 |
|
Teritorija
 |
Ģeogrāfiskās
koordinātes: 65 00 Z gar., 18 00 R. pl.
Norādes pēc kartes: vulkāniska sala Ziemeļatlantijas okeānā uz
austrumiem no Grenlandes un tieši uz dienvidiem no Arktikas. Tā atrodas 4 200
kilometrus no Ņujorkas un 830 kilometerus no Skotijas.
Platība: 102845 km2
(divreiz lielāka par Īriju)
sauszemes: 100250 km2
ūdens: 2750 km2
Robežas:
sauszemes: 0 km
krasta: 4988 km
Galvaspilsēta:
Reikjavika (167596 iedzīvotāju).
Citas pilsētas:
Kopavogura (16186 iedzīv.), Hafnarfjordura (15151 iedzīv.), Akureyri (14174
iedzīv.).
Teritorija:
nelīdzena
Klimats:
mērens piejūras. Golfa straumes ietekmē klimatu var raksturot kā mitru ar vēsām
vasarām, ziemas ir relatīvi maigas, bet vējainas. Reikjavikā jūlija vidējā temperatūra
ir 11°C un janvāra – 10C
Bīstamākās
stihijas: zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte
Ekstremālie
līmeņi:
zemākais punkts:
Atlantijas okeāns 0 m
augstākais punkts: Vatnajokulla Glečers (Hvannadalshnukur)
2119 m
Ap 79% no Islandes
platības, kura ir vulkāniskas izcelsmes, sastāv no glečeriem, ezeriem,
kalnainiem lavas laukiem (augstākajās vietas 2 000 metri virs jūras līmeņa), un
citas neapstrādājamas zemes.
Zemes izmantošana:
aramzeme: 0%
pastāvīgi apsētā
zeme: 0%
pastāvīgās ganības:
23%
meži un mežu
apgabali: 1%
pārējā: 76% (1993.
gada dati)
Apdzīvotās platības ir piekrastē, sevišķi
dienvidrietumos.
Iedzīvotāji
Nacionalitāte:
islandieši
Valoda: Islandiešu.
Izglītība: obligāta
līdz 16 gadiem. Skolu apmeklētība - 99%.
Rakstītprasme:
visi iedzīvotāji no
15 gadiem un vecāki prot lasīt un rakstīt
visi iedzīvotāji kopā: 99.9% (pēc 1997. gada
datiem)
Iedzīvotāju skaits:
276365 (Pēc 2000. g. jūlija datiem)
Iedzīvotāju skaita
dabiskā pieauguma koeficients: 0,57% (pēc 2000. gada datiem)
Dzimstība: 14.86
dzimušie/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)
Kopīgais dzimstības
koeficients: 2.03 dzimuši bērni/ siev. (pēc 2000. gada datiem)
Mirstība: 6.87
mirušie/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)
Jaundzimušo mirstība: 3.58 mirušie /1000 dzīviem
dzimušiem (pēc 2000. gada datiem)
Vidējais mūža ilgums:
visiem iedzīvotājiem
kopā: 79.39 gadi
vīriešiem: 77.19
gadi
sievietēm: 81.77
gadi (pēc 2000. gada datiem)
Vecuma struktūra:
0-15 gadi: 23% (vīr.
33 119; siev. 31 222) - 1.06 vīr./ siev.
15-64 gadi: 65%
(vīr. 90 599; siev. 88 982) - 1.02 vīr./ siev.
65 gadi un vairāk:
12% (vīr. 14 555; siev. 17 888) - 0.81 vīr./ siev.
kopīgā attiecība: 1
vīr./siev. (pēc 2000. gada datiem)
Etniskās grupas: Norvēģu
un ķeltu ieceļotāju pēcteču viendabīgs sajaukums
Reliģija:
Evanģēliskie luterāņi 91%. (pēc 1997. gada datiem)
Strādājošie iedzīvotāji
131 038 (pēc 1998. gada datiem): tirdzniecībā--14.9%, rūpniecībā --12.9%,
zvejniecībā / zivju apstrādē--11.8%, celtniecībā --10.7%, transportā un sakaru
sistēmās -- 6.8%, lauksaimniecībā --5.1%.
Bezdarbnieki: 2,4%
(pēc 1999. gada datiem)
Migrācijas saldo: -2.3 migranti/1000 iedzīvotāji (pēc 2000. gada datiem)
Lielākā
daļa islandiešu ir norvēģu un ķeltu ieceļotāju (no Britu salām) pēcteči, un
iedzīvotāju sastāvs ir ievērojami viendabīgs.
Atbilstoši
Islandes valsts statistikai, 99% no nācijas dzīvo pilsētās (vietās, kur
iedzīvotāji ir vairāk par 200) un 60% dzīvo Reikjavikā un tās apkārtnē. No
visām Ziemeļvalstu valodām islandiešu valoda vistuvākā ir sennorvēģu valodai un
kopš 12. gadsimta ir palikusi relatīvi nemainīga.
