ienākumos, jo tā ir ieguldījuma atdeve. Dažreiz šādi atgūtie līdzekļi ir izmaksu atgūšana un tāpēc tiem nevajadzētu veidot ienākuma daļu. Piemēram, ja nesamaksātie procenti ir uzkrāti, pirms tiek iegādāts ieguldījums ar procentiem, tos iekļauj cenā, kuru maksā par šo ieguldījumu.

 

 

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Saskaņā ar standartizācijas likumu Finansu grāmatvedības standartizācijas tehniskā komitejā tuvākajā laikā ir paredzējusi sagatavot standartu, kas regulēs vienotu nemateriālo aktīvu uzskaiti Latvijas Republikā.

Nemateriālajam aktīvam ir jābūt viegli atšķiramam no nemateriālās vērtības.

Nemateriālā aktīva sākotnējais novērtējums jāveic pēc tā pašizmaksas, ņemot vērā atzīšanas kritērijus: atsevišķa iegāde vai kā daļa no saimnieciskās darbības kombinācijas vai valdības dotācijas veidā,  kā aktīvu maiņa vai arī uzņēmumā radītie NA un nemateriālā vērtība.

Uzņēmumam jāklasificē aktīva radīšana: pētniecības darbu posms un attīstības pasākumu posms, un jānosaka, kurus izdevumus var iekļaut pašizmaksā, bet kurus jāatzīst par izmaksām to rašanās brīdī.

Pamatpieeja, pēc sākotnējās atzīšanas NA jāuzskaita pēc tā pašizmaksas, atņemot uzkrāto amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Alternatīvās pieejas izpratnē, veicot pārvērtēšanu, patiesā vērtība jānosaka, vadoties pēc aktīvā tirgus. Pārvērtēšanas biežums atkarīgs no patiesās vērtības svārstībām.

NA nolietojamā summa sistemātiski jāsadala pa lietderīgās izmantošanas laiku saskaņā ar labāko iespējamo novērtējumu. Amortizācijas metodei jāatspoguļo kā uzņēmums izmanto aktīva ekonomiskos labumus. Parasti pielieto lineāro metodi. Katram aktīvam ir jāpārskata amortizācijas periods un metode finansu gada beigās.

Pamatlīdzekļiem, kuriem ir raksturīgs ilgstošais lietošanas raksturs, kurš tiek izteikts ar lietderīgās kalpošanas laiku jeb termiņu, jānovērtē to morālais nolietojums, ņemot vērā prognozējamās saimnieciskās darbības izmaiņas vai pilnveidošanu.

Pamatlīdzekļus jānovērtē sākotnējā vērtībā, t.i., iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā, un ar augstu pārliecības pakāpi un aktīvu faktisko novērtējuma ticamību jāatzīst, t.n., tā pieņemšanu uzskaitē un iekļaušanu bilancē.

Pēc nodošanas ekspluatācijā PL sākotnējo vērtību drīkst palielināt par rekonstrukcijas izdevumiem, ja tiem palielinās lietderīgās izmantošanas laiks, jauda, ietilpība, produkcijas kvalitāte vai samazinās ražošanas izmaksas.

PL pārvērtēšanai, ņemot vērā atjaunošanās vērtību, jānotiek regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no taisnīgās vērtības  uz pārskata datumu.  

Uzkrāto amortizāciju pie PL pārvērtēšanas ir jākoriģē.

PL amortizācija nodrošina izmaksu un ienākumu proporcijas principa ievērošanu, attiecinot uz izdevumiem daļu no PL vērtības atbilstīgi ekonomiskā izdevīguma patēriņam, kas saistīts ar tā izmantošanu.

Ja ekspluatācijā ir PL ar nulles vērtību un tas aktīvi vēl piedalās saimnieciskās darbības procesā, t.n., ka uzņēmums nepareizi novērtē tā ekspluatācijas laiku un lieto nepareizu amortizācijas metodi.

Nolietojums nodokļu vajadzībām jāaprēķina pēc ģeometriski degresīvās metodes.

Uzņēmums savus brīvos līdzekļus var ieguldīt citos uzņēmumos: sniedzot ilgtermiņa aizdevumus, iegādājoties vērtspapīrus ar mērķi gūt papildus peļņu.

Ieguldījumi meitas vai asociētajos uzņēmumos uzskatāmi par atšķirīgi no pārējiem ieguldījumiem.

Ilgtermiņa ieguldījumu novērtējums jāuzskaita faktiskajās iegādes cenās, ja biržas kurss mainās, tad attiecīgi jāmaina  to novērtējums, līdzīgi PL pārvērtējumam.

Par ieguldījumiem saņemtie procenti un dividendes uzskaitāmi ienākumos, jo tā ir atdeve.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1.     Latvijas Republikas likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”.  – LR Nodokļu sistēma, SIA “Lietišķās informācijas dienests”

2.     Latvijas Republikas FM Vēstule Nr.02-5/357 “Norādījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti”. – LR Grāmatvedība, SIA ”Lietišķās informācijas dienests”

3.     Latvijas Republikas likums “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”. – LR Nodokļu sistēma, SIA “Lietišķās informācijas dienests”

4.     LR MK noteikumi Nr.339 “Noteikumi par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu”//Latvijas Vēstnesis, 17.11.95., Nr.179

5.     38. Starptautiskais grāmatvedības standarts “Nemateriālie aktīvi”//Grāmatvedība un revīzija. - 2000. - Nr.1 – no 47.-59.lpp.

6.     38. Starptautiskais grāmatvedības standarts “Nemateriālie aktīvi”//Grāmatvedība un revīzija. - 2000. - Nr.2 – no 27.- 31.lpp.

7.     Anžāne V. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite. – R.: Latvijas Universitāte, 1994.- 31.lpp.

8.      Lielbritānijas audita firmas “Moore Stephen” pārstāvja Pola Pouela semināra materiāli “Grāmatvedības un audīta pamati starptautisko standartu skatījumā”. – R.: Latvijas Universitāte, 1994.- 143.lpp.