Islandes Republika

        Vispar lielu Islandes dalu aiznem ledaji 11%, no kuriem lielakais

Ir Vatnajokul ledajs kura platiba ir – 8400 kvadratkilometri.Ta pat lielu  Islandes teritoriju 10% aiznem lavas lauki,3% teritorijas aiznem ezeri, bet lauksaimnieciba izmantojams ir tikai 1% Islandes teritorijas. Islandes kopeja platiba ir 103000 kvadratkilometri , kuru apdzivo 300000 iedzivotaji .

        Valsts galvaspilseta ir Reikjavika un nacionalais sastavs izteikti

Viendabigs – islandiesi, kas pec savas religiskas parliecibas ir luterani. 2/5 no visas teritorijas ir apdzivota, pie kam pilsetas koncentrejas 88.3% valsts iedzivotaju. Valsts oficiala valoda ir islandiesu (germanu valodu saime) un valsts naudasvieniba ir Islandes krona.

         Kops 1380. gada Islande piederejusi Danijas karalistei un bijusi ista paradize vikingiem , kas pec sirojumiem medza slepties ,ka Islande ta Grenlandes salas. Vikingi bija pirmie eiropiesi kas sasniedza Z-Ameriku.

          1918.gada Islande ieguva neatkaribu(kad Danija un Islande nosledza

uniju) un tikai 1944. gada Islande tiek pasludinata par neatkarigu republiku.Patreiz valsts ir parlamentari unitara republika un valsts galva, kas perngad viesojas ari Latvija ,ir prezidents,kuru tiesas velesanas ievel uz 4 gadiem. Likumdosanas vara ir divpalatu parlamentam – altingam, bet izpildvara ir prezidentam un vina ieceltas valdibas rokas. Administrativi Islande iedalas 23 sislas, kas lidzigas musu pagastiem.

            Islande ir izteikti agrara valsts, kur  lauksaimnieciba un zivjsaimnieciba liela nozime ir kooperativiem. Jateic ka galvena saimniecibas nozare ir zvejnieciba un zivjrupnieciba. Gada nozveja uz veinu iedzivotaju ir 3.8 tonnas . Islandei ir viena no pirmajam vietam pasaule pec zivju nozvejas. Zivjrupniecibas nozare nodarbina 1/7 dalu islandes iedzivotaju. Pie kam valsts lopkopji pilniba apgada Islandiesus ar galas un piena produkciju.Galvenokart tiek audzeti liellopi, aitas un zirgi , bet galvenie auglkopibas rajoni ir  valsts DR dala, kur ir augliga vulkaniskas kudrainas velenas zeme.                                                           

       Tiesi Islande atrodas augstakais darbigais vulkans eiropa – Hekla

(1491 m v.j.l.), bet Vatnojekidla ledaja ir augstakais vulkans visa Islande – Hvannadalslnuhirs ,kurs slejas 2119m .vj.l.

        Nemot vera lielos lavas laukus, kas izteikti raksturigi tiesi Islandei un

muzigo ledaju zonas, kura aiznem 3/5 no teritorijas valsti,apdzivotiba ir mazaka par 1 iedz. uz kvadratkilometru, bet piekraste iedz. blivums ir lidz 10 iedz. uz kvadratkilometru.

        Janvari videja gaisa temperatura ir  no –24 lidz –8 gradiem pec Celsija,

Bet julija no+8 lidz+16 gradiem pec celsija. Visu gadu  visa teritorija ir jutami veji.

        Valsts nacionala kopprodukcija uz vienu iedzivotaju ir 24590$, kas ir

krietni vairak neka Latvija.

        Islande ir lieli hidroelektroresursu krajumi(2.7gigavati),no kuriem izmanto

1/10 dalu. HES sarazo 95% elektroenergijas, bet ,piem. galvaspilsetas siltumapgadei izmanto geotermalo elektroenergiju.

         Islandes rupnieciba bazeta uz krasaino metalurgiju, masinbuvi un metal apstradi. Attistita ir  aluminija parstrades rupnieciba, ka ari ferosilikona un mineralmeslu razosana. No kimiskas rupniecibas nozarem visattistitaka ir laku un krasu razotne. Savukart viegla rupnieciba bazejas uz aitu vilnas apstradi un vilnas izstradajumu razosanu. Visuma 2/5 no valsts rupnieciskas darbibas Islande saistas ar zivju apstradi. 70%no eksporta vertibas sastada si nozare.

          Islandei ir tirdzniecibas sakari ar vairak neka 120 valstim. Eksporteti

tiek  aluminija razojumi no krasainas metalurgijas, vilnas izstradajumi un galvenokart zivjsaimniecibas parstrades produkcija. Nemot vera dabas ipatnibas,galvena nozime ir autotransportam. Vieglo automobilu skaits uz 100 iedz.  ir  lielaks par 45 . Lielakoties gimenes ir 2 lidz 3 masinas. Lielakais autocels apvij valsti viscaur piekrastei, ta ka izbraucot no Reikjavikas austrumu virziena, pec dazam dienam varat iebraukt atpakal no otras puses.