Ap
91% iedzīvotāju pieder Valsts Evanģēliski Luteriskajai baznīcai, vai citām
Luterāņu baznīcām. Taču Islandē ir pilnīga reliģiskā brīvība, un tur ir arī
citas protestantu un Romas katoļu draudzes.
Vairumam
islandiešu uzvārdu pamatā ir tēvvārdi vai tēva pirmais kristītais vārds.
Sievietes pēc precībām parasti patur savus sākotnējos uzvārdus. Šādu uzvārdu
sistēmu nosaka likums, izņēmums ir to cilvēku pēcteči, kuri uzvārdus ir
dabūjuši pirms 1913. gada. Vairums islandiešu, kaut arī pēc dabas ir atturīgi,
reti viens otru sauc uzvārdos, un pat telefona saraksti ir veidoti no vārdiem,
nevis uzvārdiem. Tā kā Islande ir maza un viendabīga valsts, tai piemīt visas
cieši saliedētas sabiedrības iezīmes.
Valdība
Valsts pārvaldes
sistēma: konstitucionāla republika.
Neatkarība: 1944. gada
17. jūnijā (no Dānijas)
Nacionālie svētki:
Republikas nodibināšanas gadadiena, 17. jūnijs (1944)
Konstitūcija: 1944. gada
16. jūnijā, spēkā kopš 1944. g. 17. jūnija
Juridiskā sistēma: uz
Dānijas likumiem balstīta civillikumu sistēma, nav obligāti akceptēta ICJ
jurisdikcijā
Valsts pārvaldes orgāni:
izpildvara -- prezidents (valsts vadītājs), premjerministrs (valdības
vadītājs), ministru kabinets (9 ministri, ieceļ prezidents).
Likumdošana: Altings (63 vietas;
locekļus ievēl tautas balsošanā uz četriem gadiem)
Tiesas—Augstākā
tiesa jeb Haestirettur, tiesnešus uz visu mūžu ieceļ prezidents; apgabalu tiesas,
speciālas tiesas.
Vēlēšanu tiesības: no 18
gadu vecuma; universālas;
Balsstiesības prezidenta
un parlamenta vēlēšanās ir vispārējas, un Altinga locekļi tiek ievēlēti uz
proporcionālas pārstāvniecības pamata no astoņiem vēlēšanu apgabaliem.
Prezidenta vēlēšanas:
ievēl tautas balsošanā uz četriem gadiem; beidzamās vēlēšanas notikušas 2000.
gada jūnijā); premjerministru ieceļ prezidents
Valdības vēlēšanas:
beidzamās notikušas 1999. g. 8. maijā (nākamās ir paredzētas līdz 2003. gada
aprīlī)
Administratīvais
iedalījums: 23 apgabali (syslar,
vienskaitlī - sysla) un 14 patstāvīgas pilsētas* (kaupstadhir,
vienskaitlī - kaupstadhur); Akranes*, Akureyri*, Arnessysla,
Austur-Bardhastrandarsysla, Austur-Hunavatnssysla, Austur-Skaftafellssysla,
Borgarfjardharsysla, Dalasysla, Eyjafjardharsysla, Gullbringusysla,
Hafnarfjordhur*, Husavik*, Isafjordhur*, Keflavik*, Kjosarsysla, Kopavogur*,
Myrasysla, Neskaupstadhur*, Nordhur-Isafjardharsysla, Nordhur-Mulasys-la,
Nordhur-Thingeyjarsysla, Olafsfjordhur*, Rangarvallasysla, Reykjavik*,
Saudharkrokur*, Seydhisfjordhur*, Siglufjordhur*, Skagafjardharsysla,
Snaefellsnes-og Hnappadalssysla, Strandasysla, Sudhur-Mulasysla,
Sudhur-Thingeyjarsysla, Vesttmannaeyjar*, Vestur-Bardhastrandarsysla,
Vestur-Hunavatnssysla, Vestur-Isafjardharsysla, Vestur-Skaftafellssysla
Karogs: sarkans
krusts ar baltām kontūrām uz zila fona; krusts sniedzas līdz karoga malām;
krusta vertikālā taisne ir nobīdīta uz masta pusi, tāpat kā Dānijas karogam.
Islandes
karogu 1915. gada 19. jūnijā ir apstiprinājis Dānijas karalis; par nacionālo
karogu tas kļuva 1918. gada 1. decembrī, kad tika proklamēta atsevišķa Islandes
karaliste. Karogs tika saglabāts arī pēc republikas izveidošanās 1944. gada 17.
jūnijā. Karoga rakstam ir raksturīgais “Skandināvu krusts”.
Politiskais stāvoklis
Visas tautas
municipalitātes vēlēšanās 1994. gadā valdības koalīcijas partneres,
konservatīvā Neatkarības partija (IP) un Sociāldemokrātiskā partija (SDP)
zaudēja atbalstu visā valstī, ieskaitot galvaspilsētu Reikjaviku, kuru IP bija
pārvaldījusi vairāk nekā pusi gadsimta. Pazaudējušas četras vietas 1995. gada
aprīļa parlamenta vēlēšanās, IP un SDP savāca nelielu vairākumu 63 vietu
Altingā. Taču premjerministrs un IP vadītājs Oddssons kā konservatīvāku
izvēlējās sev par partneri atdzimstošo Progresīvo partiju, lai veidotu stiprāku
un stabilāku vairākumu ar 40 vietām. Ekonomikas frakcionārisma un Islandes
lomas Eiropas Savienībā (ES) sašķelta, cieta arī SDP, jo bija vienīgā partija,
kura atbalstīja Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr Islandes
politika attiecībā pret ASV ir palikusi nemainīga.
Pēc
4 gadu termiņa kā pasaulē pirmā un vienīgā vēlētā sieviete - prezidente, plaši
pazīstamā Vigdis Finnbogadottira nolēma 1996. gada vēlēšanām vairs
nebalotēties. Vairāk nekā 86 % no balsotājiem 1997. gadā notikušajās prezidenta
vēlēšanās deva priekšroku agrākajam kreisās partijas priekšsēdētājam Olafuram
Ragnaram Grimsonam ar 41% majoritāti un relatīvi apmierinošu 12% uzvaras
rezervi pār tuvāko no pārējiem trim kandidātiem. Tradicionāli aprobežojusies ar
6-12 nedēļām, Islandes priekšvēlēšanu kampaņa iezīmējās ar vairākiem spraigiem
personīgiem uzbrukumiem Grimsonam, iepriekšējam finansu ministram, kurš
mēģināja izdzēst atmiņas par savu polemisko atbalstu inflācijas politikai un
opozīcijai pret US militāro klātbūtni NATO bāzē Keflavikā..Grimsons veiksmīgi izmantoja
savu stipri ceremoniālo resoru, lai veicinātu Islandes tirdzniecību aiz robežām
un celtu labklājību pašu zemē.
8.
maija parlamenta vēlēšanās valdošā konservatīvā partija dabūja vienu no 26
ierastajām vietām Altingā. Tās pastāvīgā koalīcijas partnere Neatkarības
partija zaudēja trīs vietas no kopīgajām 12. Jaundibinātā Kresio apvienība
dabūja 17 vietas, un Kreiso - Zaļo Alianse saglabāja sešas. Pārsteidzošā kārtā
divas vietas vinnēja Liberālā partija. Balsošanā piedalījās pāri par 84%
vēlētāju, kas salīdzinājumā ar 1995. gada 87% patiesībā ir neliela aktivitātes
krišanās. Pašreiz sievietes vada trīs ministrijas un ieņem 22 no 63 parlamenta
vietām.
Valdošās
partijas
Neatkarības
partija (IP) 26
Progresīvā partija
(PP) 12
Opozīcijas
partijas
Liberālā
partija (WL) 02
Apvienotās kreisās
partijas (UL) 17
Kreiso - Zaļo
Alianse (LG) 06
Kopējais
vietu skaits Altingā: 63
Aizsardzība
Kad Islande 1949.
gadā kļuva par NATO dibinātāju locekli, tā precīzi formulēja savu nostāju, ka
Islande, kurai nekad nav bijis armijas, arī nedomā dibināt iekšzemes militāros
spēkus. Galvenais Islandes ieguldījums kopējā aizsardzībā ir bijis bezmaksas
nodrošinājums ar “vienošanās rajoniem” - vietām
militārās palīdzības spēku izvietošanai. No tiem vislielākais un nozīmīgākais
ir NATO Gaisa flotes bāze Keflavikā. Kaut gan šo bāzi vada galvenokārt ASV
spēki, tur ir arī pastāvīgi izvietota holandiešu aviācija un ekipāža, kā arī
virsnieki no Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes. Karaspēka
vienības no šīm un pārējām NATO valstīm ir uz laiku izvietotas Keflavikā, un
tās organizē praktiskas operācijas, galvenokārt pret zemūdenēm vērstas kara
patruļas. Islande un Savienotās Valstis uzskata kopš II Pasaules kara esošo
militāro klātbūtni par abpusējas ārvalstu/ aizsardzības stūrakmeni. 2001. gadā
ir paredzēts atjaunot abpusējās sarunas par jaunas, Islandes aizsardzībai
domātas galvenās spēka struktūras "Agreed Minute" īstenošanu un
izvietošanu.
Papildus
apgādāšanai ar “vienošanās rajoniem” Islandes valdība dod finansiālu
ieguldījumu NATO starptautiskajās pieskaitāmajās izmaksās un nesen ir
uzņēmusies aktīvāku lomu NATO apspriedēs un plānošanā. 1987. gada jūnijā
Islandē Reikjavikā notika NATO Ārlietu ministru sapulcēšanās un Islandē tiek
rīkotas divgadīgās NATO ierindas mācības ar nosaukumu “Ziemeļu Vikingi”;
nākamās mācības sāksies 2001. gadā. 1997. gadā Islande uzņēma pirmos Partnership
for Peace (PfP) ierindas mācību dalībniekus, "Cooperative Safeguard",
kas pagaidām ir vienīgās daudzpusējās mācības, kurās ir piedalījusies arī
Krievija. Šādas mācības notika arī 2000. gadā.
Karaspēks
Militārās nodaļas:
policijas, krasta apsardze; regulārās armijas nav;
piezīme - Islandes
aizsardzību nodrošina ASV vadīts Islandes Aizsardzības karaspēks (Icelandic
Defense Force - IDF), kura štābs atrodas Keflavikā
Karaspēka personālais
sastāvs - pieejamība:
vīrieši vecumā no 15
līdz 49 gadiem: 71486 (2000.)
Karaspēka personālais
sastāvs - derīgi karadienestam: vīrieši vecumā no 15 līdz 49 gadiem: 62990
(2000.)
Militārie izdevumi -
dolāros: $0
Ekonomika
Valsts kopražojums:
$8,5 biljoni.
Valsts kopražojuma
pieauguma koeficients: 4,2%.
NKP: iepirkšanās jaudas paritāte - $6.42 biljoni (pēc 1999. gada datiem)
NKP - reālās izaugsmes
koeficients: 4.5% (pēc 1999. gada datiem)
NKP - uz vienu cilvēku:
iepirkšanās jaudas paritāte - $23 500 (pēc 1999. gada datiem)
NKP - sastāvs pēc
sektoriem:
lauksaimniecība: 15%
(ieskaitot zvejniecību 13%)
rūpniecība: 21%
pakalpojumu sfēra: 64%
(pēc 1998. gada datiem)
Iekšzemes
kopprodukts uz vienu cilvēku (pēc 1998.gada datiem): 31406 $.
Vietējā valūta: 1
Islandes krona (IKr) = 100 ēras
Valūtas kursi: Islandes
krona pret 1 USD - 72,334 (2000. g. janvāris), 72,352 (1999.), 70,958 (1998.),
70,904 (1997.), 66,500 (1996.), 64,692 (1995.)
Inflācijas
koeficients (patēriņa cenas):(1999.): 4%.
Finansu gads:
kalendārais gads
Ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji: 131000 (pēc 1999. gada datiem)
Budžets: 3 biljoni
$, ieskaitot kapitāla patēriņu 146 miljoni (pēc 1999. gada datiem).
Budžeta gada
deficīts (1998.): Nav
Kopējais valsts
parāds: 2,6 biljoni $ (1999.).
Ārvalstu palīdzības
daļa budžetā: 0.15%.
Dabas resursi: jūras
produkti, hidroelektrostaciju un ģeotermālo spēkstaciju jauda, diatomīts
(skeletveida aļģes).
Elektrības ražošana:
6.187 biljoni kilovatstundu (1998. g.)
Elektrības ražošanas
veidi:
akmeņogles: 0.06%
hidro: 89.88%
kodolenerģija: 0%
pārējie: 10.06%
(1998. g.)
Elektrības patēriņš:
5.754 biljoni kWh (1998. g.)
Elektrības eksports: 0
kWh (1998. g.)
Elektrības imports: 0
kWh (1998. g.)
Nodarbināto
procentuālais sadalījums:
rūpniecībā 12,9%,
zvejniecība un zivju pārstrāde 11,8%, celtniecība 10,7%, citas nodarbošanās
59,5%, lauksaimniecība 5,1% (pēc 1999. gada datiem)
Lauksaimniecība:
Produkti – kartupeļi, rāceņi, mājlopi, zivis.
Rūpniecība:
alumīnija kausēšana, zivju pārstrāde, ferrosilīcija ražošana, ģeotermālā jauda
Tirdzniecība:
Eksports--1,9
biljoni $(1998. g.):
jūras
produkti 71%,
cita
rūpnieciskā produkcija 22%,
dažādi
jaukti 5%,
lauksaimniecības
2%.
Partneri (1998.)--ES
65% (Apvienotā Karaliste 19%, Vācija 15%, Francija 7%, Dānija 6%); ASV 13% (247
millioni $); Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienība (EFTA) 9%; Japāna 5%.
Imports (1998)-- 2.4
biljoni $:
industriālā
rūpniecība 26%;
aizvietotājpreces
24%;
plaša
patēriņa preces 20%;
transporta
piederumi 14%;
pārtika
un dzērieni 9%;
degviela
un smērvielas 7%.
partneri (1998.)
--ES 56% (Vācija 12%, Apvienotā Karaliste 10%, Dānija 8%, Zviedrija 6%,
Nīderlande 6% Norvēģija 9%); ASV. 11% (268 miljoni $); Eiropas Brīvās
Tirdzniecības Apvienība (EFTA) 11%; Japāna 5%.
Vairāk par 70 % no
Islandes kopējās eksporta peļņas tā gūst no zivju produktiem. Citas nozīmīgākās
eksporta preces ir alumīnijs, ferrosilīcijs, zvejniecības un zivju rūpniecības
aprīkojums un elektroniskā aparatūra, un vilnas audumu izstrādājumi.
Tirdzniecība ar ārvalstīm Islandes ekonomikā spēlē lielu lomu. Eksports un
imports katrs atbild par vienu trešdaļu no valsts nacionālā kopprodukta.
Vairumu Islandes preču tiek eksportēts uz Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās
Tirdzniecības Apvienības (EFTA - European Free Trade Association) valstīm,
Savienotajām Valstīm un Japānu.
Islandes
relatīvi liberālā tirgus politikas nostiprināšanos ir veicinājusi pievienošanās
Eiropas ekonomiskajai zonai 1993. gadā un Urugvajas vienošanās, kas arī ir
uzlabojis Islandes eksporta iespējas, it sevišķi tas attiecas uz zvejniecības
produkciju. Taču lauksaimniecības sektors paliek stipri subsidēts un
aizsargāts, daži tarifi sasniedz pat 700%.
Islandes
ekonomika ir ar tieksmi uz inflāciju, taču tā ir diezgan fundamentāla un ar
augstu eksporta līmeni. Islandei smagu triecienu deva 1970. gada naftas krīze.
Inflācijas 1974. gadā cēlās līdz 43%, bet 1980. gadā līdz 59%, 1987. gadā
nokrita līdz 15%, bet 1988. gadā pacēlās līdz 30%. Kopš tā laika inflācija ir
dramatiski kritusies, un pašreizējā valdība ir solījusies piekopt taupīgu
finansu politiku. Pašreizējais bezdarba līmenis ir rekordzems. Sākot no 1996.
g., Islandes ekonomika ir piedzīvojusi mēreni spēcīgu iekšzemes kopprodukta
pieaugumu (3%). No 1993. līdz 1994. gadam inflācija ir palielinājusies vidēji
tikai par 1,5% un no 1994. līdz 1995. gadam tikai par 1,7%. No 1999. gada līdz
2000. gadam tiek prognozēts inflācijas kāpums aptuveni par 3%.
Islandei
ir vairāki zināmi minerālie resursi, lai gan diatomīta (skeletveida aļģu)
nogulas tiek attīstītas. Pakāpeniski sāk izmantot bagātīgos Islandes
hidroelektrostaciju un ģeotermisko staciju jaudu avotus, un 1991. gadā 80%
iedzīvotāju baudīja ģeotermisko apkuri. Barfelas hidroelektrostacijas projekts
ir lielākā atsevišķā stacija ar 240 MW kapacitāti. Citas galvenās
hidroelektrostacijas ir Hrauneyjarfoss (210 MW) un Sigalda (150 MW).
Islandē tiek pētīta iespēja hidrostaciju elektrisko enerģiju eksportēt pa
zemūdens kabeli uz Eiropas kontinentu, aktīvi tiek meklētas iespējas paplašināt
jaudas pastiprināšanas industriju, iekļaujot alumīnija un ferrosilīcija
kausēšanas uzņēmumus. Nordural Aluminum 180 miljonus $ pilnībā ir
investējusi Columbia Ventures no Vašingtonas štata. Šajā rūpnīcā ir
nodarbināti pāri par 150 cilvēkiem un 1998. gadā tā Islandes kopproduktam ir
devusi 1%.
Islandē
nav dzelzceļu. Ap 1900. gadu ir sākts organizēt ceļu būvi, un tā beidzamajā
desmitgadē ir ievērojami paplašinājusies. Pašreizējā ceļu sistēma, kura savieno lielāko daļu no apdzīvotajiem
centriem, ir lielā mērā izvietota piekrastes rajonos un sastāv no aptuveni
12177 kilometru gariem smilšu un grants ceļiem, bet aptuveni 1150 kilometriem
ceļa ir cieta virsma. Reikjaviku ar pārējiem galvenajiem rūpniecības centriem
savieno regulāra gaisa un jūras satiksme. No Islandes ir lidmašīnu reisi arī uz
Eiropu un Ziemeļameriku. Valsts aviolīnija Icelandair ir viens no Valsts
lielākajiem uzņēmumiem. 1970. gadā Islande ir kļuvusi par Eiropas Brīvās
Tirdzniecības Apvienības (EFTA) pilntiesīgu locekli un 1973. gadā ir noslēgusi
brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Kopienu. Pēc 1994. g. 1. janvārī spēkā
stājušās vienošanās par Eiropas Ekonomisko apgabalu notiek kapitāla,
darbaspēka, preču un pakalpojumu brīva plūsma pāri robežām starp Islandi,
Norvēģiju un Eiropas kopienas valstīm.
Transports
Dzelzceļš: 0 km
Autoceļi:
pavisam: 12689 km
asfaltēti: 3439 km
neasfaltēti: 9250 km
(1998.)
Ostas un kuģu piestātnes: Akureyri, Hornafjordur, Isafjordhur,
Keflavik, Raufarhofn, Reykjavik, Seydhisfjordhur, Straumsvik, Vestmannaeyjar
Tirdzniecības flote:
kopā: 3 kuģi (1,000 GRT or over) totaling 13,085 GRT/16,938
DWT
kuģi pēc tipa: 1 ķimikāliju tankkuģis,
1 konteinerkuģis, 1 naftas tankkuģis (1999.)
Lidostas: 86 (1999.)
Lidostas - ar
asfaltētiem skrejceļiem:
kopā: 12
pāri par 3047 m: 1
no 1524 līdz 2437 m:
4
no 914 līdz 1523 m:
7 (1999.)
Lidostas - ar
neasfaltētiem skrejceļiem:
kopā: 74
no 1524 līdz 2437 m:
3
no 914 līdz 1523 m:
19
zem 914 m: 52
(1999.)
Sakaru līdzekļi
Telefoni - galvenās
pieslēgtās līnijas: 162310 (1997.)
Telefoni - mobilie:
65746 (1997.)
Telefonu sistēma:
mājas: maģistrālais
tīkls sastāv no koaksiālajiem un optisko šķiedru kabeļiem un mikroviļņu radio
releju posmiem
starptautiskais: zemes
satelītu stacijas - 2 Intelsat (Atlantijas Okeānā), 1 Inmarsat (Atlantijas un
Indijas Okeānu reģionos); piezīme - Islande dalās Inmarsat zemes stacijās ar
citām Ziemeļvalstīm (Dāniju, Somiju, Norvēģiju un Zviedriju)
Radiostacijas: AM 3, FM
apmēram 70 (ieskaitot atkārtotājus), īsviļņu 1 (1998.)
Radio: 260000 (1997.)
Televīzijas stacijas: 14
(plus 156 zemas jaudas atkārtotāji) (1997.)
Televizori: 98000
(1997.)
Interneta pakalpojumu
sniedzēji (ISPs): 14 (1999.)
Kultūras sasniegumi
Sāgas, gandrīz
visas uzrakstītas starp 1180. un 1300. gadiem, ir Islandes labākais literārais
mantojums, kam nav līdzīgas visās Ziemeļvalstīs. Sāgas ir balstītas uz norvēģu
un islandiešu vēstures un ģenealoģijas.
Tāpat kā
literatūra, arī tēlotājmāksla Islandē līdz 19. gadsimtam īpaši neuzplauka, jo
iedzīvotāju bija maz un tie bija izkliedēti. Slavenākie islandiešu gleznotāji
ir Asgrimurs Jonssons, Jons Stefanssons
un Johanness Kjarvals, kuri visi darbojās 20. gadsimta pirmajā pusē.
Pazīstamākais skulptors Asmundurs Sveinssons(1893-1982) daudzos savos darbos ir
smēlies iedvesmu no islandiešu folkloras un sāgām.
Pazīstamākais 20.
gs. islandiešu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts ir Halldors Lahness.
Iedzīvotāju lasīt
un rakstīt prasme ir 100%, un iedzīvotāju vidū literatūra un dzeja ir ļoti
populāra. Publicēto grāmatu un žurnālu skaits uz vienu iedzīvotāju Islandē ir
lielākais pasaulē. Ar 265 000 iedzīvotāju Islandē pēc 1993. gada datiem iznāk
pieci dienas laikraksti, 78 citi laikraksti, un 629 periodiskie izdevumi.
Islandes
pazīstamākais operdziedonis ir Kristjans Johannssons, bet popdziedātāja Bjorka,
iespējams, ir šī gadsimta pazīstamākā māksliniece
Vēsture
Islande ir sākta
apdzīvot 9. gadsimta beigās, galvenokārt tur apmetās norvēģu izcelsmes
ieceļotāji. Islande var dižoties ar vecāko parlamentu pasaulē - Altingu, kurš
dibināts 930. gadā.
Islande palika
neatkarīga līdz 1262. gadam, kad tā ar līgumu tika iekļauta savienībā ar
Norvēģijas monarhiju. 14. gadsimta beigās, kad Norvēģija un Dānija apvienojās
zem Dānijas varas, tā pārgāja Dānijas īpašumā.
19. gadsimta
sākumā Islandē atdzīvojās nacionālā pašapziņa
1800. gadā Altings
bija likvidēts, bet 1843. gadā to atjaunoja kā konsultatīvo asambleju. 1874.
gadā Dānija deva Islandei autonomiju, kura 1904. gadā tika paplašināta. 1874.
gadā uzrakstītā konstitūcija 1903. gadā tika pārskatīta, un Islandes ārlietu
ministrs, kura rezidence bija Reikjavika, kļuva atbildīgs par Altingu.
1918. gada
Savienības akts ar Dāniju atzina Islandi par pilnīgi suverenu valsti, kas
apvienota ar Dāniju, un kam ar Dāniju ir kopīgs karalis. Islande pieņēma pati
savu karogu un prasīja, lai Dānija pārstāv tās ārlietas un aizstāvības
intereses.
Vācija 1940. gadā
okupēja Dāniju, un tas apgrūtināja sakarus starp Islandi un Dāniju. 1940. gada
maijā Lielbritānijas militārie spēki Islandi okupēja. 1941. gada jūlijā pēc
vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Islandi atbildība par Islandes
aizsardzību pārgāja Savienotajām Valstīm. Pēc plebiscīta Islande 1944. gada 17.
jūnijā formāli kļuva par neatkarīgu republiku.
1946. gada oktobrī
Islandes un Savienoto valstu valdības vienojās ierobežot ASV atbildību par
Islandes aizsardzību, bet Savienotajām Valstīm palika zināmas tiesības
Keflavikā. 1949. gadā Islande kļuva par NATO dalībvalsti.
Pēc karadarbības
uzliesmojuma Korejā 1950. gadā pēc NATO militāro autoritāšu lūguma Savienotās
Valstis un Islande vienojās, ka Savienotās Valstis atkal uzņemsies atbildību
par Islandes aizsardzību. Šis 1951. gada maijā parakstītais līgums ir pilnvara
Savienoto Valstu klātbūtnei Islandē. Islande ir vienīgā NATO valsts, kurai nav
militāro spēku.
Attiecības ar ārvalstīm
Islande uztur
diplomātiskas un komerciālas attiecības praktiski ar visām valstīm, bet tās
saites ar pārējām Ziemeļvalstīm, ASV un citām NATO valstīm ir sevišķi ciešas.
Islande sevišķi lepojas ar savu saimnieces lomu 1986. gada Reigana - Gorbačova
galotņu tikšanās laikā Reikjavikā, kura ievadīja aukstā kara beigas.
Islandes
galvenie vēsturiskie starptautiskie strīdi ir saistīti ar nesaprašanos ar
Norvēģiju un Krieviju par zvejošanas tiesībām Barenca jūrā, kuru puses nesen ir
veiksmīgi atrisinājušas. Zināmi apkārtējās vides aizstāvji ir nobažījušies, ka
Islande 1992. gada jūnijā atstāja Starptautisko vaļu mednieku komiteju
(International Whaling Commission - IWC) protestā pret tās lēmumu atteikties
atcelt aizliegumu zvejot vaļus pēc tam, kad IWC Zinātnes Komiteja bija
noteikusi, ka zināmas sugas var droši zvejot. Togad Islande nodibināja pati
savu komisiju, kuru ASV, Norvēģija, Grenlande un Faroe salas neatzina dabas
aizsardzības un jūras dzīvnieku pētniecības dēļ. Kopš tā laika Islande ar vaļu
zveju nenodarbojas, bet apgalvo, ka tai ir uz to tiesības.
Islandiešiem
ir spēcīgas emocionālas saites ar Baltijas valstīm, un Islande lepojas, ka ir
pirmā valsts, kura ir atzinusi Baltijas valstu neatkarību. Islande ir arī
lielākā Ziemeļvalstu ieguldītāja, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, NATO - tās
ļaudis ir ņēmuši dalību kārtības nodrošināšanā Bosnijā un Bosnijas/ Kosovas
rekonstrukcijā, iedzīvotāju nometināšanā un pabalsta sniegšanā.
Dalība
starptautiskās organizācijās..
Islande ir šādu
organizāciju locekle:: Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā, Eiropas Drošības
un sadarbības organizācijā, Rietumeiropas Apvienībā (asociētā locekle);
Starptautiskajā Rekonstrukciju un attīstības bankā; Starptautiskajā Attīstības
asociācijā; Starptautiskajā finansu korporācijā; Ekonomiskās Sadarbības un
attīstības organizācijā; Eiropas Ekonomiskajā arēnā; Eiropas Brīvās
Tirdzniecības apvienībā; Eiropas Padomē; Starptautiskajā Kriminālpolicijas
organizācijā (Interpol); un Apvienotajās Nācijās un vairumā tās specializēto
aģentūru, ieskaitot Starptautisko valūtas fondu, Pasaules tirdzniecības
organizāciju, Pārtikas preču un lauksaimniecības organizāciju, Starptautisko Atomenerģijas
aģentūru, Starptautisko Civilās Aviācijas organizāciju, Starptautisko Darba
organizāciju, Starptautisko Jūras organizāciju, Starptautisko Telekomunikāciju
apvienību, AN Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju, Vispasaules Pasta
apvienību, Pasaules Veselības organizāciju un Pasaules Metereoloģisko
organizāciju.
Sadarbība ar
starptautiskajām dabas aizsardzības biedrībām:
Air Pollution, Biodiversity, Climate Change, Desertification, Endangered
Species, Hazardous Wastes, Law of the Sea, Marine Dumping, Nuclear Test Ban,
Ozone Layer Protection, Ship Pollution, Wetlands, Whaling
Parakstīti, bet nav
ratificēti: Air
Pollution-Persistent Organic Pollutants, Environmental Modification, Marine
Life Conservation
Islandes un ASV attiecības
ASV politika
cenšas uzturēt ar Islandi ciešas kooperatīvas attiecības gan kā pret NATO
dalībvalsti, gan kā draudzīga valsts, ieinteresēta kopīgos mērķos - vairot
pasaulē mieru, cilvēktiesību ievērošanu, ieroču kontroli un ekonomisko
attīstību. Turklāt Savienotās Valstis cenšas nostiprināt abpusējās ekonomiskās
un tirgus attiecības. Kā visnotaļ uzticama dalībvalsts, Islande kopā ar
Savienotajām valstīm ir balsojusi faktiski par visiem nozīmīgākajiem AN, NATO
un vides aizsardzības jautājumiem.
2000.
gadā, atzīmējot 1000. gadadienu kopš Leifa Eriksona brauciena uz Ziemeļameriku,
Savienotās Valstis izveidoja brīvprātīgu divnacionālu darba grupu, lai
saskaņotu tūkstošgades aktivitāšu skaitu ar Islandes valstību un
ieinteresētajām partijām. Šīs aktivitātes citu jomu starpā izceļ dalīto
kultūru, erudīciju un pētījumus, zinātniskos atklājumus un pētījumus, celmlaužu
mantojumu un stiprās aizsardzības attiecības starp valstīm.
Darbā izmantotā literatūra:
About.Com
Geography and maps of the
European country of Iceland.
URL:
http://geography.about.com/library/maps/bliceland.htm
2. Background Notes: Iceland
URL:http://www.state.gov/www/background_notes/iceland_9910_bgn.html
3. InfoPlease.Com
URL:http://www.infoplease.com/ipa/A0107624.html
4. Jaunākie dati
URL: http://www.statice.is/news/iceland.htm
Jaunākie dati
(atjaunošanas datums:
2001. gada 3. maijs)
|
Iedzīvotāji 2000. g. 1. decembrī:
|
282845
|
|
Pieaugums iepriekšējā gada laikā, %:
|
1,48
|
|
Kopējā migrācija 2000. g.:
|
1600
|
|
Nacionālais kopprodukts 2000. g., miljonos
ISK:
|
669409
|
|
Ekonomiskais pieaugums 2000. g., %:
|
3,6
|
|
Nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju
2000. g. USD, pēc pašreizējā kursa:
|
30405
|
|
Patēriņa preču indekss 2001. g. aprīlī,
punktos:
|
206,5
|
|
Izmaiņas pēdējā mēneša laikā, %:
|
1,2
|
|
Izmaiņas pēdējos 12 mēnešos, %:
|
4,5
|
|
Algas indekss 2001. g. martā, punktos:
|
207,0
|
|
Izmaiņas pēdējā mēneša laikā, %:
|
1,1
|
|
Izmaiņas pēdējos 12 mēnešos, %:
|
9,2
|
|
2000. g. kārtējā rēķina bilance 2000,
miljonos ISK:
|
-68775
|
|
Tirdzniecības bilance 2000. g., miljonos
ISK:
|
-38891
|
|
Eksports (fob) 2001. g. janvārī – martā,
miljonos ISK:
|
45463
|
|
Eksporta (fob) izmaiņa iepriekšējā gadā,
pastāvīgais valūtas kurss., %:
|
16,0
|
|
Imports (fob) 2001. g. janvārī – martā,
miljonos ISK:
|
52717
|
|
Importa (fob) izmaiņas iepriekšējā gadā,
pastāvīgais valūtas kurss, %:
|
16,2
|
|
Valūtas kurss 2000. g. 30. aprīlī, 1 USD pārdošanas likme
|
75,82 ISK
|
|
Darbaspēka pārskats 2001. g. aprīlī
|
|
|
Nodarbinātība, %:
|
83,7
|
|
Bezdarbnieki, %:
|
2,1
|
|
Strādājošie no 16 - 74 gadiem:
|
160900
|
|
Nodarbinātie:
|
155400
|
|
Nestrādājošie:
|
3500
|
Izveidojis: Eduards Blumbegs 2001. gadā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru